Apvienotais saraksts prasa ārlietu ministrei Baibai Bražei skaidrot Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025» iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm.
Latvijas un ārvalstu sabiedrībai gan latviešu, gan angļu valodā ir publiski pieejams biedrības «Latvijas Ārpolitikas institūts» sagatavotais publikāciju apkopojums «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025». Gadagrāmatas sākumā ir norādīts, ka tās mērķis ir aplūkot un izvērtēt dažādas Latvijas ārējās un drošības politikas sfēras un tajās sasniegto 2024. gadā, kā arī skatīt attīstības scenārijus 2025. gadam, informējot sabiedrību un piedāvājot rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem. Norādīts, ka gadagrāmatu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas Republikas Saeima. Gadagrāmatā arī publicēts Latvijas valsts ģerboņa attēls, tādējādi radot iespaidu par augstā līmenī saskaņotu politikas dokumentu.
Komentāru par šo izdevumu šonedēļ pauda arī laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš.
Gadagrāmatas sadaļā «Secinājumi un rekomendācijas» cita starpā ir norādīta rekomendācija, ka Latvijai ir «nepieciešams izvērtēt sadarbību ar Izraēlas pārstāvjiem. Pamatojoties uz Starptautiskās tiesas 2024. gada jūlija konsultatīvo atzinumu par Izraēlas klātbūtni Palestīnā un tam sekojošajiem ieteikumiem ANO dalībvalstīm, Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāierobežo sadarbība ar Izraēlas valdības pārstāvjiem. Šis solis atbilstu starptautisko tiesību principiem un liecinātu par skaidru nostāju, kas vērsta pret okupāciju un okupētajās teritorijās veiktajām darbībām».
Gadagrāmatā ir arī norādīts, ka ir nepieciešams «apsvērt ES sankcijas. Pamatojoties uz dokumentētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar Izraēlu, Latvijai būtu jāiestājas par to, lai ES apsvērtu sankciju ieviešanu kā daļu no tās ekonomikas politikas. Šādi pasākumi stiprinātu ES apņemšanos atbalstīt starptautiskās tiesības un saukt pārkāpējus pie atbildības» un «atzīt Palestīnas valsti. Palestīnas valsts oficiāla atzīšana ir izšķiroši svarīgs solis jebkura divu valstu risinājuma panākšanā. Latvijai šis kritiskais solis būtu jāizvirza par prioritāti, jo abu valstu atzīšana veido pamatu jēgpilnam dialogam, savstarpējai cieņai un virzībai uz ilgtspējīgu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu».
Deputātu ieskatā šādi ieteikumi ir uzskatāmi par radikāliem, vienpusējiem, izteikti anti-izraēliskiem un pretējiem mūsu nacionālās drošības interesēm.
AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars: “Šajā dokumentā, kurš lepni rotāts ar Latvijas ģerboni un kura autoru vidū ir ārlietu ministre, iekļautās rekomendācijas faktiski atkārto teroristu organizāciju naratīvus un liek uzdot nopietnus jautājumus par mūsu ārlietu politikas veidotāju rīcības un uzskatu atbilstību mūsu nacionālajām drošības interesēm.”
AS deputāti vērsušies ar pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei, aicinot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Vai Ārlietu ministrija ir finansējusi gadagrāmatas izdošanu?
- Kā izpaudās Ārlietu ministrijas atbalsts gadagrāmatas sagatavošanai?
- Vai Ārlietu ministrija saskaņoja, ka gadagrāmatā tiek izmantots Latvijas valsts ģerbonis?
- Vai Ārlietu ministrija ir saskaņojusi iepriekš norādītās rekomendācijas, kas paredz ierobežot sadarbību ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, ES sankciju piemērošanu Izraēlai un Palestīnas valsts atzīšanu? Vai šīs rekomendācijas atbalsta ārlietu ministre?
- Pieņemot, ka Ārlietu ministrija tomēr neplāno ierobežot sadarbību ar Izraēlas valdības pārstāvjiem, paredzēt Izraēlai ES ekonomiskās sankcijas un atzīt Palestīnas valsti, kā tiek plānots neitralizēt iespējamos Izraēlas un arī ASV iebildumus par gadagrāmatās norādītajām rekomendācijām?
- Vai Ārlietu ministrija pieprasīs biedrībai «Latvijas Ārpolitikas institūts» veikt labojumus gadagrāmatā, svītrojot norādes par Ārlietu ministrijas un Saeimas atbalstu gadagrāmatai, pieprasot biedrībai koriģēt tekstu, kas pēc būtības noliedz Izraēlas pašsaprotamo aizstāvēšanos pret teroristu grupējuma HAMAS 2023. gada 7.–8. oktobrī īstenoto asiņaino uzbrukumu Izraēlas mierīgajiem iedzīvotājiem, ko var objektīvi salīdzināt ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai?
- Vai ārlietu ministre Baiba Braže, kura ir viena no gadagrāmatas autorēm, uzņemas atbildību par tajā norādītajiem viedokļiem? Vai ārlietu ministre Baiba Braže pirms gadagrāmatas publicēšanas iepazinās ar tās saturu un arī rekomendācijām? Vai tās atspoguļo arī ārlietu ministres Baibas Bražes viedokli?
