Lauksaimniecība

Dzīve laukos ir kā atpūta

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

«Kad pārņēmu vecāku saimniecību, apsaimniekoju nedaudz vairāk kā desmit hektārus – pēdējo četru gadu laikā ir izdevies platības palielināt, iegādājoties vairākus meža īpašumus. Jau kopš bērnības esmu dzīvojis vidē, kur viss saistās ar meža apsaimniekošanu, kopšanu, izstrādi – arī mani tas interesē, tādēļ kļuvu par mežsaimnieku. Mežs mani pozitīvi uzlādē! Mācību laikā pusgadu biju praksē Latvijas valsts mežos, kur guvu daudz labas un vērtīgas idejas darbam. Tagad pats savu mežu apsaimniekoju pēc tiem principiem, kā to dara Latvijas valsts meži. Gadā vidēji izstrādāju 200 kubikmetrus koksnes, lietkoksni tirgoju Igaunijā. Šogad izkopšu desmit hektārus jaunaudžu,» atzīst T.Kornets. Viņš uzsver, ka katra darbība mežā notiek pēc iepriekš izstrādāta projekta.

Divus gadus Līdumniekos viņš vairs nesaimnieko viens, bet kopā ar draudzeni Līgu. Abi iepazinās pirms vairākiem gadiem, kad Līdumniekos vēl saimniekoja Toma vecāki un Līga nāca palīgā veikt dažādus saimniecības darbus. «Iepatikās, ir čakla darbos, sākām satikties,» saka Toms. Viņi atzīst – dzīvot un saimniekot laukos patīk, tādēļ nevarētu iedomāties sevi dzīvojam pilsētā. Līga ieguvusi tērpu stila speciālistes profesiju, šobrīd strādā Rīgā, tādēļ bieži sanāk braukāt un nevar visu laiku būt uz vietas Līdumniekos. «Tas ir maiņu darbs, no pavasara plānoju ņemt arvien mazāk maiņu, lai vairāk laika varētu pavadīt Līdumniekos. Alūksnē atrast labu darbu un tādu, kas pašai patīk, ir grūti,» saka Līga. Toms piebilst – katram ir jādara tas, kas patīk, un, ja ar to vēl var nopelnīt, tad ir ideālais variants.

«Lai citi jaunie raujas uz dzīvi pilsētā – mums patīk un ir labi šeit. Te ir tīra vide, svaigs gaiss, daba. Vari pats izaudzēt sev dārzeņus, gaļu – tas ir daudz veselīgāk, nekā pirkt lielveikalā. Kad vēlamies, mums nav liegtas arī atpūtas iespējas – braucam uz Rīgu, Smilteni, Alūksni,» viņi saka. Līga piebilst – atpūtai nemaz daudz laika neatliekot. «Patiesībā dzīve laukos jau ir kā atpūta!» saka Toms.

«Tagad lielākais un nopietnākais process ir par bioloģisko saimniekošanu, jo gribu, lai nākotnē Līdumnieki kļūtu par bioloģisko saimniecību. Šo statusu saimniecībai vēlos iegūt jau vairākus gadus, bet nevaru, jo līdz šim bioloģisko saimniecību loku valstī nepaplašināja. Tikai šogad atkal būs iespēja pieteikties – noteikti to darīšu. Būt bioloģiskajai saimniecībai ir daudz plusu, turklāt es jau līdz šim saimniekoju bioloģiski – manā darbībā līdz ar statusa iegūšanu krasu izmaiņu nebūs. Jā, papīru darba būs vairāk, bet tas mani nebaida. Visu var izdarīt,» uzskata T.Kornets.

Plašāk - 27. marta laikrakstā Alūksnes Ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies biedrības Latvijas Aitu audzētāju asociācija izsludinātais iepirkums par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemts viens piedāvājums un uzvarējuši uzņēmumi SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Uzvarētāju piedāvātā līgumcena ir 1,47 miljoni eiro. Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Kā norāda asociācija, aitas gaļas nozare ir ļoti trausla nozare un piedzīvo krīzi: aitas gaļas patēriņš, ražošanas apjomi un cenas

samazinās, bet izmaksas (elektroniskās identifikācijas ieviešanai, barībai, tradicionālajai ražošanai, piemēram, ganāmpulku pārvietošanai) paaugstinās. Turklāt palielinās aitas gaļas piegāde no trešajām valstīm. Ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos, daudziem ražotājiem ir jāizbeidz ražošana, un tas var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienībā pieejamās gaļas dažādību un veicināt turpmāku lauku apvidu pamešanu. Aitas gaļa ir Eiropas Savienības kulinārā mantojuma svarīga daļa, un tās ražošanai faktiski ir īpaša nozīme, īpaši apgabalos, kur ir sarežģīti saimniekošanas apstākļi, ainavas saglabāšanas un sociālekonomiskās ietekmes ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai popularizētu aitas gaļu, Latvijas Aitu audzētāju asociācija cer uz 1,47 miljonus eiro lielu Eiropas un valsts atbalstu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aitu audzēšanas attīstību par vienu no šā gada prioritātēm nosaukusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. DB jau rakstīja, ka Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) izsludinātajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu pagājušā gada nogalē saņemts viens piedāvājums, kas arī konkursā uzvarēja, piedāvājot līgumcenu 1,47 milj. eiro. Aitkopības nozari kampaņā stiprināt plecu pie pleca apņēmās uzņēmumi McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media. «No Briseles galīgo apstiprinājumu kampaņas finansējumam ceram sagaidīt pirmajā pusgadā,» norāda LAAA valdes priekšsēdētājs un aitu fermas Star Space Ogres novadā īpašnieks Arnis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas pie viena no lielākajiem Kurzemes aitkopjiem

Sandra Dieziņa, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Kurzemes aitkopjiem, z/s Mežoki saimnieks Kristaps Melbārdis saimniecības attīstību saredz eksportā

Z/s Mežoki saimniecība attīstījusies tieši pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd K. Melbārdis kopā ar ģimeni apsaimnieko nedaudz vairāk par 200 ha, un puse no tā ir meži. Sākuši kā daudzprofilu saimniecība, tostarp turētas gan cūkas, gan govis, bet tagad tiek attīstīta tikai aitkopība. Ja 2004. gadā saimniecībā bija ap 10 aitām, tad tagad ap 1600–1800, no tām 700 aitu mātes. Nākotnē saimniecību iecerēts paplašināt līdz 1000 aitu mātēm.

No aitas Latvijā var realizēt divas lietas – vilnu un gaļu, stāsta saimnieks. No vienas aitas var iegūt 3–5 kg vilnas. Aitas cērp Kristapa dzīvesbiedre, un dienas laikā viņa spēj nocirpt līdz 70 aitām. Vilnu iepērk vilnas pārstrādes uzņēmumi. Nemazgātas vilnas cena ir 0,50–0,70 eiro/kg. Daļu no vilnas tiek pārstrādāta un Mežoki tirgo dziju, tādējādi iegūstot nedaudz lielākus ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un aitas gaļas popularizēšanas kampaņas ilgs trīs gadus, plaša reklamēšanās notiks arī kaimiņvalstīs – nozarēm ir vajadzīgs šāds grūdiens, pamato rīkotāji; valsts jau solījusies atbalstīt, Brisele – ilgi domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kampaņas piedzīvos dienasgaismu tikai tādā gadījumā, ja to īstenošanai tiks piešķirts Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts līdzfinansējums. Līdzekļi abos gadījumos būs jāizlieto trīs gadu laikā, no šā gada vidus līdz 2018. gadam, liecina abu kampaņu iepirkuma procedūru nolikumi.

