Domāju, ka Latvija ir krimināla valsts, secina Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā Kluba jūlija numuram. "Ja ceturtā daļa ekonomikas ir pelēka, kāda tur puskrimināla? Krimināla."
Intervijā žurnālam Klubs Šīns klāsta savu skatījumu arī par kredītu krīzi un nekustāmo īpašumu tirgus problēmām. Viņaprāt Latvijā jau novērojama kredītu krīze, tikai tā tiekot slēpta.
"Domāju, bankrotē jau ne viens vien, turklāt katru dienu. Pagaidām tas notiek tā, ka mēs to nemanām. Arī mediju cilvēki to nemana," Šīns pauž par ģimenēm, kas nespēj atdot kredītus. "Noteikti agri vai vēlu būs kāda ģimene, kas gribēs savu likteni darīt zināmu sabiedrībai... Baņķieri cenšas to nerādīt. Iedomājieties, ja katru vakaru Panorāma sāktos ar ziņu, ka atkal kāda ģimene ir izūtrupēta. Tāpēc cik vien varēs, tik turēs klusiņām. Baņķierus šajā brīdī es salīdzinu ar bļitkotājiem, kas pa plānu un trauslu ledu aizgājuši līdz ezera vidum, kur labi ķeras. Viņi nedrīkst izdarīt nekādas straujas kustības, viņiem nevajag nekādus satricinājumus. Es jau arī novēlu, lai tas notiktu klusi un mierīgi."
Vienlaikus Šīns pārmet bankām pārmērības kredītu došanā un valdībai to, ka tā nav koordinējusi banku tendences un nav plānojusi nekādu rīcību neveiksmīgiem kredītņēmējiem.
"Saņēmu ļoti daudz pārmetumu par to, ka es, tāds un šitāds biezais, tagad atļaujos vērt muti un runāt par to, ka kādām ģimenēm klāsies grūti. Bet tas tāpēc, ka neredzu, kas ir šo kredītņēmēju lobijs. Skaidri redzu, kas ir banku lobijs. Biju liecinieks tam, kā Latvijas likumdošana, cilvēku prāti, zināmi mehānismi tika sakārtoti tā, lai bankas varētu nemaņā aizdot... Lai var ieplūst un mājsaimniecību rīcībā nonākt ļoti daudz līdzekļu," klāsta E.Šīns.
"Kad Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Kārlim Leiškalnam jautāju, ko viņš domā par to, ka daudzas ģimenes varētu izjust zināmas grūtības, viņš teica: "Pilnīgas muļķības, ka deputātiem par to jādomā. Lai katrs pats domā, ko dara." Ja līdzīga statusa politiķis Amerikā atļautos pateikt, ka viņam nemaz nerūp tas, vai Amerikas mājsaimniecība ir ievilkta piecdesmitgadīgā kredītā ar absolūti murgainu mēneša maksājumu, viņš pēc šāda izteikuma vairs nebūtu politiķis."
Aprakstot kredītņēmēju juridisko un politisko situāciju, Šīns citē kādu britu profesoru: "Sūdziet tiesā tās bankas, kuras jums par kvadrātmetru aizdevušas vairāk nekā 250 latus! Lai cilvēki, kas nevar samaksāt, noalgo labus advokātus un sūdz bankas tiesā, jo tās ir vienkārši izvarojušas nekustāmo īpašumu tirgu."
Aplēse, ka pie mums kvadrātmetram vajadzētu maksāt 250-300 latus, izriet no Šīna piesauktā profesora formulējuma, ka "normālai kvadrātmetra cenai vajadzētu būt kvadrātmetra mēneša īres maksai reiz simts."
Šīns nenoliedz, ka arī viņš uz minētās tendences rēķina ir nopelnījis: "Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem izpaužas tā, ka tie uzņēmumi, kurus vadu, pa šiem četriem gadiem ir uzplaukuši neadekvāti Latvijas ekonomikas situācijai, orientējoties uz to, ka cilvēki ņem kredītus uz 50 gadiem un bankas viņiem dod 120 procentu aizdevumu un divus gadus kredīta brīvdienas."
Runādams par kredītņēmēju aizsardzību, Šīns par piemēru piesauc ASV: "Tur katru dienu prezidents un Kongress nāk klajā ar paziņojumiem, kādas jaunas programmas izdomās, lai glābtu cilvēkus. Ja kāds politiskais spēks teiks, ka tā nav viņa, bet to ģimeņu problēma, viņš būs pagalam."
Par Latvijas biznesa vidi Šīns saka: "Jaunā paaudze redz, ka bizness - tas ir kaut ko sarunāt ar savējiem, sakruķīt, pielīmēties kādai pašvaldībai. Rezultātā mēs naudu turam pie igauņu baņķieriem, desu pērkam no lietuviešiem un priecājamies, ka esam baigie uzņēmēji.
Lielākais ļaunums no korupcijas nav liela inflācija. Lielākais ļaunums ir tas, ka jaunos talantīgos cilvēkos veidojas greiza izpratne par biznesu."
"Manuprāt, Latvijas biznesa variants būtu Dubaja - Ziemeļu Dubaja. Pa šiem četriem gadiem mēs esam iemācījušies pievienot vērtību ar īpašumu andelēšanu cits citam. Vēl tikai jāiemācās tie pārdot ārzemniekiem," saka E.Šīns par perspektīvām.