Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.

Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.

Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?

Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.

Būvniecības uzņēmums “Eternia Solar”, kas ietilpst starptautiskā un reģionā vadošā atjaunojamās enerģijas attīstītāja grupā “Sun Investment Group” (SIG), sācis īstermiņa obligāciju piedāvājumu līdz 3 miljoniem eiro. Ar šo tiek aizsākta obligāciju programma, kuras maksimālā summa ir 8 miljoni eiro. Ar šo emisiju piesaistīto finansējumu plānots izlietot 120 MW saules spēkstacijas izbūvei Polijā. Projekta ilgtermiņa finansējumu starptautiskie investori jau ir novērtējuši un apstiprinājuši; tas tiks nodrošināts pēc būvniecības darbu noslēguma, lai 12 mēnešu laikā atmaksātu obligāciju emisiju.

Gada procentu likme būs 10%, kas tiks maksāta reizi pusgadā. Atmaksas termiņš šai obligāciju emisijai ir 2026. gada 23. decembris.

Piedāvājumu organizē un īsteno investīciju pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Šis saules parks Polijā, kura būvniecība tagad sāksies, ir viens no nozīmīgākajiem mūsu portfelī. Mēs jau esam nodrošinājuši ilgtermiņa finansējumu no starptautiskiem institucionālajiem investoriem, un šī starpposma obligāciju emisija garantēs, ka būvniecības process ritēs raiti un efektīvi,” norāda SIG izpilddirektors Deividas Varabauskas.

Stratēģiskie investori projektu ir apstiprinājuši

Starptautiskie investori “Berenberg” un “Amiral Gestion” ir veikuši 120 MW saules parka projekta izvērtējumu. Investori ir pabeiguši visu nepieciešamo finanšu, tehnisko un juridisko auditu, un apstiprinājuši projekta finansējumu, kas tiks izmaksāts pa daļām pēc būvdarbu noslēguma.

Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu un Polijas atjaunīgās enerģētikas tirgū redzama nepārprotama atdzīvošanās, saka ieguldījumu sabiedrības “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI), kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 8,5 % ienesīgumu gadā, pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius). Pēc dažiem klusākiem gadiem reģionā atgriežas ārvalstu investori, meklējot gan jau strādājošus, gan izstrādes stadijā esošus zaļās enerģētikas projektus.

Pēc eksperta teiktā, šo atgūšanos nosaka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, balansēšanas tirgus stabilizēšanās, kā arī ievērojamais pieprasījuma pieaugumu pēc zaļās enerģijas mākslīgā intelekta un datu centru attīstības dēļ globālā mērogā.

“2024. gada beigās veiksmīgi pārdevām savu pirmo saules parku portfeli Polijā – 65,5 MW jaudas projektu iegādājās Lielbritānijas kapitāla tirgus dalībnieks. Vairāki starptautiskie ieguldītāji ir izrādījuši interesi iegādāties visu mūsu portfeli Polijā, Lietuvā un Latvijā, jo šo reģionu viņi uzlūko kā paplašināšanās potenciālu.

Cenšamies savus attīstāmos projektus pārdot par vislielāko cenu, tāpēc vērtēsim, kurš pārdošanas veids ir visefektīvākais – pārdot visu portfeli kopā vai pa daļām. Tomēr ieguldītāju izrādītā interese ir nepārprotams signāls, ka mūsu reģions atkal kļūst pievilcīgs,” saka AEI pārvadītājs Mants Auruškevičs.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Viena no vadošajām nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupām Baltijā Summus Capital iegādājusies nekustamo īpašumu Polijas tirgū. Tirdzniecības centrs Libero Katowice, kas tiks pievienots uzņēmuma īpašumu portfelim, tika iegādāts par 103 miljoniem eiro, un tas ir Polijā šogad lielākais atsevišķa īpašuma iegādes darījums.

Šis ir jau otrais darījums Polijā, kurā Summus Capital iegādājas strādājošu nekustamo īpašumu no Echo Investment. Biroju ēka Lodzā, kas tika iekļauta Summus portfelī pagājušajā gadā, nodrošina pozitīvu naudas plūsmu, un uzņēmuma jaunais nekustamā īpašuma objekts ir tirdzniecības centrs, kurā gandrīz visām telpām ir nomnieki.

“Libero Katowice ir spēcīgs un labi pozicionēts mazumtirdzniecības objekts ar labi zināmiem nomniekiem un ilgtermiņa potenciālu. Šis iegādes darījums atspoguļo mūsu ilgtermiņa stratēģiju stiprināt Summus Capital klātbūtni Polijā, kuru mēs uzskatām par vienu no dinamiskākajiem nekustamo īpašumu tirgiem reģionā, un nodrošināt, ka mazumtirdzniecības segments veido aptuveni pusi no mūsu īpašumu portfeļa, lai panāktu nepārtrauktu vērtības pieaugumu,” saka Summus Capital stratēģiskais aktīvu un investīciju pārvaldības partneris Hanness Pihls.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Gatavo mājokļu ražotājs MyCabin turpina izaugsmes stratēģiju atbildēt augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem Eiropā un attīsta reģionālu pārstāvniecību tīklu un piegādes Polijā, kur īpašumu cenu kāpums un mājokļu deficīts šobrīd ir viens no izteiktākajiem reģionā.

Uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc vienģimeņu, nelielām un energoefektīvām mājām turpinās augt. Tāpat arī novēro, ka arvien vairāk pircēju vēlas pārcelties uz pilsētu nomalēm vai ciematiem, kur ātri uzstādāmas, ilgmūžīgas un videi draudzīgas mājas ir īpaši piemērotas.

“Polijā vēsturiski trūkst vairāki miljoni mājokļu. Būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksas ir augstas, būvniecības process ir ilgs, un to papildina smagnēja birokrātija. Mēs saskatījām iespēju ienākt šajā tirgū ar fiksētu piedāvājumu – gatavu māju, kas nozīmē saprotamu produktu par noteiktu cenu konkrētā termiņā. Tā kā visu ražošanas procesu esam spējuši standartizēt un efektivizēt, MyCabin mājas atbilst šī brīža tirgus vajadzībām un spēj apmierināt pieprasījumu dzīvošanai gan ikdienā, gan brīvdienās. Es ticu, ka šādas rūpnieciski ražotas (‘factory-built’) mājas kļūs par globālu mājokļu standartu,” saka Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk izplatīt 2 milj. eiro vērtības obligāciju emisiju ar fiksētu 8,5 % gada likmi. Sabiedrība, kas pārvalda īpašumu 165 milj. eiro vērtībā, aprīlī palielināja savu darbojošos saules un vēja parku portfeli līdz 303 MW un secīgi īsteno stratēģiju līdz 2027. gada beigām pārdot visus attīstāmos un jau strādājošos projektus.

Obligāciju izplatīšanu organizē ieguldījumu pakalpojumu sabiedrība “Orion Securities”. Ieguldīt no 1039,68 eiro 14.–21. aprīli var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Emisijas ilgums – 7,5 mēneši (līdz 2026. gada 4. decembrim).

“Zaļās enerģētikas tirgus reģionā ir ļoti aktīvs, tas ļauj secīgi īstenot mūsu plānus. Jau strādājošie saules un vēja projekti Lietuvā un Polijā ģenerē ieņēmumus, bet attīstības stadijā esošos parkus veiksmīgi realizējam, tāpēc mērķtiecīgi īstenojam sabiedrības stratēģiju,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

Polijā aprīļa sākumā sāka darboties 66,6 MW jaudas AEI saules enerģijas parks – astoņi projekti jau piegādā elektrību tirgum. Tā ir daļa no attīstāmā 114 MW jaudas parka. Jau strādājošie 303 MW jaudas parki Lietuvā un Polijā veido 56 % sabiedrības portfeļa vērtības (92 milj. eiro), vēl 30 % pārvaldāmā īpašuma vērtības veido šobrīd būvējamie projekti (49 milj. eiro).

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no griķu eksporta, otrajā vietā – Lietuva, bet Igaunija – trešā.

Latvija 2024. gadā ar 3,8 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no griķu eksporta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)Lai gan griķus ārējās tirdzniecības statistikā iekļauj lielajā preču grupā kopā ar labības graudaugiem, tomēr, stingri pieejot, griķu sēkla ir nevis grauds, bet trīsšķautņu riekstiņš. Uz atšķirību no klasiskajām labībām norāda arī griķu latīniskais nosaukums Fagopyrum, kas veidots, savienojot latīnisko dižskābarža nosaukumu un grieķisko kviešu nosaukumu, citiem vārdiem – griķi ir dižskābaržu kvieši.

Lidmašīna, kurā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiana devās uz Bulgāriju, tikusi pakļauta Krievijas apzināti izraisītajiem GPS navigācijas sistēmas traucējumiem, pirmdien paziņojusi EK.

Kā laikrakstam "Financial Times" apliecinājušas trīs informētas amatpersonas, incidents tiek uzskatīts par Krievijas iejaukšanās operāciju.

GPS nedarbojās visā Plovdivas lidostas zonā, pastāstījusi viena no amatpersonām.

Pēc stundas ilgas riņķošanas virs lidostas pilots pieņēma lēmumu nosēsties rokas vadības režīmā, izmantojot papīra kartes, piebildis avots.

"Tā bija neapstrīdama iejaukšanās," uzsvērusi otra amatpersona.

Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienests laikrakstam apstiprinājis, ka bijis šāds incidents.

"Kopš 2022.gada februāra novērojami nopietni [GPS] slāpēšanas gadījumi, bet pēdējā laikā - signālu viltošana," teikts Bulgārijas gaisa satiksmes dispečeru dienesta paziņojumā.

Mežaparkā 16. augustā norisināsies starptautiskās sacensības Europe Triathlon Junior Cup Riga 2025 – viens no svarīgākajiem startiem jaunajiem triatlonistiem no dažādām valstīm.

Turnīru rīko ar Rīgas domes atbalstu, un tas ik gadu piesaista gan sporta kopienas, gan plašākas sabiedrības uzmanību.

Šis būs jau divpadsmitais gads, kad sacensības notiks Latvijā. Programma ietver peldēšanu Ķīšezerā, riteņbraukšanas posmu pa Mežaparka celiņiem un skrējienu ar finišu pie Dziesmu svētku estrādes — vienas no lielākajām brīvdabas skatuvēm Eiropā, kas spēj uzņemt līdz pat 100 000 cilvēku. Tieši tur plkst. 13.00 notiks apbalvošanas ceremonija. Junioru meitenēm starts paredzēts plkst. 9.00, bet junioru puišiem — plkst. 11.00. Uz norises vietu var nokļūt ar 11. tramvaju vai 9. autobusu.

Starta zona atradīsies pie Ķīšezera pludmales.„Sacensības Mežaparkā būs īsti svētki gan sportistiem, gan rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Mēs lepojamies, ka tieši Rīga kļūst par skatuvi jaunās triatlonistu paaudzes starptautiskajiem startiem,” uzsver Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss.

Ja pastāvētu viens universāls standarts, kā sasniegt labus rezultātus, visi to jau izmantotu, taču tāda nav, jo uzņēmēji strādā ar cilvēkiem, un cilvēki ir dažādi, uzsver Pēteris Bodnieks, Eleving Group Tehnoloģiju direktors.

Nav vienas pieejas, kas garantētu veiksmi - vadītājam ir jāiepazīst sava komanda, jāizprot tās stiprās puses un motivācija, jāpielāgo darba metodes un radoši jāapvieno dažādi faktori, lai ikviens varētu strādāt efektīvi un pilnvērtīgi izpaust savus talantus, sasniedzot maksimāli augstāko rezultātu. Tāpat vadītāja uzdevums ir arī kritiski izvērtēt, kā komanda darbojas bez viņa klātbūtnes, un nodrošināt, lai viņa pievienotā vērtība komandu stiprinātu, nevis ierobežotu, uzskata P.Bodnieks.

Datori interesē jau bērnībā

Pirmās domas par kādu konkrētu profesiju man atnāca ļoti vēlu, atminas P.Bodnieks. “Esmu dzimis un audzis Limbažos, lauku viensētā. Bērnībā mēdzu šļūkāt pa govs pļekām, ielauzties kaimiņu virtuvē, taisīt ugunskurus un darīt daudz citas blēņas. Dzīvojot lauku miestiņā, jautājums par profesijas izvēli nebija ļoti aktuāls, taču vēlāk, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz pilsētu, pamazām sāka raisītites arī domas par nākotni. Sākumā gribēju būt pilots, droši vien tāpēc, ka šajā industrijā strādāja mans tētis. Biju izdomājis, ka pēc pamatskolas varētu iegūt vidējo profesionālo izglītību ar aviācijas novirzienu, tomēr diemžēl laikā, kad pabeidzu pamatskolu, šādas programmas Latvijā vairs nebija. Tā vietā nolēmu uzsākt studijas Saldus tehnikuma datorsistēmu programmā. Bērnībā man ļoti patika darboties ar datoriem, tāpēc šī izvēle šķita diezgan loģiska,” stāsta P.Bodnieks, kurš iesākto ceļu turpināja arī pēc vidējās izglītības iegūšanas. “Latvijas Universitātē apguvu datorzinātnes, bet paralēli studijām sāku strādāt uzņēmumā Aldaris. Studijas augstskolā gan tā arī nepabeidzu, jo bija priekšmeti, kas mani vienkārši neinteresēja, turklāt diezgan ātri sapratu, ka informācijas tehnoloģiju (IT) nozare attīstās tik strauji, ka reizēm akadēmiskā izglītība šim tempam netiek līdzi. Vienu lietu šajā laikā gan es noteikti ieguvu - interesi par par datu bāzēm, kas zināmā mērā arī noteica manu tālāko profesionālo izaugsmi,” spriež P.Bodnieks.

Nodarbojoties ar sportu, tu ne tikai uzturi veselīgu savu ķermeni, bet arī spēj pieņemt labākus lēmumus biznesā, pārliecināts Artjoms Soloduha, Latvijas rekordists triatlona vidējā distancē, Rīgas triatlona direktors un civilās akrobātikas komandas Baltic Bees Jet Team līderis-pilots.

Latvijā aptuveni 60% pieaugušo ir liekais svars, vai arī viņi ir aptaukojušies. Tas lielākoties radies nepietiekamu fizisko aktivitāšu dēļ, bet, ja tu kusties, tātad tu dzīvo. Kā jums izveidojās rutīna, ka sports ir daļa no personiskās disciplīnas? Katram vīrietim jābūt gan mentālajai veselībai, gan arī ķermeņa veselībai, bet sports ir viens no galvenajiem veidiem, kā uzturēt sevi veselīgu. Ja esi uzņēmuma vadītājs, ir ļoti svarīgi, lai tev būtu iekšējā disciplīna, un arī to sports sniedz. Tā tev palīdzēs gan darbā, gan ģimenē.

Triatlonam pievērsāties vien pēc 30 gadu vecuma. Vai bija kāds konkrēts brīdis, kas lika saprast, ka bez fiziskām aktivitātēm neiztikt?

Šveices Alpu kūrortā Kranmontanā naktī uz ceturtdienu Jaungada svinību laikā izcēlies ugunsgrēks bārā, kurā gājuši bojā aptuveni 40 un ievainoti apmēram 115 cilvēku, pavēstīja policija.

Iepriekš policija paziņoja, ka gājuši bojā vairāki desmiti un ievainoti aptuveni 100 cilvēku, kā arī norādīja, ka nav skaidrības par precīzāku skaitu, piebilstot, ka notiek bojāgājušo identificēšana.

Daudzi ievainotie, kas nogādāti dažādās Šveices slimnīcās, ir smagā stāvoklī. Bārā bijuši daudzi gados jauni cilvēki, tā, piemēram, slimnīcā Lozannā nogādāti 22 ievainotie 16 līdz 26 gadu vecumā.

Ugunsgrēks izcēlies ap pulksten 1.30 (2.30 pēc Latvijas laika) bārā "Le Constellation".

Notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu ugunsgrēka cēloni, norādīja policija, piebilstot, ka nekas neliecina par to, ka būtu noticis uzbrukums.

Divas sievietes, kas bijušas bārā, pastāstīja Francijas raidorganizācijai BFMTV, ka viņas redzējušas bārmeni, kas uz pleciem nesis bāra darbinieci, kurai rokās bijusi pudelē iesprausta degoša svece, kas aizdedzinājusi koka griestus. Liesmas izplatījušās un griesti iebrukuši.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Latvijas izmitināšanas pakalpojumi patlaban nav pietiekami sakārtoti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš (ZZS), atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par antisanitāriem apstākļiem Prūšu ielas hostelī, kurā izmitināti gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušā nama iedzīvotāji.

Kalniņš uzsver, ka patlaban Latvijā izmitināšanas pakalpojumus faktiski var sniegt jebkurš bez reālas kvalitātes, drošības un caurspīdīguma kontroles. Situācija, kurā pašvaldība par nodokļu maksātāju naudu izmitina ģimenes ar bērniem vietā ar antisanitāriem apstākļiem, Kalniņa ieskatā nav tikai apkaunojoša, bet ir sistēmiska valsts un pašvaldības bezatbildība pret cilvēkiem, kā arī stāsts par nesakārtotu izmitināšanas tirgu.

Kalniņš uzskata, ka Latvijā gadiem ilgi pieļauta absurda situācija, jo vienai izmitināšanas nozares daļai - viesnīcām - ir jāizpilda ugunsdrošības, higiēnas, personāla apmācību, datu uzskaites un nodokļu prasības, kamēr paralēli var pastāvēt hosteļi, kopmītnes un pseidoizmitināšanas vietas, kas praktiski netiek uzraudzītas, bet sniedz to pašu pakalpojumu.

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Indijas Gudžarātas štata lielākajā pilsētā Amdāvādā ceturtdien notikušajā aviokompānijas "Air India" lidmašīnas katastrofā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz ar 265 cilvēkiem.

Londonas reisa lidmašīna "Boeing 787-8" ar 242 pasažieriem un apkalpes locekļiem nogāzās aptuveni piecas minūtes pēc pacelšanās gaisā netālu no lidostas Amdāvādā.

Lai gan sākotnēji tika ziņots, ka gājuši bojā visi lidmašīnā bijušie cilvēki, apstiprināts, ka slimnīcā atrodas viens izdzīvojušais.

Policijas komisāra vietnieks Kanans Desai sacīja, ka līdz šim ir saskaitīti 265 līķi, kas liecina, ka vismaz 24 cilvēki gājuši bojā uz zemes, taču, tiklīdz tiks atrastas vēl citas ķermeņa daļas, cilvēku skaits var pieaugt.

"Oficiālais bojāgājušo skaits tiks paziņots tikai pēc tam, kad būs pabeigtas DNS pārbaudes," paziņojumā vēlu ceturtdien norādīja iekšlietu ministrs Amits Šahs, piebilstot, ka "ģimenes, kuru radinieki atrodas ārzemēs, jau ir informētas, un tiks ņemti viņu DNS paraugi".