Atpūta

Piektdienas intervija ar Kaspersky Lab vadītāju Baltijas valstīs Andi Šteinmani

Lelde Petrāne, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani patiešām iepriecina tas, cik ļoti ir izaugusi Latvijas Kibernoziegumu novēršanas ātrās reaģēšanas grupa (CERT.LV) – gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Apbēdina līdzpilsoņu reizēm vieglprātīgā attieksme pret kiberdrošību – arī mājai vai dzīvoklim ir durvis, bet tās mēs taču aizslēdzam drošības nolūkos!

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina inovāciju un pētījumu rezultātu ieviešanas ātrums produktos, kas ir uzņēmuma, kuru pārvalda privātais kapitāls, priekšrocība.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Protams, uzņēmumam ir informatīvas interneta lapas, Facebook profils, forumi, lietotāju klubi.

Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Problēmas ar darbaspēku neizjūtam, jo šobrīd pietiekami liels skaits jauniešu studē datorzinības un atlases rezultātā mēs regulāri papildinām savas darbinieku rindas. Kaspersky lab par vīrusu analītiķi strādā arī kāds jaunietis no Latvijas, kurš ar labiem rezultātiem piedalījās mūsu uzņēmuma rīkotā starptautiskā jauniešu konkursā datorspeciālistiem.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Strādājot produktu izstrādes vai vīrusu analītikas nodaļā, būtu nepieciešamas zināšanas datortehnikā, programmēšanā, vēlams kriptogrāfijā. Protams, jābūt pacietībai.

Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Uzņēmuma tuvākais mērķis ir kļūt par atzītu līderi kiberaizsardzības jomā. Jau šobrīd pēdējos Gartner kvadrantos Kaspersky lab jūs atradīsiet starp līderiem. Mūsu mērķis ir kļūt par numuru 1.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Mans pirmais darbs bija Rīgas Radio Rūpnīcas datoru remonta nodaļa, kur nokļuvu pēc Rīgas Industriālā Politehnikuma (tagad Rīgas Valsts Tehnikums) beigšanas 1985. gadā. Kopš tā laika ir strādāts gan vietējos gan starptaiutiskos uzņēmumos – pārsvarā IT nozarē. Tā, pateicoties gadu gaitā izveidotajiem kontaktiem, mani sameklēja Kaspersky Lab.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Uzņēmuma logo ir radies no uzņēmuma dibinātāja Jevgēņija Kasperska uzvārda. Laika gaitā logo piedzīvojis nelielas vizuālas un stilistiskas pārmaiņas.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Kaspersky Lab sadarbojas ar Interpol un Europol kibernoziegumu atklāšanā. Tāpat mēs esam atklājuši un publicējuši informāciju par daudz un dažādiem apdraudējumiem, neatkarīgi no to izcelsmes valsts – vai tā būtu Ķīna, ASV vai Krievija.

Otrs interesants fakts ir tas, ka Kaspersky Lab ir tehnoloģiskā sadarbība ar daudziem pasaulē pazīstamiem IT uzņēmumiem, kuri izmanto mūsu tehnoloģijas, piemēram Cisco, ZyXEL, D-Link, Netgear, Bluecoat.

Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Pēc iespējas mazāk izmaiņu nodokļu likumdošanas jomā.

Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Karadarbība Ukrainā. Patiešām nesaprotu, kā kādam ir izdevies sanaidot divas kaimiņu tautas, kuras ir tuvas viena otrai gan mentāli gan ģeogrāfiski.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Tās būtu manis paša gatavotas pusdienas savai ģimenei vai tuvāko draugu lokam.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Žila Verna romāni, kurus ļoti agrā jaunībā aizrautīgi lasīju.

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Fiziskās aktivitātēs, sportā un pirtī. Man tā ir riteņbraukšana un teniss.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Atbalstot sociālus projektus, dzīvnieku patversmes un jauniešu sportu.

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Sēž kafejnīcā cilvēks. Ne viņam laptops, ne planšete, ne telefons. Vienkārši sēž un dzer kafiju. Un skatās apkārt. Biedējoši :)

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Rūpējieties par savu elektronisko vērtību drošību un pirms publicēt jebkādu informāciju sociālajos tīklos padomājiet divreiz – īstermiņā un ilgtermiņā – kādas sekas šī informācija varētu nest jums vai jūsu tuviniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaspersky Lab: Kiberdraudiem šogad visvairāk pakļauti ražošanas uzņēmumi

Rūta Lapiņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krieviem nav ne vainas

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Avīze: Lietuvas tirgū pieaug interese par kiberdrošības risinājumiem

LETA/BNS, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Arvien vairāk ļaunprogrammatūru sāk medīt lietotāju naudu

Dienas Bizness, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Trīskāršojies jaunu mobilo ierīču ļaunprogrammatūru apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Atklāj iespējas attālināti sabojāt Apple operētājsistēmas

Lelde Petrāne, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab speciālisti atklājuši uzņēmuma Apple operētājsistēmu OS X un iOS ievainojamību, informēja uzņēmumā.

Uzbrucējs var attālināti izmantot drošības caurumu, kas ļauj tikai ar vienu īpaši sagatavotu tīkla paketi sekmīgi īstenot DoS uzbrukumu un sabojāt upura datoru vai viedtālruni. Šie draudi ir aktuāli sistēmas versijām OS X 10.10 un iOS 8 bez jaunākajiem atjauninājumiem.

Šo ievainojamību izraisa nepietiekams bufera apjoms operētājsistēmas kodolā, kas nespēj uzņemt ģenerēto paketi, tāpēc operētājsistēma beidz darbu avārijas režīmā.

Sākotnēji šis drauds tika konstatēts operētājsistēmā OS X 10.10. Turpmākie pētījumi atklāja, ka ievainojamība ir atrodama arī balstoties uz 64 bitu platformu strādājošajā iOS 8 - šāda kombinācija ir sastopama viedtālruņos iPhone, sākot no 5s paaudzes, kā arī planšetdatoros iPad Air un jaunākos un otrās un nākamo paaudžu iPad mini. Lai gan dažkārt tālsakaru iekārtas un ugunsmūri nelaiž cauri tīkla paketes ar nederīgiem atribūtiem, Kaspersky Lab speciālistiem eksperimenta ietvaros viegli izdevās veikt uzbrukumu caur populāru modeļu maršrutētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Pirmo reizi vairāku gadu laikā reģistrē ļaunprogrammatūru skaita samazināšanos

Lelde Petrāne, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Kaspersky Lab vērtējumu 2015. gadā ļaunprogrammatūru tirgus ir piesātinājies. Kopš pagājušā gada uzņēmuma ik dienu atklāto jauno ļaundabīgo datņu skaits ir samazinājies par 15 000 vienībām — no 325 000 līdz 310 000. Eksperti uzskata, ka šī krituma galvenais iemesls ir jaunu ļaunprogrammatūru izstrādes ekonomiskā nelietderība.

Uzbrucējiem daudz lētāk izmaksā leģitīmu ciparparakstu zādzība vai izveide, kurus viņi piešķir ļaunprogrammatūrām, tādējādi uzdodot tās par nekaitīgām lietotnēm. Turklāt vienlaikus ietaupīt uz izstrādi un pelnīt naudu viņiem ļauj uzmācīgā reklāmprogrammatūra, kuras īpatsvars kibernoziedznieku arsenālā nemitīgi pieaug.

Straujš jaunu ļaundabīgo datņu skaita pieaugums tika novērots aptuveni pirms trim gadiem. Piemēram, 2012. gadā Kaspersky Lab ik dienu apstrādāja 200 000 jaunu datņu, bet 2013. gadā — jau 315 000. Pieauguma palēnināšanās notika 2014. gadā, kad uzņēmuma katru dienu atklāto jauno ļaunprogrammatūru skaits palielinājās tikai par 10 000, sasniedzot 325 000. Savukārt šā gada beigās šis rādītājs ir mazāks nekā pirms divpadsmit mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Atklāts virtuālais Trojas zirgs, kas maskējas par Google Wallet

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši jaunus finansiālus draudus operētājsistēmai Android. Atklātais Trojas zirgs viltīgi izliekas vienlaikus gan par oficiālo lietojumprogrammu veikalu Google Play, gan par maksājumu sistēmas Google Wallet lietotni, cenšoties izspiest no lietotāja viņa bankas kartes rekvizītus, informē Kaspersky Lab.

Ļaunprogrammatūru nomaskēšana par sistēmas pakalpojumiem ir uzbrucēju iecienīts paņēmiens. Jaunās ļaunprogrammatūras autori imitē ne vien sistēmas Google Wallet maksājumu klienta izskatu, bet arī daudzu leģitīmu tiešsaistes pakalpojumu izmantotu bankas kartes piesaistes mehānismu.

Trojas zirgs tiek izplatīts, izmantojot surogātīsziņas ar piedāvājumu instalēt Google Play atjauninājumu, un uzreiz pēc palaišanas tas pieprasa administratora tiesības, bloķējot iespēju rīkoties ar ierīci, līdz tās tiek saņemtas. Panākusi savu, ļaunprogrammatūra atver logu ar pieprasījumu ievadīt bankas kartes rekvizītus, it kā lai to autorizētu Google Wallet sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Desmitajai daļai patērētāju tiešsaistē ir nozagta nauda

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot tiešsaistes finansiālo apdraudējumu daudzveidībai un skaitam, 48 % patērētāju ir uzbrukuši krāpnieki, lai noziedzīgas iedzīvošanās nolūkā ar maldināšanu izvilinātu no viņiem konfidenciālu un finansiālu informāciju. 11 % patērētāju uzbrukuma tiešsaistē dēļ ir zaudējuši naudu, liecina Kaspersky Lab un B2B International pētījums.

Apsekotajā 12 mēnešu periodā gandrīz puse interneta lietotāju ir saskārusies ar finansiāliem apdraudējumiem. Apdraudējumi ietvēra aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu, kuras it kā sūtījusi banka (22 %) vai mazumtirdzniecības vietne (15 %), un aizdomīgas mājaslapas, kas pieprasa finanšu datus (11 %).

Arī Latvijā interneta lietotāji kļūst par upuriem krāpnieciskām darbībām tīmeklī vai kibernoziedznieku mēģinājumiem iegūt piekļuvi viņu kontiem. Saskaņā ar Latvijas interneta lietotāju aptauju, 8 % respondentu ir saskārušies ar situāciju, kad it kā banka lūdza sniegt tai viņu bankas un lietotāja kontu pieejas un paroles. Turklāt 7% ir saņēmuši šādus lūgumus ar sociālo tīklu un internetveikalu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zināms, kurš ieguvis biļetes uz KASPERSKY LAB RIGA OPEN 2015 - EUROPEAN SNOOKER TOUR

Dienas Bizness, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvarētājs ir noskaidrots. Biznesa portāls www.db.lv paziņo, ka 2 biļetes uz KASPERSKY LAB RIGA OPEN 2015 - EUROPEAN SNOOKER TOUR ir ieguvis Rolands Žīgurs.

Viņš uz Arēnu Rīga kopā ar pavadoni varēs doties svētdien, 02.08.15, plkst 10. Ar uzvarētāju sazināsimies personīgi.

Tiem, kuri gribēja iegūt biļetes, bija jāatbild, no kuras www.db.lv raksta galerijas ņemta norādītā fotogrāfija, kā arī bija jābūt www.db.lv profila sekotājiem sociālajā vietnē Facebook (https://www.facebook.com/DienasBizness). Pareizā atbilde ir: no raksta Renault rūpnīca, kur ražo R240 elektrodzinējus - fotogrāfijās (http://www.db.lv/foto-video/foto/renault-rupnica-kur-razo-r240-elektrodzinejus-fotografijas-435574).

Paldies visiem, kuri piedalījās! Apsveicam uzvarētāju!

Otro reizi Latvijā notiks viens no Pasaules Profesionālās Biljarda un Snūkera Asociācijas (WPBSA) rīkotajiem reitinga turnīriem profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mobilo ierīču vīrusu skaits audzis gandrīz trīs reizes

Žanete Hāka, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī ir parādījušies 291,8 tūkstoši jaunu mobilo ierīču ļaunprogrammatūru, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina jaunākais Kaspersky Lab pārskats par kiberdraudiem šā gada 2. ceturksnī.

Otrajā ceturksnī ir konstatēts miljons mobilo ierīču ļaunprogrammatūru instalācijas pakešu, un tas ir septiņas reizes vairāk nekā 1. ceturksnī.

Banku pakalpojumi mobilajās ierīcēs joprojām ir kibernoziedznieku galvenais mērķis. Kaspersky Lab 2015. gada 1. ceturkšņa pārskatā minēts Trojan-SMS.AndroidOS.OpFake.cc, kas ir uzbrucis vismaz 29 banku un finanšu lietojumprogrammām. Šī Trojas zirga jaunākā modifikācija, kas parādījās 2. ceturksnī, spēj uzbrukt 114 banku un finanšu lietojumprogrammām. Tās galvenais mērķis ir nozagt lietotāja akreditācijas datus, ko cita starpā var izmantot, lai uzbruktu dažām populārām lietotnēm e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Vīrieši nespēj likt mierā savu tālruni, liecina eksperiments

Lelde Petrāne, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka piesardzības dēļ izlēmusi pakāpeniski atteikties no kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab, kura valdes priekšsēdētājs ir Eižens Kasperskis, pretvīrusu programmatūras izmantošanas un iesaka svarīgāko pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kompānijām rīkoties tāpat. Kaspersky Lab programmatūras izmantošanu jau ierobežojušas ASV, Lielbritānija, Ukraina un Lietuva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apcietināti aizdomās turētie par uzbrukumiem ar datu šifrētāju CoinVault

Žanete Hāka, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes policija ir apcietinājusi divus 18 un 22 gadus vecus Amersfortas iedzīvotājus, kas tiek turēti aizdomās par kiberuzbrukumiem ar izspiedējvīrusa CoinVault izmantošanu, par kuru upuriem kopš 2014. gada maija ir kļuvuši lietotāji vairāk nekā 20 valstīs, informē Kaspersky Lab eksperti.

Kibernoziedznieki centās inficēt ar izspiedējvīrusu CoinVault desmitiem tūkstošu datoru visā pasaulē. Visvairāk cietušo lietotāju ir Nīderlandē, Vācijā, ASV, Francijā un Apvienotajā Karalistē. Uzbrucējiem izdevās nobloķēt vismaz 1500 operētājsistēmas Windows pārvaldītu datoru, pieprasot izpirkuma maksu par datu atjaunošanu kriptovalūtā Bitcoin.

Vīrusu rakstītāji vairākkārt modificēja ļaunprogrammatūru, lai palielinātu upuru skaitu. Pirmais izspiedējvīrusa paraugs tika atklāts 2014. gada novembrī.

Lai izvairītos no datora inficēšanas, Nīderlandes policija un Kaspersky Lab iesaka lietotājiem pārliecināties, ka ierīcē instalētā programmatūra un antivīrusu programmas tiek regulāri atjauninātas. Turklāt ir regulāri jāveido svarīgu datņu rezerves kopijas un tās jāsaglabā ierīcē bez piekļuves internetam. Un nekādā ziņā nevajag maksāt izpirkuma maksu, jo, pirmkārt, tās saņemšana stimulē uzbrucējus turpināt noziedzīgo darbību un, otrkārt, tas nekādi negarantē piekļuves datnēm atgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esat ar mieru, ka Facebook nostājas starp Jums un banku?

Kaspersky Lab eksperti, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

8% lietotāju slēpj datoru, rūpējoties par konfidenciālās informācijas drošību

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aizsargātu savu privāto dzīvi, paranoiski lietotāji izmanto visdažādākos paņēmienus personīgo datu aizsardzībai no ziņkārīgo acīm interneta vidē, tostarp slēpj datoru. Tomēr vairāki Kaspersky Lab pētījumi liecina, ka nepietiekami daudz lietotāju ir informēti par riskiem un tie, kuri ir, izmanto nepiemērotus paņēmienus drošības saglabāšanai internetā.

Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto visdažādākās metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (20 %) atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (28 %) glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir apmierinājusi antivīrusu izstrādātāja «Kaspersky Lab» prasību pret 13.Saeimas deputātu Krišjāni Feldmanu (JKP) par neslavas celšanu un viltus apgalvojumiem, liekot Feldmanam izmaksāt 2000 eiro kompensāciju uzņēmumam, kā arī segt tiesāšanas izdevumus, apstiprināja tiesā.

Uzņēmuma izplatītajā preses paziņojumā norādīts, ka Feldmanam būs jāsedz tiesāšanas izdevumi, kas sasniedza 6045 eiro. Tāpat politiķim būs jāpublicē savas publikācijas atsaukšana, kā arī atvainošanās uzņēmumam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā.

Feldmans norādīja, ka līdz paredzētajam termiņam aprīļa sākumā pārsūdzēs tiesas lēmumu. Deputāts apgalvoja, ka lieta saistīta ar to, ka «Krievijas oligarhs Jevgēnijs Kasperskis esot izdevis pilnvaru vērsties pret mani kā politiķi». Feldmans pauda, ka pilnvarojumu par viņa pārstāvēšanu esot uzrādījis Kasperska pārstāvētais advokātu birojs Latvijā.

Politiķis skaidroja, ka iesniegtā prasība pret viņu tika «samudžināta» un nepatiesi ticis norādīts, ka daudzi cilvēki iepazīstas ar attiecīgā emuāra saturu. Parlamentārietim šāds spriedums ir bijis pārsteigums, jo deputāts neuzskata, ka būtu jāsoda par šāda viedokļa paušanu, ņemot vērā arī, ka viņš ir izteicies par daudziem ar ģeopolitiku saistītiem jautājumiem. Feldmanu arī darot uzmanīgu situācija, kad Latvijas tiesa liek pārskaitīt naudu «uz Maskavu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina oligarha uzņēmumam».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās privātās datu drošības kompānijas Kaspersky Lab dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Kasperskis Rīgā viesojās kompānijas sponsorētā Kaspersky Riga Masters snūkera turnīra laikā.

Fragments no DB sarunas ar J. Kasperski:

Jūsu industrijā bieži negadās, ka aiz produkta ir reāls cilvēks ar tādu pašu vārdu kā zīmols. Kā jūs tā pamanījāties?

Pirms gadiem 20 aiz vairuma šādu produktu bija konkrēti cilvēki, bet, industrijai nobriestot, kompānijas tika pirktas, pārdotas, integrētas un mainījās. Iznākumā autorprojekti izzuda vai pārauga par kaut ko citu. Symantec nopirka, šķiet, gatavu Izraēlas izstrādājumu, kam Pīters Nortons uzlika tikai savu vārdu, bet tam ar viņu nav sakara. Džons Makafijs gan reāli kopā ar citu programmētāju izstrādāja savu antivīrusu, bet tas jau pieder Intel.

Tad kas esat jūs – statistikas kļūda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaspersky operētājsistēmā Windows atrod vājās vietas, kas ļauj to izmantot ļaunprātīgām darbībām

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Interxion datu centrs Cīrihē, kur atrodas daļa Kaspersky Lab dati

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru biznesam nepieciešami lieli ieguldījumi, taču maz darbinieku, portālam DB intervijā sacīja datu centra Interxion vadītājs Hans Jorgs-Denzlers.

DB apmeklēja datu centru Cīrihē, kur strādā 30 darbinieki. Patlaban uzņēmums blakus teritorijā būvē jaunu, jaudīgāku datu centru, kurā būs nepieciešami vien 15 darbinieki.

Investīcijas jaunā datu centra Cīrihē būvniecībā sasniedz vairāk nekā 100 miljonus Šveices franku. Pašreizējā ēka nav būvēta kā datu centrs, Interxion datu centrs daļā ēkas mitinās kopš 2000.gada, taču jaunais centrs pilnībā tiks izmantots uzņēmuma vajadzībām.

Viņš uzskata, ka biznesa modelis, kas balstīts uz vairākiem klientu segmentiem, darbojas ļoti veiksmīgi, jo šie segmenti var palīdzēt viens otram, stāsta Denzlers. Patlaban Cīrihes datu centram ir aptuveni 200 klientu, un 70% no tiem ir no Šveices.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts.

Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā.

Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru