Jaunākais izdevums

Rudenī nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts zemākais punkts, kad no Latvijā maksimāli sasniegtās cenas būs palikuši labi ja 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Biznesa informācijas portālam Nozare.lv E.Šīns norāda, ka šādas prognozes pamatā ir totālā nenoteiktība, kāda šobrīd pastāv banku sistēmā, kombinācijā ar pasaulē unikālo nekustamā īpašuma cenu kritumu.

Viņaprāt, atsevišķos tirgus segmentos gaidāms cenu kāpums. Tie būs īpašumi, kurus var izīrēt, iznomāt. Cenu pieaugums sagaidāms uz tā rēķina, ka varētu strauji mainīties cilvēku uzskati par sagaidāmo ienesīgumu. «Ja šobrīd cilvēki ļoti skeptiski domā, ka nekustamajam īpašumam būtu jānes ļoti lieli augļi, lai viņi tajā virzienā paskatītos, tad, pieļauju, ka, turpinoties zināmai turbulencei banku sektorā, ienesīgums no nekustamā īpašuma cilvēkiem varbūt vairs nebūs nepieciešams tik ļoti liels. Ja cilvēks nesaņems 10% ienesīgumu no nekustamā īpašuma, bet 5% ienesīgumu, tas nozīmē bezmaz divkāršu cenu kāpumu kaut kādā laika posmā. Protams, ka tās ir ļoti dinamiskas, ļoti straujas izmaiņas,» izteicies E.Šīns.

Runājot par ārvalstu investoru interesi Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, E.Šīns norādījis, ka «tirgū nekad nav tā, ka nav nekādas intereses.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz vēlēšanām politiķi no nepopulāriem lēmumiem atturēsies, taču pēc tam daudzi nepatīkami lēmumi tomēr būs jāpieņem.»

To atzinis Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, raksta apollo, atsaucoties uz Baltic Business News. «Pašlaik politiķi domā nevis par ekonomikas atjaunošanu, bet gan par valsts maksātspējas saglabāšanu un kārtējo saistību izpildi, lai nepieļautu pensionāru, policistu vai skolotāju protestus,» tā E. Šīns. Viņš domā, ka politiķus var saprast, jo «kad ielas būs pilnas ar cilvēkiem, gudras runas nelīdzēs».

Kā vienu no šādiem nepopulāriem lēmumiem Šīns minēja visu Latvijā strādājošo, tostarp skandināvu, banku rekapitalizāciju. Viņš atzina, ka nezina, vai bankas būtu jārefinansē īpašniekiem vai valstij, jo tā nav viņa kompetence un būtībā tas nav svarīgi arī ekonomikai. E. Šīns arī norādīja - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane vēlētos pilnā apmērā izmantot savu varu, nedēļas laikā būtu iespējams aiztaisīt jebkuru Latvijā strādājošo banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi nespēj vienoties par valsts izdevumu samazināšanu. Problēmas neceļas viena vai otra nodokļa dēļ. Problēmas sakne esot tā, ka no miljons darba spējīgiem veseli 300 tūkstoši ir barojami no valsts kases un pārtiek no nodokļu samestā, laikrakstam Latvijas Avīze norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Tūkstošiem cilvēku katru darba dienu nevis rada vērtības, bet ierodas darba vietā, lai aizstāvētu pašu sabūvētos birokrātiskos cietoksnīšus līdz pēdējam. Es 19 gadus ar viņiem saskaros, bet nevaru nosaukt nevienu iestādi, kura būtu modernizējusies, lai pārtaptu no nesaprotami birokrātiskas par progresīvu servisa organizāciju».

«Īpašumu turētājiem ir jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē. Arī līdz ar dramatisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugšanu notiks pārkvalifikācija no īpašnieka par īrnieku».

E.Šīns arī norāda, ja politiķi būtu spējīgi sazīmēti citu realitāti un mazināt apetīti tik daudziem dzīvot uz valsts rēķina, tad būtu iespējami nesāpīgāki risinājumi. «Es neesmu politiķis. Tā kā strādāju ar nekustamajiem īpašumiem, redzu realitāti, ka nodokļi pieaugs un ātrā tempā. Īpašumu turētājiem jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty», ar kuras palīdzību ikviens var kļūt par nekustamo īpašumu aģentu un paturēt 100% no darījuma komisijas maksas.

«Big Bang Realty» platforma sniedz iespēju tās lietotājiem izmantot uzņēmuma zīmolu, kā arī nodrošina profesionālas apmācības nozares ekspertu vadībā. Platformas darbības princips ir tāds, ka aģenti darbību turpina neatkarīgi, paši plānojot savu laiku un nepieciešamo slodzi.

Platforma izveidē investēti vairāki tūkstoši eiro un no idejas par realitāti tā kļuva apmēram pusgada laikā, prātus kopā liekot un idejās daloties nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālistam Oskaram Zariņam ar saviem domubiedriem un partneriem. Platforma pirmo reizi prezentēta šī gada inovāciju festivāla iNOVUSS ietvaros. Lapas izstrādi veica Latvijas speciālisti un izvēle par labu viņiem kritusi pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris gadiem ar tagad plānoto nekustamā īpašuma (NĪ) nodokli varēja atvēsināt tirgu, lai cilvēki tik daudz nepirktu dārgos mājokļus, LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

Viņš teica, ka tagad, kad iespēja palaista garām, tirgus atvēsināšana šādā veidā nenāks par labu. «Tauta maksās nodokli tikai tad, ja redzēs, ka tas tiek lietderīgi izlietots, taču pašlaik tā nav. Pašlaik sabiedrība gaida politiskā feodālisma beigas, jo pašlaik vara tiek sadalīta starp partijām, bet sabiedrība negūst nekādu labumu,» tā viņš.

Raksturojot jauno mājokļu tirgu, E. Šīns sacīja, ka tas ir «nekāds» - bankas pamazām atņem dzīvokļus, attīstītāji lūkojas pēc tiesiskās aizsardzības. Tomēr kreditori patur dzīvokļus pie sevis un tālāk nepārdod, jo viņiem nav intereses - pārdot būtu iespējams tikai par puscenu vai trešdaļu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu aģentu darbība ir jāsakārto, taču par to, kā tas notiks, ieviešot šajā jomā strādājošo sertificēšanu vai licencēšanu, kā arī, kādas būs prasības šajā jomā strādājošajiem, pagaidām nav skaidrs

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes rezultāts jautājumā par nekustamo īpašumu aģentu darbības reglamentēšanu.

Sociālo un darba lietu komisijā lieta nonāca pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūguma pēc atzinuma, vai nekustamo īpašumu aģents būtu uzskatāms par reglamentēto profesiju.

Dzenā uz riņķi

«Pirms gada bijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kura atbalstīja ideju par nekustamo īpašumu aģentu darbības sakārtošanu, tādējādi sadarbībā ar dažādiem konsultantiem tapa Nekustamo īpašumu aģentu darbības likumprojekts, kuru šā gada maijā skatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un tas atdūrās pret Saeimas Juridiskā biroja pozīciju, ka tādējādi katra profesija gribēs savu likumu un rezultātā radīsies savdabīga putra,» situāciju raksturoja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš atgādināja, ka būtībā jautājums ir par to, kas ir tie cilvēki, kuri palīdz pārvaldīt 40 miljardu eiro (pēc kadastrālās vērtības) vērtu īpašumu. Šajā kontekstā ir arī runa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un tādējādi nekustamo īpašumu aģentiem, tāpat kā nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, arī ir jāsniedz informācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas iestādēm. Pēc ārvalstu ekspertu secinātā, nekustamā īpašuma sfēra ir tā, kurā pastāv lieli riski naudas atmazgāšanā, un tāpēc ir rekomendācijas sakārtot šo jomu. Minēto iemeslu dēļ šo sakārtošanu atbalsta arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs un Ukrainā nekustamo īpašumu tirgū pēdējo trīs gadu laikā vērojams stabils cenu kāpums – Latvijā nekustamo īpašumu cena par kvadrātmetru laikā no 2016.līdz 2018.gadam pieaugušas par vidēji 15,4%, liecina nekustamā īpašuma platformas DOM.RIA.com pārvaldītāja, Igaunijas uzņēmuma «RIA.comMarketplacesOÜ» apkopotā informācija.

Tāpat izpētīts, ka arvien populārāka izvēle dzīvokļu pircēju vidū ir studiju tipa dzīvokļi. Pircējiem arvien svarīgāks faktors ir arī tas, vai dzīvoklis aprīkots ar tā dēvētajiem viedajiem risinājumiem, piemēram, tehnoloģijām, kas ļauj ar viedierīču palīdzību ērti pārvaldīt mājokļa temperatūru, apgaismojumu un ventilāciju.

No 2016. gada līdz 2018. gada otrā ceturkšņa beigām Latvijā mājokļu cenu indekss vidēji audzis par 15,4%, Igaunijā - par 15,9%, Lietuvā – par 14,6%, bet Ukrainā – par 12% (OECD.Stat dati). Balstoties uz uzņēmuma «RIA.com Marketplaces OÜ» apkopotajiem un izanalizētajiem datiem, prognozējams, ka cenu palielinājuma tendence par kvadrātmetru turpināsies vismaz līdz 2020. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija 1Partner izvērsīs darbību arī Lietuvā

LETA--BNS, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "1Partner", kas oktobrī ienāca Latvijas tirgū, pārņēmusi Lietuvas uzņēmumu "Centro kubas-nekilnojamasis turtas", kas turpmāk strādās ar "1Partner" zīmolu.

"1Partner Kinnisvaragrupp" līdzdibinātājs un partneris Tanels Tarums informēja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā kompānija iegādājusies daļas trīs uzņēmumos.

"Galvenais paplašināšanas mērķis ir palielināt kompānijas komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu apmēru un iespējas," viņš norādīja paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Tarums pauda, ka lielākajai daļai Igaunijas nekustamo īpašumu kompāniju tādu iespēju nav, tādēļ "1Partner" var izcelties tirgū un paplašināties.

"Mums jau ir sākti divi vai trīs lieli projekti, ar kuriem pakalpojumus sniedzam visās trīs valstīs," norādīja kompānijas partneris.

"Centro kubas-nekilnojamasis turtas" līdzšinējā vadība un komanda turpinās darbu ar jaunu nosaukumu un uz visu Baltijas tirgu orientētu stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Demogrāfiskās problēmas - ēnas faktors nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Baltijas valstīs

Luminor ekonomiste Jekaterina Rojaka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pirms simts gadiem Marks Tvens teica: «Pērciet zemi, jo to vairs neražo!» Un šķiet, ka kopš tā laika nekas daudz nav mainījies — investoru interese par šo reto produktu pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies.

Vai Baltijas valstis varētu piedzīvot vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu un cik ilgi tas varētu turpināties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums rūpīgāk jāaplūko galvenie aspekti, kas palīdz veidot nekustamo īpašumu prognozes šim reģionam: makroekonomiskā vide, finanšu tirgi un demogrāfija.

10 gadus pēc pasaules lielākās ekonomiskās krīzes globālās ekonomikas izredzes joprojām uzlabojas. Neraugoties uz politisko risku saasināšanos visā pasaulē, nestabilitāte finanšu tirgos ir mazinājusies un ir novērojams kāpums gan attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu ekonomikās. Pateicoties jaunām ES investīcijām, eksporta palielinājumam un elastīgam iekšzemes patēriņam, Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgus attīstības rādītājus, tādējādi pārspējot daudzas citas ES valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā atsavinās 123 īpašumus, aģentūrai LETA pavēstīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo «Rail Baltica» līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas «Rīga» projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, «Rīgas starptautiskajai autoostai», daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», «Latvijas gaisa satiksmei» un arī «Starptautiskai lidostai «Rīga»» piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdevēji vēlas iegūt maksimumu, pārdodot savu nekustamo īpašumu. Taču īpašnieku vēlmēm ir jāatrod saskares punkts ar pircēju iespējām, lai darījums varētu notikt.

Pareizā īpašuma starta cenas izvēle ir patiešām svarīgs elements veiksmīgai nekustamā īpašuma realizācijai un izšķir to, vai īpašums tiks pārdots ātri un par maksimālo vērtību, vai arī mēnešiem ilgi kļūs par sludinājumu portālu «spoku,» piedzīvojot daudzkārtējus cenas samazinājumus.

Potenciālie pārdevēji, kas izlēmuši īpašumu tirgot paši, ļoti bieži īpašuma starta cenu izvēlas, analizējot tikai sludinājumu portālos atrodamos piedāvājumus. Tad, ņemot vērā savu personīgo pieķeršanos īpašumam un iedomājoties, ka tieši viņa īpašumā ir vērtīgākie un dārgākie risinājumi (subjektīvas personīgās pieredzes vadīti), īpašnieki izvēlas savu prasīto cenu nedaudz paaugstināt uz pārējo piedāvājumu fona. Šādas prasītās cenas īpašumiem mēdz nebūt reālas, tām nav sasaistes ar realitāti, taču tieši šādi piedāvājumi veido pietiekoši lielu kopējā tirgus īpatsvaru un kalpo kā galvenais izejmateriāls citu nepieredzējušu pārdevēju prasītās cenas izvēlē. Tāpat, analizējot esošo piedāvājumu cenas, ir jāapzinās, ka atsevišķos segmentos ir vērā ņemams daudzums ar tādiem pārdevējiem, kuriem nav motivācijas pārdot īpašumu par reālu tirgus cenu un pietiekoši ātri. Šādi pārdevēji prasīto cenu apzināti izvēlas pārāk augstu, cerot uz veiksmi. Šādus scenārijus visvairāk ir iespējams novērot privātmāju segmentā ekskluzīvākajos rajonos. Parasti tieši privātmāju īpašniekiem novērojama nostalģijas, personīgo ieguldījumu un pieķeršanās ietekme sākuma cenas izvēlē, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas. Šie visi faktori norāda uz to, ka ar konkurējošo piedāvājumu izpēti vien nepietiek, lai pieņemtu pareizo lēmumu cenas izvēlē, ja mērķis ir pārdot īpašumu operatīvi (konkrētā laika nogrieznī) un par labāko cenu, kamēr tirgus ir aktīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Desmit jaunie projekti saņem balvu Baltic Prix d’Excellence 2017

Žanete Hāka, 29.09.2017

Liepziedi – Pilsētas nekustamais īpašums, dzīvojamā segmenta projekts (Urban Real Estate: Residential Project )

Foto: no kompānijas mājaslapas

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu desmit izcilākajiem jaunajiem projektiem dažādos īpašumu segmentos pasniegtas starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas (FIABCI) prestižās balvas - Baltic Prix d’Excellence.

FIABCI izcilības balvas pasniedza 25. septembrī Mazajā Ģildē notikušā otrā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju foruma ietvaros. FIABCI Baltijas nodaļa šo konkursu Baltijas reģionā organizēja jau piekto reizi, un visvairāk jauno projektu balvas nominācijai tika izvirzīti no Latvijas.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā piedalījās: FIABCI Pasaules prezidents Faruks Mahmuds no Indijas, bijušais FIABCI Pasaules prezidents Kirkors Adžerhaņans no Francijas, nākotnes FIABCI Pasaules prezidents Assens Makedonovs no Bulgārijas, FIABCI Eiropas reģiona prezidents Ramons Riera Torroba no Spānijas, kā arī FIABCI Latvija prezidente Jeļena Rudzīte un bijušais FIABCI Baltija prezidents Ardijs Roosimaa no Igaunijas.

Komentāri

Pievienot komentāru