Ja Brisele dos «jāvārdu», pusi no nepieciešamā finansējuma sniegs ES, 30%, kas aptuveni 840 tūkst. eiro nodrošinās valsts, bet atlikušo piensaimnieki un aitkopji sarūpēs saviem spēkiem. Kampaņu nodošanu izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK) atbalstījusi Zemkopības ministrija. Atbilde no Briseles Latviju varētu sasniegt martā vai aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

10 000 eiro idejai burbuļu ietīšanas plēvi ražot no aitas vilnas

Zane Atlāce - Bistere, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu.

Uzvarētāji devās mājup ar 10 000 eiro finansējumu no "TechChill Foundation", ko ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē, iespēju piedalīties "Startup" pasaules kausa finālā Sanfrancisko un citas vērtīgas balvas.

Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.

"TechChill" tradicionāli ir pulcēšanās vieta jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, turklāt 50 no tiem tika dota iespēja kāpt uz "TechChill" skatuves un prezentēt sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās "Fifty Founders Battle", kas ik gadu ir konferences kulminācija.

Pirmās "TechChill" konferences dienas laikā, 20. februārī, investoru žūrija vērtēja visus piecdesmit jaunuzņēmumus, balstoties uz to prezentāciju trīs minūšu garumā un izvirzīja piecus finālistus: "Adact" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas; "Hugo.legal" (Igaunija), AI balstīta platforma, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu; "Longeneze" (Latvija), platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos; "Woola" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas; "EVOestate" (Igaunija), platforma, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunai ar reģionālo laikrakstu Kursas Laiks Medzes pagasta Žodziņu saimnieks piekrīt, smejot: «Sen neesmu avīzē bijis.» Aivara Bergmaņa zvaigžņu brīži saistās ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izcīnītajām uzvarām aitu cirpšanas sacensībās Latvijā un ievērojamiem panākumiem Vissavienības mērogā. Tagad savulaik populārais zootehniķis ar aitu cirpšanu nodarbojas hobija līmenī.

Ziemas dienas Aivaram nav diez ko bagātas ar notikumiem un kontaktiem. Tā kā dzīvesbiedre Agita Bergmane strādā Liepājas 15. vidusskolas virtuvē, līdz jūnijam viņa dzīvo pilsētas dzīvoklī un lauku mājas apciemo vien nedēļas nogalēs.

«Tumšajos ziemas vakaros te ir, kā ir, bet, ko darīt, vienmēr pietiek. Māja jāpariktē, istabas jāremontē, ceļš jāpielabo, kūtī cūkām aizgaldi jāsakārto. Un man taču ir savs «uzņēmums» – kūts, tur visādi dzīvnieciņi iekšā, izņemot aitas,» uzdzirkstī Aivara gaišais humors.

«Aita ir visēdāja – ja izlaužas ārā, sāk ar puķēm. Nē, nē, neturēšu, pietiek, ka viņas cērpu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Brunavas piensaimniecībā izmēģina Lietuvā pārbaudītu biznesa virzienu

Dienas Bizness, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera ražotnes «Krišjāņi» vadītāja Iluta Straģe savā Bauskas novada Brunavas pagasta sētā otro gadu tur piena aitas, iespējams, veidojot jaunu biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls www.bauskasdzive.lv.

Aitu piena izmantošana siera ražošanai noskatīta no kaimiņvalstu kolēģēm, bet Iluta pati atklājusi – treknais un ļoti vērtīgais aitu piens vislabākais ir saldējuma ražošanai.

Pirmās aitumātes Iluta atvedusi no Igaunijas, un tagad aiz trušu mītnēm aplokā ganās teju divi desmiti pūkaino mājlopu. Daža ir šokolādes brūna, vairākums – ierasti gaišas. Pienu pašlaik dod gandrīz puse, dažas dzimušas šeit, vēl pārītis atvests ganāmpulka papildināšanai, stāsta saimniece.

«Viņas ir draudzīgas, labprāt nāk klāt un ļauj pakasīt aiz auss,» atklāj Iluta, apgāžot stereotipu par aitu aprobežotību, «es ar viņām runājos, kaut ko pasaka pretī, un vienmēr sagaida – cer uz kādu kārumu.» Aitu ciltstēvs, kas ir pavisam paģērīgs uz glāstiem arī no ciemiņiem, līdz ar pārīti jaunāku aitu aiz mājas «pļauj zālīti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), gan Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) bija iecerējušas trīs gadu garumā rīkot sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas Baltijā, par ko vairākkārt ziņoja arī Dienas Bizness. LPCS konkursā uzvarēja personu apvienība, kurā apvienojušās trīs aģentūras – mediju aģentūra Mindshare, zīmolu un reklāmas aģentūra St. Brothers un sabiedrisko attiecību aģentūra Jazz Communications –, to piedāvātā līgumcena ir 1,32 milj. eiro (bez PVN). Savukārt aitas gaļas popularizēšanas kampaņu 1,47 milj. eiro (bez PVN) vērtībā uzņēmās īstenot vienīgais pretendents – McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media apvienība. Tika plānots, ka pusi finansējuma izdosies piesaistīt no ES, 30% segs valsts, kas tam jau bija piekritusi, bet pārējo – pati nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ERGO: Lopkopjiem zaudējumi rodas galvenokārt plēsēju, mājlopu traumu un ugunsgrēku dēļ

Dienas Bizness, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki – tā liecina ERGO apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ. Saskaņā ar ERGO datiem liellopi ir visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā.

Kopš pagājušā gada ERGO klientiem izmaksātas atlīdzības par mājlopu, visbiežāk – govju, aitu un mājputnu – nāvi jau 314 gadījumos. Kāds lopkopis par deviņiem dažādiem negadījumiem atlīdzībās saņēmis 17 098 eiro.

Saskaņā ar ERGO pieteiktajiem negadījumiem mājlopi diezgan bieži gūst arī traumas, kas nereti noved pat pie dzīvnieka piespiedu likvidēšanas, piemēram, govs salauzusi kāju. Tāpat ik vasaru Valsts Meža dienesta Medību daļa ziņo par vilku uzbrukumiem, kas rada zaudējumus aitu ganāmpulkiem. Piemēram, 2016. gadā vilki nogalinājuši 104 mājlopus (aitas un liellopus), bet savainojuši 34 aitas. Šādos gadījumos lauksaimniekam pienākas apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES gaļas un piena marķējumā

Žanete Hāka, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā atkārtoti aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES ražotajai gaļai un pienam, informē EP.

Deputāti norāda, ka obligāts marķējums palīdzēs saglabāt patērētāju uzticēšanos pārtikas produktiem, nodrošinot to piegādes ķēdes pārredzamību.

Marķējumam ar izcelsmes valsts vai vietas norādi jābūt obligātam attiecībā uz visu veidu ES ražoto dzeramo pienu, piena produktiem un gaļas produktiem, saka EP deputāti.

Lai labāk informētu Eiropas patērētājus, ņemot vērā zirga gaļas skandālu un citus krāpšanās gadījumus, kā arī, lai uzlabotu pārredzamību visā pārtikas ķēdē, izcelsmes valsts marķējumam jābūt obligātam arī attiecībā uz gaļu apstrādātos produktos, teikts tekstā, ko EP pieņēma 422 balsīm par, 159 pret un 68 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja ambiciozu plānu – 10 gadu laikā desmitkāršot aitu skaitu līdz miljonam.

«Iecerētais šobrīd šķiet neizpildāms, tomēr stratēģijā izpildītie mērķi ir aktuāli joprojām,» Dienas Biznesam pauda LAAA pārstāvis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē Kaspars Kļaviņš. LAAA iecere, pirms pieciem gadiem rakstot Aitu audzēšanas attīstības stratēģiju Latvijā, bijusi patiešām ambicioza. 2013. gadā Latvijas aitkopjiem kopā bija ap 100 tūkstošiem aitu, bet stratēģija paredzēja aitu skaita palielināšanu līdz 1 miljonam, kas padarītu aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas traucē uzbarot aitas jeb pārdomas par uzņēmējdarbības kreditēšanu

Ģirts Rungainis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis, 27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVD šefs: stingrākas prasības attiecas ne tikai uz zivju, bet arī uz piena, gaļas un citām nozarēm

«Nav pamata uzskatīt, ka Ķīna īpaši negrib Latvijas ražojumus, jo normatīvo aktu izmaiņas skar visas eksportētājvalstis,» saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis, komentējot zivrūpnieku pārmetumus par valsts neizdarību, kuras rezultātā kavējas šprotu eksporta uzsākšana uz Ķīnu.

Administratīvās barjeras

«Pēdējā laikā sadarbība ar Ķīnu bijusi pietiekami efektīva, tikuši veiksmīgi saskaņoti sertifikāti piena, aitas un liellopu gaļas eksportam,» stāsta M. Balodis. Viņš uzsver, ka šprotes no Latvijas uz Ķīnu nelielā apjomā eksportētas jau kopš 2004. gada, bet patlaban mūsu zivju produkcijas ceļu aizšķērsojušas jaunas formālas prasības zvejas produkcijas eksportam – tikai pirms nedēļas PVD no Latvijas vēstniecības Ķīnā saņēmis jaunu sertifikāta modeli. Tas pēc saskaņošanas nosūtīts atpakaļ uz Ķīnu, kur tas jāapstiprina šīs valsts kompetentajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par pirmajiem Igaunijā manītajiem šakāļiem tika ziņots tikai pirms dažiem gadiem, šie vietējai faunai neraksturīgie dzīvnieki jau sagādā nopietnas raizes aitu turētājiem, kas līdz šim vairāk žēlojušies par vilku nodarīto kaitējumu, raksta avīze Postimees.

Atšķirība ir tāda, ka par šakāļu nokostajiem dzīvniekiem likums atlīdzību neparedz.

Pērnavas apriņķa lauksaimnieks Urmass Āva saka, ka viņam šakāļi nokoduši vismaz 21 jēru. Pēdējais uzbrukums esot noticis pirms pusotras nedēļas, un kopējie zaudējumi mērāmi tūkstošos eiro.

Šakāļi gan lielākoties ir maitēdāji vai pārtiek no sīkiem dzīvniekiem un aitām parasti neuzbrūk, tomēr šīs ziņas vieš satraukumu.

Vides departamenta galvenais speciālists dabas aizsardzības jautājumos Tenu Talvi uzskata, ka par šakāļu uzbrukumiem ar pilnu pārliecību varēs runāt vienīgi tad, kad kāds būs tos redzējis savām acīm. «Tomēr no tiem rajoniem, kur mīt šakāļu ģimenes, pēdējā laikā tiešām saņemtas ziņas, ka šie dzīvnieki, visticamāk, vainojami uzbrukumos aitām,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: No tāluma, kur sāpes dzīst

Paliekot jūsu vēstuļdraugs - jūsu Mārcis Bendiks, kaut kur ap Ziemeļu platuma 12. paralēli, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, lai arī liktens vēju virpuļi aiznesuši mani tuvāk ekvatoram, sirdī esmu ar jums un visiem tiem grūtumiem, kas šai laikā mūs piemeklējuši. Tā kā tiešā veidā palīdzēt šobrīd nevaru, lūdzu pieņemt vienīgo, kas man atlicis: dot vērtīgus padomus.

Ne jau valdības veidošanas pūliņos, nē, - tur loģika un pieredze, pat ja nedaudz lietota, jau ir pierādījusi savu nevajadzību, es pat teiktu, arhaisku nolemtību. Šai jomā ļausim jaunajiem, post-postmodernās politikas spēkiem izspēlēt absurda teātri visā tā krāšņumā, atturoties no vecišķiem komentāriem.

Varu līdzēt saistītā jomā, proti, politikas vērotāju plašo masu rūpestu un nedrošības mazināšanā. Kā dzirdu no vēstīm, kas mani sasniedz no sniegotās dzimtenes, daudzus vajā rūpju izraisīti miega traucējumi, bet ierastā aitu skaitīšana aizmigšanai nelīdzot.

Iemesls te manuprāt tāds, ka vecā formula - skaitīt aitas no simta atpakaļ un tad atkal uz priekšu - daudziem jaunlaiku izglītības upuriem ir par grūtu (skaitīt māk tikai uz priekšu, un tad arī putrojoties), bet vecmodīgiem tā pārāk vienkārša miega uzdzīšanai. Tālabad piedāvāju sadalīt šo metodi divās apakšmetodēs: vienu vispār bez matemātikas, kas noderēs pēdējās desmitgades sabiedrisko attiecību un žurnālistikas specialitāšu produkcijai, un otru ar nopietnāku rēķināšanu, iepriekšējo paaudžu midzināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav tālu no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā, ceturtdien intervijā Latvijas Radio teica zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Diemžēl neesam tālu [no ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā]," sacīja ministrs, piebilstot, ka trešdien, 14.jūnijā, notika arī Krīzes vadības padomes sanāksme par veicamajiem soļiem, tači vēl netika izlemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Viņš skaidroja, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā vēl ir jāsaprot, ko tā dos. "Jāskatās, ko tā dod, ko nedod. Lai nav tā, ka vilks aitās. Lai nav tā, ka pie pirmajām indikācijām, ka ir slikti, izsludinām ārkārtas situāciju paši līdz galam nesaprotot, ko tā dos," sacīja Šmits.

Situācija kopumā lauksaimniecībā virknē iemeslu dēļ šogad ir tāda, kāda nav bijusi ļoti daudzus gadus, norādīja ministrs. Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, graudkopībā šogad būs smags rudens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Sniega bumbas atver durvis eksportam

Linda Zalāne, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas patērētājiem Sniega bumbas jau ir pazīstamas, bet eksporta tirgos sava vieta veikalu plauktos līdzās citiem mīkstajiem sieriem vēl jāiekaro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas un ārvalstu tirgos SIA Latvijas piens ražotais mīkstais siers Sniega bumbas gozējas Premium segmentā līdzās citiem šīs kategorijas produktiem – sālīto Fetu, kuru ražo no aitas piena vai tā sajaukuma ar kazas pienu, un Mocarellu. Sniega bumbas ir ražotas no govs piena; produkta pievienotā vērtība ir roku darbs, izskats, struktūra un garšas unikalitāte, raksturo Latvijas piena mārketinga direktore un valdes locekle Ramona Kalniņa. «Tā kā saražojam vairāk, nekā patērē Latvijas iedzīvotāji, mērķtiecīgi apgūstam eksporta tirgus,» viņa stāsta.

Latvijas piens četru veidu svaigos sierus Sniega bumbas pieteicis Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Latvijā nespēj aptvert, kādēļ produkts maksā tik, cik tas maksā

Linda Zalāne, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot mātes un meitas radošo lidojumu un spējas, radīts interjera un aksesuāru zīmols Puffy Decor

Zīmols izveidots 2016. gada rudenī, tas aptver gan dažādus mājas iekārtošanas elementus, piemēram, segas, pledus, grozus, paklājiņus, gan ziemai atbilstošus aksesuārus pieaugušajiem un bērniem – garās šalles, apaļšalles un cepures. Produktu pagatavošanai tiek izmantoti dabīgās merīnvilnas pavedieni.

Merino aitas vilnas tirgus vidējā cena ir 50 eiro par kilogramu. Vienam vidēji lielam pledam nepieciešami četri kilogrami, un preces cenu palielina arī ieguldītais roku darbs. «Pagaidām cilvēki Latvijā nespēj aptvert, kādēļ produkts maksā tik, cik tas maksā, tāpēc mūsu mērķis ir vietējos cilvēkus izglītot par šī materiāla izcelsmi, labajām īpašībām. Tikai izprotot tās, būs iespējams saprast materiāla pievienoto vērtību,» teic Jana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru