Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Reaģējot uz Augstākās tiesas (AT) paustajām bažām par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) izstrādās tieši tiesai adresējamas izziņas par veselības stāvokli formu, aģentūrai LETA pavēstīja TM.

Lai novērstu turpmāku tiesas procesu novilcināšanu, pieļaujot personu neierašanos tiesas sēdēs, par attaisnojumu izmantojot nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas, TM jūnijā organizēja diskusiju, kurā pārstāvji no VM, Veselības inspekcijas, prokuratūras un tiesas vienojās, ka darbnespējas lapa nevar būt neapstrīdams iemesls, lai attaisnotu lietas dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdi.

Darbnespējas lapa, kas tiek šobrīd izsniegta, ar tajā atspoguļoto informāciju neatbilst tiesas vajadzībām, vēsturiski tās mērķis nav bijis paredzēts kalpot par pamatojumu nepildīt pienākumus attiecībā uz tiesu, uzsver ministrijā, papildinot, ka VM ar TM atbalstu sagatavos nepieciešamos grozījumus, lai ātrāk ieviestu speciālas tiesai adresējamas izziņas.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas "Stabilitātei".

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Par pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesu organizēšanā amatā pazemināts Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liopa.

Kā informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa, izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka VDAA direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu.

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pieņemts lēmums par viņa pazemināšanu amatā uz diviem gadiem, pārceļot viņu uz šo termiņu Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieka amatā.

Savukārt VDAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktoram Oļegam Fiļipovičam par pieļautajiem pārkāpumiem nolemts izteikt aizrādījumu.

Kā informēja VARAM, dienesta pārbaudes komisija konstatējusi, ka šī gada 27.maijā vēlēšanu platformas vairāku komponenšu veiktspēju nevarēja atzīt par apmierinošu, un komisijas rīcībā nav ziņu, ka līdz pašvaldību vēlēšanu dienai būtu veikts atkārtots sistēmas audits.

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.

Rīgas pilsētas tiesa pēc vairāku gadu tiesvedības atzinusi, ka 2021.gada 26.aprīlī noslēgtais līgums par zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju pārdošanu starp SIA "Olmafarm" un Čehijas kompāniju "Black Duck Invest", ar kuru tika mēģināts iegūt uzņēmuma daļas vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā, ir spēkā neesošs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Rīgas pilsētas tiesas spriedums pirmajā instancē.

Tāpat tiesa atzinusi, ka "Olmafarm" bijušās valdes locekles Milanas Beļevičas rīcība, parakstot attiecīgo līgumu, bijusi prettiesiska, pārkāpjot "Olainfarm" iepriekšējā īpašnieka Valērija Maligina līdzmantinieču tiesības un uzņēmuma intereses.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Beļeviča ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Beļeviča ir iesniegusi pārsūdzību, bet nav pareizā apmērā samaksājusi valsts nodevu un attiecīgi apelācijas lieta šobrīd nav ierosināta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa šā gada 16.oktobrī vērtēs civillietas atbildētāju iesniegto blakussūdzību.

Piektdien, 29. augustā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) akcionāru sapulce izskatīja un apstiprināja Ievas Braunfeldes iesniegumu par padomes priekšsēdētāja vietnieces amata atstāšanu.

“Ievas Braunfeldes darbības laikā kā VNĪ padomes loceklei tika īstenota mērķtiecīga valsts īpašumu portfeļa modernizācija, pabeidzot vairākus kultūras nozarē nozīmīgus, sabiedrībai svarīgus projektus. Paralēli tika stiprināta valsts drošības infrastruktūra, izbūvējot robežsardzes objektus un žogu gar Latvijas ārējo robežu, kā arī sakārtotas degradētās ēkas un ieviesti ilgtspējīgi risinājumi īpašumu pārvaldībā,” uzsver VNĪ kapitāla daļu turētāja pārstāve, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Šobrīd VNĪ padomē strādā trīs padomes locekļi. Padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons par pagaidu padomes locekli tika iecelts 2019. gada 30. decembrī un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada 8. janvārī. Padomē darbojas arī Raitis Nešpors, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2026. gada 31. decembrim, un Linda Laukmane, kura padomes locekļa amatā ir no 2025. gada 30. augusta ar pilnvaru termiņu līdz 2030. gada 29. augustam. Līdz ar to ir nodrošināta VNĪ padomes rīcībspēja.

Foto: Unsplash.com / Christian Wiediger

Auto ražotāji vienmēr ir centušies piesaistīt klientus ar pievilcīgiem transportlīdzekļiem, un viens no trendiem šobrīd ir arvien lielāka izmēra diski. Nenoliedzami, ka tie lieliski izskatās vasarā, taču Latvijas mainīgās un skarbās ziemas liek autovadītājiem domāt praktiskāk. Tieši tādēļ daudzi auto īpašnieki ziemas sezonai izvēlas mazāka diametra un vienkāršāka dizaina diskus. Kāpēc tas ir ne tikai izdevīgāk, bet arī nodrošina lielāku drošību un komfortu?

Mazāki diski – papildu komfortam un drošībai

Lieli diski komplektā ar zema profila riepām ir sinonīms vasaras auto modei. Un ne velti – tie patiešām izskatās pievilcīgi, liekot citiem satiksmes dalībniekiem atskatīties. Taču ziemā situācija mainās. Sniegs, ledus, sāls un ķīmiskās vielas, kuras kaisa uz ceļiem, kā arī bedres rada nevēlamos apstākļus, kuros mazāka diametra auto diski un augstāka profila riepas izceļas ar virkni priekšrocību.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Iepriekšējais ģenerālprokurors Juris Stukāns atkārtoti plāno pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījums norādīja, ka Stukāns pašreiz atrodas izdienas pensijā, tomēr viņš LTV apliecinājis, ka plāno atkārtoti pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru elektronisko sakaru komersantam "Latvijas Mobilais Telefons" (SIA "LMT") piemērots administratīvais sods par informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informē SPRK.

SIA "LMT" ir pienākums samaksāt tai piemēroto naudas sodu 10 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2023.gada novembra ir pienākums iesniegt datus par platjoslas interneta pieejamību mobilajā tīklā, augšupielādējot tos PPĢIS (Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā), taču SIA "LMT" to neizdarīja. PPĢIS ir centralizēta datu platforma, kurā tiek apkopota elektronisko sakaru komersantu SPRK sniegtā informācija par platjoslas pārklājumu, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par interneta piekļuves pakalpojuma attīstību Latvijā.

Attiecīgi SPRK 2024.gada februārī lēma uzlikt SIA "LMT" naudas sodu par informācijas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību nesniegšanu. SIA "LMT" šo lēmumu apstrīdēja. Rīgas pilsētas tiesa sākotnēji atzina SIA "LMT" iebildumus par pamatotiem, taču Kurzemes apgabaltiesa apelācijas instancē 2025.gada jūnijā šo spriedumu atcēla, atzīstot, ka SPRK rīkojusies tiesiski. Vienlaikus tiesa noteica SIA "LMT" naudas sodu 10 000 eiro apmērā.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.

Pašlaik Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz.

VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka pērn anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku.

Lielbritānijā reģistrētā komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvji Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pārsūdzējuši prokuratūras lēmumu, ar kuru tā noraidījusi pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ar ELT 2022.gada 4.jūlija lēmumu nolemts atzīt Lielbritānijā reģistrētās sabiedrības "Kaspianlab LP" arestētos naudas līdzekļus 28 015 815 eiro, kas atrodas likvidējamās AS "ABLV Bank" kontā, un garantēto atlīdzību 100 000 eiro - par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šis tiesas lēmums stājies spēkā 2023.gada 21.aprīlī.

Šogad 4.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Jānis Baumanis nolēma noraidīt ar mantu saistītās personas "Kaspianlab LP" pārstāvja, advokāta Oskara Rodes pieteikumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.14.augustā ELT saņemta Rodes sūdzība par prokurora Baumaņa 4.augusta lēmumu. ELT sūdzību rakstveida procesā skatīs 14.novembrī, un šajā dienā arī būs pieejams tiesas nolēmums.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Globālie akciju tirgi augustā saglabāja savu dinamiku zemas volatilitātes apstākļos, atzīmējot ceturto pozitīvo mēnesi pēc kārtas.

ASV akcijas turpināja noteikt tirgus tempu, S&P 500 un Nasdaq Composite indeksiem pieaugot attiecīgi par 3,6% un 3,9%, un sasniedzot jaunas visu laiku augstākās atzīmes, lielākoties pateicoties veiksmīgam peļņas sezonas noslēgumam un pieaugošām cerībām uz federālo fondu likmes samazināšanu pēc Pauela paziņojuma Džeksonholas simpozijā. Arī Eiropas tirgi uzrādīja labu sniegumu, STOXX 600 un DAX indeksiem pieaugot par 2,7% un 2,0%, ko veicināja pozitīvie ekonomikas signāli un mazākas tarifu bažas, savukārt aizsardzības nozares akcijas krita miera gaidībās Ukrainā. Pateicoties lielo institucionālo spēlētāju pirkumiem un regulatora atbalstam, Ķīnā CSI 300 un Shanghai Composite indeksi uzrādīja izrāvienu un pieauga par attiecīgi 10,9% un 8,4%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.Bitkoina cena samazinājās par 6% līdz aptuveni BTC/USD 108 000, atkāpjoties no jūlija rekordiem.