SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

SEB banka noslēgusi faktoringa līgumu 200 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu “NovusVet,” kas plāno turpināt paplašināt savu darbību arī ārpus Baltijas valstīm.

“NovusVet” ir veterināro zāļu lieltirgotava un kompetenču centrs dzīvnieku labklājības, veselības un ēdināšanas jomā. Uzņēmums sadarbojas gan ar zemnieku saimniecībām, gan veterinārajām klīnikām un uzņēmumiem visā Baltijā. Izmantojot SEB bankas faktoringa pakalpojumu, uzņēmums saviem sadarbības partneriem varēs piedāvāt vēl labākus apmaksas nosacījumus, neapgrūtinot uzņēmuma paša naudas plūsmu.

“Esam lepni, ka varam sadarboties ar savas nozares čempioniem, kuri turpina augt un attīstīties. Faktoringu pēdējo gadu laikā izvēlas aizvien vairāk augošu uzņēmumu, jo šis finanšu instruments uzlabo naudas plūsmu un ļauj novirzīt uzņēmuma paša resursus biznesa attīstībai. “NovusVet” ir lielisks piemērs, kas rāda, kā dziļas zināšanas un kompetence kādā jomā var tikt pārvērsta sekmīgā biznesā ar lielu izaugsmes potenciālu,” uzsver SEB bankas faktoringa nodaļas vadītājs Jānis Moisejs.

"SEB banka" izsniegusi 7,5 miljonu eiro aizdevumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumam "Digmatix", informēja "SEB bankas" pārstāvji.

Uzņēmums aizdevumu izmantos lielākā kreditora pārfinansēšanai, stiprinot uzņēmuma izaugsmi.

"Digmatix" nodrošina "Microsoft" biznesa lietojumprogrammu platformā balstītus risinājumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Aizdevums ļaus uzņēmumam turpināt attīstību, vienlaikus optimizējot finanšu struktūru un stiprinot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem.

“SEB bankas piešķirtais finansējums ir būtisks risinājums “Digmatix” finanšu struktūras pilnveidei, kas mums ļaus fokusēties uz ambiciozu stratēģisku izaugsmi Centrāleiropas reģionā,” norāda “Digmatix” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

"Digmatix" galvenais birojs atrodas Rīgā, savukārt grupas pārstāvniecības darbojas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Lielbritānijā un Horvātijā. Patlaban "Digmatix" grupā strādā vairāk nekā 400 darbinieku. Uzņēmuma specializācija ietver "Microsoft Dynamics" ERP un CRM sistēmu ieviešanu, mākslīgā intelekta risinājumus, mākoņpakalpojumus un inteliģentu biznesa procesu automatizāciju, piedāvājot pielāgotus risinājumus uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanai.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Investējot trīs miljonus eiro, vietējā kapitāla industriālo metālizstrādājumu vairumtirgotājs “JMJ Tirdzniecības grupa” noslēdzis pirmo posmu uzņēmuma darbības paplašināšanā. Projekta ietvaros izbūvētas jaunas biroja un noliktavas telpas Krustpils ielā, kā arī labiekārtota uzņēmuma teritorija.

Nākamo divu gadu laikā noliktavu telpu paplašināšanā un uzņēmuma eksporta apjoma kāpināšanā plānots investēt vēl divus miljonus eiro.

Pirmās kārtas ietvaros “JMJ Tirdzniecības grupa” izveidoja 2000 m² plašas noliktavas un biroja telpas, kas būtiski uzlabojušas uzņēmuma darbības efektivitāti. Jaunā noliktava ir īpaši pielāgota industriālo metālizstrādājumu uzglabāšanai, tajā ieviestas jaudīgākas tehnoloģijas un aprīkojums, kas optimizē krājumu pārvaldību un uzglabāšanas procesus. Jaunā infrastruktūra ļāvusi uzņēmumam palielināt uz vietas pieejamo materiālu apjomu par 30 %, tādējādi uzlabojot arī uzņēmuma eksportspēju.

“Esam spēruši nozīmīgu soli attīstībā, kas ļaus mums nodrošināt vēl plašāku produktu klāstu un ātrāku piegādi. Nozarē strādājam jau vairāk nekā 23 gadus, zinām savu klientu, redzam tirgus potenciālu. Jaunās noliktavas būvniecības procesā šķita, ka platības būs vairāk, nekā nepieciešams, taču jau šobrīd redzam, ka ar nākamās kārtas būvniecību kavēties nedrīkstam,” komentē Māris Griķis, “JMJ Tirdzniecības grupa” valdes loceklis.

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

No šī gada ieviestais banku solidaritātes nodoklis neveicinās kreditēšanas apjomu pieaugumu, turklāt, ja bankas mēģinātu panākt 10% kreditēšanas kāpumu, lai saņemtu nodokļa atlaidi, ekonomika tiktu dzīta strupceļā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim," skaidroja Tetere.

Viņa atgādināja, ka šāds kreditēšanas pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007.gadā. Tetere uzsvēra, ka, mēģinot sasniegt tādu kreditēšanas apjomu kāpumu, mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

A klases biroju kompleksā Satekles biznesa centrs darbu sāk SEB bankas klientu apkalpošanas centrs.

Tādējādi "Satekles biznesa centrs" kļūst par stratēģiski nozīmīgu daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, vienlaikus stiprinot tā nozīmi kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Rīgā un visā Baltijas reģionā.

“Jau vairākus gadus “Linstow Baltic” ieņem vadošo lomu “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, īstenojot ilgtspējīgus un ilgtermiņā nozīmīgus projektus – no tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanas līdz A klases biroju centra “Origo One” izveidei. "Satekles biznesa centrs" ir nākamais stratēģiskais attīstības posms, kas ilgtermiņā stiprinās šīs apkaimes potenciālu un konkurētspēju, stiprinot Rīgas pozīcijas kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. “SEB banka” kā galvenais nomnieks sniedz būtisku pievienoto vērtību apkaimes attīstībai, veidojot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un uz nākotni orientētu uzņēmējdarbības vidi pašā Rīgas centrā,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

SEB banka piešķīrusi finanšu līzingu 444 tūkstošu eiro apmērā tehnoloģiju uzņēmumam “Giraffe360”, kas ir izstrādājis un visā pasaulē veiksmīgi attīsta mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei.

Finansējums paredzēts datu centra paplašināšanai, jo strauji augošajam uzņēmumam ir nepieciešama papildu kapacitāte klientu datu drošai un ātrai apstrādei.

“Novērtējam, ka SEB banka ir pievērsusies tehnoloģiju uzņēmumu finansēšanai. Tie darbojas nozarē, kuras potenciālu ir grūti apjaust, taču tās attīstība ir strauja, dinamiska un vērienīga. No sešiem cilvēkiem 2016. gadā, esam izauguši jau līdz vairāk nekā 200 darbinieku komandai, kas lielākoties nodarbināti Rīgā un Liepājā, bet mums ir arī biroji Londonā un Mančestrā, Apvienotajā Karalistē, kā arī Maiami, ASV. Klientus apkalpojam 30 valstīs. Apmēram 70% mūsu apgrozījuma veido klienti ASV un Apvienotajā Karalistē. SEB bankas piešķirto finansējumu izmantosim mūsu datu centra paplašināšanai un tas ļaus uzņēmumam kļūt vēl efektīvākam,” saka “Giraffe360” finanšu direktors Gints Sloka.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.