Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Pēc Lieldienu brīvdienām turpinājās vēsāki laikapstākļi, kas pagājušajā nedēļā veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu Baltijā, kā arī vairākos Skandināvijas reģionos, informē AS Latvenergo.

Baltijas reģionā vidējā elektroenerģijas cena pieaugusi par 10 % un sasniegusi 31,24 EUR/MWh. Latvijā un Lietuvā līdzīgs procentuālais cenu kāpums, sasniedzot attiecīgi 31,26 EUR/MWh līmeni Latvijā un 31,30 EUR/MWh cenu līmeni Lietuvā. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 9 % – līdz 31,16 EUR/MWh. Lietuvā papildu stimulu cenu kāpumam deva ierobežojumi elektroenerģijas importam no Kaļiņingradas visas nedēļas garumā. Latvijā savukārt cenu straujāku pieaugumu ierobežojusi Rīgas TEC darbība, kas veicinājusi saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu, atsverot pakāpenisku ūdens pieplūduma samazinājumu Daugavā un tā ietekmi uz Daugavas HES darbību.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi bija vērojami arī aizvadītajā nedēļā, turpinoties paliem, informē AS Latvenergo.

Tas arī noteica elektroenerģijas cenu kritumu Baltijā, nedēļas vidējai cenai samazinoties par 18% līdz 28,14 EUR/MWh pret iepriekšējās nedēļas cenu. Zemākā cena bija Latvijā un Igaunijā – 27,72 EUR/MWh, cenām pirmo reizi šogad izlīdzinoties abos tirdzniecības apgabalos nedēļas griezumā, iepriekš tas novērots tikai gadu mijas nedēļā. Tikmēr Lietuvā cena sasniedza 28,97 EUR/MWh, tas nozīmē, ka visās valstīs cenu kritumi bija 18% apmērā. Elektroenerģiju cenu kritumu veicināja gaisa temperatūras

kāpums, ko pastiprināja lielāka vēja staciju elektroenerģijas izstrāde Skandināvijā, kā arī solārās izstrādes kāpums Vācijā.

Pārvades starpsavienojumu darbībā būtiski traucējumi nebija novēroti. Savukārt Latvijā līdz ar palu sezonas iestāšanos jāuzsver Daugavas HES saražotais elektroenerģijas apjoms: aizvadītajā nedēļā tas pieauga līdz vairāk nekā 200 GWh, kas ir par 26% vairāk nekā nedēļu iepriekš.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Aizvadītajā nedēļā joprojām saglabājās sezonai netipiski vēsi laikapstākļi, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu kāpumu, Baltijas valstīs tai vidēji pieaugot par 16 % – līdz 36,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Šāds vienāds cenu līmenis ir sasniegts visās Baltijas valstīs. Bez klimatiskajiem apstākļiem cenu kāpumu Baltijā veicināja arī elektroenerģijas cenu pieaugums pārējos NordPool biržas tirdzniecības reģionos, kas saistīts ar ierobežoto lētākas elektroenerģijas importa pieejamību, proti, uz laiku tika slēgta Somijas atomstacija, kā arī vienlaikus saglabājās arī ierobežots pieejamās elektroenerģijas apjoms pārvadei no Polijas, Kaļiņingradas un Baltkrievijas.

Līdz ar to otro nedēļu pēc kārtas palielinājās vietējās izstrādes apjoms Baltijas valstīs par iespaidīgiem 26 % – līdz 508 GWh. Par 1 % – līdz 487 GWh – kopumā pieaudzis arī patēriņš. Tā apjomu kāpumi novērojami Latvijā un Lietuvā – Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms palielinājies par 2 % – līdz 137 GWh, savukārt Lietuvā par 3 % – līdz 192 GWh. Toties Igaunijā patēriņa apjoms ir sarucis par 2 % – līdz 158 GWh. Visās trijās valstīs ir pieaudzis izstrādes apjoms: Latvijā par 11 % – līdz 188 GWh, Igaunijā par 38 % – līdz 266 GWh, bet Lietuvā par 30 % – līdz 55 GWh. Latvijā ievērojams kāpums elektroenerģijas izstrādē ir Rīgas TEC, kāpinot saražotās elektroenerģijas apjomu par 78 % pret iepriekšējo nedēļu un sasniedzot nepilnas 35 GWh, kas ļāva ierobežot elektroenerģijas cenu pīķus. Pagājušajā nedēļā pieaudzis arī Daugavas HES saražotās elektroenerģijas apjoms, saražojot nepilnu 116 GWh lielu elektroenerģijas apjomu.

Vēsā laika un relatīvā sausuma ietekmē aizvadītās nedēļas pirmajā pusē elektroenerģijas cenas paaugstinājās, savukārt nedēļas otrajā pusē bija vērojams cenu pakāpenisks samazinājums līdz ar mērenāku laikapstākļu atgriešanos, informē AS Latvenergo.

Nedēļas griezumā zemāko elektroenerģijas cenu uzrādīja Latvija, kur vidējā nedēļas cena bija 33,73 EUR/MWh, pieaugot par 7 % pret iepriekšējās nedēļas līmeni. Igaunijā savukārt cena sasniegusi 33,84 EUR/MWh, kas ir par 8 % vairāk nekā nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena pieaugusi par 12 % un sasniegusi 35,2 EUR/MWh.

Zemo cenu Latvijā galvenokārt veicināja straujais izstrādātās elektroenerģijas pieaugums – Rīgas TEC izstrāde pieauga vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas apjomu, sasniedzot 42 GWh, un būtiskais ūdens līmeņa un ūdens pieteces kāpums Daugavā nodrošināja ievērojamu Daugavas HES darbības pieaugumu – saražotas 154 GWh elektroenerģijas, kas ir par 80% vairāk nekā nedēļu iepriekš, kā arī pārsniedz kopējo Latvijas elektroenerģijas patēriņu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool biržā kopumā un tajā skaitā arī Baltijas valstīs bija elektroenerģijas cenu kāpums. Baltijas valstīs vidēji cenas pieaugušas 2 % apmērā un vidējā nedēļas cena reģionā sasniegusi 32,25 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Kāpums bijis novērojams arī valstīs atsevišķi – Igaunijā elektroenerģijas cena paaugstinājusies līdz 30,84 EUR/MWh, Latvijā līdz 32,63 EUR/MWh, bet Lietuvā līdz 33,29 EUR/MWh. Cenu virzību turpina būtiski ietekmēt kopējās tendences Nord Pool biržas reģionā, īpaši Skandināvijā, kur vēsākas temperatūras un zemāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars ražošanā veicinājis cenu kāpumu. Lai gan Latvijā elektroenerģijas izstrādes apjoms palielinājies, tomēr kopējais reģionā izstrādātais apjoms samazinājies attiecībā pret nedēļu iepriekš novēroto – par 6 % līdz 405 GWh. Latvijā izstrādātais elektroenerģijas apjoms pieaudzis 4 % apmērā līdz 165 GWh, kam būtisks cēlonis bijis tieši Daugavas HES, kur saražots par 13 % lielāks elektroenerģijas apjoms (115 GWh) nekā nedēļu iepriekš. Igaunijā ražošanā kritums 13% apmērā līdz 190 GWh, bet Lietuvā kritums nepilnu 10 % apmērā līdz 50 GWh.

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Igaunijā vienoti pieauga par 52% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Savukārt Lietuvā cena bija par 55% lielāka nekā nedēļu iepriekš - 194,40 eiro par MWh. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk - par 72% līdz 88,82 eiro par MWh.

Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde - tā bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.

Lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pieauga par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu.

Pagājušajā nedēļā tika novēroti maijam salīdzinoši auksti meteoroloģiskie apstākļi, kas vecināja elektroenerģijas patēriņu un cenu pieaugumu Baltijas reģionā: vidējā elektroenerģijas cena pieauga par nepilniem 13 % – līdz 33,01 EUR/MWh.

Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena pieauga par 13 % – līdz 33,20 EUR/MWh, bet Igaunijā cenu kāpums 11 % apmērā līdz 32,63 EUR/MWh.

Papildus laikapstākļu maiņām cenu izmaiņas veicināja arī cenu kāpumi Ziemeļvalstīs, pārvades kapacitātes ierobežojumi elektroenerģijas pārvadei no Zviedrijas (atslēgums uz 15 stundām), kā arī joprojām esošie ierobežojumi pārvades kapacitātes pieejamībai starpsavienojumos ar Baltkrieviju, Poliju un Kaļiņingradu visas nedēļas garumā. Cenu kāpumus pīķa stundās spēja ierobežot efektīvā Rīgas TEC darbība, palielinot saražotās elektroenerģijas apjomu pret iepriekšējo nedēļu.

Visā Baltijā pieaudzis patērētās elektroenerģijas apjoms, kopumā tas bijis 469 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā nedēļu iepriekš. Šāds procentuālais pieaugums elektroenerģijas patēriņa ziņā novērots arī atsevišķi Igaunijā un Lietuvā, Igaunijā patērētajam elektroenerģijas apjomam sasniedzot 151 GWh, bet Lietuvā 186 GWh. Latvijā patēriņa kāpums fiksēts 6 % apmērā līdz nepilnām 132 GWh.

