«Līdz vēlēšanām politiķi no nepopulāriem lēmumiem atturēsies, taču pēc tam daudzi nepatīkami lēmumi tomēr būs jāpieņem.»

To atzinis Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, raksta apollo, atsaucoties uz Baltic Business News. «Pašlaik politiķi domā nevis par ekonomikas atjaunošanu, bet gan par valsts maksātspējas saglabāšanu un kārtējo saistību izpildi, lai nepieļautu pensionāru, policistu vai skolotāju protestus,» tā E. Šīns. Viņš domā, ka politiķus var saprast, jo «kad ielas būs pilnas ar cilvēkiem, gudras runas nelīdzēs».

Kā vienu no šādiem nepopulāriem lēmumiem Šīns minēja visu Latvijā strādājošo, tostarp skandināvu, banku rekapitalizāciju. Viņš atzina, ka nezina, vai bankas būtu jārefinansē īpašniekiem vai valstij, jo tā nav viņa kompetence un būtībā tas nav svarīgi arī ekonomikai. E. Šīns arī norādīja - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane vēlētos pilnā apmērā izmantot savu varu, nedēļas laikā būtu iespējams aiztaisīt jebkuru Latvijā strādājošo banku.

Grūtības ar kredītu atmaksu varētu būt 90% Latvijas kredītņēmēju, uzskata nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns.

"Šobrīd es personīgi nezinu nevienu kredītņēmēju, kurš neizjustu grūtības apkalpot savas saistības. Faktiski tādu nav, ir ļoti maz īpašumu uz kuriem paņemtā kredītu summa būtu mazāka, kā īpašuma šobrīdējā vērtība," intervijā Latvijas Radio, uzsvēra E. Šīns.

"Šajā valstī beidzot vajadzētu pārstāt melot. Vajadzētu pārstāt melot centrālās bankas vadītājam un valdības vadītājam, kā labu piemēru E. Šīns minēja ASV filmu, kurā galvenās lomas atveidotājs vienkārši nespēja melot. Tādējādi dzīve iegūtu pilnīgi citu kvalitāti un palielinātos šī ticība varai," norādīja E. Šīns.

Politiķi nespēj vienoties par valsts izdevumu samazināšanu. Problēmas neceļas viena vai otra nodokļa dēļ. Problēmas sakne esot tā, ka no miljons darba spējīgiem veseli 300 tūkstoši ir barojami no valsts kases un pārtiek no nodokļu samestā, laikrakstam Latvijas Avīze norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«Tūkstošiem cilvēku katru darba dienu nevis rada vērtības, bet ierodas darba vietā, lai aizstāvētu pašu sabūvētos birokrātiskos cietoksnīšus līdz pēdējam. Es 19 gadus ar viņiem saskaros, bet nevaru nosaukt nevienu iestādi, kura būtu modernizējusies, lai pārtaptu no nesaprotami birokrātiskas par progresīvu servisa organizāciju».

«Īpašumu turētājiem ir jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē. Arī līdz ar dramatisku nekustamā īpašuma nodokļa pieaugšanu notiks pārkvalifikācija no īpašnieka par īrnieku».

E.Šīns arī norāda, ja politiķi būtu spējīgi sazīmēti citu realitāti un mazināt apetīti tik daudziem dzīvot uz valsts rēķina, tad būtu iespējami nesāpīgāki risinājumi. «Es neesmu politiķis. Tā kā strādāju ar nekustamajiem īpašumiem, redzu realitāti, ka nodokļi pieaugs un ātrā tempā. Īpašumu turētājiem jārēķinās, ka pašreiz noliktās normas ir maza kripatiņa no likmēm, kas mūs sagaida visai tuvā nākotnē».

Latio mēģinās izkonkurēt pašvaldību namu apsaimniekotājus, piedāvājot iedzīvotājiem izdevīgākus nosacījumus, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Latio prezidents Edgars Šīns.

Latio piedāvāšot par 20 latiem mazāku rēķinu, kā arī dažu gadu laikā nosiltinātu ēku, solīja Šīns. Pēc viņa vērtējuma 2009. gads nekustamo īpašumu tirgū joprpjām atrodas 'brīvajā cenu kritienā" un tas būšot banku gads - tām būs jāizdomā, ko darīt ar visiem tiem īpašumiem, kas nonākuši to rīcībā. Starptautiskie aidevēji tik ļoti cenšoties samazināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, ka uz tirgus atdzīvošanos neesot ko cerēt.

Latio plāno nokost prāvu apsaimniekošanas tirgus daļu.

Tā kā neviens tāpat vien negrasās tirgus daļu uzdāvināt, SIA Latio namsaimnieks dzīvokļu īpašniekus vai to sabiedrības mēģinās ieinteresēt ar cenu. Uzņēmums piedāvā apsaimniekošanas maksu 9 santīmi kvadrātmetrā, kas esot mazliet virs pašizmaksas. «Šo cenu mēs piedāvāsim ar noteikumu, ka īpašnieki mūs pilnvaro veikt inženiertīklu renovāciju, ēkas siltināšanu,» norādīja Latio vadītājs Edgars Šīns.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū, "būtu gluži neadekvāts solis palielināt nodokļus. Gluži otrādi – tagad vajadzētu no visiem nodokļiem atbrīvot," LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis Latio šefs Edgars Šīns.

Kā LTV skaidrojis E. Šīns, pēc iespējas ātrāk būtu jāiziet cauri apakšējam punktam tirgū, kad neviens negrib tajā investēt, lai atkal nonāktu situācijā, kad nauda sāk ieplūst nekustamā īpašuma sektorā.

Līdzīgu viedokli par demisionējušā premjera Ivara Godmaņa ieceri, ka mājokļus ar nekustamā īpašuma nodokli varētu sākt aplikt jau šogad gada otrajā pusē, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, Naudas Zīmēs paudis arī NIRA Fonds prezidents Vadims Markovs. "Šodien tādos apstākļos palielināt ieņēmumus būs ārkārtīgi grūti. Šodien, kad ejam uz leju, jādomā, kā samazināt tēriņus un jebkurš biznesmenis saprot, ka, lai cik tas arī sāpīgi nebūtu, tas ir jādara," tā V. Markovs.

Rudenī nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts zemākais punkts, kad no Latvijā maksimāli sasniegtās cenas būs palikuši labi ja 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Biznesa informācijas portālam Nozare.lv E.Šīns norāda, ka šādas prognozes pamatā ir totālā nenoteiktība, kāda šobrīd pastāv banku sistēmā, kombinācijā ar pasaulē unikālo nekustamā īpašuma cenu kritumu.

Viņaprāt, atsevišķos tirgus segmentos gaidāms cenu kāpums. Tie būs īpašumi, kurus var izīrēt, iznomāt. Cenu pieaugums sagaidāms uz tā rēķina, ka varētu strauji mainīties cilvēku uzskati par sagaidāmo ienesīgumu. «Ja šobrīd cilvēki ļoti skeptiski domā, ka nekustamajam īpašumam būtu jānes ļoti lieli augļi, lai viņi tajā virzienā paskatītos, tad, pieļauju, ka, turpinoties zināmai turbulencei banku sektorā, ienesīgums no nekustamā īpašuma cilvēkiem varbūt vairs nebūs nepieciešams tik ļoti liels. Ja cilvēks nesaņems 10% ienesīgumu no nekustamā īpašuma, bet 5% ienesīgumu, tas nozīmē bezmaz divkāršu cenu kāpumu kaut kādā laika posmā. Protams, ka tās ir ļoti dinamiskas, ļoti straujas izmaiņas,» izteicies E.Šīns.

Pirms pāris gadiem ar tagad plānoto nekustamā īpašuma (NĪ) nodokli varēja atvēsināt tirgu, lai cilvēki tik daudz nepirktu dārgos mājokļus, LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns.

Viņš teica, ka tagad, kad iespēja palaista garām, tirgus atvēsināšana šādā veidā nenāks par labu. «Tauta maksās nodokli tikai tad, ja redzēs, ka tas tiek lietderīgi izlietots, taču pašlaik tā nav. Pašlaik sabiedrība gaida politiskā feodālisma beigas, jo pašlaik vara tiek sadalīta starp partijām, bet sabiedrība negūst nekādu labumu,» tā viņš.

Raksturojot jauno mājokļu tirgu, E. Šīns sacīja, ka tas ir «nekāds» - bankas pamazām atņem dzīvokļus, attīstītāji lūkojas pēc tiesiskās aizsardzības. Tomēr kreditori patur dzīvokļus pie sevis un tālāk nepārdod, jo viņiem nav intereses - pārdot būtu iespējams tikai par puscenu vai trešdaļu cenas.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Īslande cer pievienoties Eiropas Savienībai trīs gadu laikā, taču tādēļ negrasās samazināt savus zvejniecības apmērus, norādījis Īslandes ārlietu ministrs Osurs Skarpheoinsons, iesniedzot formālo valsts iestāšanās pieteikumu.

Paredzams, ka tieši zvejniecība būs viens no klupšanas akmeņiem sarunās ar ES, jo ievērojamai daļai Īslandes iedzīvotāju galvenā iztika nāk tieši no zvejniecības. ES jau 26 gadus pastāv vienota zvejniecības politika, balstīta uz vides aizsardzības prasībām, līdz ar to katra dalībvalsts saņem savas nozvejas kvotas. Tā rezultātā, katru gadu miljoniem tonnu nozvejoto zivju tiek iemestas atpakaļ jūrā, lai nepārkāptu noteiktos kvotu limitus. Kvotu sadalījumu ir plānots pārskatīt 2012. gadā.

Kā Šengenas un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, Īslande jau ir ieviesusi 75% no ES prasībām. Tomēr, neskatoties uz zvejniecības un lauksaimniecības jomām, Īslandei vēl jāveic korekcijas arī budžeta, institūciju, pētījumu, izglītības un drošības jomās.

SIA Uzdevumi.lv radītā portāla uzdevumi.lv direktors Edgars Škutāns uzņēmuma ieceri raksturo kā palīgu vecākiem, risinot bērnu mājas darbus

Idejas realizācija sākta jau 2009. gadā, bet šobrīd tā attīstījusies tiktāl, ka pārkāpusi Latvijas robežas, ar zīmolu Yaklass.ru startējot Krievijas tirgū, kur produkts tiek īpaši pielāgots un paredzēts daudzu miljonu lietotāju apkalpošanai.

Latvijā uzdevumi.lv sevi pozicionē kā e-mācību portālu, kuru katru dienu testu pildīšanai apmeklējot tūkstošiem skolēnu. Pavisam šobrīd reģistrētu lietotāju esot ap 170 tūkst. no Latvijā pavisam reģistrētajiem 200 tūkst. skolēnu. Portāla popularitāti E. Škutāns skaidro ar zinību apguves sistēmu mūsdienās – stundā apgūstamā viela, pārbaudes darbs par tās apguvi, kas parasti ir testa veidā. Galveno problēmu zināšanu pārbaudē radot individuālu uzdevumu sagatavošana – laikietilpīgi ir katram skolēnam sagatavot atšķirīgus pārbaudes darbu variantus, un tad talkā var nākt tieši uzdevumi.lv pakalpojums, jo par vienu tēmu iespējams ģenerēt daudzus uzdevumu variantus – projekts darbojas, balstoties uz pašu izstrādāto tehnoloģisko platformu GenExis, kura pieļauj simtiem variāciju. šāds modelis izslēdz norakstīšanas iespēju, jo katram skolēnam ir citi viena uzdevuma elementi.

SIA Ambline mērķis, piedaloties projektā Biznesa eskalators, – iepazīstināt potenciālos pircējus ar savu produkciju

«Izgatavojam tekstila izstrādājumus ar Latvijas inovāciju – dzintara pavedienu vijumā ar linu, kokvilnu un zīdu,» stāsta Edgars Dzalbe, SIA Ambline pārdošanas direktors. Edgara mamma nodarbojas ar aušanu vairāk nekā 30 gadus, un viņš nolēma palīdzēt meklēt jaunas noieta iespējas. Sievastēvs pastāstījis, ka Latvijā ir izgudrots dzintara pavediens, kam pasaulē neesot analoga, un ģimene saskatīja tajā potenciālu. Tā pagājušā gada septembra beigās nodibināts uzņēmums. «Pa šo laiku ir gājis kā pa viļņiem. Visiem ir skaidrs, ka pirmie divi gadi būs smagi. Mēs tagad strādājam pie tā, lai iepazīstinātu Latvijas un ES valstu cilvēkus ar šo inovāciju,» saka Edgars. Tāpēc viņa mērķis, piedaloties Biznesa eskalatorā, bija galvenokārt stāstīt par uzņēmuma produkciju. «Necerēju te daudz ko pārdot. Pats galvenais, lai cilvēki uzzina un iepazīstas ar produktu, varbūt vēlāk iegādājas dāvanu tuvam cilvēkam īpašos svētkos vai ārzemju viesim. Tā ir praktiska dāvana, ko nēsāt ikdienā,» teic Edgars.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Krievijas Alfa bankas prezidents Pjotrs Avens paziņojumus par to, ka viņš varētu pretendēt uz premjera krēslu Latvijā, nosaucis par "pilnīgiem murgiem", ziņo NEWS.ru.

