Saldo

Plašāks uzņēmēju loks varēs saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai

Elīna Pankovska, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Valdība ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikums par kārtību kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā un materiālās bāzes pilnveidošanai. Noteikumi paplašina komersantu loku, kuri varēs saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai.

Noteikumi precizēti, lai lauksaimnieki varētu saņemt atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai, ja traktortehnika, piekabes un lauksaimniecībā izmantojamais tehnoloģiskais agregāts ir iegādāts par paša uzņēmēja naudu, ja uzņēmējs pats ir ņēmis aizņēmumu bankā. Savukārt ja šī tehnika būs pirkta, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstība (ELFLA) līdzekļus, tad atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai nav paredzēts.

Tāpat atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, ja tiks iegādāts kravas pārvadāšanas transports.

Kredītprocentu daļēja dzēšana, līdztekus noteikumos jau minētajiem lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kuri atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai, turpmāk būs iespējama arī tiem lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmējiem, kuri ražo limonādes un sulas. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina atstāt bez atbalsta bioenerģijas ražotājus

Sandra Dieziņa, 14.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar zemajām cenām neapmierinātie lauksaimnieki Francijā gatavojas paplašināt protesta akcijas

LETA--AFP., 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zemajām piena un gaļas cenām neapmierinātie Francijas lauksaimnieki trešdien brīdinājuši paplašināt protesta akcijas, kuru laikā tiek bloķētas pilsētas, ceļi un tūristu iecienīti galamērķi.

Saniknotie lauksaimnieki jau pilsētu ielās izgāzuši kūtsmēslus, bloķējuši piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucējuši tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēji A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Lauksaimnieku arodbiedrības FNSEA vadītājs norāda, ka protesti turpināsies un trešdien tie varētu tikt paplašināti arī uz citiem reģioniem.

Lauksaimnieki vaino lielveikalus, izplatītājus un pārtikas pārstrādes nozari, kas uztur zemas cenas.

Mazumtirgotāji un pārtikas nozares vadītāji pēc tikšanās ar lauksaimniekiem pagājušajā mēnesī solīja paaugstināt piena produktu un gaļas cenas, taču lauksaimnieki norāda, ka viņi vēl neizjūt cenu pieaugumu lielveikalos un strādā ar zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Polijas lauksaimnieki sākuši protestus pie robežas ar Lietuvu; satiksmes sastrēgumu nav

LETA/BNS, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki pirmdien bloķēja divus lielus robežšķērsošanas punktus ar Vāciju, protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), un pret bloka tā dēvētā zaļā kursa ierobežojumiem.

Poļu lauksaimnieki bloķējuši robežkontroles punktus arī ar Ukrainu, sūdzoties, ka imports no kara novārdzinātās kaimiņvalsts kaitē viņu ieņēmumiem. Tagad protesti turpinās arī uz Polijas rietumu robežas.

Pirmdien blokāde sākta Svecko un Gubinekas robežšķērsošanas punktos. Vietējās policijas preses pārstāvis Marcins Maludijs informēja, ka lauksaimnieku protesta akcija turpināsies līdz trešdienas vakaram.

Lauksaimnieki uz autoceļa A2 ir novietojuši traktorus, bloķējot satiksmi abos virzienos.

Pagājušajā mēnesī Polijas lauksaimnieki Slubicē īslaicīgi bloķēja autoceļu uz Vāciju. Pašlaik šis autoceļš ir atvērts, tomēr tur veidojas sastrēgumi, autovadītājiem meklējot alternatīvus maršrutus bloķētajām robežšķērsošanas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lauksaimnieku protestiem vairāku dienu garumā Francijas valdība trešdien paziņojusi par 600 miljonu eiro pasākumu kopumu lauksaimnieku atbalstam, taču ceturtdien neapmierināto zemnieku protesta akcijas turpinās.

Francijas premjerministrs Manuels Valss paziņoja, ka valdība ir sadzirdējusi zemnieku bažas un redz viņu bailes no nākotnes, bet arī viņu vēlmi turpināt strādāt.

Daudzi lauksaimnieki apgalvo, ka cenu krituma un augošās konkurences dēļ viņi ir nonākuši uz bankrota sliekšņa.

Valss paziņoja, ka valdība atvieglos lauksaimniekiem nodokļu nomaksu un garantēs 500 miljonus eiro aizdevumos.

Protestu laikā zemnieki pilsētu ielās izgāza kūtsmēslus, bloķēja piekļuvi ceļiem un autostrādēm, kā arī traucēja tūristiem piekļūt Monsenmišelai, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem galamērķiem.

Otrdienas naktī lauksaimnieki ar aptuveni 500 traktoriem bloķēja A1 autostrādi, kas ir svarīgs lielceļš starp Parīzi un Francijas ziemeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Izsniedzot kredītu, tomēr jāpainteresējas, vai tā ņēmējam vispār ir nauda

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairākas jomas, uz kurām publiskajā telpā vairākkārt vērsta uzmanība, norādot uz to nesakārtotību, tomēr vismaz līdz šim faktiski nekas neliecināja par reālu vēlmi kaut ko uzlabot.

Šobrīd izskatās, ka vismaz pāris sfērās, kā mēdz teikt, ledus ir sakustējies. Vispirms jāmin Patērētāju tiesību aizsardzības centra apņemšanās sakārtot tā dēvēto ātro kredītu jautājumu. Proti, gadiem ilgi Latvijā netraucēti strādā dažādas firmas, kas piedāvā iedzīvotājiem teju dažu minūšu laikā izsniegt kredītus – salīdzinoši nelielas summas, neprasot faktiski neko.

Šā biznesa pamatloģika ir ļoti vienkārša – kredītprocenti ir tik augsti, ka tie, kuri paņemto naudu ar visiem procentiem tiešām atdod, patiesībā ir atdevuši aizlienēto, nodrošinājuši aizdevējam peļņu, kā arī norēķinājušies par tiem, kuri neatdod neko. Diemžēl šādu pakalpojumu bieži vien izmanto tikko kā skolas solu pametuši jaunieši, kuriem ir skaidrs, kā naudu aizņemties, bet pārvarā gadījumu nav ne mazāko ideju, kā to atdot. Rezultātā parādus ir spiesti kārtot viņu vecāki, bez pamatsummas un procentiem pie viena maksājot arī kavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid liegumu radīto dīkstāvi Vācijā apmaksās apdrošinātājs

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Valsts noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu radītās dīkstāves zaudējumus 1,014 milj. eiro apmērā alus dārzu īpašniekam Minhenē kompensēs apdrošinātājs.

“Minhenes apgabaltiesas spriedums lietā par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas atlīdzības prasību saistībā ar Covid-19 krīzi ir sava veida precedents,” skaidro ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka koronavīrusa izplatības ierobežojumi būtībā no marta vidus līdz maija beigām bija slēguši ne tikai alus dārzus, restorānus, viesnīcas, izklaides un atpūtas centrus un pat daudzus veikalus, tas zaudējumus radījis ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un kompānijām, bet arī kopumā visai tautsaimniecībai.

“Būtu interesanti uzzināt, vai arī Latvijā kāds restorāns, tūrisma vai viesnīcu operators ir apdrošinājies pret dīkstāvēm un valsts iestāžu lēmumiem savas darbības ierobežošanai un pat paralīzei,” norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, precedentu Minhenē ir vērts skatīt daudz plašākā kontekstā, ne tikai kā atsevišķu precedentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ošukalns investējis 350 000 eiro saules paneļu parkā Jēkabpilī

Db.lv, 15.03.2023

Projekts ir īpašs ar to, ka saules paneļi izvietoti uz nestandarta formas jumta, kas prasīja sarežģītāku inženiertehnisko risinājumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā kreditēšanas politika, kas atspoguļojas Finanšu nozares asociācijas apkopotajos datos, liecina ne vien par to, ka bankas kredītus uzņēmējiem izsniedz mazāk, bet arī par to, ka uzņēmēji šobrīd ir piesardzīgāki jaunu kredītsaistību veidošanā, jo jaunu ekonomiku ietekmējošu ierobežojumu parādīšanās nav prognozējama.

Noguldījumu apjoms bankās ir pieaudzis par 166 miljoniem. Mājokļu kredītu apjomā faktiski krituma nav. Lauvas tiesu kreditēšanas kritumā veido tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu samazinājums pret 2019. gadu, un šī tendence ir ne mazāk izteikta kā 2018. vai 2017. gadā, kad uzņēmumiem izsniegtie kredīti Latvijā sarukuši pat vairāk.

Banku sektorā skaidru krīzes ietekmes analīzi traucē Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, kā dēļ kopējie Latvijas banku aktīvi saruka teju par sešiem miljardiem eiro. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka šo aktīvu samazinājumu ievadīja 2016. gada lēmumi par aktīvu samazināšanu un dividenžu izņemšanu. Swedbank lēmums pamatīgi ietekmēja kopējos skaitļus, bet vēl pēc pāris gadiem sekoja ABLV Bank pašlikvidācija. Uz šo notikumu fona var teikt, ka pašreizējās svārstības kreditēšanas tirgū ir teju nebūtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nodokļus valsts iekasē no tiem, kuri labprātīgi tos maksā

Dienas Bizness, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentuāli pret kopējo valsts ekonomiku Latvijas ir starp lielākajiem PVN zaudētājiem Eiropas Savienībā (ES). Mums ir viena no augošākajām ekonomikām Eiropā, mums ir veiksmes stāsts, un mēs esam izkārpījušies no krīzes.

Pēdējais teikums ir valsts aparāta propoganda iedzīvotājiem un investoriem, bet lielai daļai no tās var arī piekrist. Katrā ziņā nevar noliegt, ka situācija tautsaimniecībā Latvijā šobrīd ir pozitīvāka, nekā daļā ES valstu, it īpaši, ja skatāmies dienvidu virzienā. Tomēr būtisks ir jautājums – uz kā rēķina? Protams, brīdī, kad kauja ir beigusies, visi atceras tikai uzvarētāja vārdu, nevis to, kā panākumi ir nodrošināti, un cik īsti kritušo ir bijis katrā pusē, taču gudri karavadoņi vismaz analizē attiecīgos procesus, lai nākotnē nebūtu jāpieļauj vienas un tās pašas kļūdas. Proti...

Kā zināms, Latvijas valdība krīzes gados budžeta sabalansēšanu galvenokārt nodrošināja uz nodokļu sloga palielināšanas, nevis izdevumu samazināšanas rēķina. To visu pavadīja arī nodokļu administratora pašapmierinātība ar to, cik labi valsts kabatā plūst nodokļu naudiņa. Šāds valsts darbības modelis tika nodrošināts, balstoties uz vienu galveno principu – nodokļi iespējami vairāk jāiekasē no uzņēmējiem, kas tos maksā. Skaidrs, ka katru reizi, kad tika palielinātas kāda nodokļa (ne tikai PVN) likmes, daļa uzņēmēju tos vai nu negribēja, vai vairs nespēja maksāt, tāpēc jau nākamajā brīdī tika izdomāts, ka nodokļi jāpalielina vēl vairāk. Uz nepārtraukto godīgo nodokļu maksātāju slaukšanu gan DB, gan dažādi eksperti ir norādījuši vairākkārt, bet tagad principā tieši to pašu ir atzinusi arī Eiropas Komisija. Vienkāršāk sakot, iznāk tā, ka nodokļu politika un to administrēšanas sistēma ir domāta tiem, kuri saistības ar valsti pilda labprātīgi, bet pārējie nereti veido nenomaksāto nodokļu statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Guru mēbeles apgrozāmo līdzekļu papildināšanai izmanto bankas Citadele mikrokredītu. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Zilkalns atzīst, ka šis finansējums uzņēmumam ir kā drošības spilvens.

“Mikrokredīts ir finansējums līdz 30 000 eiro apmērā, ko banka izsniedz bez ķīlas un kas darbojas kā kartes kredītlimits uz kartes. Tas ir piemērots risinājums uzņēmējiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi,” saka bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis. Mikrokredītu uzņēmumi var saņemt brīvi izvēlētam mērķim iekārtu iegādei, neparedzētiem izdevumiem, sezonalitātes efekta pārvarēšanai. Piemēram, nesezonā aktuāli būs, kā samaksāt algas darbiniekiem, bet sezonā var gadīties kāda negaidīta nepieciešamība pēc naudas, lai uzņēmums varētu turpināt aktīvi apkalpot klientus. “Mikrokredīts ir ērts aizdevuma veids, jo to piešķiram ātri, bez ķīlas, un kredītprocenti ir jāmaksā tikai par iztērētajiem naudas līdzekļiem,” stāsta Mincis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Spāru svētki pirmajai no trim Rīgas pašvaldības sociālajām mājām Imantā

Lelde Petrāne, 11.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika svinēti spāru svētki pirmajai daudzdzīvokļu ēkai Imantas 8.līnijā.

Saskaņā ar projektu Imantā līdz nākamā gada jūlija beigām ekspluatācijā nodos trīs dzīvojamās ēkas ar 287 vienistabas sociālajiem dzīvokļiem. To skaitā astoņi dzīvokļi izbūvēti un aprīkoti, lai tajos varētu dzīvot cilvēki ar kustību traucējumiem un invaliditāti.

2011.gada 16.septembrī pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks noslēdza projektēšanas un būvniecības līgumu ar būvuzņēmēju pilnsabiedrību Re&Re un Dārti. Projektā paredzēts, ka līdzās dzīvojamām ēkām tiks izveidota autostāvvieta 80 automašīnām, kā arī 48 velosipēdu novietnes.

Tāpat ar Rīgas domes lēmumu jaunuzcelto namu pirmajos un pagrabstāvos būs telpas veselības centram Imanta, Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajam centram un Sociālā dienesta dienas centram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot klientu pieprasījumam un tendencēm alternatīvo finanšu kreditēšanas sektorā, AS «4finance» ir veicis uzlabojumus «Ondo.lv» un «SMScredit.lv» produktos.

«Tieši produktu atbilstība klientu prasībām ļauj mums konkurēt ar komercbanku pakalpojumiem. Veicot izpēti klientu vidū un rūpējoties par viņu interesēm, esam ieviesuši jaunas koncepcijas aizdevumus,» informē AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers.

Iepriekš patērētājiem par aizdevumu bija iespēja veikt pilnu apmaksu pēc trīsdesmitās aizdevuma dienas vai arī to pagarināt par trīsdesmit dienām attiecīgu reižu skaitu. Tagad kredītņēmējiem ir saglabāta pilnās atmaksas iespēja arī pirms termiņa, taču produktos iestrādāta minimum-to-pay funkcija jeb minimālais ikmēneša maksājums, sākot no 20,00 eiro. Gadījumā, ja kredītņēmējs ir izvēlējies veikt minimālo ikmēneša maksājumu, tad spēkā stājas nākamais 30 dienu periods. Minimālajā maksājumā ietilpst ne tikai kredītprocenti par kredīta izmantošanu, bet arī noteikts pamatsummas apjoms, kas ļaus patērētājam ātrāk atmaksāt aizdevumu. Nākamajā maksājuma reizē procenti tiks aprēķināti jau no atlikušās kredīta summas.

Komentāri

Pievienot komentāru