Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir sākusi izpēti un sagatavojusi darba uzdevumu visaptverošam pētījumam par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā, norādīja KEM pārstāve Zane Leimane.
Valdība maijā uzdeva KEM līdz 1. septembrim sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanā, kā arī vērtēt sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostaciju (AES) būvniecībā un ekspluatācijā.
Leimane norādīja, ka KEM ir sazinājusies ar Igaunijas Klimata ministriju par Igaunijas plānotajām darbībām saistībā ar kodolenerģijas attīstību, tostarp regulējuma un uzraudzības sagatavošanu.
Igaunija ir sākusi vairākus pētījumus ar mērķi izvērtēt Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijās "Atskaites punkti kodolenerģijas nacionālās infrastruktūras attīstībā" noteiktos kodolenerģijas ieviešanas aspektus jeb infrastruktūras elementus nacionālās kodolenerģijas programmas pirmajā - pirmsprojekta izvērtējuma īstenošanas posmā. Šie pētījumi ietver izvērtējumu par radiācijas drošību, kodoldrošību un gatavību ārkārtējām situācijām, esošo un nepieciešamo tiesisko regulējumu, tostarp saistībā ar cilvēkresursu pieejamību un sagatavotību kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā.
Igaunija šogad 29. jūlijā ir informējusi Latviju, ka ir sākta nacionālā speciālā teritorijas plānojuma un tā stratēģiskās ietekmes uz vidi izvērtējuma izstrāde par novietojuma izvēli AES ar kopējo jaudu 600 megavatu (MW) un saistītai infrastruktūrai. Nacionālā speciālā teritorijas plānojuma izstrādē paredzēti divi posmi - sākot ar vietas izvēli un sākotnējo vides priekšizpēti 2026. gadā un noslēdzot ar detalizētu novietojuma un vides ietekmju izvērtējumu līdz 2029. gadam. Latvija iesaistīsies pārrobežu konsultācijās par Nacionālā speciālā teritorijas plānojuma izstrādi atbilstoši plānotajam laika grafikam.
Vienlaikus arī KEM ir sākusi izpēti un sagatavojusi darba uzdevumu visaptverošam pētījumam par kodolenerģijas attīstības iespējām Latvijā. Pētījuma tvēruma izstrādei KEM 2025. gada septembrī ir konsultējusies ar sešiem Latvijas un starptautiskiem konsultantu uzņēmumiem, kā rezultātā paredzēts izvērtēt Latvijai piemērotāko mazo modulāro reaktoru (SMR) tehnoloģiju juridiskos, tehniskos un ekonomiskos aspektus, tostarp nepieciešamos grozījumus normatīvos, no vides un tehniskā viedokļa piemērotāko novietojumu un izmaksu-ieguvumu pamatojumu.
Leimane norādīja, ka ziņojums par sarunu rezultātiem tiek izstrādāts, un tajā tiks iekļauta informācija arī par Latvijai nepieciešamajiem pētījumiem.
KEM iepriekš minēja, ka Latvijas termoelektrostaciju TEC-1 un TEC-2 darbināšana ļautu elektroenerģijas patēriņu pilnībā nodrošināt ar Latvijā saražoto elektroenerģiju, tomēr, ņemot vērā TEC augstās ražošanas izmaksas, šīs elektroenerģijas tirdzniecība nebūs iespējama tās augstās cenas dēļ. Līdz ar to pastāv risks, ka, attīstoties elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), dabasgāzes koģenerācijas stacijas ekonomisko izmaksu ziņā vairs nespēs konkurēt un, visticamāk, pārtrauks elektroenerģijas ražošanu.
Elektroenerģijas ražošana no AER nespēs elastīgi nodrošināt diennakts minimālās un maksimālās slodzes segšanu, tāpēc ir nepieciešams risinājums, lai panāktu sistēmas darbības stabilitāti, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas ražošanu par konkurētspējīgām izmaksām.
Sākotnējais izlīdzināto enerģijas izmaksu (LCOE) aprēķins liecina, ka AES ar SMR spēj ar elektroenerģijas cenu konkurēt ar citām tehnoloģijām. Tomēr, izvērtējamo aspektu loku paplašinot un iekļaujot tajā arī ražošanas diversifikāciju, tehnoloģijas brieduma pakāpi, energoresursu pieejamību un ģenerējošo jaudu pieejamību un izstrādes prognozējamību, kopējais elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izvērtējums nav viennozīmīgs, jo katrai no tehnoloģijām ir savas stiprās un vājās puses.
KEM norāda, ka Latvijas situācijā svarīgs izvērtējuma aspekts ir augstas radioaktivitātes radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo pētījumi par ģeoloģiskās glabātavas izveidi Latvijā līdz šim nav veikti. AES būves gadījumā Latvijā būs nepieciešams izvērtēt un, ja nepieciešams, izveidot arī zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātavas.






























