Sankciju apiešanas risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, piektdien žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Grozījumi Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1.aprīlī, paredz, ka FID kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos. Iļjenkovs norādīja, ka jau patlaban saskaņā ar likumu FID ir kompetentā institūcija cīņā pret sankciju apiešanu finanšu sektorā.

FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem sankciju apiešanā no finanšu iestādēm un citiem privāto tiesību subjektiem. Pērn bijis rekords - saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem par sankciju apiešanu.

"Tas ir ļoti saprātīgs un likumsakarīgs skaitlis, ņemot vērā apjomīgās sankcijas, kas ir noteiktas pret Krieviju. 2022.gadā bija 281 ziņojums par aizdomīgiem darījumiem sankciju jomā. Salīdzinājumā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 2021.gadā, saņemti vien 12 ziņojumi, lai gan jau tobrīd bija sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas tika noteiktas 2014.gadā. Tātad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ziņojumu skaits ir ļoti būtiski pieaudzis un attiecīgi pieaugusi FID loma, šos sankciju gadījumus izmeklējot," norādīja Iļjenkovs.

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Tostarp ir iesaldēti 102 nekustamie īpašumi un 80 transportlīdzekļu, kas tieši vai netieši Latvijā pieder sankcijām pakļautām personām. Savukārt banku kontos ir iesaldēti 53,3 miljoni eiro, kā arī akcijas.

Iļjenkovs atzina, ka akciju vērtība ir svārstīga, bet pašlaik tiek lēsts, ka bankās iesaldēto aktīvu kopējā vērtība - gan līdzekļi kontos, gan vērtspapīri - pārsniedz 80 miljonus eiro.

Viņš uzsvēra, ka FID no aprīļa kā nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos ir pārbaudījusi pilnīgi visus aktīvus, kas Latvijā bija iesaldēti.

"Mums ir skaidrs, kas katram sankciju subjektam Latvijā pieder, caur kādām īpašumtiesību struktūrām un vai kāds sankciju subjekts kontrolē kādu juridisko personu Latvijā, kuras aktīvi tad attiecīgi arī tiek iesaldēti. Šī informācija ir publiski pieejama mūsu mājaslapā," sacīja FID priekšnieka vietnieks.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) prognozes attiecībā uz Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" novērtējumu ir pozitīvas, un tas sabiedrībai, visticamāk, būs zināms šī gada izskaņā, FID janvāra informatīvajā izdevumā norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Viņš norādījis, ka aizvadītais gads FID ir bijis jaunu izaicinājumu gads. Papildus FID pamata darbam finanšu izlūkošanas jomā pērn iezīmējās divas svarīgas prioritātes: sankciju izpildes funkcijas centralizēšana FID paspārnē un "Moneyval" sestās kārtas novērtējums.

"Moneyval" novērtēšanas process arī noritot, kā plānots. Pavisam nesen noslēgusies "Moneyval" novērtēšanas komandas klātienes vizīte, kuras norisē FID sniedzis būtisku ieguldījumu un atbalstu. Lai gan novērtēšanas process ir gan tehniski, gan saturiski sarežģīts, viss norisinājies pēc plāna, bez būtiskas aizķeršanās.

FID prognozes attiecībā uz "Moneyval" novērtējumu šobrīd ir pozitīvas. Tieši apzinoties pēdējo gadu laikā paveikto, Latvija arī pieteicās kā pirmā valsts, kas tiks vērtēta sestajā kārtā. "Moneyval" novērtējums sabiedrībai, visticamāk, būs zināms šī gada izskaņā. "Moneyval" ekspertu komandas secinājumi gan tiks prezentēti agrāk, proti, kopējā Finanšu darījumu darba grupas/"Moneyval" plenārsēdē jūnijā Strasbūrā.

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, kas paredz palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Šobrīd fiziskajām personām maksimālais sods ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām - 4000 naudas soda vienības. Jaunais likumprojekts paredz palielināt šos sodus līdz 2000 naudas soda vienībām fiziskajām personām un 6000 juridiskajām personām. Pašlaik vienas naudas soda vienības apmērs ir noteikti pieci eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nepieciešams, lai efektīvāk novērstu sankciju pārkāpumus, kas apdraud starptautisko mieru, drošību un Latvijas ārpolitiskās intereses. Likumprojekts arī paredz, ka palielinātie naudas sodi varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Izmaiņas likumā ir saskaņotas ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Šobrīd vienkāršāk būtu apturēt tirdzniecību ar Krieviju pilnībā un tad lemt par izņēmumiem, nevis pieņemt jaunas un jaunas sankciju paketes, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

"Es zinu, ka cilvēki varētu domāt, ka tas ir pārāk ekstrēms solis. Bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir tik daudz ierobežojumu, ka patiesībā visvieglāk ir pateikt, ka ir tikai viens ierobežojums, proti, nav tirdzniecības. Un tad ir kaut kādi izņēmumi, piemēram, medikamenti, kurus drīkst vest pāri robežai. Tas būs daudz vienkāršāk nekā tagad, kad jāpārbauda viss," sacīja eksperts.

Viņš arī pauda viedokli, ka sankciju izstrādātājiem acīmredzami trūkst ideju un risks ir tajā, ka svarīga kļūst sankciju pakete kā forma, nevis tās saturs. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) politiķiem tik daudz nevajadzētu domāt par jaunām sankciju paketēm, bet gan būtu jāpievēršas jau ieviestajām sankcijām un tam, vai tās patiešām tiek īstenotas efektīvi."Iespējams, runāt par sankcijām šobrīd pat nav lietderīgi. Mums būtu jārunā par eksporta kontroli. Ja mēs sankciju sarakstā iekļausim vēl kādu Krievijas ģenerāli vai kādu citu - labi, lai būtu, bet mums ir jākoncentrējas uz tirdzniecību un vēlreiz tirdzniecību, uz precēm, kuras saņem Krievija. Patiesajiem ES varoņiem tagad ir jābūt muitas darbiniekiem, jo viņi ir tie, kuriem ir jānodrošina, lai Krievijas militārajiem spēkiem nepieciešamās lietas nenokļūst Krievijā," uzsvēra Lielbritānijas domnīcas Finanšu noziegumu un drošības centra direktors.

Noziedzība pret vidi vairs nav tikai nišas problēma - tā ir globāla krīze, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) organizētajā starptautiskajā konferencē par noziegumiem pret vidi un naudas atmazgāšanu norādījis FID priekšnieks Toms Platacis.

Konferencē pulcējās nozares eksperti un viedokļu līderi, lai dalītos praktiskās zināšanās un aktualizētu tēmas nozīmību starptautiskā mērogā.

Platacis norādījis, ka nelikumīga mežizstrāde, atkritumu apsaimniekošana, savvaļas dzīvnieku, augu tirdzniecība un citi vides pārkāpumi nav tikai noziegumi pret vidi - tie ir nopietni finanšu noziegumi.

Šo noziegumu rezultātā tiek iegūti līdzekļi, kas veicina korupciju, organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu starptautiskā mērogā. FID ieskatā, ir jāpievērš uzmanība noziedzībai iekšzemē, noziedzībai, kas kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī videi, sabiedrībai un nākotnei.

Konferences galvenās atziņas ir tādas, ka nepieciešams veicināt, aktualizēt izpratni par noziegumiem pret vidi un to kaitējumu. Vienlaikus nepieciešams stiprināt saziņu un publiskā-privātā sektora partnerību, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus un nodrošinātu, ka finanšu sektors spēj atpazīt un ziņot par trauksmes signāliem, kas saistīti ar noziegumiem pret vidi.

Pēdējā laikā ir pieaudzis tādu krāpšanas gadījumu skaits, kuros par upuriem kļūst juridiskas personas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieks Toms Platacis.

Pēc viņa paustā, FID lielā mērā ir paveicis visu nepieciešamo attiecībā uz likvidējamajām kredītiestādēm un novērsis iepriekš izskanējušās bažas par Latviju kā reģionālo finanšu centru naudas atmazgāšanas darījumiem, bet tagad nākas vairāk fokusēties uz vietējo noziedzību, nodokļu noziegumiem, krāpšanām un organizēto noziedzību.

Platacis sacīja, ka FID arī šogad saņēmis daudz ziņojumu par iespējamiem finanšu noziegumiem. Neliels ziņojumu skaita kritums esot izskaidrojams ar likvidējamo kredītiestāžu skaita samazināšanos, bet ziņojumu kopumā joprojām esot daudz. Pēdējā laikā nedaudz samazinājies signālu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, bet vairāk tiek ziņots par rafinētākām krāpšanām, kas mērķētas uz juridiskām personām.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības.

Saskaņā ar pētījumu datiem, Krievija ir spiesta meklēt sadarbības nereti arī uz sliktākiem nosacījumiem.

Kopš kara sākuma saņemti vairāk nekā 1000 ziņojumi par iespējamiem sankciju pārkāpumiem, un FID katru no tiem pārpārbauda.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās par jaunām sankcijām Krievijai par iebrukumu Ukrainā, vēršoties pret tankkuģu "ēnu floti", kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 11.decembrī plāno skatīt miljardiera Pjotra Avena pieteikumu par viņa turpmākās iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā nepamatotību, aģentūrai LETA apliecināja Tieslietu ministrijā.

Avena advokāts Ārons Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka miljardieris apstrīdējis 2023. un 2024.gada sankciju lēmumus, kas ir atsevišķa lieta no tās, kuru EST izskatīja šī gada sākumā.

Viņš norāda, ka Avens ir uzvarējis tiesā šī gada sākumā un spriedumā atzīts, ka Avena iekļaušana ES sarakstā 2022.gada februārī un tās turpmākā pārskatīšana bija nepamatota, taču ES ik pēc sešiem mēnešiem veic sava saraksta pārskatīšanu. Tādēļ Avens iesniedza jaunu prasību par viņa vārda saglabāšanas ES sankciju sarakstā nelikumību un nepamatotību.

Pēc viņa teiktā, jaunais tiesas process padara Latvijas iesniegto apelāciju pret pirmo EST spriedumu pilnīgi bezjēdzīgu, jo tā attiecas uz sankcijām, kas faktiski jau zaudēja spēku 2023.gada sākumā.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati.

Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.