Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Jaundibināmām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām plānots atcelt noteikto vienreizējo sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā, paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, kādu līmeni sasniedzot maksājumi Noguldījumu garantiju fondā tiek apturēti, precizētas prasības maksājumu apjoma aprēķināšanai, kā arī paredzēta izdevumu segšana no ienākumiem, kas gūti pārvaldot Noguldījumu garantiju fondu.

FM skaidro, ka likumprojekta izstrādes mērķis ir veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas finanšu sektorā, kā arī vidējā un ilgtermiņā samazināt kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību maksājumu apjomu Noguldījumu garantiju fondā un izdevumus.

Patlaban likums paredz kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību pienākumu pēc licences saņemšanas veikt vienreizēju sākotnējo maksājumu Noguldījumu garantiju fondā. Sākotnējā maksājuma apmērs kredītiestādēm paredzēts 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts kredītiestādes filiālēm - 150 000 eiro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrībām - 150 eiro apmērā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Latvijā mājsaimniecībām šobrīd ir skaidra izvēle – turēt lielāko daļu uzkrājumu zema ienesīguma banku noguldījumos vai investēt augošajā Baltijas korporatīvo obligāciju tirgū. Daudziem rūpīgi izvēlētas obligācijas var piedāvāt zemu risku un pievilcīgu ienesīgumu, vienlaikus atbalstot pazīstamus vietējos uzņēmumus un attīstības projektus.

Pēdējo 35 gadu laikā Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, pārejot no plānveida saimniecības uz mūsdienīgu tirgus ekonomiku. Šajā laikā finanšu tirgus infrastruktūra un iedzīvotāju finanšu pratība būtībā bija jāveido no pašiem pamatiem, un šis process nav bijis bez sarežģījumiem – finanšu sektoru satricināja virkne banku krīžu, tostarp, “Banka Baltija”, “Parex banka”, “Krājbanka”, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos finanšu nozarei. Arī šobrīd daudzas mājsaimniecības dod priekšroku Ziemeļvalstu banku depozītiem, nevis ieguldījumiem. Šī izvēle skaidri atspoguļojas datos – saskaņā ar 2025. gada oktobra aplēsēm Latvijas iedzīvotāji banku noguldījumos tur aptuveni 20 miljardus eiro, un šī summa turpina augt. Vienlaikus vietējais kapitāla tirgus joprojām ir neliels – Latvijas akciju tirgus ir teju neeksistējošs (aptuveni 0,4 miljardi eiro), bet korporatīvo obligāciju tirgus, lai gan aug, sasniedz ap 1,8 miljardiem eiro.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Ar izmaiņām noteikts, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tostarp tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Šodien, 2026. gada 17. aprīlī, plkst. 10.00 tiek uzsākta parakstīšanās AS INDEXO Banka – IPAS INDEXO pilnībā piederošas meitas sabiedrības – otrā līmeņa (Tier 2) subordinētajām obligācijām.

Piedāvājuma, kas paredzēts privātajiem un profesionālajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, parakstīšanās periods ilgs līdz 24. aprīlim. Obligāciju piedāvājums paredz fiksētu 10% gada procentu likmi, procentu maksājumus divas reizes gadā un 10 gadu dzēšanas termiņu. Subordinēto obligāciju emisijā INDEXO Banka plāno piesaistīt 3 miljonus eiro, lai atbalstītu bankas kredītportfeļa izaugsmi un stiprinātu bankas kopējo kapitāla bāzi.

Publiskā piedāvājuma laikā AS INDEXO Banka piedāvā investoriem iegādāties subordinētās obligācijas, ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro. INDEXO Banka plāno kotēt obligācijas Nasdaq Rīga fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, uzsāk augstākās prioritātes nodrošinātu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

No 29. septembra līdz 15. oktobrim esošie Eleving Group 2021/2026 obligāciju turētāji varēs apmainīt savas obligācijas (ISIN: XS2393240887) pret jaunām, savukārt no 6. oktobra līdz 17. oktobrim norisināsies publiskais piedāvājums, kura laikā investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas.

Gan apmaiņas, gan publiskajā piedāvājumā vienas obligācijas nominālvērtība noteikta 1000 eiro, dzēšanas termiņš ir pieci gadi no emisijas datuma, savukārt gada procentu likme šīm obligācijām būs vismaz 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 17. oktobrī.

„Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju – ar plāniem emitēt obligācijas līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt 150 miljonu eiro apmērā esošās obligācijas, kā arī piesaistīt līdz pat 100 miljoniem eiro papildu kapitāla uzņēmuma turpmākajai izaugsmei. Piedāvātā kupona likme ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ es aicinu esošos obligāciju turētājus piedalīties apmaiņā, vienlaikus aicinu arī citus investorus izmantot iespēju iegādāties mūsu obligācijas,” sacīja Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Sākās Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Publiskais piedāvājums norisināsies līdz 17. oktobrim. Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā – katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas – 2030. gada 24. oktobrī.

“Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2025. gada ceturtajā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs plāno īstenot savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, piesaistot finansējumu līdz 15 miljoniem eiro.

Tas būs daļa no jaunās obligāciju programmas līdz 50 miljoniem eiro, kas paredzēta grupas tālākai attīstībai un izaugsmei Baltijas reģionā.

Obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus plānots izmantot esošo saistību refinansēšanai un turpmākai izaugsmes finansēšanai, tostarp potenciāliem apvienošanās un iegādes (M&A) darījumiem arī Lietuvā un Igaunijā.

“Mūsu stratēģija 2025.–2027. gadam paredz ilgtspējīgu attīstību un tirgus pozīciju paplašināšanu Baltijas vides pakalpojumu tirgū. Eiropā arvien stingrāk tiek īstenoti aprites ekonomikas un zaļās transformācijas mērķi, kas rada papildu izaugsmes iespējas mūsu nozarei. Obligāciju programma mums ļaus šos plānus īstenot plašākā mērogā, bet investoriem nākotnē tā būs iespēja pievienoties perspektīvai un atbildīgai uzņēmumu grupai. Mēs ticam, ka tā būs investīcija tīrākā rītdienā — sabiedrībai un planētai,” uzsver Juris Gulbis, AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs.

Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 167 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2025. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 19,54 miljardus eiro, kas ir par 698,1 miljonu eiro jeb 3,7% vairāk nekā 2024. gadā, bet importa - 23,19 miljardus eiro, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 6,9% vairāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,73 miljardus eiro, kas ir par 2,2 miljardiem eiro jeb 5,4% vairāk nekā 2024. gadā.

Eksporta pieaugums vērojams tādās preču grupās kā minerālprodukti - par 353,5 miljoniem eiro jeb 24,7%, dzīvi dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti - par 212,3 miljoniem eiro jeb 22,4%, kā arī mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas - par 135,6 miljoniem eiro jeb 4,7%. Savukārt samazinājums bija tādās preču grupās kā augu valsts produkti - par 66,4 miljoniem eiro jeb 5,1%, kā arī koks un tā izstrādājumi, kokogle - par 38,1 miljonu eiro jeb 1,3%.

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju emisijas pamatprospektam.

Pirmajā publiskajā obligāciju piedāvājumā, kas notiks no 29. oktobra līdz 11. novembrim, Grupa plāno piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro. Tā iezīmē būtisku soli Grupas attīstības stratēģijā, kā arī rada jaunas iespējas Baltijas investoriem diversificēt savus ieguldījumu portfeļus, ieguldot uzņēmumā, kas darbojas vides pakalpojumu jomā.

Obligācijas tiks kotētas “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū, sniedzot iespēju gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Baltijā piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma laikā investoriem būs pieejamas 15 000 “CleanR Grupas” obligācijas ar nominālvērtību 1 000 EUR, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un dzēšanas termiņu četri gadi. Esošie investori tiks aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

AS INDEXO Banka – IPAS INDEXO pilnībā piederošas meitas sabiedrības – otrā līmeņa (Tier 2) subordinēto obligāciju publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās 2026. gada 24. aprīlī, ir piesaistījusi 5 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 800 investori, kopumā parakstoties uz subordinētajām obligācijām 10,8 miljonu eiro vērtībā. Investoru pieprasījums 3,6 reizes pārsniedza sākotnēji plānoto piedāvājuma apjomu.

Augstā pieprasījuma dēļ INDEXO Banka palielināja emisijas apjomu no sākotnēji plānotajiem 3 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro.

Investoru interese par piedāvājumu bija plaša visās Baltijas valstīs. Vidēji viens investors parakstījās uz subordinētajām obligācijām 13 034 eiro apmērā. Latvijas investori parakstījās uz obligācijām 3 miljonu eiro apmērā, kas veido 28,7 % no kopējā pieprasījuma apjoma. Investoru pieprasījums no Igaunijas sasniedza 7 miljonus eiro (64,6 %), savukārt investori no Lietuvas parakstījās uz obligācijām 0,6 miljonu eiro apmērā (5,1 %).

“Augstais investoru pieprasījums INDEXO Bankas subordinēto obligāciju emisijā apliecina spēcīgu tirgus uzticību INDEXO Grupas attīstības stratēģijai un pārliecību par mūsu bankas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Tas skaidri parāda investoru gatavību atbalstīt INDEXO ambīciju attīstīt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu banku Baltijas finanšu tirgū, piedāvājot alternatīvu tradicionālajiem risinājumiem un veicinot konkurenci nozarē,” norāda INDEXO finanšu direktore Ivita Asare.