Enerģētika

Palielināsies jaudu deficīts

Armanda Vilcāne, 24.08.2018

Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Kā viens no nozīmīgākajiem notikumiem jāmin Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas būtiski ietekmēja enerģētikas sektora attīstības mērķus. Tāpat Baltijas mērogā liela nozīme bija Ignalinas AES slēgšanai, jo Ignalinā ražoja lielāko daļu no Baltijai nepieciešamās enerģijas. Pirms AES slēgšanas Lietuva bija eksportējoša valsts, taču šobrīd jau desmit gadus viss ir mainījies. Kā vēl viens būtisks notikums jāmin Rīgas termoelektrostaciju (TEC) rekonstrukcija, kas faktiski Latvijai ļāva nodrošināt elektroenerģijas pieprasījumu. Šajā periodā izbūvētas arī saites ar Somiju, Zviedriju un Poliju, uzlaboti Daugavas hidroelektrostaciju agregāti, uzbūvēts liels daudzums mazo staciju un Kurzemes loka līnijas, attīstīta centralizētā siltumapgāde, kā arī modernizētas vadības sistēmas. Tāpat jāpiemin, ka šajā periodā mainījušās tehnoloģiju un kurināmā cenas, pieaudzis enerģijas, īpaši transporta sektorā, pieprasījums, savukārt Baltijas energosistēmas kļuvušas par elektrības tirgus dalībniecēm. Tas mainīja energosistēmas vadību, un es ļoti ceru, ka drīzumā tas mainīs arī cilvēku domāšanu. Pagaidām tirgū faktiski piedalās tikai daži spēlētāji, taču elektroenerģijas cenu svārstībām būtu jāmēģina pielāgoties ikvienam. Patēriņa pielāgošana ļautu samazināt ne tikai izdevumus, bet arī nodrošināt efektīvāku enerģijas patēriņu.

Ja runājam par tagadni – kas ir šobrīd nozīmīgākie projekti?

Te būtu jāmin sinhronizācijas projekts. Kā zināms, šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču tuvāko gadu laikā visas trīs valstis ir iecerējušas atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroenerģijas loka un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu.

Kā kopumā vērtējat šo ieceri?

Vēlmi sinhronizēties ar Eiropu kopumā es vērtēju pozitīvi. Sinhronizācija noteikti labvēlīgi ietekmēs energoapgādes drošumu, Baltijas energoneatkarību un ierobežos klimata pārmaiņas. Es ceru, ka dažu gadu laikā jutīsim arī sinhronizācijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas cenām.

Kā sinhronizācija nākotnē varētu ietekmēt elektroenerģijas gala cenu patērētājiem Latvijā un Baltijā?

Cena ir tikai viens no mērķu indikatoriem, jāatceras arī pārējie – drošums, ilgtspēja un neatkarība. Ceru, ka sinhronizācija sekmēs mērķu kopas sasniegšanu. Cik saprotu, daļu no projekta izdevumiem sedz ES. Ja visus izdevumus vajadzētu segt no saviem līdzekļiem, tad gan noteikti būtu jūtamas būtiskas izmaiņas cenās. Faktiski sinhronizāciju varam saukt par saražotās un patērētās enerģijas balansēšanu. Jo mazāka valsts un energosistēma, jo grūtāk tas ir izdarāms. Patēriņš visu laiku ir mainīgs, taču ģenerētajai jaudai ir jābūt vienādai, turklāt ne stundas vai dienas ietvaros, bet katrā sekundē. Lielākā energosistēmā balansēt saražoto un patērēto enerģiju ir daudz vienkāršāk.

Baltijas valstis sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu iecerējušas līdz 2025.gadam. Kas mums vēl nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos sinhroni ar Eiropu?

Ir nepieciešams veikt tīri tehniskus pasākumus – vajadzīgi dažādi eksperimenti, jāveido automātika. Vēl ir daudz darba, taču es domāju, ka mēs to visu paspēsim izdarīt laikā un līdz 2025. gadam sinhronizēsim savus tīklus ar Eiropu.

Šobrīd viena no aktualitātēm enerģētikas nozarē saistās arī ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Kāds ir jūsu viedoklis par izveidojušos situāciju?

Jāsaka, ka esošā OIK sistēma ir novecojusi un vairs nav lietderīga. Es uzskatu, ka Latvijai enerģētikas politika būtu jāplāno, atbilstoši Eiropas Kopienas pieņemtiem mērķiem un vīzijām, kas paredz enerģētikas sektora dekarbonizāciju, AER izmantošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Esošā OIK sistēma būtu jāaizvieto ar jaunu, uz tirgus principiem balstītu atbalsta sistēmu.

Visu rakstu Palielināsies jaudu deficīts lasiet piektdienas, 24.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Putukrējums ar putukrējumu: Porsche Cayenne Coupe

Aldis Zelmenis, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche Cayenne Coupe nav tikai stāsts par Cayenne apakšmodeli ar slīpāku aizmugurējo daļu. Tā ir pašpietiekama personība, kas neatdarina, bet ir pati par sevi

Nav noslēpums, ka daudzi, uzlūkojot iznesīgo Porsche Cayenne Coupe stāju, uzskata, ka tieši tādam jau no sākuma bija jābūt trešās paaudzes Porsche Cayenne.

Noslīpinātā aizmugure pēc būtības ietver visas aizmugurējās daļas pārbūvi, ieskaitot jaunas aizmugurējās durvis, paplašinātas riteņu arkas, kā arī auto šķērsbāzes palielināšanu, kas vēlāk atbildēs uz jautājumu, kāpēc Cayenne Coupe brauc vēl atraisītāk un drošāk nekā klasiskais Cayenne. Redzamā sadaļa ir izbīdāmais spoilers, kas automātiski ieņems kaujas pozīciju, ja Cayenne Coupe pārsniegs 90 km/h lielu ātrumu. Otra svarīgākā atšķirība ir tā, ka Cayenne Coupe numura zīme no bagāžnieka vāka ir pārcēlusies uz bamperu. Vizuāli tas rada vēl bramanīgāku un kaujinieciskāku izskatu, signalizējot, ka Cayenne Coupe prot braukt labāk par klasisko Cayenne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Trešajā ceturksnī strauji pieaugušas ārvalstu tiešās investīcijas

Latvijas Bankas ekonomists Kristofers Pone, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī Latvijas tekošajā kontā veidojās deficīts 296 milj. eiro vērtībā jeb -3.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Sarūkot preču importa vērtībai, salīdzinoši zemāks bijis arī tirdzniecības bilances deficīts, taču tas šoreiz nebija noteicošais faktors tekošā konta bilancē. To ietekmēja sākotnējo ienākumu radītais deficīts, īpaši – jau iepriekš novērotā ārējo investoru tiešo ieguldījumu peļņa.

Neskatoties uz 3. ceturksnī sarūkošo preču importa vērtību (-1.1% gada laikā) un preču eksporta vērtības pieaugumu (4.4%), preču tirdzniecības bilances deficīts saglabājies augstāks nekā gadā vidēji un veidoja -9.1% no IKP. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, importa vērtības sarukumu galvenokārt noteica mehānismu, satiksmes līdzekļu un minerālproduktu preču grupas, ko ietekmēja reeksporta plūsmu sarukums, cenu izmaiņas. Savukārt preču eksporta izaugsme balstījās uz pieaugumu lauksaimniecības, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas produktu grupās. Atsevišķas grupas, piemēram, minerālprodukti, koksne un mehānismi piedzīvoja vērtības kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valdība šogad varētu sasniegt rekordaugstu budžeta deficītu - 3,3 triljonus ASV dolāru, prognozē Kongresa Budžeta birojs.

Valdības fiskālais gads noslēdzas 30.septembrī.

"Šajā pārskatā ietvertie brīdinājuma zvani neliek pirms laika pārtraukt aizņemšanos, taču liek domāt par apņemšanos tikt galā ar šo aizdevumu piemērotā laikā," norāda par budžetu atbildīgā Maja Makgvineja.

Oficiālie rezultāti varētu tikt paziņoti oktobrī.

Jaunākie rezultāti gan parāda nelielu uzlabojumu nekā tika gaidīts aprīlī, jo tad tika prognozēts budžeta deficīts 3,7 triljonu dolāru apmērā. Nākamajā gadā budžeta deficīts varētu sasniegt 1,81 triljonu dolāru.

Tādējādi fiskālais deficīts varētu būt lielākais kopš 1945.gada, sasniedzot 16% no IKP, un, ņemot vērā attiecību pret ekonomiku, šis būtu ceturtais lielākais budžeta deficīts pēc 1945.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts budžeta deficīts aizvadītajā finanšu gadā bijis 779 miljardi dolāru, un tas bijis lielākais Savienoto Valstu budžeta deficīts sešu gadu laikā, pirmdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Prezidenta Donalda Trampa laikā veiktās nodokļu samazināšanas dēļ sarucis uzņēmumu maksāto nodokļu apmērs, savukārt deficīta finansēšanai nepieciešamā aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, norāda Finanšu ministrija.

ASV Federālā rezervju sistēma šogad jau trīs reizes paaugstinājusi bāzes procentlikmi, un līdz gada beigām gaidāms vēl viens paaugstinājums.

2018.finanšu gadā, kas beidzās 30.septembrī, ASV valsts budžeta ieņēmumi bija 3,3 triljoni dolāru, bet izdevumi - 4,1 triljons dolāru.

Salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, budžeta deficīts pieaudzis par 17% jeb 113 miljardiem dolāru, un bijis lielākais kopš 2012.gada.

2018.finanšu gadā ASV valsts budžeta deficīts pieaudzis līdz 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 3,5% no IKP 2017.finanšu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk ar to "grozīsieties" pilsētā, jo "saldāks" būs degvielas patēriņš. Tā ir galvenā pašuzlādes "Hyundai Kona hybrid" priekšrocība.

Korejiešu "Hyundai" jeb precīzāk "Hyundai & KIA" alianse šobrīd ir viena no aktīvākajām t.s. zaļo modeļu ražotājām, kas strauji tuvojas japāņu "Toyota" modeļu hibridizācijas apmēriem. "Hyundai Kona hybrid" ir labs veids, kā, piemēram, ortodoksālajiem dīzeļmotoru faniem mainīt reliģisko piederību. "Hyundai Kona" un dīzeļmotoru cienītājiem cits nekas neatliks, jo "Kona" modelim turpmāk dīzeļmotori vairs netiks piedāvāti. Saprecinot iekšdedzes spēka agregātu ar elektromotoru, ir radīts atraktīvs un baudāms kokteilis, kas atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, pilsētā, būs pat ievērojami ekonomiskāks par dīzeli.

Kāpēc jāpērk

Ja darba nedēļa saistīta ar pārvietošanos pilsētas vai tās apkārtnes robežās, tad "Hyundai Kona hybrid" ir perfekts sabiedrotais. Budžeta klases krosoveram ne par lielu, ne par mazu, turklāt krosovera virsbūvei ar augstāk sēdi, tālāk redzi konceptu lielāki riteņi un atbilstošs virsbūves attālums līdz ceļa virsmai ir lietas, kas noderēs ne tikai pilsētā, bet izbraucienā ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Caljan būvē jaunu rūpnīcu bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība "Caljan" sākusi būvēt jaunu ražošanas un biroja ēku bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija "Liepājas Metalurga" mehāniskais cehs. LSEZ SIA "Caljan" investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ "Caljan" Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir ASV kompānija "Amazon".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna dabasgāzes krātuve sasniegusi maksimālo sezonas piepildījumu

Žanete Hāka, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019./2020.gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēts par 24,4% vairāk jaudas nekā tika sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu, informē AS «Conexus Baltic Grid».

Ņemot vērā augsto pieprasījumu, AS «Conexus Baltic Grid» jaudu rezervēšanu vairs nepieņem. Sākotnējā prognoze liecināja, ka šajā iesūknēšanas sezonā sistēmas lietotāji krātuvē uzglabās 14.9 TWh dabasgāzes, bet šobrīd Inčukalna PGK pārdotais krātuves jaudas kopējais apjoms sasniedzis 18.54 TWh, kas vienlaikus pēc Conexus tehniskā izvērtējuma un krātuves autoruzraudzības organizācijas rekomendācijām arī ir maksimālais uzglabājamais dabasgāzes daudzums 2019./2020. gada sezonā.

