Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats

Foto: Paula Čurkste/LETA

Palielināsies jaudu deficīts 

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Armanda Vilcāne, 2018. gada 24. augusts plkst. 8:18

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Kā viens no nozīmīgākajiem notikumiem jāmin Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas būtiski ietekmēja enerģētikas sektora attīstības mērķus. Tāpat Baltijas mērogā liela nozīme bija Ignalinas AES slēgšanai, jo Ignalinā ražoja lielāko daļu no Baltijai nepieciešamās enerģijas. Pirms AES slēgšanas Lietuva bija eksportējoša valsts, taču šobrīd jau desmit gadus viss ir mainījies. Kā vēl viens būtisks notikums jāmin Rīgas termoelektrostaciju (TEC) rekonstrukcija, kas faktiski Latvijai ļāva nodrošināt elektroenerģijas pieprasījumu. Šajā periodā izbūvētas arī saites ar Somiju, Zviedriju un Poliju, uzlaboti Daugavas hidroelektrostaciju agregāti, uzbūvēts liels daudzums mazo staciju un Kurzemes loka līnijas, attīstīta centralizētā siltumapgāde, kā arī modernizētas vadības sistēmas. Tāpat jāpiemin, ka šajā periodā mainījušās tehnoloģiju un kurināmā cenas, pieaudzis enerģijas, īpaši transporta sektorā, pieprasījums, savukārt Baltijas energosistēmas kļuvušas par elektrības tirgus dalībniecēm. Tas mainīja energosistēmas vadību, un es ļoti ceru, ka drīzumā tas mainīs arī cilvēku domāšanu. Pagaidām tirgū faktiski piedalās tikai daži spēlētāji, taču elektroenerģijas cenu svārstībām būtu jāmēģina pielāgoties ikvienam. Patēriņa pielāgošana ļautu samazināt ne tikai izdevumus, bet arī nodrošināt efektīvāku enerģijas patēriņu.

Ja runājam par tagadni – kas ir šobrīd nozīmīgākie projekti?

Te būtu jāmin sinhronizācijas projekts. Kā zināms, šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču tuvāko gadu laikā visas trīs valstis ir iecerējušas atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroenerģijas loka un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu.

Kā kopumā vērtējat šo ieceri?

Vēlmi sinhronizēties ar Eiropu kopumā es vērtēju pozitīvi. Sinhronizācija noteikti labvēlīgi ietekmēs energoapgādes drošumu, Baltijas energoneatkarību un ierobežos klimata pārmaiņas. Es ceru, ka dažu gadu laikā jutīsim arī sinhronizācijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas cenām.

Kā sinhronizācija nākotnē varētu ietekmēt elektroenerģijas gala cenu patērētājiem Latvijā un Baltijā?

Cena ir tikai viens no mērķu indikatoriem, jāatceras arī pārējie – drošums, ilgtspēja un neatkarība. Ceru, ka sinhronizācija sekmēs mērķu kopas sasniegšanu. Cik saprotu, daļu no projekta izdevumiem sedz ES. Ja visus izdevumus vajadzētu segt no saviem līdzekļiem, tad gan noteikti būtu jūtamas būtiskas izmaiņas cenās. Faktiski sinhronizāciju varam saukt par saražotās un patērētās enerģijas balansēšanu. Jo mazāka valsts un energosistēma, jo grūtāk tas ir izdarāms. Patēriņš visu laiku ir mainīgs, taču ģenerētajai jaudai ir jābūt vienādai, turklāt ne stundas vai dienas ietvaros, bet katrā sekundē. Lielākā energosistēmā balansēt saražoto un patērēto enerģiju ir daudz vienkāršāk.

Baltijas valstis sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu iecerējušas līdz 2025.gadam. Kas mums vēl nepieciešams, lai veiksmīgi darbotos sinhroni ar Eiropu?

Ir nepieciešams veikt tīri tehniskus pasākumus – vajadzīgi dažādi eksperimenti, jāveido automātika. Vēl ir daudz darba, taču es domāju, ka mēs to visu paspēsim izdarīt laikā un līdz 2025. gadam sinhronizēsim savus tīklus ar Eiropu.

Šobrīd viena no aktualitātēm enerģētikas nozarē saistās arī ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Kāds ir jūsu viedoklis par izveidojušos situāciju?

Jāsaka, ka esošā OIK sistēma ir novecojusi un vairs nav lietderīga. Es uzskatu, ka Latvijai enerģētikas politika būtu jāplāno, atbilstoši Eiropas Kopienas pieņemtiem mērķiem un vīzijām, kas paredz enerģētikas sektora dekarbonizāciju, AER izmantošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Esošā OIK sistēma būtu jāaizvieto ar jaunu, uz tirgus principiem balstītu atbalsta sistēmu.

Visu rakstu Palielināsies jaudu deficīts lasiet piektdienas, 24.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā...

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

No šīs sadaļas
2018. gada 23. augusts plkst. 15:07

Lietuvas augstspiediena gāzesvadu uzņēmums Amber Grid tuvāko desmit gadu laikā plāno investēt...

2018. gada 23. augusts plkst. 13:06

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas...

2018. gada 23. augusts plkst. 7:07

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad...

2018. gada 20. augusts plkst. 14:13

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļvalstīs tirgus sistēmas cenas veidošanās tendenci joprojām noteica...

2018. gada 15. augusts plkst. 11:35

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas...

2018. gada 14. augusts plkst. 13:21

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes (OIK)...

2018. gada 13. augusts plkst. 17:16

Aizvadītajā nedēļā Baltijas tirdzniecības reģionā samazinājās elektroenerģijas cena. Latvijā...

2018. gada 13. augusts plkst. 13:55

No Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma reformu...

2018. gada 13. augusts plkst. 12:36

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās...

2018. gada 10. augusts plkst. 16:49

AS Latvijas Gāze palielinājusi kredītlīniju līdz 55 miljoniem eiro, liecina kompānijas paziņojums...