Jaunākais izdevums

Pasaulē milzīgos apmēros šogad sadegusi nauda. Jau pagājušās nedēļas sākumā oficiāli varēja teikt, ka pasaules lielākais ASV akciju tirgus, kur cenu tendenci raksturo Standard &Poor’s 500 indeksa izmaiņa, iebraucis tā saucamajā "lāču stadijā".

Finanšu žargonā par lāču tirgu tiek saukta situācija, kad kopējo cenu izmaiņu raksturojošais indikators no savām iepriekšējām augstienēm ir nogāzies vismaz par 20%. Attiecīgi ASV akciju cena turpina piezemēties, un atliek vien izteikt minējumus, kad šī finanšu tirgu asinspirts varētu beigties. Izpārdošana turpinās arī parāda tirgū.

Gaisā jau teju var saost biezu paaugstināta stresa smaku. Jebkādas informācijas apstrādāšana un lēmumu pieņemšana pie fenomenāla naudas izčākstēšanas apmēra kļūst par visai emocionālu padarīšanu. Savukārt, emocijām esot sakāpinātām, daudzi nu gatavi piesaukt kādu Lehman Brothers momentu (šīs investīciju bankas krahs pilnā mērā ievadīja iepriekšējo finanšu krīzi), pagājušā gadsimta 70. gadu Rietumvalstu stagflācijas ēru, ASV Lielo depresiju vai visu šo un vēl citu kopā.

Nepiepildītais cenu stabilitātes uzdevums

Lācim iziet no alas un pieteikt sevi par visa meža saimnieku likusi vairāku faktoru kombinācija. Pamatā jau tā šaubīgās omas pasliktināšanās katalizators bija vasaras sākuma ASV inflācijas dati. Tie atklāja, ka ASV patēriņa cenas gada laikā maijā pieaugušas par 8,6%, kas šai valstij ir jauns 40 gadu rekords. Šie dati, šķiet, nākuši komplektā ar atklāsmi, ka inflācija, pretēji daudzu jau mēnešiem sludinātajam, nemaz atkāpties nedomā. Proti, kļuvis skaidrāks, ka tā būs gan augstāka, nekā pirms tam cerēts, gan strauja cenu kāpuma apstākļos pasaules sabiedrībām, visticamāk, būs jādzīvo ilgāk, nekā uzskatīts pirms tam. Šādus uzskatus pavada pieņēmumi, ka centrālajām bankām būs būtiski straujāk un izšķirīgāk jāpalielina savas procentlikmes.

Tas savukārt droši vien nozīmēs arī būtisku naudas cenas palielināšanos. Jeb – centrālās bankas no lielākajiem draugiem akciju un obligāciju vērtību izaugsmei sāk spēji kļūt par šo astronomisko izmēru tirgu cenu pieauguma ienaidniekiem. Var spekulēt, ka ietekmīgākās centrālās bankas pasaulē jau ir pamatīgi nokavējušas ar zalves raidīšanu pretī inflācijai un izveidojušas situāciju, kad finanšu tirgi ir pārāk atkarīgi no to lēmumiem.

Visu rakstu lasiet 21.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Jānis Šķupelis, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos vērtspapīru tirgos šis gads pagaidām ir bijis visai pasmags. ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība flirtē ar lāču tirgu. Par to tiek saukta cenu atkāpšanās no iepriekšējām augstienēm, kas šoreiz tika fiksētas gandrīz precīzi gadu mijā, vismaz par 20%.

Tāpat spēji sarukusi lielas daļas Eiropas lielāko uzņēmumu akciju cena, un izpārdošana vērojama arī Ķīnas tirgū. Problēmu loks izskatās pietiekami varens – visās pasaules malās sevi pieteikusi strauja inflācija, kuru paspilgtinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā. Augstā inflācija savukārt liek centrālajām bankām darīt ko teju aizmirstu – padarīt stingrāku savu monetāro politiku. Attiecīgi centrālo banku atbalsta zudums vērtspapīru tirgū draud nomainīt veselu laikmetu.

Pietiekami nozīmīgas bažas ir par to, ka centrālajām bankām inflāciju neizdosies apkarot bez recesijas izraisīšanas. Tāpat pa bremzēm spiež ilgstoši varenais pasaules ekonomikas izaugsmes dzinulis Ķīna. Lielus jautājumus par pasaules tirdzniecības nākotni liek uzdot arī jau minētais karš Eiropā. Lai nu kā – ja vērtē noskaņojumu finanšu tirgū, tad šobrīd visai daudz tāpat tiek spriests par to, ka cenu kritums kādus aktīvus var būt padarījis jau nosacīti lētus, un tādējādi šī varētu būt iespēja tos iegādāties ar atlaidēm. Daļēji par to droši vien ir atbildīga pieredze kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs pozitīvi aspekti finanšu tirgū pirmajā pusgadā

Jānis Rozenfelds, IPAS “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs, 07.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju*), 2022. gada 1. pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju.

Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 21.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Druvas saldējums un Lāči veido jaunu saldējumu līniju

Db.lv, 31.05.2022

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izejvielu cenu pieauguma lavīna jau sasniegusi ražotāju

Māris Ķirsons, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu

Māris Ķirsons, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Domāju, ka pircējam pašlaik vēl ir grūti saprast, kāda ir maizes patiesā cena," intervijā Dienas Biznesa saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Fragments no intervijas

Jāņem vērā, ka miltu ražotāji rudenī pat prognozē miltu cenu pieaugumu, ko savukārt ietekmēs graudu cenas pasaulē, kas atkal tiek ietekmētas no karadarbības Ukrainā un Krievijas izslēgšanas no graudu tirgus. Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu.

Proti, vai Krievija vispār pārdos graudus un vai tās graudus kādas valstis iegādāsies, vai Ukrainas graudi nonāks tirgū, vai šajā valstī ir iesēta labība un vai tā tiks novākta? Cik ilgi turēsies salīdzinoši augstā graudu cena pasaules biržā, nav iespējams pateikt. Tāpēc arī par kaut kādu cenu līmeni rudenī pašreizējos apstākļos var tikai spekulēt, bet to nav iespējams prognozēt.

Komentāri

Pievienot komentāru