Šī gada jūnijs iezīmē rūpniecības atkopšanos. 2025. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecībā pieaugums pret pērnā gada jūniju ir 7%, kas ir prāvākā izaugsme kopš 2022. gada maija. Kopumā tieši šīs sadaļas izaugsme ir labs indikators un liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Ražošanas apjomi palielinājās elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 19,2%, bet saruka ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,1%.

Atkopjas kokrūpniecība un pārtikas ražošana

Lielākais rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums apstrādes sadaļā bijis gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 31,1%, tad seko nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – pieaugums par 18,3%, pieaugums arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 14,8%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 12,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,4%. Pēc apjoma būtiskākās nozares apstrādes rūpniecībā ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar šā gada septembri, ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2024. gada oktobri, palielinājās par 0,7 %, eksportētajai produkcijai – par 2,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 3,8 %, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas – par 1,6 %.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā; vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs; atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada augustu, ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,1%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, palielinājās par 0,3%, eksportētajai produkcijai - par 2,4%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 2,4%, eksportam uz valstīm ārpus eirozonas - par 2,3%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā; vairākās pārtikas produktu ražošanas apakšklasēs; ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē; atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē; ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē; datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

ASV administrācijas tarifu politika joprojām ir analītiķu uzmanības centrā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par atbildes tarifu piemērošanas pauzi līdz 8. jūlijam, nenoteiktība uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas augsta. Tas tieši ietekmē gan eirozonas, gan Baltijas reģiona ekonomiku.

Joprojām nav skaidrības par to, kāds būs galīgais tirdzniecības nolīgums starp ASV un ES. Tomēr – vai gaidāmās pārmaiņas patiešām apdraud rūpniecību vai arī uzņēmumi spēj laikus pielāgoties?

Tarifu skarto uzņēmumu optimismam augstākais līmenis pēdējo 7 mēnešu laikā

Tarifi ietekmē ķīmijas, farmācijas, plastmasas un gumijas, metālapstrādes, elektronikas, mašīnbūves un iekārtu, transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumus. Bankas Citadele izstrādātais tarifiem jutīgo nozaru gaidu indekss liecina, ka maijā eirozonas uzņēmumu optimisma līmenis šajās nozarēs salīdzinājumā ar aprīli nepieauga, taču joprojām bija augstākais pēdējo 7 mēnešu laikā.Pēc ASV paziņojuma par atbildes tarifu piemērošanas pauzi eirozonas uzņēmumi turpina īstenot tā saukto avansa eksportu uz ASV — preces tiek eksportētas un uzkrātas noliktavās ASV. Šāda stratēģija ļautu uz kādu laiku saglabāt preču cenas nemainīgas ASV tirgū pat tad, ja ASV administrācija galu galā izlemtu paaugstināt tarifus importam no Eiropas Savienības.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Pirms augsta līmeņa sanāksmes par veidiem, kā atbalstīt novājināto Vācijas tērauda nozari, Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils aicinājis stingrāk vērsties pret Maskavu un izbeigt tērauda importu no Krievijas.

Nekavējoties vajadzētu "pilnībā pārtraukt visa tērauda importu no Krievijas," sarunā ar aģentūru DPA norādīja Klingbeils.

"Uz Krievijā ražotām un Eiropas Savienībā (ES) tālāk apstrādātām tērauda plātnēm joprojām neattiecas sankcijas," uzsvēra ministrs, kas ieņem arī vicekanclera amatu. "Nevienam, kas strādā mūsu tērauda rūpniecībā, nevar izskaidrot, kāpēc Eiropa joprojām tur atvērtu tirgu [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam."

Tērauda plātnes ir prekursors, ko izmanto lokšņu un ruļļu ražošanā.

Klingbeils uzsvēra, ka uz globālo jaudas pārpalikumu un dempinga cenām ir jāatbild arī "ar lielāku Eiropas patriotismu", tas ir, paplašinot vietējo ražošanu un dodot priekšroku augstas kvalitātes tēraudam, kas ražots Vācijā un Eiropā.

Igaunijas pārtikas rūpniecības grupas "Maag Grupp" apgrozījums pērn bijis 494,6 miljoni eiro jeb par 29,3% lielāks nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pagājušajā gadā bijusi 6,2 miljoni eiro jeb 5,5 reizes mazāka nekā 2024.gadā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Tikmēr peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) pērn bija 29,4 miljoni eiro jeb divas reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Kā norādīts pārskatā, ievērojamais ieņēmumu un EBITDA pieaugums atspoguļo grupas stratēģisko paplašināšanos, 2023.gada septembrī iegādājoties Somijas koncerna "HKScan" Baltijas valstu uzņēmumus, un ievērojami palielinājušies darbības apjomi ir nostiprinājuši grupas tirgus pozīcijas un finanšu rezultātus.

Pagājušajā gadā grupa pamatlīdzekļos investēja 15,6 miljonus eiro, tostarp 5,2 miljonus eiro piena rūpniecībā un 9,6 miljonus eiro gaļas rūpniecībā. Gadu iepriekš investīcijas pamatlīdzekļos sasniedza 6,6 miljonus eiro.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.

Meža nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem balstiem Latvijas tautsaimniecībā ar būtisku pienesumu gan iekšzemes kopproduktā, gan valsts eksporta struktūrā. Nozare, kas aptver mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, 2023. gadā nodrošināja 6% no IKP un veidoja 17% no kopējā preču eksporta jeb 3,3 miljardus eiro.

Šie rādītāji apliecina, ka meža nozare ne tikai ir lielākā ražojošā nozare Latvijā, bet arī viens no galvenajiem konkurētspējas un ekonomiskās stabilitātes virzītājiem.

Koks, koka izstrādājumi un kokogles joprojām ir Latvijas eksporta preču līderos, kas apliecina nozares nozīmi globālajā tirgū. Vienlaikus nozares izaugsme prasa arī mērķtiecīgu politiku un investīcijas inovācijās, apstrādes jaudu modernizēšanā un cilvēkkapitāla attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā vidē.

Neraugoties uz iespaidīgajiem rezultātiem, meža nozarei ir virkne izaicinājumu – klimata mērķu ieviešana, globālās piegādes ķēžu pārkārtošanās un pieaugošās prasības attiecībā uz vides ilgtspēju. Tāpēc nepieciešama stratēģiska pieeja, kas ļauj līdzsvarot ekonomisko izaugsmi ar ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu.

Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.

Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.

Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%

ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 20,1 tūkstotis brīvo darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Privātajā sektorā bija 10,7 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā - 9,4 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,2%, bet privātajā - 1,7%.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 3,8 tūkst. jeb 15,9%. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 2,1 tūkst. jeb 16,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 1,7 tūkst. jeb 15,4%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija 891,4 tūkst. aizņemto darbvietu. Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, palielinājies par 1,6 tūkst. jeb 0,2%. Privātajā sektorā tas palielinājies par 2,9 tūkst. jeb 0,5%, bet sabiedriskajā sektorā samazinājies par 1,3 tūkst. jeb 0,5%.