Ražošana

Piecu gadu laikā AS Grindeks koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 14.05.2019

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Tuvāko piecu gadu laikā AS «Grindeks» koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, norāda uzņēmuma īpašnieks Kirovs Lipmans.

Koncerna apgrozījums 2018. gadā bija 145,5 miljoni eiro, kas ir par 13,1 miljonu eiro vai par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt koncerna zaudējumi, kas attiecināmi uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gadā bija 9,7 milj. eiro.

Koncerna zaudējumi ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Saskaņā ar starptautiskā finanšu pārskatu standarta „Finanšu instrumenti» prasībām ir izveidots 15,3 milj. eiro uzkrājums nedrošiem debitoriem, kā arī pēc vispusīga īstenoto pētniecības un attīstības projektu novērtējuma uzņēmuma vadība, ņemot vērā, ka daudzos projektos ir sasniegts ievērojams progress, nolēma koncentrēt finanšu resursus tiem un atteikties no projektiem, kuru rezultāts ir neskaidrs.

Tādējādi nerealizētie pētniecības un izstrādes projekti 2,0 milj. eiro apmērā tika attiecināti uz izmaksām. Būtiski rādītāju ietekmēja arī nekustamo īpašumu aktīvu vērtības samazināšanās un valūtas kursa svārstības Krievijā, kas radīja 3,3 milj. eiro zaudējumus. 2018. gadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 87 pasaules valstīm kopumā par 135,1 milj. eiro, kas ir par 12,6 milj. eiro vai par 10% vairāk nekā 2017. gadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2018. gadā bija 136,6 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar 2017. gadu, par 12,4 milj. eiro.

Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2018. gadā sasniedza 87,0 milj. eiro, kas ir par 5,9 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gadā. Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Kazahstānā par 28%, Kirgizstānā par 20%, Azerbaidžānā un Baltkrievijā par 17% un Uzbekistānā par 16%.

AS «Grindeks» informē, ka tās meitasuzņēmums AS «Kalceks» 2018. gadā realizēja savus medikamentus 10,1 milj. eiro apmērā. Šogad AS «Kalceks» plāno savus medikamentus pārdot teju 19 milj. eiro apmērā. Šādu izaugsmes tempu AS «Kalceks» plāno uzturēt nākamajos piecos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar vēsturiski lielākajiem izdevumiem apstiprināts Rīgas budžets

LETA, 29.03.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret vadītājs: To, kas būs pēc 2021. gada, mēs nezinām

Monta Glumane, 23.04.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo plāno trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus

LETA, 08.05.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokoncerns AS «Latvenergo» plāno tuvāko trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektus, intervijā pastāstīja «Latvenergo» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.

Viņš atzīmēja, ka koncerna efektivitātes un attīstības programma paredz ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī jaunus attīstības virzienus.

«Lai runātu par attīstību, jāsaprot pašreizējā tirgus situācija - katru gadu mājsaimniecības un uzņēmumi Latvijā kļūst energoefektīvāki. Lietojam arvien energoefektīvākas iekārtas, tērējam mazāk siltumam utt. Lai gan lietojam vairāk iekārtu, tās kļūst efektīvākas. Tātad kopējais energopatēriņš mazinās. Attiecīgi mums ir jādomā, ar kādiem ieņēmumiem mēs kompensēsim kritumu,» sacīja Bičevskis.

Viens no «Latvenergo» iecerētajiem attīstības virzieniem ir vēja enerģijas ieguve.

«Zinām, ka Eiropa vairāk vai mazāk noteiktos reģionos jau spēj sasniegt tādu vēja ražošanas efektivitāti, ka vairs nevajag valsts atbalstu. Latvijā nav tik stipra vēja, bet skaidrs, ka šīs iekārtas kļūs arvien efektīvākas un mums ir jābūt tam gataviem. Jau šobrīd veidojam pilotprojektu, kam sekos lielie vēja parki. Mēs attīstīsim vēja elektroenerģijas ražošanu. Esam pārliecināti, ka tirgus un tehnoloģijas būs tam gatavas, lai tas izdotos efektīvi,» teica «Latvenergo» padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm grupa maijā strādājusi ar 20% realizācijas pieaugumu

Žanete Hāka, 14.06.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks tirgus paplašināšanai nākamgad atvērs divas pārstāvniecības

Māris Ķirsons, 10.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

92,81% AS Grindeks akciju nonākšana Liplat Holding īpašumā tūlītējas izmaiņas uzņēmuma darbībā neradīs, bet nākotnē sola vēl straujāku izaugsmi, jo visi izvirzītie mērķi ir jāsasniedz, no tiem svarīgākie ir jauna, oriģināla medikamenta klīniskie pētījumi un koncerna konkurētspējas stiprināšana modernu patentbrīvo medikamentu segmentā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Viņš norāda, ka pašlaik svarīgākie uzdevumi ir palielināt uzņēmuma produkcijas klātbūtni daudzu pasaules reģionu valstu tirgos un šī mērķa sasniegšanai atvērt jaunas pārstāvniecības.

Uzņēmuma lielākais akcionārs Liplat Holding ir izteicis akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vai šāda akciju atpirkšana ietekmēs uzņēmuma darbību?

Uzņēmuma saimniecisko darbību pārmaiņas neietekmēs, bet, protams, izmaiņas varētu būt tad, kad tiks izstrādāta jauna uzņēmuma attīstības stratēģija nākamajam periodam. Vienlaikus pēc akciju atpirkšanas varētu būt ātrāka lēmumu pieņemšana, jo tas ļautu taupīt laiku uz obligāto procedūru termiņiem. Tajā pašā laikā pārmaiņas nemaina uzņēmuma stratēģiskos uzdevumus un mērķus – palielināt koncerna ienākumus par 10% gadā, kas 2019. gadā nozīmē sasniegt apmēram 160 milj. eiro lielu neto apgrozījumu (2018. gadā tas bija 145,5 milj. eiro), palielināt savu klātbūtni gan Latvijas, gan arī ārvalstu noieta tirgos, iekļūt jaunos ārvalstu tirgos, investējot zinātnē un pētniecībā, strādāt pie jaunu produktu radīšanas. Visi šie uzdevumi ir un būs jāpilda, neraugoties uz akcionāru struktūru, to skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Grindeks dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju

LETA, 17.07.2019

Kirovs Lipmans

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Būvmateriālu tirgotāja Depo DIY gada peļņa - 14,15 miljoni eiro

LETA, 01.08.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotāja «Depo DIY» koncerns pērn strādāja ar 277,655 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 5,7% un bija 10,711 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācijas.

Savukārt «Depo» pērn strādāja ar 233,937 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 18,6% un bija 14,15 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā sacīts, ka pērn «Depo» turpināja strādāt pie kompānijas komercdarbības attīstības, lai realizētu savu stratēģiju. Tāpat pērn tirgotājs turpināja iekšējo sistēmu un struktūru pilnveidošanu ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē.

«Depo» koncerna apgrozījums 2017.gadā veidoja 238,287 miljonus eiro, bet peļņa - 10,133 miljonus eiro. Vienlaikus 2017.gadā «Depo» strādāja ar 219,104 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa saruka par 2,3% un bija 11,933 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 336 309 eiro

LETA, 14.08.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ministrijām papildus vajag teju miljardu eiro

LETA, 02.09.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Foto: CARO/ANDREAS MUHS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank: Mēs redzam skaidras iespējas audzēt savus biznesa apjomus

Žanete Hāka, 06.09.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Signet Bank turpināja īstenot savu ilgtermiņa stratēģiju nodrošinot pakalpojumus turīgām privātpersonām un viņiem piederošajiem uzņēmumiem, bankas pusgada pārskatā norāda tās valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Šobrīd Latvijas tirgus piedāvā teicamas iespējas biznesa apjoma palielināšanai, jo augošais vietējo uzņēmumu skaits meklē jaunas iespējas veidot ciešākās attiecības ar bankām un saņemt visaugstākās kvalitātes pakalpojumus. 2019. gada pirmajos sešos mēnešos 57% bankas klientu noguldījumus veidoja Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu rezidenti. Signet Bank plāno turpināt palielināt uzņēmējdarbības apjomus savos mērķa tirgos – Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenokārt pievēršot uzmanību vietējam tirgum, kas veido 43% no bankas kopējās noguldījumu bāzes.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos banka ir veikusi kreditēšanas darījumus 45.2 miljonu eiro vērtībā, no kuriem aizdevumi vietējiem klientiem veidoja 20.4 miljonu eiro. Mums ir plašs interesantu potenciālu kreditēšanas projektu klāsts vietējā tirgū, kā rezultātā 2019. gada otrajā pusē banka plāno būtiski palielināt aizdevumu apjomus Latvijā, gan organizējot klubu darījumus, gan audzējot kreditēšanas portfeli bankas bilancē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Trasta komercbankas administrators Armands Rasa

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas aktīvi septembrī atgūti 1,302 miljonu eiro apmērā

LETA, 17.10.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem kopš 2019.gada 12.septembra, kad banka tika atzīta par maksātnespējīgu, atgūti 1,237 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 47 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 18 000 eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi septembrī bija 249 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 193 000 eiro, tiesas izdevumi - 31 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 19 000 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība veidoja 5000 eiro.

2019.gada 30.septembrī «PNB bankā» garantētie noguldījumi bija 126,079 miljonu eiro apmērā, kamēr citi noguldījumi bija 137,877 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Foto: IEVA MAKARE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pārdalīs šā gada budžetā ieekonomētos 31,17 miljonus eiro

LETA, 29.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas administrators kopumā atguvis 19,358 miljonus eiro

LETA, 19.11.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielākie nodokļu parādnieki gada sākumā

LETA, 17.01.2020

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Longo Group plāno trīskāršot apgrozījumu

Anda Asere, 13.02.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lietotu auto tirgotājs "Longo Group" plāno trīskāršot 2019. gada apgrozījumu un sasniegt 35 miljonu eiro atzīmi.

"Pie šī brīža tempiem tas ir reāli. Šomēnes tuvojamies diviem miljoniem eiro un, pat paliekot tādā līmenī, jau būs 25 miljoni gadā. Mēs darām daudz, lai tempu palielinātu, tāpēc ceram uz 35 miljoniem eiro," teic Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Tālākā nākotnē uzņēmums mērķē uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu. Šī gada beigās plānots sasniegt četru miljonu eiro apgrozījumu mēnesī, pārdodot vismaz 500 spēkratus.

"2020. gads ir iesācies labi un janvārī esam pārdevuši trīsreiz vairāk auto nekā pērnā gada janvārī," saka E. Cērps.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedz 12,5 miljonus eiro apgrozījumu. Aptuveni pusi apgrozījuma - gandrīz sešus miljonus eiro - veidoja darbība Latvijā, pārdodot gandrīz teju tūkstoš automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis

Māris Ķirsons, 19.02.2020

Foto: Caro/Westermann/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Foto: imago images/Frank Sorge/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru