Jaunākais izdevums

Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ plāno skatīt rezolūcijas projektu, kurā deputāti prasīs nodrošināt patērētāju tiesības uz remontēšanu.

Kā informēja EP birojs Latvijā, rezolūcijas projekts tapis, lai veicinātu ilgtspējīgu patēriņu, veicinot lietu atkārtotu izmantošanu un labošanu, kā arī novēršot praksi, kas saīsina produktu kalpošanas laiku.

Rezolūcijas projektā par ilgtspējīgāku vienoto tirgu deputāti aicinās Eiropas Komisiju noteikt patērētāju "tiesības uz remontēšanu", padarot remontēšanu pievilcīgāku, pieejamāku un izmaksu ziņā efektīvāku. Tas esot paveicams, piemēram, nosakot juridisku garantiju nomainītajām detaļām vai uzlabojot piekļuvi informācijai par remontu un apkopi, uzskata rezolūcijas projekta autori.

EP deputāti uzstāšot, ka jāpalielina atbalsts lietotu preču tirgiem. Tāpat plānots prasīt vērsties pret praksi, kad apzināti tiek saīsināts produkta kalpošanas laiks.

Paredzams, ka EP deputāti atkārtos prasību izveidot kopēju lādētāju sistēmu, lai samazinātu elektronisko atkritumu daudzumu, un aicinās apsvērt iespēju pie produktiem vai pakalpojumiem norādīt to izturību, piemēram, aprīkojot ar lietošanas ilguma skaitītāju un informāciju par produkta paredzamo kalpošanas laiku.

Debates par rezolūcijas projektu plānotas pirmdien, bet balsojuma rezultāti gaidāmi 25.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Daimler Truck AG” ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” ir atklājis lielāko kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centru Latvijā, kura izveidē investēti divi miljoni eiro.

Līdz ar jaunā centra atvēršanu Pierīgā SIA “Domenikss” plāno kāpināt pārdoto kravas automobiļu apjomu, kā arī vairākkārt palielināt servisa darbu apjomu kravas automašīnu un autobusu segmentā - līdz 2025. gadam par 300%.

Jaunais kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centrs, kā arī lielgabarīta automašīnu mazgātava, atrodas Sauriešos un ir izvietots divās ēkās ar kopējo platību 2560 m2 . Vienā no ēkām atrodas kravas automašīnu tirdzniecības salons, servisa telpas, un kravas automašīnu rezerves daļu noliktava. Otrā darbojas kravas automašīnu mazgātava.

“Jaunā centra atvēršana ir stratēģiski nozīmīgs solis SIA “Domenikss” biznesa paplašināšanā gan kravas auto tirdzniecībā, gan pēcapkopē. Šo paplašināšanās projektu mēs esam plānojuši ilgstoši, bet kopš 2018. gada rūpīgi pievērsušies tā īstenošanai. Ieguldījumus centra izveidē turpinājām, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomisko krīzi. Uzskatām, ka ieguldījumi ir pamatoti, ņemot vērā skaidro prognozi pieprasījuma kāpumam iekšzemes komerctransporta nozarē. Piemēram, 2020. gadā “Domenikss” vairāk nekā trīs reizes palielināja pārdoto kravas automašīnu skaitu, bet kopā ar partneriem šis skaits attiecībā pret 2019. gadu bija 10 reizes lielāks. Īstermiņā - pārvadājumu un piegādes autoparka paplašināšanu ietekmē Covid-19 viestās izmaiņas preču apritē, proti, pieaug vajadzība uzturēt un atjaunot esošo autoparku, jo jaunu auto piegāde ir ierobežota. Savukārt ilgākā termiņā - Eiropas Savienības prasības, vides politikas tendences pasaulē un globālās auto industrijas attīstības tendences liks izmantot videi draudzīgākas automašīnas arī Latvijā, kam sekos nepieciešamība veikt liela gadagājuma autoparka nomaiņu. Līdz ar to šajā segmentā redzam augstu potenciālu un priekšrocības “Domenikss” līderpozīciju attīstīšanai,” saka SIA “Domenikss” padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” šāgada trešajā ceturksnī vien apgrozījusi 7,121 miljonu eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā gada pirmajos sešos mēnešos kopā, informēja ražotnes valdes locekle Natālija Petrova.

No trīs galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem –ritošā sastāva remonts, rezerves daļu ražošana un metālapstrāde – pašlaik vislielāko devumu apgrozījumā sniedz remonta pakalpojumi.“

Šāgada trešā ceturkšņa apgrozījums ir teju tādā pašā līmenī kā pērn, un to mēs vērtējam kā pozitīvu tendenci. Arī šogad augļus turpina nest iesāktā stratēģija – mērķa tirgus diversifikācija. Pandēmijas ietekmi, protams, izjūtam, tomēr darām visu iespējamo, lai saglabātu ražošana apjomus, lielā mērā pateicoties tam, ka ir izveidotas iestrādes jaunos Eiropas tirgos,” skaidroja N.Petrova.

Tikmēr akcionārs Oļegs Osinovskis uzsvēra, ka pērn tika sasniegti labākie rezultāti uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Pieauga apgrozījums līdz 38,5 milj. eiro, pieauga rentabilitātes rādītāji, kas ražošanas uzņēmumam ir kritiski svarīgi, uzņēmums strādāja kaut ar nelielu, bet tomēr peļņu. Pirmo reizi akcionāram nebija jāveic investīcijas rūpnīcas darbības stabilizēšanai,” teica Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies noliktavas grīda rada uzņēmumam pastāvīgus zaudējumus - ir risinājums

Uretek Baltic OÜ, 12.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Šādai situācijai ir divi risinājumi: viens – dārgs un laikietilpīgs, otrs – ātrs un nesāpīgs

„Izmantojot parasto metodi, vispirms ir pilnībā jāatbrīvo noliktavas telpas, tas nozīmē – visas preces jāpārvieto uz citām telpām, piemēram, uz īres noliktavu, tad jāatrok grīda un jāizbūvē jauni balsti, jāielej jaunā grīda un tad jāgaida 28 dienas, kamēr betons sacietē… Tas nozīmē, ka noliktavas darbība ir būtībā jāaptur vismaz uz 45 dienām. Var diezgan droši apgalvot, ka šis process prasa nesaprātīgi daudz laika un līdzekļu,” situāciju raksturo Reiners-Latiševs. „Savukārt, izmatojot URETEK tehnoloģiju – ģeopolimēru ievadīšanu gruntī, noliktavas grīdas sākotnējo līmeni var atjaunot pāris dienās, turklāt šajā procesā noliktavas ierastais darba ritms tiek traucēts minimāli!”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nosēdusies noliktavas grīda rada uzņēmumam pastāvīgus zaudējumus. Risinājums ir vienkāršāks, nekā varētu šķist.

Uretek Baltic OÜ, 08.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

„Aizvien biežāk mūs aicina palīgā uz noliktavām, kur lielas problēmas rada grīdu nosēšanās,” pastāstīja Reiners-Latiševs. „Lielās noliktavās ir ļoti svarīgi, lai grīdas būtu taisnas un līdzenas. Pat vismazākā nosēšanās nozīmē, ka pacēlāji kļūst nestabili, sāk šūpoties kravas un plaukti, un rodas liels risks, ka preces var tikt bojātas. Nemaz nerunājot par to, ka darbs šādā nestabilā vidē rada draudus arī noliktavas darbinieku veselībai un dzīvībai.”

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Komentāri

Pievienot komentāru