Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Organisko šķīdinātāju krāsu grupā 2024. gadā Latvija piegādāja tirgum 0,7% no visas pasaules eksporta.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika liecina, ka Latvija ir starp pasaules līderēm krāsu eksportā. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)

No pirmsākumiem līdz mūsdienām

Rūpnieciskai laku krāsu ražošanai Latvijā nav ļoti sena vēsture. Pirmās rūpnīcas Latvijas teritorijā tika izveidotas XIX gadsimta beigās, bet, salīdzinot ar citām nozarēm, tās bija visai nelielas.1932. gadā Latvijā strādāja 12 krāsu fabrikas, kas nodarbināja 223 darbiniekus. Tās eksportēja 1,6 tūkstošus tonnu gatavu krāsu, galvenokārt uz Igauniju, Somiju, Zviedriju un Lielbritāniju (Latviešu konversācijas vārdnīca, IX sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933, 17928. sleja). Lakas tika ražotas trijās rūpnīcās, kas nodarbināja 86 darbiniekus. Laku ražošanas apjoms bija nedaudz virs 100 tonnām gadā (Latviešu konversācijas vārdnīca, X sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933–1934, 19876. sleja). Tolaik lielākais krāsu ražotājs Latvijā bija Ķīmiskā fabrika Mārtiņš Kalniņš, kas 1939. gada saražoja 1,48 tūkstošus tonnu krāsu (Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988, 393. lpp.). Kalniņa rūpnīcas svarīgāka produkcija bija nevis krāsas, bet mazgāšanas līdzekļi.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Lai gan gandrīz deviņi no desmit (88 %) darbiniekiem ikdienā izmanto mākslīgo intelektu (MI) darbā, tā pielietojums pārsvarā aprobežojas ar vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, informācijas meklēšanu vai dokumentu kopsavilkumu veidošanu. Tikai neliela daļa (5 %) to izmanto, lai būtiski mainītu darba procesus un paaugstinātu produktivitāti, liecina EY globālais pētījums Work Reimagined Survey 2025.

Aptauja, kurā piedalījās 15 000 darbinieku un 1 500 darba devēju 29 valstīs, atklāj būtisku atšķirību starp mākslīgā intelekta ieviešanu un cilvēku gatavību to izmantot. Vienlaikus pētījums rāda, ka uzņēmumi, kuri MI rīku ieviešanu apvieno ar darbinieku apmācībām un vadības atbalstu, spēj panākt līdz pat 40 % lielāku darba produktivitāti.

Kaut arī mākslīgais intelekts arvien biežāk kļūst par ikdienas darba rīku, pētījums atklāj, ka darbinieki joprojām izjūt piesardzību tā izmantošanā. Trešdaļa respondentu jeb 37 % uztraucas, ka pārlieka paļaušanās uz MI varētu mazināt viņu prasmes un profesionālās zināšanas, savukārt 64 % norāda, ka pēdējā gada laikā izjutuši spiedienu un pieaugošu darba slodzi. Tajā pašā laikā tikai 12 % darbinieku saņēmuši pietiekamas apmācības lai izmantotu MI kā atbalstu, kas palīdz strādāt gudrāk, nevis vairāk.

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits reģionā pērn kopumā saglabājās stabils, liecina jaunākais starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona maksātnespējas pētījums (CEE Insolvency Study 2026).

Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci.

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā. Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā (-13%), savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Šprotēm Latvijas zivju konservu eksportā pievienojas siļķu, makreļu, lašu un pat kaviāra konservi.

Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija ir noteikusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu un Latvijas šprotēm Krievijas tirgus ir slēgts. Taču jau no 2015. gada Latvijas zivju konservu ražotāji ir attīstījuši citu zivju konservu eksportu un ievērojami paplašinājuši zivju konservu eksporta ģeogrāfiju.

Konservēšanas pirmsākumi

Kamēr nebija atklātas konservēšanas tehnoloģijas, vienīgais veids, kā paildzināt produktu lietošanu, bija to sālīšana, žāvēšana, kaltēšana, uzglabāšana skābā vidē (fermentēšana) vai marinēšana. Termiskās konservēšanas rūpnieciskā izmantošana aizsākās tikai XIX gadsimta sākumā, kad Francijas pavārs Nikolā Apērs (1749–1841) atklāja, ka var vairākus gadus uzglabāt ēdienu, kurš pirms tam ir ticis ievietots aizlodētās metāla kārbās, ja kārbas pirms uzglabāšanas uzkarsē virs vārīšanas temperatūras. Kad Francijas armija izsludināja konkursu par labāko metodi, kā ilgstoši uzglabāt pārtikas produktus, tieši Apēra ieteiktā konservēšanas metode – ēdiena sterilizācija metāla kārbās un stikla traukos – izrādījās visefektīvākā. 1810. gadā Apēram tika piešķirts apbalvojums un naudas prēmija par labākās konservēšanas metodes atklāšanu un pilnveidošanu. Apēra laikā gan nebija zināms, kāpēc, uzkarsējot hermētiski noslēgtu trauku virs 100 grādu temperatūras, tajā ievietotie produkti ilgstoši nebojājas.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Globālie uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgi piedzīvo augšupeju, jo daļa ekonomisko nenoteiktību, kas pēdējos gados bremzēja tirgu, sāk mazināties. Jaunākie PwC pētījuma “Global M&A Industry Trends” dati rāda: darījumu skaits pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, 2024. gadā pieauga par 17%, palielinot arī darījumu vidējo vērtību.

Tas ir labs signāls, taču pētījums iezīmē arī dažādus izaicinājumus, un no spējas tos efektīvi mazināt vai sekmīgi pārvarēt būs atkarīga tirgus aktivitāte ilgtermiņā.

M&A aktivitāte un ietekmējošie faktori

Lai gan pētījums rāda pozitīvu tendenci attiecībā uz šī brīža tirgus situāciju, ir jāatzīmē vairāki faktori, kas varētu būt svarīgi, lai atjaunotu darījumu veicēju pārliecību un nostiprinātu M&A aktivitāti ilgtermiņā.

Darījumu veicēji un tirgi joprojām analizē 2024. gada vēlēšanu rezultātus daudzās valstīs un no tiem izrietošās izmaiņas politikas virzienā, īpaši jaunievēlētā ASV prezidenta ietekmi, kura politika un nesenie rīkojumi atbalsojas visā pasaulē. Latvijā un Baltijā ģeopolitiskā nenoteiktība, turpina radīt šaubas investoriem un piegādes ķēžu stabilitātei, tomēr Baltijas reģions ir parādījis izturību, un īpaši vietējie investori aktīvi izmanto iespējas paplašināties.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Pēc īpaši aktīva 2025. gada, kad mājokļu kreditēšana Latvijā sasniedza augstāko līmeni kopš globālās finanšu krīzes, šis gads mājokļu tirgū sācies vēl jaudīgāk.

Luminor bankas dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieaudzis par 23 %, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, ik mēnesi izsniedzot finansējumu mājokļa iegādei vai būvniecībai ap 270 mājsaimniecībām Latvijā. Ņemot vērā iedzīvotāju aktivitāti, mājokļu fonda attīstību un pieejamību, mājokļu tirgum arī turpmāk ir teicams izaugsmes potenciāls.

Kreditēšanas aktivitātes kāpums aizsākās jau 2024. gada nogalē, kad būtiski palielinājās jaunizsniegto mājokļu kredītu apjoms. Iepriekšējos gados mājokļu kreditēšanas tirgus Latvijā bija stagnējis, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu ārējo faktoru ietekmē – tostarp Covid-19 pandēmijas, būvniecības izmaksu kāpuma un Euribor likmju pieauguma dēļ. Savukārt pērn kreditēšanas atjaunošanos būtiski veicināja Euribor likmju kritums, stabilāks darba tirgus un algu pieaugums.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?