Lai arī Inčukalna PGK tehnoloģiskais projekts paredz, ka maksimālais uzglabājamais aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē ir 24 TWh, sākot ar 2015.gadu faktiskais krātuves piepildījums ir samazinājies. Līdz ar to šogad augošais pieprasījums apliecina Inčukalna PGK stratēģisko nozīmi gāzapgādes drošībai Latvijā un reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papīra salvešu ražotājs LENEK piesaistījis 670 tūkstošus eiro biznesa attīstībai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galda papīra salvešu ražotājs SIA "LENEK" piesaistījis "BlueOrange" bankas finansējumu 670 tūkstošu eiro apmērā biznesa attīstības mērķiem.

Piešķirtais finansējums ieguldīts jaunas ražošanas līnijas un iepakošanas iekārtas iegādē, kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

"LENEK" produkcija tiek eksportēta uz astoņām Eiropas valstīm un uzņēmuma produkcija tirdzniecībā pieejama ar tādām preču zīmēm kā "ICA", "Tork", "Narvesen", "Optima līnija", "Pica Deli" un citas.

Jauno ražošanas un iepakojuma iekārtu iegāde ļaus paplašināt uzņēmuma sortimentu, kā arī optimizēt ražošanas jaudu un samazināt izmaksas.

Aptuveni 10% SIA "LENEK" saražotās produkcijas tiek realizēta Latvijā, 30% Lietuvā un Igaunijā, savukārt 60% tiek eksportēti uz citām Eiropas valstīm un Krieviju. Galvenie uzņēmuma noieta tirgi ir Zviedrija, Vācija, Igaunija, Lietuva un Polija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika šogad augs lēni, lai gan palielināšanās tempi, visticamāk, nebūs tik gausi, kādi tie bija iepriekšējā gadā. Tā vismaz liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākās aplēses.

Minētā iestāde nu sagaida, ka globālā tautsaimniecība šogad palielināsies par 3,3%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā SVF oktobra aplēse (SVF savu 2020. gada izaugsmes prognozi cirpusi jau sešas reizes). Šajā pašā laikā SVF rēķina, ka globālā ekonomika 2019. gadā auga par 2,9%. Pagaidām tiek arī rēķināts, ka pasaules tautsaimniecība līdzīgos tempos augs nākamgad, proti, tās IKP palielināsies par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā tika paredzēts oktobrī.

Cik stipri nošķaudīsies Ķīna?

Visai mazasinīgs tiek paredzēts attīstīto valstu ekonomiku pieaugums – gan šogad, gan nākamgad vien par 1,6%. Nedaudz virs šī līmeņa galvu noturēšot ASV, kuras IKP palielināsies par 2%. Savukārt eirozonas tautsaimniecībai šogad tiek paredzēta izaugsme par neizteiksmīgiem 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas pieprasījums līdz 2040.gadam strauji palielināsies, pateicoties Ķīnai un Indijai, jaunākajā tirgus apskatā prognozē Naftas Eksportētājvalstu organizācijas pārstāvji.

Kā raksta CNBC, kopējais enerģētikas pieprasījums palielināsies par 33%, salīdzinot ar 2015.gada līmeni. Lielākoties pieprasījumu veicinās Indijas un Ķīnas patēriņš. Izaugsme gadā būs aptuveni 2%, 2040.gadā sasniedzot 365 miljonus barelu dienā.

«Enerģētikas pieprasījums Indijā un Ķīnā šajā laika periodā palielināsies par attiecīgi 22 miljoniem barelu dienā un 21 miljonu barelu dienā, tādējādi šajā periodā enerģētikas pieprasījums jaunattīstības valstīs augs par vairāk nekā 50%.

Šobrīd enerģētikas tirgus dalībnieki aizvien vairāk bažījas par globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, ko var veicināt augošā tirdzniecības spriedze, šo valstu valūtu vājināšanā un citi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru