Saldo

Plašāks uzņēmēju loks varēs saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai

Elīna Pankovska, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikums par kārtību kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai. Noteikumi paplašina komersantu loku, kuri varēs saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Noteikumi precizēti, lai lauksaimnieki varētu saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai, ja traktortehnika, piekabes un lauksaimniecībā izmantojamais tehnoloģiskais agregāts ir iegādāts par paša uzņēmēja naudu, ja uzņēmējs pats ir ņēmis aizņēmumu bankā. Savukārt ja šī tehnika būs pirkta, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstība (ELFLA) līdzekļus, tad atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai nav paredzēts.

Tāpat atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, ja tiks iegādāts kravas pārvadāšanas transports.

Kredītprocentu daļēja dzēšana, līdztekus noteikumos jau minētajiem lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kuri atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai, turpmāk būs iespējama arī tiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmējiem, kuri ražo limonādes un sulas. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lauksaimnieku protestiem vairāku dienu garumā Francijas valdība trešdien paziņojusi par 600 miljonu eiro pasākumu kopumu lauksaimnieku atbalstam, taču ceturtdien neapmierināto zemnieku protesta akcijas turpinās.

Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka valdība ir sadzirdējusi zemnieku bažas un redz viņu bailes no nākotnes, bet arī viņu vēlmi turpināt strādāt.

Daudzi lauksaimnieki apgalvo, ka cenu krituma un augošās konkurences dēļ viņi ir nonākuši uz bankrota sliekšņa.

Valss paziņoja, ka valdība atvieglos lauksaimniekiem nodokļu nomaksu un garantēs 500 miljonus eiro aizdevumos.

Protestu laikā zemnieki pilsētu ielās izgāza kūtsmēslus, bloķēja piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucēja tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēja A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina atstāt bez atbalsta bioenerģijas ražotājus

Sandra Dieziņa, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar zemajām cenām neapmierinātie lauksaimnieki Francijā gatavojas paplašināt protesta akcijas

LETA--AFP., 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki trešdien brīdinājuši paplašināt protesta akcijas, kuru laikā tiek bloķētas pilsētas, ceļi un tūristu iecienīti galamērķi.

Saniknotie lauksaimnieki jau pilsētu ielās izgāzuši kūtsmēslus, bloķējuši piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucējuši tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēji A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Lauksaimnieku arodbiedrības FNSEA vadītājs norāda, ka protesti turpināsies un trešdien tie varētu tikt paplašināti arī uz citiem reģioniem.

Lauksaimnieki vaino lielveikalus, izplatītājus un pārtikas pārstrādes nozari, kas uztur zemas cenas.

Mazumtirgotāji un pārtikas nozares vadītāji pēc tikšanās ar lauksaimniekiem pagājušajā mēnesī solīja paaugstināt piena produktu un gaļas cenas, taču lauksaimnieki norāda, ka viņi vēl neizjūt cenu pieaugumu lielveikalos un strādā ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Izsniedzot kredītu, tomēr jāpainteresējas, vai tā ņēmējam vispār ir nauda

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairākas jomas, uz kurām publiskajā telpā vairākkārt vērsta uzmanība, norādot uz to nesakārtotību, tomēr vismaz līdz šim faktiski nekas neliecināja par reālu vēlmi kaut ko uzlabot.

Šobrīd izskatās, ka vismaz pāris sfērās, kā mēdz teikt, ledus ir sakustējies. Vispirms jāmin Patērētāju tiesību aizsardzības centra apņemšanās sakārtot tā dēvēto ātro kredītu jautājumu. Proti, gadiem ilgi Latvijā netraucēti strādā dažādas firmas, kas piedāvā iedzīvotājiem teju dažu minūšu laikā izsniegt kredītus – salīdzinoši nelielas summas, neprasot faktiski neko.

Šā biznesa pamatloģika ir ļoti vienkārša – kredītprocenti ir tik augsti, ka tie, kuri paņemto naudu ar visiem procentiem tiešām atdod, patiesībā ir atdevuši aizlienēto, nodrošinājuši aizdevējam peļņu, kā arī norēķinājušies par tiem, kuri neatdod neko. Diemžēl šādu pakalpojumu bieži vien izmanto tikko kā skolas solu pametuši jaunieši, kuriem ir skaidrs, kā naudu aizņemties, bet pārvarā gadījumu nav ne mazāko ideju, kā to atdot. Rezultātā parādus ir spiesti kārtot viņu vecāki, bez pamatsummas un procentiem pie viena maksājot arī kavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid liegumu radīto dīkstāvi Vācijā apmaksās apdrošinātājs

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Valsts noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu radītās dīkstāves zaudējumus 1,014 milj. eiro apmērā alus dārzu īpašniekam Minhenē kompensēs apdrošinātājs.

