«Līdz vēlēšanām politiķi no nepopulāriem lēmumiem atturēsies, taču pēc tam daudzi nepatīkami lēmumi tomēr būs jāpieņem.»

To atzinis Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, raksta apollo, atsaucoties uz Baltic Business News. «Pašlaik politiķi domā nevis par ekonomikas atjaunošanu, bet gan par valsts maksātspējas saglabāšanu un kārtējo saistību izpildi, lai nepieļautu pensionāru, policistu vai skolotāju protestus,» tā E. Šīns. Viņš domā, ka politiķus var saprast, jo «kad ielas būs pilnas ar cilvēkiem, gudras runas nelīdzēs».

Kā vienu no šādiem nepopulāriem lēmumiem Šīns minēja visu Latvijā strādājošo, tostarp skandināvu, banku rekapitalizāciju. Viņš atzina, ka nezina, vai bankas būtu jārefinansē īpašniekiem vai valstij, jo tā nav viņa kompetence un būtībā tas nav svarīgi arī ekonomikai. E. Šīns arī norādīja - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane vēlētos pilnā apmērā izmantot savu varu, nedēļas laikā būtu iespējams aiztaisīt jebkuru Latvijā strādājošo banku.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns piedāvājumam kļūt par valdības vadītāju nepiekristu, — sacīja uzņēmējs, komentējot 21. janvārī Latvijas avīzē izteikto viedokli par viņa kā iespējamā premjera kandidātu.

Edagars Šīns

«Es no tā baidos, ka kāds kaut ko tamlīdzīgu varētu pajautāt. Es domāju, ka šajos apstākļos to nevar izdarīt kāds cilvēks no tirgus. Tam cilvēkam, kas šobrīd būtu gatavs pieņemt šo amatu, ir jābūt ļoti lielai politiskai aizmugurei, viņam ir jābūt labi ieredzētam gan Ventspilī, gan mākoņos, gan citur. Es tāds neesmu. Es gan nezinu, cik ļoti mani mēģinātu pierunāt, bet visādi klīrēšos,» viņš piebilda.

«Es nezinu, cik sabiedrība būtu gatava premjeram bez partiju aizmugures. Man tādu sakaru nav. Ir zināmam laikam jāpaiet, jānotiek zināmiem procesiem ekonomikā, jānonāk pie sāpīgām atskārsmēm, lai sabiedrība tiešām to gribētu. Atceraties, ko Repšes kungs paprasīja, lai kļūtu par premjeru? Īstenībā jau viņam taisnība, viņš jau neprasīja neko citu kā zināmu patstāvību, neatkarību, iespēju valstī kaut ko mainīt. Kā jūs iztēlojaties, kā viens cilvēks, kam nav nopietnas aizmugures, varēs samazināt valsts aparātu? Godmanis to nevar, lai kā censtos.

Grūtības ar kredītu atmaksu varētu būt 90% Latvijas kredītņēmēju, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns.

"Šobrīd es personīgi nezinu nevienu kredītņēmēju, kurš neizjustu grūtības apkalpot savas saistības. Faktiski tādu nav, ir ļoti maz īpašumu uz kuriem paņemtā kredītu summa būtu mazāka, kā īpašuma šobrīdējā vērtība," intervijā Latvijas Radio, uzsvēra E. Šīns.

"Šajā valstī beidzot vajadzētu pārstāt melot. Vajadzētu pārstāt melot centrālās bankas vadītājam un valdības vadītājam, kā labu piemēru E. Šīns minēja ASV filmu, kurā galvenās lomas atveidotājs vienkārši nespēja melot. Tādējādi dzīve iegūtu pilnīgi citu kvalitāti un palielinātos šī ticība varai," norādīja E. Šīns.

Politiķi nespēj vienoties par valsts izdevumu samazināšanu. Problēmas neceļas viena vai otra nodokļa dēļ. Problēmas sakne esot tā, ka no miljons darba spējīgiem veseli 300 tūkstoši ir barojami no valsts kases un pārtiek no nodokļu samestā, laikrakstam Latvijas Avīze norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Tūkstošiem cilvēku katru darba dienu nevis rada vērtības, bet ierodas darba vietā, lai aizstāvētu pašu sabūvētos birokrātiskos cietoksnīšus līdz pēdējam. Es 19 gadus ar viņiem saskaros, bet nevaru nosaukt nevienu iestādi, kura būtu modernizējusies, lai pārtaptu no nesaprotami birokrātiskas par progresīvu servisa organizāciju».

«Īpašumu turētājiem ir jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē. Arī līdz ar dramatisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugšanu notiks pārkvalifikācija no īpašnieka par īrnieku».

E.Šīns arī norāda, ja politiķi būtu spējīgi sazīmēti citu realitāti un mazināt apetīti tik daudziem dzīvot uz valsts rēķina, tad būtu iespējami nesāpīgāki risinājumi. «Es neesmu politiķis. Tā kā strādāju ar nekustamajiem īpašumiem, redzu realitāti, ka nodokļi pieaugs un ātrā tempā. Īpašumu turētājiem jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē».

Ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū, "būtu gluži neadekvāts solis palielināt nodokļus. Gluži otrādi – tagad vajadzētu no visiem nodokļiem atbrīvot," LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis Latio šefs Edgars Šīns.

Kā LTV skaidrojis E. Šīns, pēc iespējas ātrāk būtu jāiziet cauri apakšējam punktam tirgū, kad neviens negrib tajā investēt, lai atkal nonāktu situācijā, kad nauda sāk ieplūst nekustamā īpašuma sektorā.

Līdzīgu viedokli par demisionējušā premjera Ivara Godmaņa ieceri, ka mājokļus ar nekustamā īpašuma nodokli varētu sākt aplikt jau šogad gada otrajā pusē, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, Naudas Zīmēs paudis arī NIRA Fonds prezidents Vadims Markovs. "Šodien tādos apstākļos palielināt ieņēmumus būs ārkārtīgi grūti. Šodien, kad ejam uz leju, jādomā, kā samazināt tēriņus un jebkurš biznesmenis saprot, ka, lai cik tas arī sāpīgi nebūtu, tas ir jādara," tā V. Markovs.

Latio mēģinās izkonkurēt pašvaldību namu apsaimniekotājus, piedāvājot iedzīvotājiem izdevīgākus nosacījumus, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Latio prezidents Edgars Šīns.

Latio piedāvāšot par 20 latiem mazāku rēķinu, kā arī dažu gadu laikā nosiltinātu ēku, solīja Šīns. Pēc viņa vērtējuma 2009. gads nekustamo īpašumu tirgū joprpjām atrodas 'brīvajā cenu kritienā" un tas būšot banku gads - tām būs jāizdomā, ko darīt ar visiem tiem īpašumiem, kas nonākuši to rīcībā. Starptautiskie aidevēji tik ļoti cenšoties samazināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, ka uz tirgus atdzīvošanos neesot ko cerēt.

Rudenī nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts zemākais punkts, kad no Latvijā maksimāli sasniegtās cenas būs palikuši labi ja 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Biznesa informācijas portālam Nozare.lv E.Šīns norāda, ka šādas prognozes pamatā ir totālā nenoteiktība, kāda šobrīd pastāv banku sistēmā, kombinācijā ar pasaulē unikālo nekustamā īpašuma cenu kritumu.

Viņaprāt, atsevišķos tirgus segmentos gaidāms cenu kāpums. Tie būs īpašumi, kurus var izīrēt, iznomāt. Cenu pieaugums sagaidāms uz tā rēķina, ka varētu strauji mainīties cilvēku uzskati par sagaidāmo ienesīgumu. «Ja šobrīd cilvēki ļoti skeptiski domā, ka nekustamajam īpašumam būtu jānes ļoti lieli augļi, lai viņi tajā virzienā paskatītos, tad, pieļauju, ka, turpinoties zināmai turbulencei banku sektorā, ienesīgums no nekustamā īpašuma cilvēkiem varbūt vairs nebūs nepieciešams tik ļoti liels. Ja cilvēks nesaņems 10% ienesīgumu no nekustamā īpašuma, bet 5% ienesīgumu, tas nozīmē bezmaz divkāršu cenu kāpumu kaut kādā laika posmā. Protams, ka tās ir ļoti dinamiskas, ļoti straujas izmaiņas,» izteicies E.Šīns.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns intervijā žurnālam Lietišķā Diena paudis viedokli, ka Latvijā no apmēram 200 000 ģimeņu, kuras mājokļa iegādei izmantojušās hipotekāro kredītu, piektdaļa varētu bankrotēt.

Viņš domā, ka Latvija nevar atļauties šādu masveida bankrotēšanu. "Mēs esam maza valstiņa, viens otru pazīstam, un es stipri šaubos, ka valdošā koalīcija to varēs no politiskā viedokļa pieļaut, vēlēšanas ir tuvu. Tas būtu daudz vairāk un sliktāk nekā denacionalizēto namu īrnieku izlikšana. Tas skartu ne tikai Rīgu, bet visu Latviju." E.Šīns norāda, ka jau tagad cenas no vēsturiskā maksimuma "nošļūkušas vismaz kādus 30%", tas jau ir zonā, kur baņķieriem būtu jāsāk atprasīt kredītus vai prasīt papildu nodrošinājumu.

E. Šīns uzskata, ka valdībai vajadzētu plānu, kā neļaut nekustamā īpašuma cenām nogāzties vēl vairāk.

Pirms pāris gadiem ar tagad plānoto nekustamā īpašuma (NĪ) nodokli varēja atvēsināt tirgu, lai cilvēki tik daudz nepirktu dārgos mājokļus, LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

Viņš teica, ka tagad, kad iespēja palaista garām, tirgus atvēsināšana šādā veidā nenāks par labu. «Tauta maksās nodokli tikai tad, ja redzēs, ka tas tiek lietderīgi izlietots, taču pašlaik tā nav. Pašlaik sabiedrība gaida politiskā feodālisma beigas, jo pašlaik vara tiek sadalīta starp partijām, bet sabiedrība negūst nekādu labumu,» tā viņš.

Raksturojot jauno mājokļu tirgu, E. Šīns sacīja, ka tas ir «nekāds» - bankas pamazām atņem dzīvokļus, attīstītāji lūkojas pēc tiesiskās aizsardzības. Tomēr kreditori patur dzīvokļus pie sevis un tālāk nepārdod, jo viņiem nav intereses - pārdot būtu iespējams tikai par puscenu vai trešdaļu cenas.

Latio plāno nokost prāvu apsaimniekošanas tirgus daļu.

Tā kā neviens tāpat vien negrasās tirgus daļu uzdāvināt, SIA Latio namsaimnieks dzīvokļu īpašniekus vai to sabiedrības mēģinās ieinteresēt ar cenu. Uzņēmums piedāvā apsaimniekošanas maksu 9 santīmi kvadrātmetrā, kas esot mazliet virs pašizmaksas. «Šo cenu mēs piedāvāsim ar noteikumu, ka īpašnieki mūs pilnvaro veikt inženiertīklu renovāciju, ēkas siltināšanu,» norādīja Latio vadītājs Edgars Šīns.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Krimināla rakstura pārkāpumi zirga gaļas apritē, saskaņā ar Latvijas un Eiropas savienības normatīvajiem aktiem, nav atklājušies. Tā veiktajā pārbaudē secinājusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Marta sākumā ENAP saņēma iesniegums no Pārtikas un veterināra dienesta (PVD). Iesniegumā policijai tika lūgts izvērtēt, vai, norādot produkcijas pavaddokumentos zirga gaļu kā liellopa gaļu, nenoformējot pavaddokumentus, kā arī veicot citas darbības, nav saskatāmi krimināla rakstura pārkāpumi.

Policija neatklāja krimināla rakstura pārkāpumus. Taču iegūtā informācija liecina par administratīviem pārkāpumiem. Proti, ir pārkāptas aprites, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu aprites prasību, kā arī dzīvnieku kapsētu iekārtošanu un uzturēšanas prasību pārkāpšana. Policija arī norāda, ka nav norādīta informācija par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju. Šie pārkāpumi ir PVD kompetencē.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Nekustamo īpašumu kompānija SIA Latio piedāvā jaunu pakalpojumu – nekustamo īpašumu ilgtermiņa vērtības noteikšana, kas Latvijā esot jaunums.

SIA Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs pastāstīja, ka katram īpašumam eksistē divas vērtības, proti, tirgus vērtība un ilgtermiņa vērtība. Parasti īpašumu ilgtermiņa vērtība ir zemāka par tirgus vērtību, taču Latvijā pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, tirgus vērtība ir nokritusies zem ilgtermiņa vērtības, stāstīja M. Grīnbergs.

Savukārt Latio īpašnieks Edgars Šīns teica, ka, izmantojot jauno pakalpojumu, klienti varēs noskaidrot, kādu finansiālu labumu vai zaudējumus īpašuma īpašnieks iegūs ilgtermiņā. Tiesa gan, par to, vai Latio prognozes būs bijušas pareizas, klients varēs uzzināt pēc vismaz desmit gadiem, salīdzinot īpašuma vērtību ar iepriekšējām prognozēm. Šis pakalpojums citur pasaulē tiek piedāvāt jau sen, taču Latvijā tas būs jaunums, stāstīja E. Šīns.

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) konstatētajiem pārkāpumiem būtu jāvērtē arī biroja vadītāja Alekseja Loskutova kriminālā atbildība, intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsvēris bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.

A. Kalvītis laikrakstam norādīja, ka viņš nav pārsteigts par naudas pazušanu KNAB. "Es kā iepriekšējās valdības vadītājs par to jau brīdināju. Pagājušā gada rudenī, kad Valsts kontrole konstatēja, ka KNAB grāmatvedība netiek vesta atbilstoši grāmatvedības standartiem, ka pastāv noziegumu riski. Es tad lielā mērā uzticējos ģenerālprokuroram, kurš, noklausoties VK ziņojumu, gan valdības sēdē, gan Nacionālās drošības padomes sēdē bija tieši tādās pašās domās kā visi klātesošie, ka pārkāpumi ir nozīmīgi – runa bija par daudziem simtiem tūkstošu latu, par kuriem vairāku gadu garumā nav veikta nekāda grāmatvedības uzskaite. Grāmatvedību iestādē vispār veica cilvēks, kuram nav grāmatvedības izglītības, kurš kaut ko rakstīja burtnīcā, ko vispār neviens nevar atšifrēt. Es paļāvos uz ģenerālprokuroru kā galveno kontrolējošo personu, kurai būtu jādod atzinums par situāciju KNAB," laikrakstam Neatkarīgā sacīja A. Kalvītis.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

«Ideja par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, pērkot īpašumu Latvijā par noteiktu summu, nemaz nav slikta,» tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja nekustamo īpašumu kompānijas Latio īpašnieks Edgars Šīns.

«Pašlaik iedzīvotāji brauc prom no Latvijas, bet termiņuzturēšanās atļaujas dotu iespēju dažiem desmitiem turīgu ārzemnieku dzīvot iegādātajos mājokļos Latvijā. Viņi strādātu un maksātu nodokļus,» teica viņš, piebilstot, ka tā varētu būt viena no iespējām nopelnīt.

Db jau ziņoja, ka Latvijas valsts varētu izsniegt uzturēšanās atļaujas visiem ārzemniekiem, kas iegādāsies nekustamos īpašumus Latvijā par noteiktu summu - tā intervijā radiostacijai Eho Moskvi paziņojis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Iedomājaties, ja šogad varētu valstij atdot miljardu latu, kas šobrīd ieguldīti bankā. Tad būtiski uzlabotos valsts reitings, bet sāpīgās sarunas ar starptautiskiem aizdevējiem varētu tikt būtiski atvieglotas,» tā Dienas bizness rīkotajās biznesa brokastīs atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Mengailis.

Viņš kopumā secināja, ka šobrīd ir divi neatrisināti jautājumi Latvijā, kur viens ir Parex banka un otrs ir, kurā brīdī Latvija ieviesīs eiro.

Runājot par investoriem, baņķieris atzina, ka tiem joprojām galvenais jautājums ir tas, kas notiek ar lata vērtību un iespējamo lata devalvāciju. «Šie jautājumi ir par spīti tam, ka ekonomiskie rādītāji uzlabojas un samazinās devalvācijas riski. Tāpēc jānodrošina, ka Latvijā eiro ieviešana ir tik pat augsts stratēģisks mērķis kā iesaistīties NATO un ES. Spekulācija par lata vērtību – viens no pēdējiem neskaidriem jautājumiem, kas investoriem ir «uz mēles». Kamēr nevarēsim skaidri parādīt eiro ieviešanas datumu, vienmēr tiksim uzskatīti par salīdzinoši augstāka riska zonu nekā kaimiņvalstis,» tā N. Melngailis.

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (...), ja šis avots jeb apliekamais objekts būtu zeme, lai cilvēkam nebūtu sajūtas, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk dzīvokli un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības," pauda "Latio" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. "Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku", sacīja Šīns.

Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.