Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Viena no spilgtākajām pēdējo gadu tendencēm auto nozarē vērojama lietotu auto segmentā, kur mērķtiecīgi nozīmīgu spēlētāju lomu ieņēmuši tieši auto dīleri. Paredzu, ka arī šogad šai segmentā izaugsme būs, līdz ar to likumsakarīgs jautājums, kas būs galvenais nozares virzītājspēks jau tuvākajā laikā? Vai tiešām pieprasījums pēc lietotiem auto pārspēs jaunos?

Saskaņā ar “Fleet Europe” pērnā gada datiem Vācijā lietoto auto darījumu apjoms pieauga par 6,9%, Itālijā par 6,6% un Spānijā par 2,6%. Tikmēr tirgus pētījums “Data Bridge Market Research” paredz, ka Eiropas lietoto auto tirgus vērtība līdz 2030. gadam augs par 6,4%. Par to, ka lietotu auto bizness piedzīvo būtisku uzplaukumu, liecina arī “Moller Auto” lietotu auto pārdošanas apjomi Baltijā, kas pērn pieauga par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu. Arī šogad paredzu šī segmenta izaugsmi līdzvērtīgā apjomā.

Jāņem gan vērā, ka tā dēvētā lietotu auto tirgus niša ir izaicinājumu pilna. Pirmkārt, tā ir ikdienas konkurence ar pelēko tirgu, tam pretī liekot kvalitāti un uzticamību. Lai pircējiem piedāvātu kvalitatīvu produktu šai segmentā, ir jāatbilst vismaz trīs nosacījumiem - jābūt atbilstošām noliktavām, kvalitatīvam, augsti profesionālam auto servisam, kā arī jāspēj piedāvāt plašs auto zīmolu klāsts. Spējot nodrošināt iepriekš minētos aspektus, viennozīmīgi - jābūt arī finanšu nodrošinājumam.

2024. gada dati liecina, ka Latvijas automobiļu tirgus ir "piebremzējis". Īpaši izteikts kritums ir jaunu automašīnu segmentā. Lietoto automašīnu tirgus ir aktīvāks, taču arī tam ir savi zemūdens akmeņi. Kā šodien izvēlēties automašīnu Latvijā, ņemot vērā tirgus īpatnības? Apskatīsim argumentus.

Pērn Latvijā, pēc CSDD apkopotiem datiem, tika reģistrētas 57 826 automašīnas (gan lietotas, gan jaunas kopā), salīdzinot ar 61 652 automašīnām gadu iepriekš. Aktivitāte šajā tirgū samazinājās, un kopējais kritums bija 6,2%. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto skaits 2024. gadā bija 40 202, kas nozīmē 4,3% lejupslīdi. Savukārt, jauno auto reģistrācijas bija kritušas par 10,2% – līdz 17 624 vienību. Jāatzīmē, ka Auto asociācija ziņo par 7,2% kritumu un 17 128 vienībām, iespējams, atšķirīgo aprēķinu metožu dēļ. Jebkurā gadījumā lejupslīde jauno auto segmentā ir vispamanāmākā.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievērojami mazāk pirka jaunos auto? Šāda rīcība atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju valstī, kuras izaugsmes temps bija mēreni zems. Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm (galīgie rādītāji vēl nav zināmi), 2024. gadā Latvijā bija gaidāms vājš iekšzemes kopprodukta pieaugums (0,1%) un zema inflācija (1,3%). Euribor finansēšanas likmes stabilizējās tikai 2024. gada beigās, kā arī parādījās prognozes par tālāko samazinājumu, kas padarīs līzinga iespējas plašākas. Auto asociācija ziņo, ka darījumos ar jaunām automašīnām tikai 57% gadījumu pērn tika izmantots banku finansējums. Apkopojot šos faktus, varam saprast, kāpēc pircēju aktivitāte samazinājās – cilvēki bija piesardzīgāki. Daļa atlika auto iegādi, gaidot labvēlīgākus apstākļus. Citi deva priekšroku lētākiem variantiem. Tāpēc arī lietoto auto tirdzniecībā kritums nebija tik ievērojams.

Augot pieprasījumam pēc preču un pakalpojumu abonēšanas, Baltijas reģionā labus rezultātus uzrādījuši šī tirgus jaunpienācēji - auto abonēšanas platforma MyBee.

Pēdējos gados abonēšanas biznesa modeļa attīstību strauji veicinājuši tādi tehnoloģiju un straumēšanas milži kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon, kā rezultātā šobrīd savus produktus un pakalpojumus abonēt piedāvā ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Jaunpienācējs šajā biznesā ir auto abonēšana. Līdz šim pierasts, ka, izmantojot dažādu uzņēmumu veidotās aplikācijas telefonā, automašīnas iespējams lietot īstermiņā, taču kopš marta, kad darbu Latvijā sāka platforma MyBee, kas ietilpst Modus grupas saimē, arī pie mums, ar pāris klikšķu palīdzību, var iegūt tiesības braukt ar pilnīgi jaunu mašīnu arī ilgtermiņā.

Mazāk risku

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atsakās no īpašumtiesībām, tā vietā izvēloties dažādas preces vai pakalpojumus abonēt, atzīmē Arvis Enģelis, uzņēmuma MyBee vadītājs Latvijā, uzsverot, ka šādi pakalpojumi sniedz brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses. “Ja runājam tieši par auto abonēšanu, jāsaka, ka Baltijā tas ir salīdzinoši jauns pakalpojums. Lietuvā, kur MyBee šajā tirgū bija pirmais spēlētājs, auto ilgtermiņa abonēšana klientiem pieejama divus gadus, Igaunijā – gadu, bet Latvijā – gandrīz sešus mēnešus. Galvenā lieta, kas šajā gadījumā klientiem ir jāpārvar – pāreja no īpašumtiesībām uz lietošanas tiesībām.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” pārdošanas datiem Baltijā, šogad no janvāra līdz augustam (ieskaitot), salīdzinot ar identisku periodu pērn, par 31% audzis pārdošanas apjoms jaunu auto segmentā, veidojot 155 miljonu lielu apgrozījumu.

Tikmēr mazlietoto auto segmentā pārdošanas apjomi šajā pašā laika periodā auguši par 36%, veidojot 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Kā norāda “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, šogad jaunu auto tirgus atgriezies pie pārliecinošas izaugsmes.

“Šogad novērojam jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to ietekmējusi iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kā arī tas, ka personīgā mobilitāte aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Tāpat, lai arī jaunas automašīnas specifiskā komplektācijā aizvien ir jāgaida ilgāk, tūlītēju nepieciešamību pēc automobiļa spējām nodrošināt, piedāvājot klientiem virkni spēkratu modeļu noteiktā komplektācijā, kas atrodas “Moller Auto” noliktavās Baltijā. Jau vairākus pēdējos gadus pēc kārtas stabilu izaugsmi redzam mazlietoto auto segmentā – ņemot vērā šī segmenta konsekventi veiksmīgos rezultātus, tas ir kļuvis par dīleru nozīmīgu biznesa daļu. Pozitīvu ietekmi uz šo spēkratu segmentu atstājis gan tas, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki jaunu auto vietā labprāt izvēlas lietotas automašīnas, gan tas, ka dīleru augstā servisa un kvalitatīvā piedāvājuma dēļ kopumā uzlabojusies mazlietotu auto tirgus reputācija,” stāsta I. Gerkena.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Jaunās paaudzes elektroauto lietoto auto tirgū varētu būt konkurētspējīgākas pēc apmēram pieciem gadiem; šobrīd valstij būtu jādomā par atbalsta instrumentu uzlabošanu, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

Pašlaik sociālekonomisko apstākļu dēļ Latvijas iedzīvotāji viesbiežāk izvēlas iegādāties vismaz desmit gadus vecas automašīnas, taču šajā segmentā pieejamie elektromobiļi bieži vien neattaisno pircēju ekspektācijas, tāpēc pārsvarā lēmums tiek pieņemts par labu iekšdedzes dzinējam, teic O.Cekuls. “Tā rezultātā veidojas pretrunas starp gaidām un realitāti - cilvēki labprāt vēlētos iegādāties elektroauto, taču viņi to nevar atļauties. Vecākie elektroauto modeļi šajā gadījumā neattaisno klientu ekspektācijas ikdienā pārvietoties ar modernu transportlīdzekli, taču jaunākie pagaidām vienkārši ir pārāk dārgi,” atzīmē O.Cekuls.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 1258 jauni elektroauto, kas ir par 22,5% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pērn Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,3% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, kamēr 2022. un 2023. gadā šis apjoms bija teju 9%.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Vai atceraties kā deviņdesmito gadu sākumā kopā ar vecākiem vai vecvecākiem devāties pirmās nepieciešamības produktu meklējumos? Lielākajā daļā gadījumu primārā tirdzniecības vieta bija tirgus, savukārt veikali (nerunājot par lielveikaliem) vēl bija retums. Laiki mainījās un modernā tirdzniecība (modern trading) pārņēma mazumtirdzniecības segmentu. Šobrīd aptuveni tikai 10% no darījumiem mazumtirdzniecībā notiek tirgū (tā saucamais peer – to – peer).

