Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Ražošanas jaudu disbalanss

Nupat gada garumā piedzīvojām ievērojamu enerģijas cenu kritumu, par ko jāpateicas tieši atjaunīgajiem energoesursiem – ūdenim, vējam un saulei. Baltijas un Skandināvijas reģionā pieaug lieljaudas atjaunīgās enerģijas ražošanas spēkstaciju loma. Tās arī šogad turpinās ietekmēt elektroenerģijas cenas un pastāvīgas cenu svārstības. Piemēram, pie stiprāka vēja jau šobrīd novērojam strauju cenu kritumu tirgū.

Vienlaikus lēnā virzība ar pašmāju atjaunīgās enerģijas spēkstaciju projektiem un starpsavienojumu ierobežotā jauda nosaka to, ka Baltija pamazām sāk kļūt par reģionu, kur trūkst efektīvas un konkurētspējīgas elektroenerģijas ražošanas jaudas. Skandināvija attīsta atjaunīgās enerģijas spēkstacijas, bet mēs kļūstam par importa reģionu, kur lielā apjomā izdevīgāk ir iepirkt enerģiju, nekā ražot to pašiem. Te gan būtiska loma ir arī starpsavienojumu jaudām, kas pašlaik ir ierobežotas. Tādējādi lētā elektrība, kas saražota vēja un hidroelektrostacijās, nenonāk līdz Baltijai nepieciešamajā apjomā, kā rezultātā rodas cenu atšķirības starp Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Šobrīd gan redzam, ka pat Skandināvijas lētā enerģija nav glābiņš visās situācijās, kad veidojas ekstrēmi laikapstākļi. Cenas Skandināvijā aukstā laika ietekmē kāpj dēļ augošā pieprasījuma un mums nākas darbināt savas neefektīvās jaudas augstākajos enerģijas pieprasījuma brīžos.

Vienota Baltijas tirgus izveide

Ņemot vērā konkurētspējīgu enerģijas ražošanas jaudu kritumu un neskaidro situāciju ar elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, aktuāla kļūst tēma par vienota Baltijas cenu apgabala izveidi. Katras Baltijas valsts elektroenerģijas tirgus pats par sevi ir ar salīdzinoši zemu aktivitāti un dažādām lokālajām īpatnībām, kas var veidot būtiskas cenu atšķirības. Risinājums šai situācijai ir vienota vairumtirgus izveide, kurā vienkopus strādātu visu trīs Baltijas valstu tirgus dalībnieki, gan pircēji, gan pārdevēji. Tas savukārt rezultētos augstākā likviditātē un konkurencē, atainojot objektīvo tirgus cenu visā reģionā.

Šobrīd Baltijas galvenie elektroenerģijas tirgus spēlētāji ir vērsušies pie valstu regulatoriem ar ierosinājumu par vienota tirgus apgabala izveidi un tiek veikts sākotnējais izvērtējums, kura rezultāti būs zināmi šī gada laikā. Kopumā tas būtu loģisks solis, kā attīstīt Baltijas elektroenerģijas tirgu vienoti un nodrošinot cenu stabilitāti klientiem nākotnē.

Jauni tarifi ar divējādu ietekmi

No 1. janvāra stājušies spēkā jauni “Augstsprieguma tīkla” (AST) tarifi par elektroenerģijas pārvadi, samazinot maksu par pārvadīto enerģijas apjomu, bet palielinot fiksēto tarifa daļu par pieslēguma jaudu. Tas gan ietekmē tikai uzņēmumus, kas pieslēgti pārvades tīklam, un “Sadales tīklu”, kas izmanto pārvades pakalpojumus. Efekts uz uzņēmējiem var būt divējāds. Tā ir laba ziņa lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kuriem samazināsies maksa par tīkla tarifu un pieaugs konkurētspēja. Savukārt elektroenerģijas ražotājiem paredzēta fiksēta maksa par AST pakalpojumiem, kas var samazināt to konkurētspēju un paaugstināt elektrības cenu brīžos, kad tā tiek lielākoties saražota Latvijas spēkstacijās.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī mājsaimniecības gan šīs izmaiņas neizjutīs – vismaz ne uzreiz. Jāņem vērā, ka “Sadales tīkls” nevar optimizēt šīs izmaksas ar savu pieslēguma jaudu samazināšanu. Tas var izraisīt “Sadales tīkla” interesi par savu tarifu pārskatīšanu, lai nākotnē kompensētu jaunās izmaksas.

Dabasgāzes tirgū joprojām tiek vērtēts GASO sadales pakalpojumu tarifu izmaiņu projekts, kas paredz paaugstināt fiksēto tarifa komponenti, jo lielākā daļa operatora izmaksu arī ir nemainīgas. Tas ir loģisks solis, bet ar negatīvu ietekmi uz lietotājiem, jo īpaši tiem, kuri neefektīvi izmanto sava pieslēguma jaudu. Lielie uzņēmumi var jaudas optimizēt, bet maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām var nākties maksāt vairāk.

Sabiedrība vada zaļo risinājumu apgūšanu

Pērn piedzīvots straujš intereses kāpums uzņēmēju un mājsaimniecību vidū par videi draudzīgiem un efektīviem energorisinājumiem – elektroauto, saules enerģijas sistēmām enerģijas ražošanai pašpatēriņam, energoefektivitāti un dažādiem viedrīkiem tās ieviešanai. Acīmredzot globālās pandēmijas mestie izaicinājumi ekonomikai motivē straujāk apgūt gudrus risinājumus ērtākai ikdienai un izmaksu optimizācijai.

Arī šogad mūsu ikdienā turpinās ienākt mikroģenerācija, transformējot arvien vairāk lietotāju par ražotājiem. Tāpat arī aktuāli ir energoefektivitātes risinājumi kā loģisks solis, lai samazinātu ikdienas izdevumus, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju un veicinot zaļāku dzīvesveidu mājsaimniecībās, kā arī ceļot nekustamā īpašuma vērtību. Te gan rodas iespaids, ka sabiedrība savā attieksmē drīzumā var apsteigt valsti, kas gan ir definējusi ambiciozu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, bet bez secīgas pieejas tā ieviešanai praksē. Virzība notiek fragmentāri, nevis mērķtiecīgi veidojot vienotu stratēģiju zaļu un efektīvu risinājumu apgūšanā.

Šobrīd iezīmējas situācija, kurā ietekmes uz vidi mazināšanas un energoefektivitātes mērķu izpildes vadību uzņemas pati sabiedrība un uzņēmumi, reaģējot uz aktuālajām vajadzībām. Jau šobrīd enerģijas tirgotāji veido ciešu sadarbību ar klientiem, piedāvājot jaunus pakalpojumus, kuros savā veidā atkāpjas no elektroenerģijas pārdošanas biznesa. Tā vietā fokuss mainās uz atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām patēriņa samazināšanā un enerģijas ražošanas apgūšanā.

2021. gads potenciāli būs sava veida eksāmens par iepriekš pieņemtiem lēmumiem vai tieši otrādi – ignorētiem jautājumiem. Jau šobrīd varam redzēt, ka būs arī sekmīgi nokārtoti jautājumi, lai arī dažkārt tas būs bijis skolēnu, nevis paša skolotāja nopelns. Svarīgākais, kādus secinājumus izdarīsim no iegūtā rezultāta un vai esam gatavi to uzlabot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 29.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Sākot no marta, Latvijas tautsaimniecības dienaskārtībā ir vārds Covid, un tas aizēnojis daudzus citus notikumus.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu.

Plānojot Eiropas Atveseļošanas plāna izlietojumu, Latvijas Zinātņu akadēmija vērš uzmanību uz Latvijas zinātnes iespējām inovatīvu produktu radīšanā, kas var nodrošināt eksporta pieaugumu tautsaimniecībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 29. decembra numurā:

  • viedokļi - 2020. gadu vērtē finanšu ministrs Jānis Reirs
  • notikumi un aktualitātes pasaulē - gads, kad nekas vairs nenotiek un tādēļ – notiek gandrīz viss
  • lobēšanas likums - interešu pārstāvības likums nebūs superzāles pret vietējām tradīcijām
  • 2021. gada aktualitāte –

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) stratēģiju laika periodā no 2021. līdz 2023. gadam ārvalstu investīcijās plānots piesaistīt 480 miljonus eiro un izveidot vismaz 4500 jaunas darba vietas.

LIAA norāda, ka darbu pie investīciju piesaistes noteikti atvieglos arī tā sauktā “zaļā koridora” ieviešana stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijā. “Zaļais koridors” ietvers administratīvā sloga mazināšanu, paātrinot procedūras tādās investoriem nozīmīgās jomās kā migrācija, teritorijas plānošana un dažādu atļauju un saskaņojumu saņemšana. Uz atvieglotajām procedūrām uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs pretendēt gan Latvijas uzņēmumi, gan ārvalstu investori.

Saskaņā ar LIAA sagatavoto piedāvājumu, kuru tuvākā mēneša laikā plānots virzīt izskatīšanai Ministru Kabinetā, “zaļā koridora” atvieglotajām procedūrām kvalificēsies viedo specializāciju (bioekonomika, biomedicīna un farmācija, fotonika, viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, IKT) un starptautisko biznesa pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Lai saņemtu šo valsts atbalstu, komersantiem saskaņā ar sagatavoto priekšlikumu būs jāapņemas izpildīt četri no pieciem definētajiem kritērijiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas valstīm ir jābūt vienotām un jau šobrīd jāveic aktīvas darbības.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumam palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 500 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs būtiska ietekme uz uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžetiem, jo minimālās algas palielināšana nosaka ne tikai ienākumu apakšējo robežu, bet kāpina arī vispārējās darbaspēka izmaksas.

Minimālās algas palielināšanu daudzas partijas minēja savās programmās pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Taču līdz ar minimālās algas palielināšanu, tika solīts noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, kas netiek darīts.

Lasi žurnāla #DienasBizness 17. novembra numurā:

  • viedokļi - minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro 2021. gada janvārī?
  • tēma - minimālās algas svira ekonomikā un politikā
  • finanses - bez paslēpēm banku darījumos
  • ārpolitika - ASV demokrāti vai republikāņi – kuri nodrošina ballīti akciju tirgos
  • intervija - Guntars Račs, SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks
  • enerģētika - jaunie ES mērķi prasa dalībvalstu konsekvenci
  • brīvdienu ceļvedis - Nataļja Zaharova, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja
  • sadarbības materiāli - atjaunīgo energoresursu patēriņš palielinājies par 25%; saspiestā gāze – iespēja samazināt transporta izmešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ir jāsagatavo ekonomiskam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes, trešdien "Latvijas produktivitātes ziņojuma 2020" prezentācijā pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc politiķa paustā, valdībai ir jāakumulē visi resursi ekonomikas lēcienam pēc krīzes.

"Mums ir jāsagatavo Latvija ekonomiskam lēcienam pēc krīzes, un skatoties, kā attīstās vakcīnu lieta, tad es gribētu teikt, ka tas ir nākamā gada jautājums, nākamā gada sākuma jautājums, kad ir jāpanāk ekonomiskais lēciens," uzskata Ašeradens.

Vienlaikus politiķis atzina, ka Latvija joprojām ir iedzinējos Eiropas Savienībā pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju skaitu. Tas esot skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, lai situāciju valstī mainītu.

Šādu jautājumu risināšanā svarīga arī daudz un dažādu domnīcu, īpaši akadēmiskā formāta, domnīcu rašanās, uzskata parlamentārietis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmumā “KS Terminal” februāra sākumā tika uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV, pavēstīja Rīgas Brīvostas pārvaldē.

200 metru garais balkeris “Kambos” no Rīgas devās ceļā uz Hjūstonas ostu ASV ar 20 000 m3 OSB kokskaidu plātnēm, kas tapušas uzņēmuma “Kronospan” Latvijas ražotnē.

Latvijas kokapstrādes rūpniecības produktu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ik gadu pieaug. Pērn Rīgas ostas terminālos tika pārkrauti seši miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, ierindojot tos lielāko Rīgas ostas kravu grupu augšgalā ar ceturto daļu no kopējā ostas portfeļa.

Lielākais kokmateriālu tirgus Latvijas eksportētājiem ir Eiropas valstis, uz kurieni nonāk lielajos kuģos - balkeros. Arī “KS Terminal” piestātnēs šāda izmēra kuģi mežsaimniecības kravu uzkraušanai piestāj regulāri. Tāpat arī kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem Latvijas eksportētāji nosūta regulāri, taču parasti tas notiek mazākos apjomos un konteineros ar pārkraušanu Roterdamā, vai kādā citā no lielajām Rietumeiropas konteineru ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina

Db.lv, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti 2020. gada preču eksporta rekordiem, atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina, uzskata Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Lai gan šīs neapšaubāmi ir labas ziņas, tomēr ir jāņem vērā apstākļi, kas to ir stimulējuši: izcilie rezultāti lauksaimniecībā un varenā raža (stabili mainīgs faktors gadu no gada), Brexit radītās sekas, kas lika britiem iepirkt preces pirms noteikumu maiņas, Covid-19 ierobežojumu ietekme uz elektronikas/elektrotehnikas preču pieprasījuma pieaugumu, kur liela daļa Latvijas eksporta ir reeksportētas citās valstīts ražotās preces, kā arī relatīvi labi pārdzīvotais pandēmijas sākuma posms pagājušā gada pavasarī, norāda Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība skatīs ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas apvienošanu saistītus likumprojektus, liecina valdības sēdes dienaskārtība.

Ministri spriedīs par Latvijas Bankas likumprojekta, grozījumu likumā par Latvijas Banku un grozījumu FKTK likumā tālāku virzību.

Ministru kabinets 26.maijā pauda konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai.

Šā gada gada 21.septembrī Latvijas Banka un FKTK iesniedza Finanšu ministrijai (FM) likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un ar to saistīto 25 likumprojektu pakotni. 5.oktobrī konceptuālu atbalstu FKTK pievienošanai Latvijas Bankai pauda arī koalīcijas partneri.

Vienlaikus Ministru kabinetam tika dots uzdevums abu institūciju apvienošanai nepieciešamos likumprojektus iesniegt Saeimā līdz šā gada 31.oktobrim, tomēr tas netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Pārbūve

Zane Atlāce-Bistere, 24.02.2021

Daudzstāvu dzīvojamā un biroja ēka Bruņinieku iela 76 Rīga. Pasūtītājs KAVITA, projekts AR.4, būvnieks EKO TEH.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Fasāžu atjaunošana

Zane Atlāce-Bistere, 23.02.2021

Baznīcas iela 14, Rīga. Pasūtītājs Simanbaltic Property Management, projekts MERU arhitekti, būvnieks P un P Būve.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Fasāžu atjaunošana" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru