Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 28.augustā pieņēmis ekspluatācijā biroja līdzšinējā uzraudzības pieredzē lielāko ēkas būvobjektu - jauno Liepājas cietuma kompleksu, liecina informācija BVKB mājaslapā.

Pieņemšana ekspluatācijā ir pēdējais oficiālais apliecinājums, ka ir noslēdzies būvniecības process, norāda BVKB.

Jaunais Liepājas cietums uzbūvēts uz 30,5 hektārus liela zemesgabala. Teritorijā izbūvētas administratīvā un caurlaides ēka, uzņemšanas un īpašo režīmu korpuss, izglītības un nodarbinātības korpuss ar ēdiena sagatavošanas bloku, vairāki dzīvojamie kompleksi, nojumes, sporta laukumi un citi objekti.

Projekts īstenots par 125 miljoniem eiro, liecina Būvniecības informācijas sistēmas dati.

BVKB direktora vietnieks Māris Demme norāda, ka kopumā Liepājas cietuma būvniecības procesu birojs vērtē kā veiksmīgi un profesionāli īstenotu, turklāt darbi noritējuši plānotajos termiņos.

Ar ilgtspējīgas būvniecības profesionāļu godināšanu aizvadīta konkursa Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2025 Galā ceremonija 2025.gada 10.septembrī Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Kopumā konkursam tika iesniegti pieredzes apmaiņas vērti un daudzveidīgi 37 pieteikumi, kas ir cienījama konkurence ilgtspējīgu ideju sniegumā un to īstenošanā.

Jau otro gadu ikgadējā konkursa balva Grand Prix balva aizceļo uz Lietuvu. Šogad žūrija, izvērtējot katru konkursa objekta pieteikumu saskaņā ar ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem, par visvērtīgāko objektu Baltijā atzina un Grand Prix piešķīra kvartālam Viļņā - St. Jacobs Quarter. Pasūtītājs Orkela, projekts DO ARCHITECTS (modernās būves), ARCHINOVA (vēsturiskās apbūves atjaunošana un ēku funkciju transformēšana), būvnieks Naresta.

Visas nominācijas un uzvarētājus skatiet raksta galerijā!

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jēkabpils situācijā medijos izskanēja informācija, ka uz privātas zemes ir veikti būvdarbi - izbūvēts ieslodzīto pastaigu laukums un veikta ventilācijas sistēmas ierīkošana, taču bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iesnieguma pārbaudīja objektu un informāciju nodeva Jēkabpils pilsētas būvvaldei, kas konstatēja faktisku piebūvi pie soda izolatora ēkas. Pēc paskaidrojumu saņemšanas no cietuma vadības būvvalde pieņēma lēmumu atļaut būvniecību legalizēt, zemes īpašnieka saskaņojumu neprasot un viedokli pat nenoskaidrojot.

Kas likumā noteikts par būvniecību uz svešas zemes?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs vai persona, kurai ar līgumu piešķirtas būvēšanas tiesības. Kopš 2017. gada Latvijā ir noteikta arī skaidra apbūves tiesību nodibināšanas kārtība, ja būvniecība tiek veikta uz citas personas zemes, obligāti jābūt līgumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisinājās “Cits Bazārs” ziemā, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”.

Pasākumā vienuviet pulcējās 270 skolēnu mācību uzņēmumu komandas no visas Latvijas, piedāvājot produktus - no izglītojošām galda spēlēm līdz dabīgai kosmētikai un oriģināliem interjera priekšmetiem. Pasākumam noslēdzoties, noskaidroti labākie jaunie uzņēmēji deviņās kategorijās.Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes.

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu SMU “Poliplay”, kuru izglītojošā spēle palīdz apgūt vairāk par Eiropas ģeogrāfiju, kultūru un politiku. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU “Royal ornaments” no Madonas pilsētas vidusskolas, kuru produkts ir ar samtu apvilkti oriģināli rotājumi.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Publiskajā telpā diskusijas par kokrūpniecības nozari ir sasniegusi vēl nebijušu pakāpi. Konkrēta organizēta cilvēku grupa ar noteiktu lomu sadalījumu manipulē ar informatīvo telpu, izplatot dezinformāciju savu interešu vārdā. Mēs varam lasīt apgalvojumus, kas pretendē uz vienīgo patiesību, taču tajos ir apzināti noklusētas būtiskas detaļas un sagrozīti fakti. Tieši detaļās šajā stāstā ir nozīme.