Tikmēr Latvijas lietoto automašīnu tirgū dominē unikāla, bet problemātiska tendence – joprojām aptuveni 90% darījumu notiek formātā "no rokas - rokā"!

Vēsturiski lietoto automašīnu tirgus Latvijā bija ļoti vienkāršs. Deviņdesmitajos gados, kad Rumbulas plači bija teju leģendāra vieta, darījumi notika ar minimālu dokumentāciju un pilnīgi skaidrā naudā. Ģimenēm, kas meklēja jaunu auto, Rumbula bija galamērķis. Tolaik šī vienkāršā sistēma šķita loģiska, jo valsts ekonomika bija attīstības sākumposmā, un tehnoloģijas nebija tik pieejamas kā šodien. Tomēr unikāli ir tas, ka šī pieeja ir saglabājusies arī līdz mūsdienām, kad tehnoloģijas un globalizācija ir mainījušas gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Kāpēc Latvijas lietoto auto tirgus tik lēni pielāgojas pārmaiņām?

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā iegādāts par 61% vairāk jaunu hibrīdauto nekā šajā pašā laikā pirms gada, aģentūru LETA informēja "Citadele Leasing" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas apkopoto informāciju.

Pirmajā ceturksnī audzis ne tikai pieprasījums pēc hibrīdauto, bet arī automašīnām, kas aprīkotas ar gāzes dzinēju - tās iegādātas par 33% vairāk nekā pirms gada. Kopējais darījumu skaits jauno auto tirgū piedzīvojis kritumu 9% apmērā.

Biežāk pirktāko zīmolu topā pirmās piecas pozīcijas ieņem "Toyota", "Volkswagen", "Škoda", "Dacia" un "Renault" automašīnas. "Toyota", "Volkswagen" un "Škoda" ir trīs populārākie auto ražotāji gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentā.

Pirmajā ceturksnī privātpersonas visbiežāk iegādājušās tādus auto modeļus kā "Toyota Rav4", "Toyota Yaris Cross" un "Toyota Corolla". Tikmēr juridiskās personas aktīvāk iegādājušās "Toyota Hillux", "Toyota Corolla" un "Renault Master".

Auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs un “SIXT” franšīzes partneris Baltijā un Somijā – SIA “Transporent” uzņēmuma grupa – 2024. gadā sasniedza 72,1 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15 % vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumi nostiprinājuši savas vadošās pozīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī paplašinājuši darbību Somijā, pārvaldot vairāk nekā 8000 transportlīdzekļu visā reģionā.

Latvijā “Transporent” ir tirgus līderis pilna servisa auto līzingā un autoparku vadībā. Lietuvā un Igaunijā uzņēmums turpina izaugsmi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa auto nomas segmentos. Grupas peļņa pirms nodokļiem 2024. gadā sasniedza 1,56 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa – 1,3 miljonus eiro. Klientu apmierinātības rādītāji apliecina nemainīgu kvalitāti – 2024. gadā tie sasniedza 9,11 (no 10) pilna servisa līzingā un auto abonēšanā, kā arī 4,62 (no 5) īstermiņa nomā.

Biznesa veiksmes pamatā ir spēja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un klientu vajadzībām, un to var izdarīt tikai kopā ar spēcīgu komandu, spriež Justs Nekrošus (Justas Nekrošius), Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors.

MBI nav tikai automašīnu vairumtirgotājs – darbojamies kā Audi automobiļu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen automobiļu importētājs Baltijas valstīs, pārstāvot ražotājus un gādājot par zīmolu stratēģisko virzību tirgū, teic J.Nekrošus. Mūsu biznesa centrā ir attiecību veidošana ar klientu, meklējot veidus kā apmierināt ne tikai viņu vajadzības un vēlmes, bet arī piepildīt sapņus, norāda J.Nekrošus. Lai šos mērķus sasniegtu, vajadzīga spēcīga komanda, motivēti un zinoši darbinieki, kuri spēj ieraudzīt situāciju klienta acīm, izprast viņa vajadzības un piedāvāt atbilstošus risinājumus. Šī pieeja palīdz ilgtermiņā nodrošināt to, ka šie cilvēki paliks uzticīgi konkrētajam zīmolam, precei vai pakalpojumam, domā MBI izpilddirektors.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.