Jaunākais izdevums

Polija apsver iespēju izmantot savas veto tiesības Eiropadomē, lai bloķētu dažas Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas, pret kurām tā iebilst, paziņojis valdības pārstāvis Pjotrs Millers.

Attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.

Polijas valdība šomēnes pārmeta Eiropas Komisijai (EK) šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.

Trešdien intervijā Polijas Radio jautāts, kad Polija varētu sagaidīt pirmo naudu no ES atveseļošanas fonda, Millers sacīja, ka šis lēmums jāpieņem EK.

"Diemžēl Eiropas Komisija pēdējā laikā veikusi darbības, kurām nav juridiska pamata, proti, tā iesaldēja [Polijas] Nacionālā rekonstrukcijas plāna apstiprināšanu," sacīja Millers.

Viņam arī tika jautāts par Polijas premjerministra Mateuša Moravecka neseno interviju laikrakstam "Financial Times". Intervijā premjers apsūdzēja EK, ka tā tur ieroci Polijai pie galvas, un aicināja Briseli atturēties no finansiālās un politiskās šantāžas.

Moraveckis sacīja, ka Polija aizstāvēs savas tiesības ar visiem ieročiem, kas ir tās rīcībā.

Jautāts, ko premjers domājis ar "visiem ieročiem", Millers intervijā Polijas Radio sacīja, ka veto ir viens no mehānismiem, ar kuru palīdzību Polija var paust savu neapmierinātību.

"Mēs ceram, ka Eiropas Komisija mūs nepiespiedīs to darīt, bet ko citu mēs varam darīt, ja ES institūcijas rīkojas tā, ka tam nav juridiska pamata?" piebilda Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Printful ieguldīs 4 miljonus eiro ražotņu izveidē Lielbritānijā un Polijā

Db.lv, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful turpina paplašināt savu darbību Eiropā, izveidojot vēl divus ražošanas centrus Lielbritānijā un Polijā.

Printful jaunie ražošanas centri atradīsies Birminghemas apkaimē, Vulverhemptonā (Lielbritānija) un Lodžā (Polija).

Šo centru kopējā platība būs gandrīz 20 000m2, un plānots, ka šīs ražotnes radīs vairāk nekā 100 jaunas darba vietas jau to pirmajā darbības gadā.

Līdz ar jauno ražotņu atvēršanu, Printful būs jau 10 ražošanas centri visā pasaulē. Šobrīd trīs no Printful ražotnēm atrodas Eiropā, divas Latvijā un viena Spānijā, kuras papildinās Lielbritānijas un Polijas ražotnes. Tiek plānots, ka jaunās ražotnes darbu uzsāks līdz šī gada beigām.

Sākotnēji uzņēmums plāno ieguldīt teju 2,5 miljonus eiro jaunajā ražotnē Lielbritānijā, kur būs iekārtas apģērbu apdrukai, šūšanai un vēlāk arī citiem Printful pakalpojumiem. Piegādes Lielbritānijā notiks divu dienu laikā, kas ir labs rādītājs, lai piesaistītu jaunus biznesa klientus, kuru mērķauditorija atrodas Apvienotajā Karalistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ziemassvētki Eiropā maksā mazāk? Speciālisti dalās ar idejām, kā ietaupīt vai pat uzsākt savu biznesu!

Sadarbības materiāls, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma “Venipak” izaugsmi Latvijā un kopumā Baltijā, kompānija investēs 1,5 miljonus eiro Lietuvas noliktavas automatizācijā.

Šogad uzņēmums plāno veikt arī papildu investīcijas jaunā “Fulfillment” centrā netālu no Varšavas, Polijā. Tas būs risinājums Baltijas valstu e-komercijas uzņēmumiem, kuri savas preces piegādā visā Eiropā.

Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, pagājušajā gadā Eiropas loģistikas telpu piepildījums pieauga par 16%. ASV un Āzijas valstīs attiecīgi par 21% un 32%. Savukārt brīvo noliktavu apmēri Eiropā ir samazinājušies līdz rekordzemam līmenim – aptuveni 5% (The Economist).

Arī Baltijas valstīs novērojams aizvien pieaugošs pieprasījums pēc noliktavu telpām, taču esošais piedāvājums to nespēj apmierināt. Jaunu noliktavu celtniecība aizņem laiku un finanšu resursus, kas mazākiem un strauji augošiem tirgotājiem nav labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju grupas Twino, kas nodrošina starptautiskus kreditēšanas pakalpojumus un investīciju iespējas aizdevumos, konsolidētā neto peļņa 2020.gadā sasniedza 7,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 28%, salīdzinot ar 2019.gadu, liecina uzņēmuma 2020.gada auditētais konsolidētais finanšu pārskats.

2019.gadā grupas peļņa veidoja 5,75 miljonus eiro.

2020.gadā uzņēmums turpināja gatavoties ieguldījumu brokera licences saņemšanai, kas šogad ļaus pārveidot Twino Investīciju platformu par regulētu sabiedrību. "Visi galvenie priekšdarbi Ieguldījumu brokeru licences saņemšanai Latvijā jau ir paveikti, kā arī ir saņemts atzinīgs novērtējums no regulatora puses, un jau tuvākajās dienās mēs ceram licenci saņemt oficiāli," uzsver Twino grupas vadītāja Anastasija Oļeiņika.

Paralēli grupas vadības komanda aktīvi strādāja arī pie licences saņemšanas maksājumu iestādes pakalpojumu veikšanai Polijā, kas jau veiksmīgi iegājusi finiša taisnē. Pērn grupas ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 30,2%, sasniedzot 61,6 miljonus eiro. 2020.gadā kopsummā izsniegti aizdevumi 158 miljonus eiro apjomā. Kopumā, kopš kreditēšanas operāciju uzsākšanas 2009.gadā, grupas uzņēmumi aizdevumos izsnieguši jau vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas autopārvadājumu uzņēmumi arvien biežāk meklē iespējas pārcelt savu biznesu ne tikai uz Poliju, bet nu jau arī uz Latviju, jo šoferu trūkuma dēļ izjūk loģistikas ķēdes un klienti lauž līgumus, paziņojusi Lietuvas nacionālā autopārvadātāju asociācija "Linava".

Kā piektdien preses konferencē pastāstījis asociācijas ģenerālsekretārs Zenons Buivīds, nelabvēlīgās biznesa vides dēļ aizvien vairāk uzņēmumu cenšas pārcelties uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, bet pēdējā laikā - arī uz Latviju.

Pēc viņa teiktā, īpaši sarežģīta situācija ir mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros strādā līdz pussimtam darbinieku.

"Tie jau ilgu laiku balansē uz izdzīvošanas robežas un sāk skatīties uz Latvijas pusi, kur ir labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide un tiek pieņemti darbā šoferi no trešajām valstīm. Latvija ir vēl neatrastu iespēju zeme, kur ir labvēlīgāki apstākļi izdzīvošanai un attīstībai," norādījis Buivīds, piebilstot, ka pārvadātāju zaudējumi sasniedz desmitiem miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ikgadējās akcionāru sapulces šā gada 5. maijā kompānijas Philip Morris International (PMI) izpilddirektora amatā apstiprināts Jaceks Olčaks (Jacek Olczak), informē uzņēmums.

J. Olčaks, kurš līdz šim pildīja PMI rīkotājdirektora pienākumus, ir iecelts arī kompānijas Direktoru padomē. Jau pirms akcionāru sapulces par PMI valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts Andrē Kalantzopulus (André Calantzopoulos), kurš no 2013. gada līdz 2021. gada 5. maijam bija PMI izpilddirektors.

Stājoties amatā, J. Olčaks apņēmās turpināt un paātrināt 2016. gadā paziņoto uzņēmuma transformācijas procesu virzībā uz inovatīvo bezdūmu produktu ieviešanu, kas pārskatāmā nākotnē aizstās tradicionālās cigaretes un tabakas produktus. PMI koncentrējas uz mazāk kaitīgu bezdūmu produktu izstrādi, balstoties uz zinātnisko izpēti un atbildīgu uzņēmējdarbību, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzīto mērķi – aizstāt parastās cigaretes ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Polijā sāks darboties jauna elektroniskās ceļu maksas iekasēšanas sistēma

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā šā gada jūnijā sāks darboties elektroniskās ceļu maksas iekasēšanas sistēma ar nosaukumu e-TOLL, kas aizstās esošo viaTOLL sistēmu, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Lietotājiem ir paredzēts pārejas periods, kura laikā abas sistēmas darbosies paralēli. Saskaņā ar pašreizējiem Polijas likuma Par valsts ceļiem noteikumiem viaTOLL sistēmas darbība tiks pārtraukta 2021. gada 1. jūlijā.

Galvenās izmaiņas autovadītājiem:

  • pāreja no radiosakaru tehnoloģijas (DSRC) uz satelītu pozicionēšanu un bezvadu datu pārraidi (GNSS);
  • nebūs nepieciešams parakstīt līgumu, nepieciešams tikai reģistrēties tiešsaistes klientu kontā, kas ir iespējams tiešsaistē, neapmeklējot klientu apkalpošanas centrus;
  • ģeolokācijas datu pārsūtīšana uz sistēmu būs iespējama, izmantojot borta ierīci (On-board Unit - OBU), ārējās lokalizācijas sistēmu (ELS) un mobilo lietotni e-TOLL PL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonā Polija atvieglos ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, atļaujot viesnīcām un restorāniem uzņemt lielāku skaitu viesu.

No 26.jūnija viesnīcas drīkstēs uzņemt līdz 75% no maksimālā apmeklētāju skaita. Bērni kopējā skaitā netiek iekļauti, paziņojis Polijas premjers Mateušs Moraveckis. Līdz šim viesnīcām bija atļauts uzņemt līdz 50% no maksimālā klientu skaita.

Nākotnē arī restorāni drīkstēs uzņemt līdz 75% no maksimālā apmeklētāju skaita, bet koncertos un sporta pasākumos drīkstēs ielaist līdz 50% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Deju klubos pieļaujamais apmeklētāju skaits būs 150 cilvēki.

Polijas Veselības ministrija ceturtdien ziņoja, ka diennakts laikā reģistrēti 382 jauni Covid-19 gadījumi un 84 nāves gadījumi.

Polijā vakcinācijas procesu pret Covid-19 pabeiguši aptuveni 8,9 miljoni cilvēku. Polijas iedzīvotāju skaits ir nepilni 38 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) tiesa pirmdien nolēmusi, ka Polijai jāmaksā Briselei 500 000 eiro dienā liela sodanauda par ogļraktuvju "KWB Turów" neslēgšanu.

ES tiesas maijā nolēma, ka Polijai jāaptur ogļraktuvju "KWB Turów" darbība. Tiesā ar sūdzību vērsās Čehija, apgalvojot, ka raktuvēm ir negatīva ietekme uz vidi pierobežas reģionā, kur iedzīvotāji sūdzas par ūdens trūkumu, troksni un putekļiem.

Taču Polija neapturēja raktuvju darbību, apgalvojot, ka tādējādi pārtrūks elektroapgāde diviem miljoniem mājsaimniecību, un uzstāja, ka tiesas rīcībā nav bijusi visa informācija par situāciju.

Jūnijā Čehija lūdza ES tiesu piemērot Polijai piecu miljonu eiro lielu sodanaudu par katru dienu, kurā raktuves turpina darbu, ignorējot ES tiesas lēmumu.

"KWB Turów" raktuves, kas darbojas kopš 1904.gada, nodrošina ogles galvenokārt vietējai spēkstacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks

Māris Ķirsons, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Polija turpina atvieglot koronavīrusa dēļ noteiktos ierobežojumus

LETA--POLIJAS RADIO, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija svētdien turpināja atvieglot ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, inficēšanās gadījumu skaitam turpinot samazināties.

Pagājušajā ceturtdienā valdība paziņoja par tālāku ierobežojumu samazināšanu, atļaujot vairāk cilvēku apmeklēt baznīcas, gadatirgus, konferences, koncertus un viesnīcas. No svētdienas baznīcas var uzņemt pusi no maksimālā apmeklētāju skaita.

No 26.jūnija viesnīcas drīkstēs uzņemt līdz 75% no maksimālā apmeklētāju skaita. Līdz šim viesnīcām bija atļauts uzņemt līdz 50% no maksimālā klientu skaita.

Arī restorāni drīkstēs uzņemt līdz 75% no maksimālā apmeklētāju skaita, bet koncertos un sporta pasākumos drīkstēs ielaist līdz 50% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Deju klubos pieļaujamais apmeklētāju skaits būs 150 cilvēki.

Tomēr joprojām ir prasība nēsāt sejas maskas sabiedriskajā transportā, veikalos un citās sabiedriskās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 3,8% apmērā

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar starpposma 2021.gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8%, savukārt 2022.gadā - par 4,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021.gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022.gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021.gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa bez izņēmumiem visās valstīs ir ar negatīviem dzimstības rādītājiem, un iedzīvotāju skaita pieaugums tiek nodrošināts vienīgi uz ārējās migrācijas rēķina, parāda Eurostat pētījuma Key figures on Europe 2021 edition ceturtais laidiens.

“Šis ir pirmais izdevums, kas parāda datus par Covid-19 krīzes ietekmi 2020. gada laikā,” norāda Eurostat ģenerāldirektore. Aplūkojot dzimstības datus ES, jau 2019. gads iezīmē situāciju, kad faktiski visas ES dalībvalstis ir paslīdējušas zem pašatražošanās sliekšņa – 2,1 bērns uz vienu sievieti. Eiropas vidējais rādītājs ir 1,53 bērni uz vienu sievieti.

Augstākais dzimstības rādītājs 2020. gadā bijis Francijā – 1,86 bērni uz vienu sievieti. 2020. gada 1. janvārī Eiropā kopumā dzīvoja 447 miljoni iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita trīs lielākās valstis ir Vācija – 83,2 miljoni, Francija – 67,3 miljoni un Itālija – 59,6 miljoni iedzīvotāju. Laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu procentos pret kopskaitu ir piedzīvojusi Lietuva –12,5%, otrs lielākais iedzīvotāju skaita zaudējums ir Latvijai –11,2%. Polijā ir faktisks nulles stāvoklis, bet tepat kaimiņzemē Igaunijā ir līdzīga situācija, tikai neliels zaudējums.

Komentāri

Pievienot komentāru