“Minhenes apgabaltiesas spriedums lietā par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas atlīdzības prasību saistībā ar Covid-19 krīzi ir sava veida precedents,” skaidro ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka koronavīrusa izplatības ierobežojumi būtībā no marta vidus līdz maija beigām bija slēguši ne tikai alus dārzus, restorānus, viesnīcas, izklaides un atpūtas centrus un pat daudzus veikalus, tas zaudējumus radījis ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un kompānijām, bet arī kopumā visai tautsaimniecībai.

“Būtu interesanti uzzināt, vai arī Latvijā kāds restorāns, tūrisma vai viesnīcu operators ir apdrošinājies pret dīkstāvēm un valsts iestāžu lēmumiem savas darbības ierobežošanai un pat paralīzei,” norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, precedentu Minhenē ir vērts skatīt daudz plašākā kontekstā, ne tikai kā atsevišķu precedentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Guru mēbeles apgrozāmo līdzekļu papildināšanai izmanto bankas Citadele mikrokredītu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Zilkalns atzīst, ka šis finansējums uzņēmumam ir kā drošības spilvens.

“Mikrokredīts ir finansējums līdz 30 000 eiro apmērā, ko banka izsniedz bez ķīlas un kas darbojas kā kartes kredītlimits uz kartes. Tas ir piemērots risinājums uzņēmējiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis. Mikrokredītu uzņēmumi var saņemt brīvi izvēlētam mērķim iekārtu iegādei, neparedzētiem izdevumiem, sezonalitātes efekta pārvarēšanai. Piemēram, nesezonā aktuāli būs, kā samaksāt algas darbiniekiem, bet sezonā var gadīties kāda negaidīta nepieciešamība pēc naudas, lai uzņēmums varētu turpināt aktīvi apkalpot klientus. “Mikrokredīts ir ērts aizdevuma veids, jo to piešķiram ātri, bez ķīlas, un kredītprocenti ir jāmaksā tikai par iztērētajiem naudas līdzekļiem,” stāsta Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nodokļus valsts iekasē no tiem, kuri labprātīgi tos maksā

Dienas Bizness, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentuāli pret kopējo valsts ekonomiku Latvijas ir starp lielākajiem PVN zaudētājiem Eiropas Savienībā (ES). Mums ir viena no augošākajām ekonomikām Eiropā, mums ir veiksmes stāsts, un mēs esam izkārpījušies no krīzes.

Pēdējais teikums ir valsts aparāta propoganda iedzīvotājiem un investoriem, bet lielai daļai no tās var arī piekrist. Katrā ziņā nevar noliegt, ka situācija tautsaimniecībā Latvijā šobrīd ir pozitīvāka, nekā daļā ES valstu, it īpaši, ja skatāmies dienvidu virzienā. Tomēr būtisks ir jautājums – uz kā rēķina? Protams, brīdī, kad kauja ir beigusies, visi atceras tikai uzvarētāja vārdu, nevis to, kā panākumi ir nodrošināti, un cik īsti kritušo ir bijis katrā pusē, taču gudri karavadoņi vismaz analizē attiecīgos procesus, lai nākotnē nebūtu jāpieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Proti...

Kā zināms, Latvijas valdība krīzes gados budžeta sabalansēšanu galvenokārt nodrošināja uz nodokļu sloga palielināšanas, nevis izdevumu samazināšanas rēķina. To visu pavadīja arī nodokļu administratora pašapmierinātība ar to, cik labi valsts kabatā plūst nodokļu naudiņa. Šāds valsts darbības modelis tika nodrošināts, balstoties uz vienu galveno principu – nodokļi iespējami vairāk jāiekasē no uzņēmējiem, kas tos maksā. Skaidrs, ka katru reizi, kad tika palielinātas kāda nodokļa (ne tikai PVN) likmes, daļa uzņēmēju tos vai nu negribēja, vai vairs nespēja maksāt, tāpēc jau nākamajā brīdī tika izdomāts, ka nodokļi jāpalielina vēl vairāk. Uz nepārtraukto godīgo nodokļu maksātāju slaukšanu gan DB, gan dažādi eksperti ir norādījuši vairākkārt, bet tagad principā tieši to pašu ir atzinusi arī Eiropas Komisija. Vienkāršāk sakot, iznāk tā, ka nodokļu politika un to administrēšanas sistēma ir domāta tiem, kuri saistības ar valsti pilda labprātīgi, bet pārējie nereti veido nenomaksāto nodokļu statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Spāru svētki pirmajai no trim Rīgas pašvaldības sociālajām mājām Imantā

Lelde Petrāne, 11.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika svinēti spāru svētki pirmajai daudzdzīvokļu ēkai Imantas 8.līnijā.

