Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Pēdējos mēnešus arvien skaļāk Latvijā sāk runāt par to, ka trūkst būvmateriāli un tādēļ arvien vairāk jādrupina un jāpievieno būvmaisījumiem otrreizēji izmantojamais betons, asfalts un citi materiāli.

Šīs runas nav bez pamata – atvest šķembas no karjera līdz Rīgai izmaksās apmēram 20 eiro par kubikmetru. Nopirkt drupināta betona šķembas no būvmateriālu pārstrādātāja maksās apmēram 8,50 eiro kubikmetrā. Tas pats ar smiltīm, kuras izmanto dažādu tukšumu un nelīdzenumu aizpildīšanai – jaunas no karjera maksās kādus piecus eiro kubikmetrā, otrreizējās, kas iegūtas drupinot būvmateriālus – apmēram 50 eirocentus kubikmetrā. Vai gan kāds brīnums, ka būvgružu pārstrādātāji nespēj apmierināt pieprasījumu pēc otrreizēji izmantojamiem būvmateriāliem un visas saražotās šķembas un smiltis tiem burtiski izrauj no rokām?

Varētu jautāt – kādēļ gan pilnībā nevarētu pāriet uz otrreizēji izmantojamiem būvmateriāliem. Te diemžēl atduramies pret problēma – otrreizēji izmantojamo drupināto būvmateriālu apjoms ir pilnībā atkarīgs no būvgružu apjoma, kas tiek saņemts no celtniekiem. Turklāt jāņem vērā, ka par būvgružiem notiek konkurence starp pārstrādātājiem un valstu robežu tuvumā pat starptautiska konkurence starp Baltijas valstīm. Vēl viens ierobežojums otrreizējo būvmateriālu izmantošanai ir lielais enerģijas patēriņš, kas nepieciešams to drupināšanai un malšanai.

Uzņēmums DPD Latvija atklājis Latvijā unikālu robotizētu sūtījumu šķirošanas līniju, kurā automatizēti roboti veiks sūtījumu šķirošanas procesu, nodrošinot sūtījumu šķirošanu līdz pat 400 dažādiem sūtījumu piegādes virzieniem.

Iecerēts, ka ar jauno, Latvijā unikālo tehnoloģisko risinājumu DPD Latvija spēs nodrošināt augstāku šķirošanas efektivitāti un precizitāti, kā arī ātrāku sūtījumu apstrādi, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, jo sūtījumu skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par vairāk nekā 25%.

DPD Latvija darbu sāks vairāk nekā sešdesmit šķirošanas robotu, kuru skaits nākotnē, iespējams, vēl palielināsies. Galvenais ieguvums, izmantojot šķirošanas robotus, ir iespēja maksimāli uzlabot darbību precizitāti, tādējādi paaugstinot kopējo efektivitāti. Klientiem tas ilgtermiņā nozīmē arī ātrāku un uzticamāku piegādes plūsmu, jo automatizētā sistēma ļauj precīzāk un ātrāk apstrādāt lielāku sūtījumu skaitu.DPD Latvija ir pirmā loģistikas kompānija Latvijā, kurā darbu sākuši roboti.

Pagājušā gada nogalē “Latvijas Zaļais punkts” aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, lai noskaidrotu, kā pēdējo divu gadu laikā ir mainījušies sabiedrības atkritumu šķirošanas paradumi. Ir gan labas, gan ne tik labas ziņas. Mājsaimniecības atkritumus šķiro 79 % iedzīvotāju, un tas ir labi, jo tas ir daudz.

Ne tik labi – pēdējos gados šis rādītājs nav mainījies, un tas nozīmē, ka faktiski esam sasnieguši griestus un turpmāka šķirošanas izaugsme var izrādīties izaicinoša. Priecē galvenā motivācija šķirot – rūpes par vidi, uz ko norāda divas trešdaļas aptaujāto. Tas ļauj cerēt, ka, vēl vairāk attīstoties infrastruktūrai un jau kopš bērnības veidojoties izpratnei par šķirošanu, varbūt panāksim, ka nākotnē atkritumus šķiros ja ne gluži visi, tad vismaz visi tie, kuri šobrīd sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Vairāk konteineru – vairāk šķirotāju

Mēdz teikt, ka dabūt 20 % šķirotāju ir vienkārši, bet 80 % jau ir maksimums. Ar katru procentpunktu pieaugums ir lēnāks. 79 % ir gandrīz griesti, it sevišķi bezmaksas šķirošanas sistēmā, kas ir iespēja samazināt izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem. Kā zināms, nauda ir spēcīgs motivators. Un tomēr pat taras depozīta sistēmai, maksājot taustāmu naudu par katru nodoto pudeli, izdodas nodrošināt tikai 91–92 % atdevi. Tā notiek daudzās valstīs, ne tikai Latvijā. Arī tad, ja šķirošanas konteinerus uzstādītu ik pa 100 metriem, vienmēr atradīsies kāds, kurš pat par naudu būs pārāk slinks, lai atnestu savu dzēriena pudeli atpakaļ no meža.Tomēr nešķirotāju, kuri kā galveno šķērsli min konteineru nepieejamību, kļūst arvien mazāk, un tā ir laba zīme. Viņu skaits pēdējo četru gadu laikā ir sarucis par 16 procentpunktiem, kas liecina par divām pozitīvām tendencēm: infrastruktūra ir attīstījusies, un šis arguments cilvēkiem nav bijis tikai aizbildinājums. Tātad var cerēt, ka arī tie 60 % nešķirotāju, kuri apgalvo, ka šķirotu, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami atkritumu šķirošanas konteineri, ar laiku patiešām to darīs.

Kas notiek ar kokmateriāliem pēc tam, kad tie ir kļuvuši par būvgružiem? Un kā vismaz daļai izlietoto kokmateriālu var piešķirt otro dzīvi?

Patiesību sakot, tādu vienotu koka būvgružu nemaz nav, jo visi šīs kategorijas būvgruži iedalās divās lielās grupās – izlietotās koka paletes, kuras dažādos būvniecības darbos uzkrājas ievērojamos apjomos, un paši koka būvgruži, kas ir izlietotie koka dēļi, logu rāmji un dažādi modernie mēbeļu plātņu materiāli, kuros koka putekļi vai skaidas sajauktas ar epoksīdu sveķiem vai citiem materiāliem. Galvenais mehānisms, kā būvnieki un būvgružu savācēji tiek motivēti savākt koka būvgružus ir ražotāja atbildības sistēma jeb RAS. Tā ir sistēma, kuras būtība ir nodrošināt, ka preču ražotāji un tirgotāji sedz atbildību par savu produktu un iepakojuma radītajiem atkritumiem, organizējot to savākšanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, tādējādi samazinot dabas resursu nodokļa (DRN) slogu un veicinot aprites ekonomiku. Vienkārši skaidrojot – ražotājiem, kas ar savu darbību rada atkritumus tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Lai no tā atbrīvotos vai samazinātu, tiem jāpiedalās ražotāja atbildības sistēmā. ŠĪ sistēma attiecas arī uz celtniekiem un – ja uzņēmums ir pievienojies ražotāja atbildības sistēmai un izpilda tās prasības, tad DRN var nemaksāt pilnā apjomā vai arī nemaksāt nemaz.

Katru reizi, kad kāds kaut ko būvē vai remontē rodas būvgruži. Pieņemu, ka jebkurš, kurš nodarbojas ar būvniecību, saprot, ka tos nevajadzētu vest uz atkritumu poligoniem vai izmest mežā, bet gan pārstrādāt, jo no būvgružiem var ražot šķembas, smiltis, dedzināmos atkritumus, plastmasas granulas, vēlreiz var izmantot arī stiklu un kartonu.

Kā celtniecības uzņēmums vai atbildīgais par būvniecību konkrētajā objektā izvēlas atkritumu pārstrādātāju un to, kurš aizvāks būvgružus? Pēc cenas, jūs teiksiet. Vairumā gadījumu tā būs pareiza atbilde. Tomēr izvēloties tikai pēc cenas un neņemot vērā citus faktorus, nav iespējams iegūt dažādas ērtības, kuras kļūst arvien svarīgākas arī būvgružu aizvākšanā.

Kas ir šīs ērtības? Pirmkārt, tās ir ar GPS pozicionēšanas sistēmu aprīkotas automašīnas – tas ļauj zināt, kur tieši atrodas konkrētā būvgružu izvešanas automašīna un prognozēt pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Otrkārt, uzņēmums, kuram ir nevis vienkārši zvanu centrs, kurš pieņem zvanus un tikai pēc vairākām stundām vai dienas spēj atbildēt uz uzdoto jautājumu, bet gan uzņēmums ar īstu dispečeru dienestu, kas uz jebkuru uzdoto jautājumu spēj atbildēt šeit un tagad, dažu sekunžu laikā.

Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” oficiāli atklājis modernāko un lielāko dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centru Baltijas reģionā.

Jaunajā rūpnīcā ieguldīti aptuveni 18 miljoni eiro, un tajā darbosies modernākie mākslīgā intelekta risinājumi, kas var identificēt un šķirot 13 iepakojuma veidus, gandrīz dubultojot šķirošanas efektivitāti.

"Jaunais dalīti savāktā iepakojuma šķirošanas centrs iemieso mūsu apņemšanos atkritumu apsaimniekošanas kultūras attīstībā. Uzņēmuma turpmāko gadu mērķis ir palielināt tā efektivitātes rādītājus, veicinot “Ecoservice” straujāku attīstību Baltijas tirgū, un jaunais šķirošanas centrs ir būtisks pakāpiens šo mērķu sasniegšanā. Mēs ne tikai šķirojam atkritumus – mēs veidojam infrastruktūru, lai virzītu aprites ekonomiku kā Lietuvā, tā arī Baltijā, tādējādi radot ilgtspējīgāku nākotni," sacīja “Ecoservice” izpilddirektore Jurgita Nacevičiene.

Igaunijā, pie Tallinas atklāts loģistikas uzņēmuma “SmartPosti” lielākais šķirošanas centrs Baltijā. Tā izveidē investēti aptuveni 14 miljoni eiro.

Šķirošanas centrs aizņem aptuveni 7500 kvadrātmetru lielu platību. Tā šķirošanas līnijas jauda ir vairāk nekā divkāršota salīdzinājumā ar iepriekšējo. Nākotnē termināli plānots paplašināt vēl par 2400 kvadrātmetriem.

SmartPosti vadītājs Baltijas valstīs Gediminas Mickus uzsver, ka jaunais šķirošanas centrs ir nozīmīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī visam Baltijas reģionam. "Tas izceļas ar ievērojamu ārvalstu investīciju apjomu, kas veicina reģiona loģistikas kapacitāti un rada priekšnoteikumus e-komercijas tālākai attīstībai," viņš norāda.

"Straujais sūtījumu apjoma pieaugums radīja nepieciešamību pēc jauna un daudz efektīvāka risinājuma," skaidro Mickus. "Jaunā centra atvēršana palīdzēs mums saglabāt vadošo pozīciju tirgū kvalitātes ziņā un turpināt nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus pat visnoslogotākajos iepirkšanās periodos.”

Statistiski Latvijā šķiro gandrīz visus būvniecības atkritumus, bet realitātē tiek šķirots un atkārtoti izmantots tikai mazs to apjoms, 4.martā atzina diskusijas "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" dalībnieki.

SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts atzina, ka gandrīz visi būvniecības atkritumi ir atgūstami otrreizējai izmantošanai un nekas nav apglabājams.

Aizbalts uzsvēra, ka būvatkritumu pārstrādei potenciāls ir liels, atkritumu pārstrādes uzņēmumi gaida materiālu, tiem ir jaudas pārstrādei un atkritumus var atgriezt atpakaļ apritē.

Vienlaikus Aizbalts norādīja, ka pārstrādāto materiālu sertificēšana izmantošanai kā galamateriāliem ir ļoti ilgs un sarežģīts process.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs piekrita, ka pastāv problēmas ar būvgružiem - būvlaukumos konteineros tiek samests viss, kas pagadās, un neviens nezina, kur tas tiek aizvests. Ļoti daudz būvgružu bez jebkādiem dokumentiem tiek aprakti zemē, teica Kupčs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā būvniecības nozare nodarbināja 64 tūkstošus cilvēku, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk, nekā vēl gadu iepriekš. Nodarbināto skaits sarūk, nevis tāpēc, ka darbinieki nav vajadzīgi, bet gan tāpēc, ka aizvien mazāks skaits cilvēku izvēlas darbu šajā jomā.

