Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālā aviokompānija Etihad Airways un Latvijas airBaltic turpmāk sadarbosies, tiešos lidojumos pārvadājot pasažierus maršrutā Rīga – Abū Dabī, informē Latvijas nacionālās aviokompānijas pārstāvji.

airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu, kurā ir 116 sēdvietas. Pirmais lidojums notiks šā gada 16. decembrī, savukārt biļetes jau ir nopērkamas.

Šie būs pirmie tiešie reisi, kas no lidostas Rīga tiks veikti uz Abū Dabī, Db.lv uzzināja lidostā.

Abas aviokompānijas parakstījušas līgumu par sadarbības (code-share) lidojumiem. Etihad Airways lidojumu kods EY tiks izmantots jaunajos lidojumos uz Rīgu, un, pēc atbilstošu atļauju saņemšanas no varasiestādēm, arī lidojumos uz 19 airBaltic apkalpotajiem galamērķiem - Bilundu, Kopenhāgenu, Tallinu, Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Hamburgu, Alesundu, Bergenu, Oslo, Stavangeru, Viļņu, Varšavu, Stokholmu, Kijevu, Vīni, Prāgu, Barselonu un Stambulu. Savukārt airBaltic lidojumu kods BT tiks izmantots Etihad Airways lidojumos no Abū Dabī uz Kairu, Džakartu, Singapūru, Bangkoku, Ammānu un Muskatu pēc atbilstošu atļauju saņemšanas no varasiestādēm.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Saistībā ar pieaugušo satiksmes intensitāti šajā sezonā ir mainītas vairāku autoceļu uzturēšanas klases, informē va/s Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Pierīgā pārmaiņas ir skārušas Tallinas šosejas posmu no 21. līdz 36. km un Liepājas šosejas posmu no 17. līdz 23. km, kā arī reģionālo autoceļu uz Jaunmārupi. Šo autoceļu uzturēšana no A1 klases mainīta uz A klasi.

Citur valstī mainītas uzturēšanas klases atsevišķiem posmiem reģionālajos autoceļos.

Autoceļu Inciems–Sigulda–Ķegums (P8), Krāslava–Preiļi–Madona (P62) un Madona–Varakļāni (P84) atsevišķiem posmiem uzturēšanas klase ir paaugstināta uz A1, bet autoceļu Rīga–Ērgļi (P4), Augšlīgatne–Skrīveri (P32), Viļaka–Kārsava (P45), Kārsava–Tilža–Dubļukalns (P48), Višķi–Nīcgale (P64) un P121 Tukums–Kuldīga (P121) atsevišķiem posmiem – uz B klasi.

No šodienas airBaltic veiks četrus lidojumus nedēļā no Rīgas uz Etihad Airways galveno tranzītmezglu Abu Dabī ar Airbus A319 lidmašīnu.

Etihad Airways lidojumu kods EY tiks izmantots jaunajos lidojumos uz Rīgu, un arī lidojumos uz 15 airBaltic apkalpotajiem galamērķiem - Alesundu, Barselonu, Bergenu, Bilundu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Lapēnrantu, Oslo, Prāgu, Stavangeru, Stokholmu, Tallinu, Turku, Vīni un Viļņu.

Savukārt airBaltic lidojumu kods BT tiks izmantots Etihad Airways lidojumos no Abū Dabī uz Kairu, Džakartu, Singapūru, Bangkoku, Ammānu un Muskatu pēc atbilstošu atļauju saņemšanas no varasiestādēm.

Lidmašīnā ir 14 vietas biznesa klasē un 102 vietas ekonomiskajā klasē, informē lidsabiedrības pārstāvji.

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Igauņu kompānija svinīgi atklāj Ziemeļvalstu dizainu atspoguļojošo 230 milj. eiro vērto prāmi Megastar, kas uzsāks kursēt starp Tallinu un Helsinkiem 29. janvārī.

Megastar pēc Tallink pasūtījuma nepilnu divu gadu laikā speciāli maršrutam Tallina‒Heelsinki izgatavoja somu kuģu būvētava Meyer Turku. Megastar ir 212 m garš ar 2800 pasažieru vietām. Prāmja bruto tonnāža ir 49 tūkst. t, bett ekonomiskais ātrums 27 mezgli. Megastar kā degvielu izmanto sašķidrināto dabasgāzi (LNG), tāpat to ir iespējams darbināt ar dīzeli. Megastar saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kā jūras maģistrāļu projekts.

Uz prāmja pieejamas trīs dažādas ceļošanas klases – standarta Star klasi, ar papildu ērtībām komforta klasi un biznesa klasi. Megastar ir septiņi restorāni un kafejnīcas, kā arī bērnu rotaļu centrs. Prāmim ir divu līmeņu auto piekļuve un supermārketa tipa autonovietnes garāža, kas pieejama visa ceļojuma laikā. Iepriekš Tallink solījis vidējo cenu Shuttle pakalpojumiem šajā maršrutā nemainīt. LNG prāmim Igaunijā piegādās AS Eesti Gaas, bet Somijā – Finland Skangas.

Nekad iepriekš C klases sedans nav bijis tik izteikti tuvu Mercedes dārgākajiem limuzīniem. Tas attiecas ne tikai uz dižciltīgu un glaunu dizainu, kas apzināti veidots pēc S klases sedana šablona, bet arī uz tehnisko un komforta pildījumu, kurā daudzas lietas paņemtas no tās pašas S klases.

Mercedes ir paveikuši teicamu darbu. Spriediet paši – Audi sava jaunā A4 sedana iznākšanas datumu pārlika uz vēlāku laiku tieši tad, kad dienasgaismu ieradzīja jaunais C klases sedans.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Mercedes iekštelpu ir godam uzposis, ietērpjot to jaunās drānās, kas pēc taustes un acs testa izskatīsies daudz aristokrātiskāk un cēlāk nekā gaidīts. Godīgi atzīšos, ka uz jaunā modeļa fona iepriekšējais C klases interjers izskatās pēc neglītā pīlēna. Materiālu izvēle un pedantiska uzmanība pat pret niecīgāko sīkumie ir tas, kas sildīs Mercedes īpašnieku sirdis. Pat ar klavierlaku pārklātie dabiskā koka imitācijas paneļi, kas citu ražotāju modeļos kaitina un izraisa nepatiku, C klasē ir nostrādāti līdz pilnībai un ergonomiski izceļ interjera augsto statusu. Multimediju centrs ar planšetdatoram līdzīgo ekrānu ir piestiprināts pie viduskonsoles augšējās daļas, bet vadības groži ir uzticēti grozāmai vadības ripai un speciālam touch pad jeb skārienjutīgam paliktnim.

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) šogad salabojis autoceļu melnā seguma bedres vairāk nekā 33 tūkst. kvadrātmetru platībā, tai skaitā no aprīļa sākuma – 12,99 tūkst. kvadrātmetru.

No salaboto bedrīšu apjoma uz valsts autoceļiem ar A uzturēšanas klasi ir saremontētas vairāk nekā 20 tūkst. kvadrātmetru, uz autoceļiem ar B uzturēšanas klasi - vairāk nekā 10 tūkst., C un D uzturēšanas klasi - vairāk nekā 2 tūkst. kvadrātmetru.

Laika posmā no 1.aprīļa līdz 19.aprīlim Latgales reģionā saremontēto bedrīšu apjoms ir 4,61 tūkst. kvadrātmetru, Vidzemes reģionā – 4,74 tūkst. kvadrātmetru. Centra reģionā ir salaboti 3,78 tūkst. kvadrātmetru bedru, no tām Rīgas ceļu rajonā 1,14 tūkst., bet Kurzemes reģionā – 4,61 tūkst. kvadrātmetru melnā seguma bedrīšu.

LAU visā valsts teritorijā, izņemot Rīgas pilsētu, veic valsts autoceļu kompleksos uzturēšanas darbus, ceļu remontu un būvniecību, kā arī būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu.

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 340023, bet samazinājusies – 211055 autoīpašniekiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 139 836 autoīpašniekiem un tas vēsturiski ir lielākais transportlīdzekļu īpašnieku skaits šajā klasē (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 8429; ar 2015.gadu – pat par 46518 autoīpašniekiem). Kopumā augstākajās/»labajās» BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 944467 autovadītāji. Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 218 autoīpašniekiem, bet zemākās/»sliktās» klases (1. – 5.) kopumā šobrīd ir 26734 transportlīdzekļu īpašniekiem.

Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 163550 autoīpašniekiem. BM klase ir viens no galvenajiem, bet nebūt ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, BM klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī.

Latvijas finanšu tehnoloģiju kompānija Mintos ievieš jaunu pamatproduktu - ar aizdevumiem nodrošinātus vērtspapīrus jeb parādzīmes.

Parādzīmes ļaus privātajiem investoriem investēt aizdevumos pilnībā regulētā vidē ar lielāku investoru aizsardzību un pārredzamību. Kā pilnvarota ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar MiFID II, Mintos šogad plāno pieteikties tā sauktajai ES pasei, lai varētu veikt darbību visā ES, līdztekus piesakoties arī parādzīmju pasei.

2022. gada 25. maijā Mintos investīciju platformā tika ieviestas parādzīmes, tādējādi noslēdzoties mēnešiem ilgam darbam, kāds lielākoties līdz šim Eiropā nebija realizēts. Pagājušajā gadā Mintos ieguva ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, pēc kā sekoja pāreja no aizdevumu investīciju produkta uz ar aizdevumiem nodrošinātiem vērtspapīriem, ko sauc par parādzīmēm. Parādzīmes ļauj privātajiem investoriem investēt aizdevumos regulētā vidē, nodrošinot lielāku investoru aizsardzību un vēl nebijušu pārskatāmības līmeni.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Šobrīd sniegs apgrūtina braukšanu galvenokārt uz valsts galvenajiem autoceļiem rietumu un centrālajos rajonos, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Plkst. 12 valsts ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 230 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, kas veic sniegoto ceļa posmu tīrīšanu un kaisīšanu.

Tas, ka braukšanas apstākļi ir apgrūtināti, nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekiem par to, ka ir ziema, braukšana nav tāda, kā citos gadalaikos, to apgrūtina snigšana un apledojums, un ceļa klātnes stāvoklis var mainīties diezgan strauji. Līdz ar to satiksmes dalībniekiem jāievēro drošas braukšanas pamatprincipi, skaidro kompānija.

Šobrīd braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti sekojošos ceļa posmos: Ainažu virzienā visā posmā no Berģiem līdz Tūjas krustojumam; Veclaicenes virzienā no Rīgas līdz Līgatnei; Valmieras virzienā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam; Uz Rīgas apvedceļa no Baltezera līdz Saulkalnei un no Salaspils līdz Babītei; Daugavpils virzienā visa posmā no Rīgas līdz Daugavpilij, kā arī no Jēkabpils līdz Varakļāniem; Bauskas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Bauskai; Jelgavas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Meitenei; Liepājas virzienā no Rīgas līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Grobiņai; Ventspils virzienā no Rīgas līdz Strazdei un no Ugāles līdz Ventspilij.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

Lai arī vēl nav noslēgusies Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana par airBaltic ieguldīto valsts naudu, Latvijas nacionālajai aviokompānijai būtu nepieciešamas jaunas investīcijas no valsts vai arī no privāta investora.

Nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem airBaltic daļēji radījusi arī Ukrainas krīze, ziņo medijs Aviation Week. Proti, lidsabiedrība cita starpā atcēlusi lidojumus uz Simferopoli, Odesu un Kaļiņingradu, kas gada pirmajā ceturksnī licis aviokompānijas kapacitātei sarukt par 10%. airBaltic pārstāvis Jānis Vanags gan Db.lv uzsvēra, ka papildu investīcijas būs nepieciešamas saistībā ar lidsabiedrības jauno attīstības vīziju.

Viņš arī atzina, ka krīze Ukrainā ir ietekmējusi uzņēmuma kapacitāti. Proti, lidojumus uz Simferopoli un Odesu nācās atcelt mazā pieprasījuma dēļ. Tagad cilvēki, kas vēlas atpūsties pie Melnās jūras, labāk izvēlas lidot, piemēram, uz Varnu un Burgasu, vai kādu Vidusjūras galamērķi.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Vecgada vakarā Latvijas TV skatītājus tradicionāli gaida divas svētku uzrunas - stundas ceturksni pirms Jaunā gada uzrunu teiks premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš runās desmit minūtes, bet pirms gadu mijas runās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēdējo gadu premjeri Vecgada vakarā nākuši klajā ar šādām tēzēm, raksta diena.lv.

1996.gadā iedzīvotājus uzrunāja premjers Andris Šķēle (TP):

«Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu, vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā - nē, daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt, daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku, tad, kad pēc mēneša, kā par brīnumu, vēl nespēj brīvi runāt. Cienījamie Latvijas ļaudis - tā nebūs. Tā vairs nebūs.»

2003.gadā premjers bija Einars Repše (JL):

«Pat, ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits - miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga.»