Ir ērti izmantot tādu jēdzienu kā “valsts atbalsts” bez atbilstoša pamatojuma. Ir vilinoši meklēt ekskluzivitāti tur, kur tās nav. Tomēr patiesība parasti atrod savu ceļu – ne caur pieņēmumiem, bet caur dokumentiem un līgumu punktiem. Šajā diskusijā dominē mīti, kas pirmajā brīdī var šķist pārliecinoši, taču tie neatbilst faktiem.

Reaģējot uz izplatīto nepatieso informāciju, sniedzam dokumentos balstītu skaidrojumu trīs būtiskos punktos.

1. Kļūdains koksnes cenu indeksācijas mehānisms, nevis pretimnākšana

Pirmkārt, par šīs situācijas cēloņiem. Iepriekšējos sadarbības līgumos starp AS "Latvijas valsts mežiem" (LVM) un nozares uzņēmumiem vienmēr ir ticis iekļauts cenu indeksēšanas mehānisms, kas nodrošināja cenu atbilstību faktiskajai tirgus situācijai un svārstībām. Taču 2021. gadā LVM ieviesa jaunu pārdošanas procedūru ar jaunu cenošanas mehānismu, kas iepriekš nebija piemērots. Tas bija pilotprojekts, kas praksē nebija pārbaudīts.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Rīgas zaļākais biznesa kvartāls “Verde” turpina attīstības otro kārtu Skanstes apkaimē. Attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir pabeidzis 85% no C ēkas pazemes daļas izbūves un tuvākajā laikā uzsāks D ēkas būvniecību.

Pēc “Verde” A un B ēku pabeigšanas un pilnīgas iznomāšanas 2022.–2023. gadā “Capitalica Asset Management” turpina projekta attīstību, realizējot vēl divas A klases biroju ēkas vienā no Rīgas straujāk augošajām, bet vienlaikus centrālajā un primiālajā lokācijā.

Būvniecības uzņēmums “Capitalica Industries” informē, ka C ēkas pazemes darbi ir pabeigti 85% apmērā, un šobrīd projekts ir pārgājis uz pirmā stāva izbūves darbiem. Tāpat uzņēmums aktīvi gatavojas tuvākajā laikā uzsākt D ēkas būvniecību.

“Verde” komercdirektore Iveta Ardava norāda, ka jau viena trešdaļa no C ēkas iznomājamās platības ir rezervēta, kas apliecina augsto pieprasījumu pēc augstākās klases, ilgtspējīgām biroju telpām Rīgā. Uzņēmums ir arī pieņēmis stratēģisku lēmumu pārplānot daļu stāvu, piedāvājot ierobežotu skaitu mazāku biroju platību – šāda iespēja Rīgas tirgū ir reta. “Šāda elastība A klases projektos nav bieži sastopama un dod uzņēmumiem iespēju strādāt modernā, ilgtspējīgā vidē bez nepieciešamības uzņemties lielas telpu saistības. Uzņēmumi vairs neizvēlas tikai biroju – tie izvēlas vidi un kopienu. “Verde” ir attīstījies par augstvērtīgu biznesa ekosistēmu, kurā nomnieki apzināti vēlas būt daļa no līdzīgi domājošu uzņēmumu kopienas, kas novērtē ilgtspēju, kvalitāti un nākotnes attīstību,” saka I. Ardava.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta.

Vēsturiski pirmie cilvēku veidotie mājokļi bija būves, kuras bija viegli izjaucamas un transportējamas. Nodarbojoties ar agrīno lopkopību vai līdumu zemkopību, mītnes vieta bija regulāri jāmana. Kā savulaik norādīja pazīstamais Latvijas vēsturnieks un etnogrāfs Oskars Ringolds Ksavers Andermanis (1897–1974), tad viena no pirmajām mītnēm latviešiem, līdzīgi kā igauņiem un somiem, bija slietņu namiņš. (K. Andermanis. Senā latvju sēta.

Grāmatā Latviju tautas daiņas II, Rīga: Literatūra, 1928., 18. lpp.)Tā bija konusa formas vigvamam līdzīga būve, kuru veidoja no vairākus metrus garām kārtīm. Kāršu resnākie gali tika novietoti uz zemes, bet tievākie gali augšpusē sasieti kopā. Kārtis varēja pārklāt ar koku mizām, lapu koku zariem. Vēlākos laikos šādas mītnes dēvēja par mednieku vai zvejnieku zaru būdām. 20. gadsimtā slietņu namiņus atkal izmantoja kara laika bēgļi un jaunsaimnieki, lai ātri tukšā vietā, tikai ar dabas dotiem materiāliem uzbūvētu pajumti, kas aizsargātu no nokrišņiem un noturētu siltumu. Slietņu namiņa iekšienē uguni nekūra, bet pavarda vieta bija pie ieejas slietņu namiņā. Slietņu namiņš bija viegli izjaucams un, ja nepieciešams, pārvietojams.

Beļģijas "Soudal Group" Latvijas meitasuzņēmums, būvķīmijas ražotāja SIA "Tenachem", ekspluatācijā nodevis jauno noliktavas ēku Spodrības ielā, Dobelē, kurā kopumā ieguldīti 8,6 miljoni eiro.

Ēka paredzēta uzņēmuma ražošanas un loģistikas kapacitātes paplašināšanai, nodrošinot mūsdienīgas uzglabāšanas un fasēšanas telpas.

Projekts ir nozīmīgs solis uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijā, vienlaikus veicinot Dobeles novada industriālās infrastruktūras attīstību. Jaunā noliktava veidota kā funkcionāls un energoefektīvs objekts, kas ļauj optimizēt produkcijas plūsmas un nodrošina ilgtspējīgu ēkas ekspluatāciju. Projekta īstenošana sniedz attīstības impulsu arī Dobeles novadam, jo veicina vietējās infrastruktūras sakārtošanu un stiprina industriālo vidi.

Projekta ietvaros attīstīta teritorija ar kopējo platību 21 492 kvadrātmetri, savukārt jaunās ēkas platība ir 5 292 kvadrātmetri. Noliktavas ēka būtiski uzlabo uzņēmuma loģistikas kapacitāti, palielinot uzglabāšanas iespējas līdz 10 000 palešu vietām. Tas ļauj efektīvāk organizēt produkcijas uzglabāšanu un pārvaldīt ražošanas plūsmas. Ēkā izbūvētas arī fasēšanas zonas sešām līnijām, biroja un darbinieku vajadzībām paredzētās telpas, nodrošinot pilnvērtīgu darba vidi ikdienas procesu organizēšanai. Papildus uzlabota infrastruktūra darbiniekiem un sadarbības partneriem, tostarp paplašinātas piebraukšanas iespējas un stāvvietu zonas.

Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Sestdien, 18. aprīlī, plkst. 11:00–13:30, visi interesenti aicināti apmeklēt Pasīvo ēku atvērto durvju dienu. Šogad pasākums notiks Salaspilī – godalgotajā bērnudārza ēkā, kas ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka Baltijā.

Pasīvo ēku atvērto durvju dienas ietvaros vienkopus varēs sastapt pasīvo ēku arhitektus, to komponenšu ražotājus, kā arī trīs A+ energoklases privātmāju īpašniekus ar šo ēku ekspluatācijas pieredzi. Reģistrācija bezmaksas apmeklējumam: https://pasivoekudienas.lv.

Pasākums notiks Salaspils 7. bērnudārzā (Rubeņu iela 2A) - ēkā, kas 2025. gadā ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvas Grand Prix un ir pirmā sertificētā pasīvā publiskā ēka visā Baltijā. To projektējis arhitektu birojs MADE arhitekti.

Ēka ir pilnībā uzbūvēta no koka, tostarp nesošās konstrukcijas un apdare. Tās siltumenerģijas patēriņš ir 12 kWh/m² gadā - aptuveni četras reizes mazāk nekā Latvijā spēkā esošās A energoklases prasības. Turklāt koksne, kas izmantota ēkas celtniecībā, uzkrāj vairāk CO₂, nekā radīts tās būvniecības laikā - ēka ir klimatpozitīva.Šī ziema daudzām Latvijas mājsaimniecībām sagādāja nepatīkamus pārsteigumus - apkures rēķini janvārī un februārī pieauga par desmitiem procentu. Bet Latvijā ir arī ēkas, kam barga ziema neko nespēj nodarīt to īpašnieku maciņiem.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Tiek pārskatīti ierobežojumi koka izmantošanai lielās rūpnieciskās, kā arī publiskās ēkās – turpmāk koku varēs plaši izmantot arī augstākas ugunsnoturības pakāpes būvēs, ja tiks nodrošinātas atbilstošas ugunsdrošības sistēmas.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, kas otrdien, 9. decembrī, tika pieņemti valdībā.

“Minētie grozījumi ir būtisks solis ilgtspējīgas būvniecības virzienā, jo koka izmantošana samazina oglekļa emisijas un veicina vietējās kokapstrādes un būvniecības nozares attīstību. Pieņemtais regulējums ļaus virzīties uz nākamo posmu koka būvniecības attīstībā Latvijā — no mazstāvu ēkām uz daudzstāvu, energoefektīvām un klimatneitrālām ēkām, vienlaikus padarot noteikumu prasības precīzākas un pielāgotākas mūsdienu būvniecības praksei,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā, kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.

Abi gadījumi ir līdzīgi - abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.

Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.

Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Rīgā top premium klases sporta komplekss - "Tonybet Padel" arēna, kuerā nesen atzīmēti spāru svētki. Tās izveidē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro un atklāšana plānota 2026. gada vasarā.

Arēna atrodas Kauguru ielā, Rīgā, blakus LNK Properties Kalnciema birojiem.

Projekts iezīmē jaunu posmu vietējā tirgū – pretēji ierastajai telpu pielāgošanai, šī ir viena no retajām ēkām Latvijā, kas no pašiem pirmsākumiem projektēta un celta tieši kā augstākās klases padela sporta arēna. Projekta kopējā platība pārsniegs 6,5 tūkstošus kvadrātmetru, un tās arhitektūra ir pilnībā pakārtota profesionāliem standartiem – ēkai ir izbūvēti 12 metru augsti griesti, kas ir būtisks priekšnoteikums šādai sporta infrastruktūrai.

“Padels šobrīd ir viens no pieprasītākajiem un visstraujāk augošajiem sporta veidiem, taču spēlētāju skaits Latvijā pieaug ievērojami straujāk nekā kvalitatīvu laukumu pieejamība. Ieguldot 10 miljonus eiro un atzīmējot padel arēnas spāru svētkus, mēs speram būtisku soli šīs situācijas risināšanā, radot modernu, premium klases un starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta vidi, kas paplašinās iespējas gan profesionāliem spēlētājiem, gan aktīvā dzīvesveida entuziastiem,” norāda “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “LNK Properties” A klases biroju ēka “V118” Krišjāņa Valdemāra ielā ir ieguvusi LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) Zelta kategorijas sertifikātu — vienu no pasaulē atzītākajiem zaļo ēku standartiem.

Sertifikāts apliecina, ka ēkas projektēšanā, pārbūvē un ekspluatācijā ieviesti augstas kvalitātes energoefektivitātes, ekoloģijas un lietotāju labbūtības risinājumi.

“LEED sertifikāts ir apliecinājums, ka “V118” nav tikai atjaunota biroju ēka — tā ir mūsdienīga, energoefektīva un videi draudzīga vide, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem,” uzsver “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

“Mums ir svarīgi, lai ikviens mūsu projekts ne tikai papildina pilsētvidi, bet arī demonstrē atbildīgu attieksmi pret vidi un cilvēkiem.”LEED sertifikācija piešķirta, izvērtējot ēku pēc virknes kritēriju, tostarp enerģijas patēriņa, ūdens resursu pārvaldības, siltumnoturības, būvmateriālu ilgtspējas un iekštelpu mikroklimata kvalitātes.“V118 ēkas iegūtais LEED Gold sertifikāts padara šo projektu par spilgtu ilgtspējīgas būvniecības piemēru, apliecinot, ka ēkas projektēšanā un pārbūvē izmantoti augstākās kvalitātes risinājumi, apliecinot līderību videi draudzīgu un ilgtspējīgu ēku attīstībā”, uzslavas vārdus pauž Pīters Templtons (Peter Templeton), ASV Zaļās būvniecības padomes (USGBC) prezidents un izpilddirektors.