Trešdien,jaundibinātās Latvijas Mežsaimnieku asociācijas biedri informēs par asociācijas dibināšanas nepieciešamību, tās galvenajiem mērķiem un darbības uzdevumiem, kā arī izteiks savu viedokli par situāciju nozarē. Šā gada 13.janvārī tika reģistrēta jauna sabiedriska organizācija – Latvijas Mežsaimnieku asociācija, kuru nodibināja Latvijas mežizstrādātāji un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas mērķis ir īstenot efektīvu sadarbību starp privātajiem mežizstrādes un mežsaimniecības uzņēmumiem, privātiem meža zemes īpašniekiem Latvijā un iestādēm, kas realizē valsts pārvaldes funkcijas meža nozarē un veido meža nozares politiku, kā arī pārstāvēt biedrības viedokli un intereses visās valsts iestādēs, norādīts Latvijas Mežsaimnieku asociācijas informācijā.Pašlaik asociācijā ir astoņu Latvijas meža nozares uzņēmumu pārstāvji – SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs, SIA Latsin izpilddirektors Varis Sīpols, SIA GRK direktors Haralds Barviks, AS Talsu mežrūpniecība valdes priekšsēdētājs Gatis Štāks, SIA Kursa MRU rīkotājdirektors Edgars Dupužs, AS Lindeks ražošanas direktors Jānis Leitāns, SIA Līvas Koks izpilddirektors Jānis Siliņš un mežsaimnieks Modris Fokerots,norādīts Latvijas Mežsaimnieku asociācijas informācijā.

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

Nedēļas nogales pārgājienus SIA Dzīvojam zaļi īpašniekam Jānim Zariņam izdevies pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā

Jāņa biogrāfija ir interesanta – bijis skolotājs vēl 12. klasē, izvēlējies pamest algotu darbu Saeimā tieši 2008.gada izskaņā. «Aizgāju un sākās pārdomu laiks par to, ko darīt, negribēju braukt prom un netaisos to darīt. Apdomāju, ko vispār protu. 2008. gada decembra beigās gājām pārgājienā no Zasulauka līdz Bolderājai pa dzelzceļu, pa ceļam apspriedām ideju par pārgājienu aprakstiem, padomiem, forumu internetā. To arī realizēju – 2009.gada janvārī nodibināts IK Savādāks skatījums, un drīz dzima mājaslapa pargajieni.lv, aprīlī organizēts pirmais pārgājiens,» viņš stāsta.

Tulznas

Uzņēmums dzima brīdī, kad visapkārt visiem viss bruka, un pašam Jānim bija tikai aptuvens priekšstats par izvēlēto virzienu: «Protams, tas, ka esi diplomēts ģeogrāfs, ir labi, bet neko diži tas nepalīdz, tikpat daudz arī nezināmā – nav atbilstošas izglītības, nezini, kā maršrutus veidot, nav kontaktu, nesaproti, kas notiek – krīze visriņķī, esi iemests vai pats ielecis sabangotā jūrā un nu jāpeld, nav variantu!»

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Lai Saeimas deputāti atbalstītu kooperāciju ne tikai darbos, bet arī vārdos, lauksaimnieku organizācijas aicinājušas parlamentāriešus apmeklēt kooperatīvus, tādējādi parādot kooperatīvu lomu lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības veicināšanā.

Zemnieku saeimas pārstāvji atgādina, ka Saeima 21. jūnijā 3. lasījumā noraidīja grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, un atgrieza likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijas pauž viedokli, ka Saeimas sēdē deputāti parādīja, ka diskusijas un argumenti, ko iepriekš pauda lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperatīvu pārstāvji, nav sadzirdēti. «Piemēram, priekšlikums paplašināt padomes tiesības ir aktuāls, jo kooperatīvā, kurā biedru skaits sasniedz vairākus simtus, padome daudz labāk spēj novērtēt, vai esošā valde strādā pietiekami efektīvi, nekā biedri, kas sanāk kopā, iespējams, tikai vienu reizi gadā,» uzsver Zemnieku saeima, norādot, ka kooperācijas attīstība meža nozarē ir sākuma stadijā un nepieciešams politisks atbalsts, lai tā veiksmīgi turpinātos. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons piebilst: «Lai veiksmīgi uzsākto turpinātu, ir nepieciešams atbalsts valstiskā līmenī. Tas nozīmē, ka nevajadzētu nākotnē likt kooperatīviem tādus šķēršļus, kā tas notika ar grozījumu neapstiprināšanu Kooperatīvo sabiedrību likumā».

Vislielāko mežsaimnieku sašutumu izraisījis jauno ciršanas noteikumu ierosinājums noteikt termiņu, kādā pēc kopšanas cirtes izpildes ir atļauta galvenā cirte pēc caurmēra. Pēc 2005. gada janvāra vētras daudzi meža īpašnieki vējgāžu sakopšanai (arī mežaudzēs, kuras bija sasniegušas norādītos ciršanas caurmērus) izņēma ciršanas apliecinājumus kopšanas cirtei, kā rezultātā pēc grozījumu stāšanās spēkā viņiem būs aizliegta ciršana pēc galvenās cirtes caurmērā 5 gadus, uzsver Latvijas mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Gadījumos, kad meža īpašnieks mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, būs veicis koku ciršanu mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai (piem., vējgāze, kukaiņu bojājumi u.c.), viņa saimnieciskā darbība nepamatoti tiks ierobežota uz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka visās mežaudzēs, kurās pēc 2005. gada janvāra vētras ir veikta kopšanas cirte, praktiski ir aizliegta galvenā cirte pēc caurmēra 5 gadus, secina A. Saulītis. Īpašniekiem netīk arī dabas draugu priekšlikums samazināt kailcirtes maksimālo platību vērī un gāršā. «Dabas aizsardzībai Latvijā kopumā ir atvēlētas lielas platības, kas īpašniekiem rada zaudējumus un nav iespēju par lielu daļu no tām pat saņemt kompensācijas,» uzsver A. Saulītis. Viņš norāda, ka pēc Valsts meža dienesta datiem pārējo īpašnieku mežos vēris ir 396404 ha (27%), gārša 34791 ha (2,4%), kas kopā ir gandrīz trešdaļa no kopējās meža platības. Jāmaina arī projektā iestrādātā norma mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt ar dastmēru 4cm pakāpē, kas nozīmē, ka aizliegts mērīt ar precīzāku metodi. «Ierosinām noteikt, ka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai, uzmērot koka caurmēru, paredzēts mērīšanu veikt, izmantojot metodes, kas nodrošina precizitāti 10%,» uzsver A. Saulītis. Neesot pieņemama arī norma, kas precizē tos bojātos kokus, kas netiek ieskaitīti paliekošās mežaudzes šķērslaukumā. Tajā neesot ņemts vērā tas, ka pārbaude var tikt veikta pat vairāk nekā gadu pēc kopšanas vai sanitārās cirtes veikšanas. «Tas nozīmē, ka meža īpašniekam var tikt uzliktas dažādas sankcijas par to, ka mežaudzē atstātajiem kokiem pēc kopšanas ir radušies bojājumi (piem., kukaiņu bojājumi, mizas bojājumi, sniega vai vēja lauzti koki),» uzsver A. Saulītis.

ES regula paredz kompensācijas no 40 līdz 200 eiro/ha par neiegūtiem ienākumiem no saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 iekļautajām mežu platībām. Privātajiem meža īpašniekiem ir jāsaņem kompensācijas no ES ~70 eur/ha par kailcirtes aizliegumu, jo par šādu saimnieciskās darbības ierobežojumu nav paredzētas kompensācijas saskaņā ar likumu «Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos». Šāds aicinājums izteikts trīs meža īpašnieku un apsaimniekotāju sabiedrisko organizāciju —Mežsaimnieku asociācijas, asociācijas Latvijas privātie meži un Latvijas meža īpašnieku asociācijas vēstulē Zemkopības ministrijai saistībā ar lauku atbalsta plāna 2007. — 2013. gadam projektā ietvertajām aktivitātēm. «Mežu īpašnieki ir nobažījušies, jo saimnieciskās darbības ierobežojumi — kailcirte Natura 2000 platībā ir aizliegta ļoti lielās platībās, bet kompensāciju nav,» skaidro Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš norāda, ka pēc aptuvenām aplēsēm privātmežu īpašniekiem un pašvaldībām kopumā kompensācijās būtu nepieciešami ap 10 milj. eiro. Tā kā šī ir ievērojama nauda, tad mežsaimniekiem neesot pārliecības, ka tik daudz šim pasākumam tiks atvēlēts. «Ja netiks saņemta kompensācijām paredzētā nauda, tad ir jāpārskata Latvijā aizsargājamo platību daudzums atbilstoši finansējumam vai arī šīs platības no privātajiem mežiem «jāpārceļ» uz valsts mežiem,» situāciju skaidro A. Saulītis. Viņš norāda, ka ES regulas noteiktais minimālais kompensācijas apjoms par neiegūtiem ienākumiem 40 eiro/ha, bet faktiski būtu nepieciešams atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojumiem 70 —100 eiro/ha un Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem ap 135 000 ha, šai kompensācijai vajadzētu būt vismaz 5 milj. eiro apmērā.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Atsaucoties policijas aicinājumam pēdējo dienu laikā paši pieteikušies vairāk nekā 20 13.janvāra masu nekārtībās piedalījušies cilvēki. Par to informēja Rīgas un Rīgas rajona kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Joprojām aktuāls esot arī policijas lūgums grautiņa dalībniekiem pieteikties pašiem. Viņš informēja, ka visos gadījumos, kad vandalis pieteiksies pats, tiks meklēti maksimāli daudz vainu mīkstinoši apstākļi. Ja katrā konkrētajā gadījumā tiks konstatēti trīs vai vairāk šādu apstākļu, tad vainīgais var droši cerēt, ka tam piemērotais sods būs mazāks nekā likumā noteiktais minimums.

Db.lv jau vairakkārt vēstījis, ka pēc 13.janvāra grautiņa Vecpilsētā tika ierosināts kriminālprocess par masu nekārtībām. Saskaņā ar likumu par dalību šādās destruktīvās aktivitātēs var sodīt ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz 15 gadiem.

Darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās būs izvēlēti iespējami labākie darbinieki, tomēr kļūmes vēlēšanu procesa organizēšanā vai balsu apkopošanā būs iespējamas vienmēr, atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Vaicāts, vai viņš var garantēt, ka šajās pašvaldību vēlēšanās neatkārtosies Kubulu vēlēšanu iecirkņa bēdīgā pieredze, kad 9.Saeimas vēlēšanās tika falsificēti balsošanas rezultāti, Cimdars atzīmēja, ka par precīzu un godprātīgu vēlēšanu likuma ievērošanu iecirkņu vēlēšanu komisiju darbiniekiem tiek atgādināts apmācību semināros.

«Tomēr jāņem vērā, ka darbs vēlēšanu iecirkņu komisijās šiem cilvēkiem nav pamatdarbs. Drīzāk tas ir raksturojams kā sabiedrisks darbs vai talka. Bet sekas viņu tīšu vai netīšu kļūdu gadījumā ir tik nopietnas, ka var izraisīt pat jukas, jo apstrīdētu vēlēšanu dēļ nebūs, kas pieņem leģitīmus lēmumus valstī vai pašvaldībā. Es noteikti varu apgalvot, ka darbam vēlēšanu komisijās tiek izvirzīti kompetentākie un godprātīgākie cilvēki, bet nevar galvot, ka noguruma, satraukuma vai provokācijas rezultātā neradīsies kāda kļūda. To es nezinu, bet ceru, ka tā nevienā vēlēšanu iecirknī nenotiks,» sacīja CVK vadītājs.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

Domāju, ka Latvija ir krimināla valsts, secina Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā Kluba jūlija numuram. "Ja ceturtā daļa ekonomikas ir pelēka, kāda tur puskrimināla? Krimināla."

Intervijā žurnālam Klubs Šīns klāsta savu skatījumu arī par kredītu krīzi un nekustāmo īpašumu tirgus problēmām. Viņaprāt Latvijā jau novērojama kredītu krīze, tikai tā tiekot slēpta.

"Domāju, bankrotē jau ne viens vien, turklāt katru dienu. Pagaidām tas notiek tā, ka mēs to nemanām. Arī mediju cilvēki to nemana," Šīns pauž par ģimenēm, kas nespēj atdot kredītus. "Noteikti agri vai vēlu būs kāda ģimene, kas gribēs savu likteni darīt zināmu sabiedrībai... Baņķieri cenšas to nerādīt. Iedomājieties, ja katru vakaru Panorāma sāktos ar ziņu, ka atkal kāda ģimene ir izūtrupēta. Tāpēc cik vien varēs, tik turēs klusiņām. Baņķierus šajā brīdī es salīdzinu ar bļitkotājiem, kas pa plānu un trauslu ledu aizgājuši līdz ezera vidum, kur labi ķeras. Viņi nedrīkst izdarīt nekādas straujas kustības, viņiem nevajag nekādus satricinājumus. Es jau arī novēlu, lai tas notiktu klusi un mierīgi."

Latvijas Komercbanku asociācija ir ārkārtīgi spēcīgs banku interešu lobijs un visi pēdējos gados tapušie likumi, kas regulē kredītiestāžu darbību Latvijā, ir rakstīti «roku rokā ar Latvijas Komercbanku asociāciju», turklāt nereti tas noticis banku īstermiņa interešu vārdā.

To šodien Ekonomistu apvienības 2010 konferencē «Akmeņainais ceļš. 25 gadi Latvijas ekonomikā 1990.- 2015.» paziņoja ekonomists Edmunds Krastiņš (Tautas partija), kurš ieņēma finanšu ministra amatu Andra Šķēles trešajā valdībā.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas buma izveidošanās laika posmā pēc Latvijas iestāšanās ES, nav nekas pārsteidzošs, jo bankas paļāvušās uz iedzīvotāju ienākumu konverģenci un stabilu pasaules finanšu tirgu. Viens no veidiem, kā Latvijas Banka varēja bremzēt kredītresursu pieplūdumu ekonomikai, viņaprāt, bija noteikt aizliegumu kredītu iesniegšanai ārvalstu valūtās Latvijas rezidentiem.

Tas, ka šādi priekšlikumi pat neizskanēja, viņaprāt, tikai apliecina to, cik spēcīgs ir bijis banku interešu lobijs, kā arī to, ka Latvijas Banka paļāvusies uz to, ka valsts spēs pievienoties eirozonai 2008. gadā, kā tas bija sākotnēji plānots.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaugušas atlīdzības, ko apdrošinātāji izmaksājuši par ceļu satiksmes negadījumos personai nodarītajiem zaudējumiem.

Desmit gadu laikā, no 1997.gada līdz 2007.gada 1.maijam, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzībās sakarā ar personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksājuši gandrīz 3 miljonus latus. Savukārt, šā gada pirmajos četros mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksāti jau gandrīz 600 tūkstoši lati, kas ir 1/4 daļa no summas, kas izmaksāta desmit gadu laikā.

Tas norāda uz pozitīvu tendenci - arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: "Ar katru gadu pieaug sabiedrības informētība par savām tiesībām ceļu satiksmes negadījumos un reizē pieaug arī iesniegto pieteikumu skaits apdrošinātājiem par atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt pēdējos gados strauji pieaudzis šī atlīdzību veida vidējās izmaksas lielums. Ja 2000.gadā šī atlīdzība bija vidēji 159 latu, tad pērn tā bija 377 latu un šogad jau ap 500 latu."

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaugušas atlīdzības, ko apdrošinātāji izmaksājuši par ceļu satiksmes negadījumos personai nodarītajiem zaudējumiem.

Desmit gadu laikā, no 1997.gada līdz 2007.gada 1.maijam, apdrošinātāji apdrošināšanas atlīdzībās sakarā ar personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksājuši gandrīz 3 miljonus latus. Savukārt, šā gada pirmajos četros mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksāti jau gandrīz 600 tūkstoši lati, kas ir 1/4 daļa no summas, kas izmaksāta desmit gadu laikā, Db.lv informēja LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste.

Tas norāda uz pozitīvu tendenci - arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.