Arī 2025. gadā nozares uzņēmēji turpināja saskarties ar darbaspēka trūkumu, meklējot aizvien jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk ar mazāku darbinieku skaitu. Lai gan ir nozares, kurās darbinieku trūkumu risina, piesaistot pensionējušos speciālistus, būvniecībā tas nav risinājums. Darbs bieži ir fiziski smags, to ietekmē laikapstākļi, kā arī būvniecības objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas daudzos gadījumos nozīmē – strādājošie ir ilgstoši prom no mājām.

Vairāk būvatļauju un lielākas platības

Aizvadītais gads būvniecības nozarē kopumā bija veiksmīgs – auga gan būvniecības produkcijas apjoma indekss, gan būvniecības produkcijas apjomi, arī mūsu uzņēmuma apgrozījuma pieaugums bija 7% (salīdzinot ar 2024. gadu). Analizējot kopumā izsniegto būvatļauju skaitu rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, varam secināt, ka aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ne tikai vairāk projektu (par 11% vairāk būvatļauju), bet arī platības ziņā ievērojami lielāki objekti.

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Pēc plaša ugunsgrēka atkritumu šķirošanas rūpnīcā visā Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas mērs Valds Benkunsks.

Viņš teica, ka atbildīgajām institūcijām ir jāvienojas par to, kā uz laiku līdz rūpnīcas atjaunošanai utilizēt Viļņas iedzīvotāju atkritumus.

"Viļņā ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo ir problēmas ar atkritumu utilizēšanu. Mums ir sarunas ar privātajiem uzņēmumiem, pārvadātājiem, kas strādā ar atkritumiem un kuriem ir privātās šķirošanas līnijas, lai maksimāli izmantotu viņu iespējas šķirot un sadedzināt atkritumus koģenerācijas elektrostacijā," teica Benkunsks.

"Pagaidām var izmantot otro variantu - nešķirotus atkritumus kādu laiku var sadedzināt Viļņas koģenerācijas elektrostacijā. Iestādēm ir jāvienojas par ārkārtējos situāciju un jāpieņem visi lēmumi, lai nodrošinātu šīs iespējas pieejamību. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā atkritumus var apglabāt poligonā," viņš klāstīja.

Latvijā turpina palielināties iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā – to apliecina vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Latvijas Zaļā punkta” apkopotie dati.

2025. gada pirmajos četros mēnešos “Eco Baltia vide” sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” izvietotajos konteineros savāktas 838 tonnas tekstilizstrādājumu. Tas ir par teju 30 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā, kad tika savāktas 647 tonnas. Šie rādītāji apliecina iedzīvotāju augošo gatavību šķirot tekstilu, tomēr vienlaikus izgaismo sistēmas izaicinājumus – pie šāda pieprasījuma pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pieejamu tekstila šķirošanas infrastruktūru visā Latvijā.

Arī aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju iesaiste tekstila šķirošanā pieaug. “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījumā veiktās SKDS aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri šķiro nolietoto tekstilu, ir pieaudzis no 19 % līdz 30 %.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak atver jaunu loģistikas termināli Kauņā. Terminālis atrodas stratēģiskā vietā pie Kauņas-Klaipēdas šosejas un būs spējīgs apstrādāt aizvien lielāku gan standarta, gan nestandarta izmēra sūtījumu apjomu, paredzot, ka nestandarta sūtījumu skaits dubultosies.

Jaunais terminālis, kas ir lielākais Venipak tīklā un aizņem 11 000 kvadrātmetru platību, spēs apstrādāt līdz pat 50 000 sūtījumu dienā

Projektā ieguldīti 2 miljoni eiro, un no termināla katru nakti aptuveni 100 kravas automašīnas piegādās sūtījumus uz Baltijas valstīm un Poliju.

Venipak vadītājs Andrius Ladauskas norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā, paplašinot savu darbību Lietuvā un citās Baltijas valstīs, uzņēmums ir pāraudzis savu iepriekšējo Kauņas termināli. Jaunā termināļa atvēršana ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vērsts uz efektīvu procesu nodrošināšanu un klientu pieaugošo prasību apmierināšanu.

"E-komercijas straujā izaugsme ir palielinājusi pieprasījumu pēc augstas kvalitātes, ērtas un ātras piegādes. Daudziem e-komercijas uzņēmumiem tas ir nozīmīgs konkurences faktors. Esam pārliecināti, ka jaunais, modernākais un efektīvākais loģistikas terminālis ne tikai palielinās sūtījumu caurlaidību un iekšējo procesu efektivitāti, bet arī veicinās mūsu klientu izaugsmi. Mēs būsim daudz ātrāki, lai apmierinātu aizvien augstākās klientu prasības," uzsver A. Ladauskas.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.

Vides apsaimniekošanas nozari 2025. gadā iezīmēja procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, aģentūrai LETA pauda vides apsaimniekošanas kompānijas AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš norādīja, ka 2025. gadā nozarē iezīmējās procesu automatizācija un efektivitātes paaugstināšana, ko veicina gan darbaspēka pieejamības izaicinājumi, gan nepieciešamība samazināt izmaksas. Pieauga ieguldījumi modernās atkritumu šķirošanas, pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģijās, kā arī procesu centralizācijā.

Gulbis atzīmēja, ka būtiska tendence bija arī digitālo risinājumu attīstība klientiem, kas ļauj vienkāršot pakalpojumu saņemšanu un uzlabot caurspīdīgumu. Vienlaikus arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta darbinieku iesaistei un motivācijai.

Nozare kopumā arvien skaidrāk pozicionē sevi aprites ekonomikas kontekstā, apliecinot, ka atkritumi tiek uztverti kā resurss.

Aprites ekonomika nav tikai vides jautājums – tā ir izaugsmes iespēja. Eiropas Savienībā šīs nozares jau šobrīd rada simtiem miljardu eiro un nodrošina miljoniem darbavietu ar būtisku izaugsmes potenciālu līdz 2030. gadam. Taču katrs resurss, kas izkrīt no aprites, nozīmē ne tikai piesārņojumu, bet arī tiešus ekonomiskus zaudējumus.

Pērn plastmasas pārstrādes nozare Eiropas Savienībā (ES) nonāca krīzē. Augstas enerģijas cenas, svārstīgas pirmreizējo izejvielu cenas un lēts imports, kas nereti tikai uz papīra bija “pārstrādāts”, radīja teju “perfektu vētru”. Rezultāts – pārstrādes uzņēmumu bankroti un investīciju bremzēšanās. Tas skaidri parādīja: ar atsevišķām prasībām, piemēram, minimālo pārstrādātā satura īpatsvaru PET pudeļu iepakojumā, nepietiek, ja tirgus un regulējums paliek sadrumstalots.

Šī situācija piespieda Eiropas Komisiju (EK) rīkoties straujāk. Aprites ekonomikas regulējums tiek virzīts divos posmos – vispirms ar pilotpasākumiem, lai stabilizētu nozari, bet 2026. gadā sekos Aprites ekonomikas akts ar strukturālām pārmaiņām otrreizējo izejvielu tirgū. Viens no būtiskiem soļiem ir vienoti ES nosacījumi plastmasas atkritumu beigu statusa noteikšanai, kas var vienkāršot pārstrādātāju darbu un nodrošināt stabilu augstas kvalitātes izejvielu pieejamību. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai noteiktu vienādas prasības kā ES radītajiem, tā arī no trešajām valstīm importēto materiālu atzīšanai un kvalitātes prasību pielīdzināšanai. Šis ir uzdevums, kas līdz 2026. gada beigām EK ir jāizdara.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

AS “CleanR Grupa” emitētās obligācijas 15 miljonu eiro apmērā no 4.februāra ir iekļautas “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, iezīmējot nozīmīgu posmu uzņēmuma attīstības stratēģijā un pāreju uz augstākiem kapitāla tirgus standartiem, informēja “CleanR Grupā”.

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā pieprasījums pēc “CleanR Grupas” obligācijām 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu. Institucionālo un privāto investoru pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro, ievērojami pārsniedzot obligāciju piedāvājuma mērķi – 15 miljonus eiro.

“Trīs gadus pēc pievienošanās “First North” tirgum “CleanR Grupa” ir sasniegusi nākamo attīstības pakāpi, ienākot “Nasdaq” regulētajā tirgū. Uzņēmuma apņēmība veidot tīrāku, mūsdienīgāku un ilgtspējīgāku Latviju ir guvusi spēcīgu investoru atbalstu. Apsveicam “CleanR Grupu” ar šo nozīmīgo sasniegumu un priecājamies par vēl vienu Latvijas uzņēmumu, kas kapitāla tirgu saskata kā iespēju – ne tikai sev, bet arī sabiedrībai,” gandarījumu pauž “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.