Saskaņā ar projektu Imantā līdz nākamā gada jūlija beigām ekspluatācijā nodos trīs dzīvojamās ēkas ar 287 vienistabas sociālajiem dzīvokļiem. To skaitā astoņi dzīvokļi izbūvēti un aprīkoti, lai tajos varētu dzīvot cilvēki ar kustību traucējumiem un invaliditāti.

2011.gada 16.septembrī pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks noslēdza projektēšanas un būvniecības līgumu ar būvuzņēmēju pilnsabiedrību Re&Re un Dārti. Projektā paredzēts, ka līdzās dzīvojamām ēkām tiks izveidota autostāvvieta 80 automašīnām, kā arī 48 velosipēdu novietnes.

Tāpat ar Rīgas domes lēmumu jaunuzcelto namu pirmajos un pagrabstāvos būs telpas veselības centram Imanta, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram un Sociālā dienesta dienas centram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot klientu pieprasījumam un tendencēm alternatīvo finanšu kreditēšanas sektorā, AS «4finance» ir veicis uzlabojumus «Ondo.lv» un «SMScredit.lv» produktos.

«Tieši produktu atbilstība klientu prasībām ļauj mums konkurēt ar komercbanku pakalpojumiem. Veicot izpēti klientu vidū un rūpējoties par viņu interesēm, esam ieviesuši jaunas koncepcijas aizdevumus,» informē AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers.

Iepriekš patērētājiem par aizdevumu bija iespēja veikt pilnu apmaksu pēc trīsdesmitās aizdevuma dienas vai arī to pagarināt par trīsdesmit dienām attiecīgu reižu skaitu. Tagad kredītņēmējiem ir saglabāta pilnās atmaksas iespēja arī pirms termiņa, taču produktos iestrādāta minimum-to-pay funkcija jeb minimālais ikmēneša maksājums, sākot no 20,00 eiro. Gadījumā, ja kredītņēmējs ir izvēlējies veikt minimālo ikmēneša maksājumu, tad spēkā stājas nākamais 30 dienu periods. Minimālajā maksājumā ietilpst ne tikai kredītprocenti par kredīta izmantošanu, bet arī noteikts pamatsummas apjoms, kas ļaus patērētājam ātrāk atmaksāt aizdevumu. Nākamajā maksājuma reizē procenti tiks aprēķināti jau no atlikušās kredīta summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Esam vīlušies valdības solījumos

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kas būtu devis garantiju, ka nākamajos gados valdība paredzētu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA), informē biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd šāds lēmums ir akūti nepieciešams, lai brīdī, kad iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu. Biedrība Zemnieku saeima šādu rīcību uzskata par nepieņemamu, jo pirms nepilna mēneša, tiekoties ar lauksaimnieku organizācijām, premjere kopā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski atbalstu apsolīja. Sarunas par daudzgadu budžetu beidzās ar to, ka 2015., 2016., un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā 2012. un 2013.gadā. Lai nesamazinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju, Valdis Dombrovskis panāca atļauju šo iztrūkumu kompensēt no nacionālā budžeta, norāda biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku

Pēdējos gados pieaugusi gan jaunu, gan lietotu lauksaimniecības tehnikas vienību iegāde, taču daudz biežāk lauksaimnieki tomēr iegādājas izmantoto. 2016. gadā lauksaimnieki iegādājušies divas reizes vairāk lietotas tehnikas vienību nekā jaunu. Šogad līdz 7. novembrim valstī nopirkti 240 lietoti graudaugu novākšanas kombaini un tikai 109 jauni, kā arī 1088 lietoti traktori, bet tikai 588 jauni.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta pasākumu ietvaros 2014.–2020. gadam jau 1636 lauksaimnieki tikuši pie gandrīz četriem tūkst. tehnikas vienību par kopējo summu, kas pārsniedz 137 miljonus eiro, 53% ir ES fondu līdzfinansējums. Pieprasījums pēc lauksaimniecības tehnikas ir nemainīgi liels, projekti tiek iesniegti daudz vairāk, nekā ir iespējams tiem piesaistīt ES finansējumu, saka LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis. Viņš prognozē, ka Lauku attīstības programmas projektu ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam lauksaimnieki tiks kopumā pie 10 tūkst. tehnikas vienību. Šajā plānošanas periodā jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai ir iespēja iegādāties arī lietotu tehniku, to izmantojuši jau 107 uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Plāno atvieglot nodokļus zemes iegādei, kas ļaus konkurēt ar investoriem

Sandra Dieziņa, 21.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemes īpašnieku izvēli lauksaimniecībā izmatojamo zemi (LIZ) pārdot zemniekiem, paredzēts uz diviem gadiem ieviest atvieglotu nodokļu režīmu tiem zemes pārdevējiem, kuri lauksaimniecībā izmantojamo zemi pārdos lauksaimniekiem.

Šāds risinājums rasts pēc Zemnieku saeimas (ZSA) iniciatīvas kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju (FM). Plānots, ka atvieglotais nodokļu režīms būs spēkā no 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūlijam un gadījumos, kad LIZ pirks lauksaimnieks, ikvienam pārdevējam par šo darījumu nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Pašlaik likums par Iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka, lai pārdevējam nebūtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, viņam ir jāatbilst vismaz vienam no pieciem kritērijiem, kas noteikti likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.7. pantā «Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aug neapmierinātība ar valsts vilcināšanos elektroenerģijas problēmjautājuma risināšanā

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lauksaimnieki saņēma neadekvāti augstos elektroenerģijas rēķinus, ir pagājuši gandrīz divi mēneši. Šajā laikā ir notikušas neskaitāmas tikšanās un diskusijas, tomēr joprojām nav pieņemts lēmums par problēmas risinājumu. Lauksaimnieki ir neizpratnē par lēmumpieņēmēju neizlēmību tautsaimniecībai tik būtiskā jautājumā.

Teju divu mēnešu laikā vairākkārtīgi esam diskutējuši gan ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, gan tikušies ar nozares speciālistiem, lai kopīgi meklētu atbilstošākos risinājumus. Tāpat esam nosūtījuši vēstules ar priekšlikumiem, kas būtu optimāli un pieņemami elektroenerģijas patērētajiem ar izteiktu sezonalitāti. Diemžēl pieņemams risinājums nav rasts un Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātais priekšlikums ir formāls un problēmu nerisinās.

Elektroenerģijas jaudu problēma ir jārisina pēc būtības, nevis jāveic «kosmētiskais remonts». Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ekonomikas ministrijas piedāvājums problēmu risinātu tikai nelielai daļai lauksaimnieku, kas mums noteikti nav pieņemami. Pēc aptuveni divām nedēļām lauksaimnieki saņems jau trešo nesamērīgi lielo rēķinu par elektroenerģiju un tā turpinās maksāt par ierēdņu nekvalitatīvi paveikto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāji, meklējot jaunus noieta tirgus, paralēli izmanto valsts piedāvātos atbalsta pasākumus

Ražotāji, kas eksportēja savas preces uz Krieviju, patlaban aktīvi piesakās valsts piedāvātajam finansējumam zaudējumu segšanai, ko radījis šīs valsts noteiktais embargo, taču ir skaidrs, ka finansējuma apjoms ir pārāk mazs, tādēļ var prognozēt, ka atsevišķas saimniecības piemeklēs bankrots, pieļauj lauksaimnieki. Daži valsts piedāvātie eksportētāju atbalsta pasākumi mūsu ražotājiem nav aktuāli, un tiem līdz šim nav pieteicies neviens uzņēmējs, stāsta ministrijas.

Lauksaimniekiem, kurus smagāk skāris Krievijas embargo, patlaban pieejams finansējums vairākās atbalsta programmās, taču jau iepriekš lauksaimnieki minēja, ka atbalsts ir nepietiekams, lai segtu visus zaudējumus un pietiks vien dažiem mēnešiem. Tā, pērn Eiropas Savienība piešķīra ārkārtas atbalstu piena ražotājiem, lai daļēji kompensētu Krievijas importa embargo ietekmē izraisītos zaudējumus, ko rada būtisks piena iepirkuma cenas samazinājums - vidēji par 20%. Latvijai piešķirtā summa ir 7,72 miljoni eiro. Tiesa gan, lauksaimnieki šo finansējumu vēl nav saņēmuši, taču patlaban Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi noteikumu projektu, kas pēc diskusijām ar nozari tiek saskaņots ar ministrijām. Atbalsts tiks izmaksāts tūlīt pēc noteikumu stāšanās spēkā, un tiek sagaidīts, ka naudu izmaksās par faktiski piegādātiem piena apjomiem laikā no pērnā gada augusta līdz oktobrim, laikraksts Dienas Bizness uzzināja ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar fermu robotizāciju risina darbaspēka trūkumu laukos

Sandra Dieziņa, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas lauksaimnieki lūdz ārkārtas palīdzību EK; Latvijas zemnieku zaudējumi - 120 miljoni eiro

LETA, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro.

Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi.

Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru