Jaunākais izdevums

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pieprasījums pēc TV pakalpojumiem pēdējo divu mēnešu laikā palielinājies par 60%.

Tas ir cieši saistīts ar pieprasījuma pieaugumu pēc mobilā mājas interneta, kas šobrīd piedzīvo savu vēsturiski straujāko izaugsmi, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pārcēlušies uz lauku mājām un vasarnīcām.

"Mūsu piedāvātās gudrās televīzijas pakalpojuma formāts sniedz skatītājiem iespējas savu iemīļoto TV saturu patērēt jebkurā laikā un vietā, un tas ir svarīgs izvēlēs kritērijs daudziem TV satura skatītājiem," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

"Lielais TV pakalpojuma pieprasījuma pieaugums šajā laikā skaidrojams arī ar to, ka klientiem, maksājot tikai vienu abonēšanas maksu, ir iespējams skatīties savus iemīļotos TV kanālus, seriālu un filmu bibliotēku gan mājās uz lielā ekrāna, gan datorā, planšetē vai viedtelefonā, ja pavada laiku lauku mājā vai vasarnīcā. Šādas mūsdienīgas televīzijas iespējas kombinācijā ar mājas mobilo internetu, cilvēkiem dod ļoti lielu elastību un brīvību, kas ir nozīmīgi patreizējā situācijā."

"Tele2" veiktā iedzīvotāju aptauja arī atklāj, ka vismaz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju TV saturu regulāri mēdz patērēt divās ierīcēs vienlaicīgi – visbiežāk televizorā un datorā. Interesanti, ka gandrīz 40% aptaujāto arī atzīmē, ka katru dienu 2 – 3 stundas TV saturu patērē savā mobilajā telefonā.

Kā atzīmē "Tele2", video straumēšanai, tajā skaitā TV satura vērošanai, nepieciešams ap 10 mbit/s liels ātrums, ja vienlaicīgi mobilajam mājas internetam pieslēgta viena ierīce. Jaunākie oficiālie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumu dati liecina, ka jau ceturto gadu pēc kārtas ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina "Tele2", vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 48,41 Mbit/s, bet maksimālajam – 150 Mbit/s.

"Tele2" aptauju veica sadarbībā ar "Berg Research", un tajā piedalījās 805 respondenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Senergo" ārkārtas situācijas laikā aicina atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu.

"Šā brīža AS "Sadales tīkls" tarifu struktūra būtiski apgrūtina uzņēmumu darbību, kas nonākuši daļējā vai pilnīgā dīkstāvē. Tāpēc ārkārtas situācijas laikā uzņēmumiem un arī pārējiem elektroenerģijas patērētājiem jāatceļ maksa par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu, vienlaikus saglabājot nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nākotnē," šādu priekšlikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai nosūtījis elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums "Senergo".

Kā norāda "Senergo", "Sadales tīkla" tarifu struktūra šobrīd sastāv no diviem galvenajiem blokiem: maksa par elektroenerģijas sadalīšanu - maksa atbilstoši patērētajai elektrībai, kā arī maksa par atļauto elektrības pieslēguma slodzi/jaudu, ko faktiski var definēt kā "abonēšanas maksu", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

COVID-19: kā uzņēmumam mazināt elektrības izmaksas?

Andrejs Kombecovs, SIA Senergo valdes priekšsēdētājs, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, daudzi uzņēmumi meklē iespējas izmaksu samazināšanai, lai pārdzīvotu krīzi "uz zemiem apgriezieniem" un tiktu cauri, piedzīvojot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Paralēli dažādiem darbības optimizēšanas pasākumiem, kurus kompānija izvēlas atkarībā no tās lieluma, darbības specifikas un finanšu situācijas, ir vairāki ceļi, kurus var iet ikviens uzņēmums, lai ietaupītu uz elektrības rēķiniem.

Iepriekš pieteiktās jaudas samazināšana

Pirmais, ar ko uzņēmēji varētu sākt, ir izmantot Sadales tīkla piedāvājumu samazināt iepriekš pieteikto jaudu uz vairākiem mēnešiem, šādi koriģējot maksu par atļauto elektrības pieslēguma slodzi. Tā faktiski ir "abonēšanas maksa", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa un kuras apjoms atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Taču piedāvātie risinājumi šobrīd pieejami tikai tiem patērētājiem, kuri atbilst Sadales tīkla definētajiem nosacījumiem. Pārrunas par slodzes mazināšanu ar Sadales tīklu klientu vietā var veikt arī elektroenerģijas tirgotājs. Izprotot šā brīža uzdevumu apjomu, kas stāv uzņēmēju priekšā, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt saviem klientiem šādā veidā samazināt izmaksas līdz brīdim, kad labvēlīgāki apstākļi atļaus atjaunot uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāk mobilo gāzes uzpildes staciju piegādi transporta un ražošanas uzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "GasOn" uzpildes risinājums ir mobils konteiners, kurā ir iespējams uzpildīt līdz pat 5500m3 dabasgāzes un to var novietot jebkurā ražošanas uzņēmuma vai autoparka teritorijā. Tas palielina Latvijas uzņēmumu un autoparku iespējas izmantot lētāku un dabai draudzīgāku degvielu.

Lai realizētu šo projektu SIA "GasOn" ir piesaistījis privātā un riska kapitāla fonda "Expansion Capital" finansējumu trīs miljonu eiro apjomā. Iekārtu piegādātājs ir Zviedrijas uzņēmums "Nordic Gas Solutions".

"Saspiestās dabasgāzes ražošana un piegāde klientiem ar mobilajām uzpildes stacijām ir pazīstama un tiek izmantota Eiropā, īpaši Spānijā un Itālijā vietās, kur nav tieša pieslēguma gāzesvadam. Pateicoties gāzes tirgus liberalizācijai, bija iespējams šādu pakalpojumu piedāvāt arī klientiem Latvijā. Īpašs ieguvums tas būs Latvijas rūpnieciskajiem ražotājiem un katlumājām, kurām līdz šim nebija pieslēguma dabasgāzei no stacionāra gāzesvada un vajadzēja izmantot sašķidrinātu propāna gāzi vai dīzeļdegvielu. Tagad viņiem būs pieejama dabasgāze, uz vietas viņu ražošanas uzņēmuma teritorijā," stāsta SIA "GasOn" valdes loceklis Renārs Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" aprīlī bez papildu maksas piešķirs bezlimita mobilos datus visiem saviem biznesa klientiem, kuriem tie nebija pieslēgti.

Uzņēmums šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā to, cik būtiski ir nodrošināt darbu attālināti, lai uzņēmējdarbība turpinātu funkcionēt arī ārkārtas situācijas laikā.

LASI ARĪ: Interneta patēriņš pieaug pat naktīs

"Tele2" apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieprasījums pēc mobilā biroja interneta ir palielinājies par 25%. Savukārt par 40% palielinājies pieprasījums pēc zvanu pārvaldības risinājuma, kas ļauj attālināti koordinēt un apkalpot ienākošo zvanu plūsmu, neatrodoties birojā.

"Uzņēmumi šobrīd aktīvi cenšas pielāgot savu biznesu attālinātam darbam. Lai to paveiktu, ir nepieciešama ne vien atbilstoša darba kultūra, bet arī tehnoloģiskais nodrošinājums. Šobrīd redzam, ka ļoti strauji aug pieprasījums pēc risinājuma, kas ļauj efektīvi attālināti apkalpot klientus pa tālruni vai veicot video zvanus internetā," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ja raugāmies uz nozarēm, tad šāds risinājums ir vajadzīgs gan tirdzniecības, gan dažādu pakalpojumu sniegšanas jomā, jo uzņēmumi šobrīd nevēlas pazaudēt ne vienu klientu."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē naftu varētu aizstāt tīrā enerģija, tādējādi pieprasījums nākotnē pēc Covid-19 pandēmijas varētu vairs neatgūties līdz iepriekšējam līmenim, prognozē "BP" eksperti.

Naftas pieprasījums savu augstāko līmeni varētu būt jau sasniedzis, un tagad varētu sākties desmitiem gadu ilgs kritums, uzskata eksperti. Naftu nākotnē varētu aizstāt vēja parku enerģija, saules paneļi un hidroelektrostacijas, jo jau tagad atjaunīgā enerģija kļūst pa visstraujāk augošo enerģijas avotu vēsturē.

BP ziņojumā norādīts, ka pasaules naftas pieprasījums savu augstāko punktu varētu būt sasniedzis 2019.gadā, un turpmāk iespējami trīs scenāriji. Trešajā scenārijā prognozēts, ka progress pagaidām stāvēs uz vietas, un naftas pieprasījums šogad būs tāds pats kā 2019.gadā.

BP pārstāvji skaidrojuši, ka šie secinājumi palīdzēs kompānijai labāk izprast mainīgo enerģētikas vidi un ļaus attīstīt plānus, lai kļūtu par nulles līmeņa kompāniju līdz 2050.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" ir nolēmis arī aprīlī visiem saviem pēcapmaksas tarifu plānu klientiem, kuriem nav bezlimita pieslēguma, bez papildu maksas piešķirt bezlimita mobilo internetu telefonā Latvijā.

Klientiem piešķirtais bezlimita datu apjoms aprīlī mērāms aptuveni 2,5 milj. eiro vērtībā. Uzņēmums šādi rīkojas, ņemot vērā ārkārtas situācijā pieaugošo nepieciešamību pēc mobilajiem datiem, kā arī lai atbalstītu attālināto mācību un darba procesu.

"Jau martā mēs visiem saviem pēcapmaksas tarifu plāna klientiem nodrošinājām bezlimita pieslēgumu un pašreizējā ārkārtas situācijā valstī esam nolēmuši to darīt arī aprīlī. Mobilie sakari ir kritiski svarīgi šādos apstākļos, kad daudzas funkcijas tiek veiktas attālināti, izmantojot mobilo sakaru tīklu – tas nepieciešams gan izglītības un veselības, gan iekšlietu sistēmai, kā arī daudziem citiem.

To varam redzēt ikdienā, jo kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas, zvanu daudzums tīklā ir palielinājies par aptuveni 40%, bet patērēto datu apjoms – par 20%," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka: kopējais kredītportfelis turpina palielināties

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē "SEB bankas" no jauna piešķirtais finansējums iedzīvotājiem un uzņēmumiem veido 465 miljonus eiro, no kuriem 52 miljoni eiro piešķirti iedzīvotājiem mājokļu iegādei un remontam.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi, jaunais finansējums palielinājies par 69%, ko sekmējusi uzņēmumu kreditēšana, primāri lielu uzņēmumu segmentā.

Kopumā "SEB bankas" kredītportfelis šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi audzis par 3%, savukārt noguldījumu apjoms palielinājies par 7%.

"SEB grupas" Latvijā peļņa šā gada sešos mēnešos bijusi 15,6 miljoni eiro.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, norāda: "Arī šajā sarežģītajā laikā kopējais kredītportfelis turpina palielināties, ne tikai gada griezumā, bet arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni. Savukārt noguldījumi kopš gada sākuma pieauguši par 2%, bet divpadsmit mēnešu laikā pieaugums palielinājies pat par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesnīca: Darbinieku atlase faktiski jāsāk no jauna

Žanete Hāka, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijas laikā viesnīca "Rožmalas" bija slēgta un šobrīd darbību atsāk daļēji - atveram viesnīcu un restorānu darbam sestdienās un svētdienās, stāsta viesnīcas pārstāvji.

"Ja ir pieprasījums, kas nosedz darbinieku darba algas izmaksu, pieļaujam izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus arī citās dienās, pēc pieprasījuma," norādīja viesnīcā.

Šobrīd, pēc viņas teiktā, vērojams pieprasījums no Latvijas iedzīvotājiem, kas brīvdienās ar auto apceļo Latviju. Kāzas tiek atceltas vai pārliktas tuvāk septembrim un uz rudens pusi. Manāma tendence, ka kāzas no 50-60 personām tiek samazinātas līdz 25 personām. Pārsvarā ir privātpersonu pieprasījumi - restorāna pakalpojumi, jubileju svinības ar nelielu viesu skaitu.

Viņa gan piebilst, ka ir daži interesanti pieprasījumi no uzņēmumiem, kas krīzē nav cietuši, viņa novērojusi. Viens no tiem ir uzņēmums, kas saviem darbiniekiem (līdz 20 personām), organizējot riteņbraukšanas ceļojumu, lai apceļotu vietējo novadu, rezervē numuriņus un vakariņas. Cits uzņēmums vairākas dienas mazā sastāvā (līdz 15 personām) organizē darbu citā vidē viesnīcā, katram darbiniekam izvēloties savu numuriņu un ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas pasaulē februārī samazinājās, un cenu kritumu vairākās pārtikas grupās ietekmēja koronavīrusa izplatība, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati.

Organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas atspoguļo nozīmīgāko pārtikas produktu grupu cenu izmaiņas mēneša laikā, februārī sasniedza vidēji 180,5 punktus, kas ir par 1% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tiesa gan, indekss aizvien ir par 8,1% augstāk nekā pirms gada.

Augu eļļu cenas raksturojošais indekss piedzīvoja straujākās izmaiņas - par 10,3%, un palmu eļļas cena saruka vēl vairāk, ņemot vērā lielākus ražas apjomus Malaizijā, nekā iepriekš gaidīts, tāpat cenu izmaiņas ietekmēja Indijas importa pieprasījums un bažas saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Arī graudu cenu indekss februārī saruka, tiesa gan, mazākā apmērā - par 0,9%. Kviešu cenas saruka, atspoguļojot piesātināto tirgu, bet kukurūzas cenas saruka, jo liellopu barības tirgū saruka pieprasījums, valdot bažām par vājāku pasaules eknomiku. Rīsu cenas palielinājās, ko veicināja spēcīgs pieprasījums no Austrumu un Austrumāfrikas pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā šogad augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,8%, tādējādi kāpums reģistrēts ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publicētie oficiālie statistikas dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība pieauga par 3,7%. Kāpumu veicina koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu pakāpeniska atcelšana. Nepārtikas produktu mazumtirdzniecība augustā pieaugusi par 3,4%, bet pārtikas produktu pārdošanas apjoms palielinājies par 0,4%.

Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā augustā palielinājies par 2,8% pēc jūlijā fiksētā 1,4% kāpuma.

Neskaitot degvielas pārdošanu, mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā augustā mēneša salīdzinājumā pieauga par 0,6%, bet gada griezumā palielinājās par 4,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" apgrozījums no pamatdarbības šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies par 10%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, informē uzņēmumā.

Kopējais apgrozījums audzis par 1% un sasniedzis 30,7 milj. eiro. Uzņēmuma EBITDA pirmajā ceturksnī bija 11,7 milj. eiro.

"Tele2" ir audzējis arī klientu pieslēgumu skaitu un saglabājis savu darbības efektivitāti, sasniedzot augstāko rentabilitātes rādītāju nozarē 38,1%.

"Mums bija labs ceturksnis. Klientu skaits palielinājās par vairāk nekā 7500, savukārt peļņa attiecīgi par 5,4%. Šo rezultātā pamatā bija gan jaunu produktu ieviešana, piemēram, "Tele2 Gudrā televīzija", pēc kuras pieprasījums auga par 70%, gan arī pieprasījums pēc mobilā mājas interneta, kas sevi lieliski apliecinājis šajā piesardzības pasākumu un ierobežojumu laikā. Mēs spējām strādāt ar augstu efektivitāti, pilnībā izmantojot mūsu rīcībā esošos resursus," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Komentāri

Pievienot komentāru