Db jau rakstīja, ka vairāki krieviski iznākošie mediji ziņoja, ka Alfa bankas prezidents, latviešu strēlnieka mazdēls un ekonomisko zinātņu kandidāts Pjotrs Avens būtu gatavs apsvērt priekšlikumu kļūt par Latvijas premjerministru un izvest valsti no krīzes. Par to publiski paziņoja Pjotra Avena fonda izpilddirektors, Alfa bankas padomes priekšsēdētāja padomnieks Aleksandrs Gafins.

Saglabājoties 2009.gada tendencēm ekonomikā, paredzams, ka 2010.gadā cenas stabilizēsies visos nekustamā īpašuma segmentos un varētu turpināties cenu pieaugums mājokļu segmentā, pieļauj Latio.

Pieauguma temps būs atkarīgs no Latvijas vispārējā ekonomiskā stāvokļa, daudz kas būs atkarīgs no bankām, to kreditēšanas politikas, investoru intereses un fondu pārņemto īpašumu nonākšanas tirgū. Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs uzskata: ja atjaunosies kreditēšana, dzīvokļu cena varētu uzkāpt ātri līdz 700 eiro/m2, pēc tam gan cenu izmaiņām vajadzētu būt lēnākām un neatrauties no ekonomikas attīstības.

Nekustamā īpašuma tirgu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē būtiski varētu ietekmēt banku fondu lēmumi par to, ko darīt ar to rīcībā esošiem nekustamiem īpašumiem. Visdrīzāk, 2010. gadā vairāk būs redzama konkrēta rīcība – izīrēšana vai pārdošana tuvākā vai tālākā laikā. Līdz šim lielākā daļa no šiem īpašumiem faktiski bija izņemti no tirgus. Palielinoties piedāvājumam, varētu gaidīt darījumu apjoma pieaugumu, sevišķi īres segmentā.

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska konts sociālajā tīklā Twitter atzīts par labāko starp Austrumeiropas premjeru kontiem. Prezidentu vidū Latvijas prezidenta konts atzīts par trešo labāko, bet pirmo vietu ieguvis Igaunijas Tomass Hendrikss Ilvess.

Interneta vietnē presidentialactivism.com, kuru izveidojis Lielbritānijas politisko zinātņu doktorants Filips Kokers, apkopoti Austrumeiropas valstu premjeru un prezidentu aktivitātes sociālajā tīklā Twitter. Rangs veidots ņemot vērā konta aktivitāti, ziņojumu aktualitāti, valodu, kādā pasniegti ziņojumi, to, vai tas ir personīgais Twitter konts, kā arī citas detaļas.

Premjera V. Dombrovska Twitter konts saņēmis augstāko novērtējumu, jo tas esot viņa personīgais konts, kuru viņš pats aktīvi izmanto. Latvijas premjers arī atbild uz jautājumiem un citu lietotāju ziņojumiem. Premjeram ir arī salīdzinoši liels skaits sekotāju, ņemot vērā, ka V. Dombrovska ieraksti lielākoties nav angļu valodā.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Novembrī Latvijā tika noslēgts rekordliels darījums par viena dzīvokļa iegādi.

Penthouse tipa dzīvoklis, 1,9 miljonu eiro vērtībā, ir pēdējo trīs gadu laikā lielākais reģistrētais dzīvokļu iegādes darījums Rīgā un Jūrmalā, liecina decembra otrajā nedēļā reģistrētie dati Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Darījums īstenots ar uzņēmuma Latio starpniecību. “Rīga joprojām ir interesanta ārvalstu investoriem, viņi redz šeit potenciālu un ir gatavi ieguldīt ilgtermiņā, to pierāda šis darījums,” stāsta Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst, ka tik liela mēroga darījumi nenotiek bieži - īpaši šodienas apstākļos, tādēļ šis darījums uzskatāms par apliecinājumu tam, ka tirgus spēj izturēt vīrusa radītos satricinājumus.