Novembra ievadā elektroenerģijas cenas piedzīvojušas kritumu - aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs sasniedzot vidējo cenu 31,52 EUR/MWh, kas ir par 8% zemāka nekā nedēļu iepriekš, informē Latvijas energokompānija «Latvenergo».

Latvijā cena samazinājusies 8% apmērā līdz 31,27 EUR/MWh, Igaunijā vairāk nekā 9% apmērā līdz 30,61 EUR/MWh, bet Lietuvā 6% apmērā līdz 32,69 EUR/MWh. Kopumā «Nord Pool» biržas reģionā aizvadītajā nedēļā novērojama atšķirīga cenu dinamika starp tirdzniecības apgabaliem. «Latvenergo» norāda, ka Latvijā šonedēļ cenu virzību visbūtiskāk ietekmēja «NordBalt» starpsavienojuma atgriešanās pilnā kapacitātē visas nedēļas garumā, kā arī Daugavas HES saražotās elektroenerģijas pieaugums.

Būtisks kritums bijis novērojams kopējās izstrādes ziņā, Baltijas valstīs kopumā tam samazinoties par 7% līdz 432 GWh. Kopējā izstrādes apjoma kritumu būtiski sekmēja tieši saražotās elektroenerģijas apjoma izmaiņas Igaunijā, tam samazinoties par vairāk nekā 11% līdz 218 GWh. Latvijā tikmēr minimāls kritums līdz 158 GWh, bet Lietuvā kritums 5% apmērā līdz 56 GWh. Lai gan bijis kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma kritums, Latvijā līdz ar paaugstinātu nokrišņu apjomu intensīvāka bijusi Daugavas HES darbība, saražotajam elektroenerģijas apjomam pieaugot 18% apmērā līdz vairāk nekā 97 GWh.

Lai gan Ziemeļvalstīs aizvadītajā nedēļa tika novērots cenu pieaugums, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības reģionos fiksēts cenu kritums, informē AS Latvenergo.

Latvijā un Lietuvā otro reizi šajā gadā cenu līmenis izlīdzinājies un sasniedzis 36,45 EUR/MWh, kas Latvijā atbilst 1 % samazinājumam pret iepriekšējās nedēļas cenu, bet Lietuvā – 7 % kritumam. Igaunijā savukārt cena pieaugusi par 3 %, sasniedzot 34,91 EUR/MWh. Pretēju cenu virzību būtiski ietekmēja NordBalt starpsavienojuma pilnvērtīga funkcionēšana visas nedēļas garumā, kas sekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvā un Latvijā.

Ziemeļvalstīs savukārt zemais nokrišņu daudzums samazinājis hidroizstrādes apjomus, un samazinājušies arī vēja izstrādes apjomi – tas veicinājis elektroenerģijas importa pieaugumu, piemēram, no Vācijas, kas tādējādi sekmējis arī cenas paaugstināšanos.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Lai gan pavasara sezonai raksturīgi laikapstākļi saglabājušies arī aizvadītajā nedēļā, visās Baltijas valstīs tomēr ir novērojams cenas pieaugums, vidējai elektroenerģijas cenai paaugstinoties par 3 % – līdz 29,09 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šāds cenu līmenis fiksēts visās Baltijas valstīs, pirmo reizi šogad sasniedzot vienādu cenu līmeni. Cenas tendences noteica temperatūras kritums pret iepriekšējo nedēļu, īpaši nedēļas vidū, kad temperatūras Skandināvijas un Baltijas reģionos lielākoties atradās normas robežās.

Skandināvijā samazinājies arī vēja apjoms un attiecīgi no šī resursa izstrādātais elektroenerģijas apjoms, un tas nozīmē, ka bijis nepieciešams izmantot dārgākus elektroenerģijas resursus, kas būtiski ietekmēja arī elektroenerģijas cenu Latvijā un Baltijā.

Patērētās elektroenerģijas apjoms otro nedēļu pēc kārtas turpina pazemināties līdz ar mērenāku laikapstākļu iestāšanos. Baltijā kopumā tas samazinājies par 4 % – līdz 495 GWh. Visievērojamākais patēriņa kritums fiksēts Lietuvā – par 6 % līdz 187 GWh. Latvijā savukārt 3 % kritums līdz 141 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājies par 2 % līdz 167 GWh. Samazinājusies arī kopējā elektroenerģijas izstrāde: Baltijā aizvadītajā nedēļā tā bijusi 483 GWh, kas ir par 7 % mazāk nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājusies līdz attiecīgi 209 GWh un 45 GWh, toties Igaunijā tā pieaugusi un sasniegusi 229 GWh.

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.