Vislielāko mežsaimnieku sašutumu izraisījis jauno ciršanas noteikumu ierosinājums noteikt termiņu, kādā pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte pēc caurmēra. Pēc 2005. gada janvāra vētras daudzi meža īpašnieki vējgāžu sakopšanai (arī mežaudzēs, kuras bija sasniegušas norādītos ciršanas caurmērus) izņēma ciršanas apliecinājumus kopšanas cirtei, kā rezultātā pēc grozījumu stāšanās spēkā viņiem būs aizliegta ciršana pēc galvenās cirtes caurmērā 5 gadus, uzsver Latvijas mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Gadījumos, kad meža īpašnieks mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, būs veicis koku ciršanu mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai (piem., vējgāze, kukaiņu bojājumi u.c.), viņa saimnieciskā darbība nepamatoti tiks ierobežota uz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka visās mežaudzēs, kurās pēc 2005. gada janvāra vētras ir veikta kopšanas cirte, praktiski ir aizliegta galvenā cirte pēc caurmēra 5 gadus, secina A. Saulītis. Īpašniekiem netīk arī dabas draugu priekšlikums samazināt kailcirtes maksimālo platību vērī un gāršā. «Dabas aizsardzībai Latvijā kopumā ir atvēlētas lielas platības, kas īpašniekiem rada zaudējumus un nav iespēju par lielu daļu no tām pat saņemt kompensācijas,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pārējo īpašnieku mežos vēris ir 396404 ha (27%), gārša 34791 ha (2,4%), kas kopā ir gandrīz trešdaļa no kopējās meža platības. Jāmaina arī projektā iestrādātā norma mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt ar dastmēru 4cm pakāpē, kas nozīmē, ka aizliegts mērīt ar precīzāku metodi. «Ierosinām noteikt, ka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt, izmantojot metodes, kas nodrošina precizitāti 10%,» uzsver A. Saulītis. Neesot pieņemama arī norma, kas precizē tos bojātos kokus, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Tajā neesot ņemts vērā tas, ka pārbaude var tikt veikta pat vairāk nekā gadu pēc kopšanas vai sanitārās cirtes veikšanas. «Tas nozīmē, ka meža īpašniekam var tikt uzliktas dažādas sankcijas par to, ka mežaudzē atstātajiem kokiem pēc kopšanas ir radušies bojājumi (piem., kukaiņu bojājumi, mizas bojājumi, sniega vai vēja lauzti koki),» uzsver A. Saulītis.