Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.
Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?
Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.
Otrs būtiskais aspekts ir inovācijas statistikas datu pieejamības veidošanā. Te ir stāsts ne tikai par to, kur šos datus iegūstam, bet arī par to, kā tos izmantojam. Proti, ir grūti paziņot klientam, ka vajadzētu darīt šādi un, iespējams, kaut kas sanāks. Ir būtiski, lai CSP iekšienē ir vienība, kas spēj eksperimentēt ar datiem, piemēram, dot jau konkrētu piedāvājumu, uzrunājot klientu, sak, vai zinājāt, ka varat uz kartes iegūt tūristu kustību laikā? Trešā lieta ir birokrātijas mazināšana. Proti, ja ir pieejami dati, tad nav nepieciešamības tos vēlreiz iedzīvotājam vai uzņēmējam prasīt! Tās ir trīs tēmas, kas ir centrālā nākotnes vīzijas ass.
Iespējams, ka sakritība, bet pagājušajā numurā komentārā Ir nepieciešama digitāla un dinamiska tautsaimniecības karte minu vajadzību, gan no mediju un uzņēmēju pozīcijas raugoties, ka vajadzētu operatīvus datus, kas dod priekšstatu par iedzīvotāju un naudas kustību valstī un būtu reāllaikā. Proti, runa ir par anonimizētiem mobilajiem datiem, anonimizētiem maksājumu karšu datiem, kā arī citiem datiem uz Latvijas infrastruktūras kartes, kurus apstrādā mākslīgais intelekts. Vai kaut kas tāds jau iesākts? Varam cerēt, ka būs?
Pilnīgi piekrītu, ka šāda datu atspoguļošana dod iespēju daudz precīzāk plānot valsts attīstību un palīdz lēmumu pieņemšanai arī uzņēmējiem. CSP veido vairākus projektus, kur esošos datus liek uz kartes. Bet, lai izveidotu šādu karti – Latvijas digitālo dvīni -, ir nepieciešamas investīcijas datu sakārtošanā. Esam tam gatavi un arī esam sagatavojuši budžeta pieprasījumu investīcijām. Piemēri, cik tas ir nozīmīgi un efektīvi, ir arī pieejami, piemēram, tādas kompānijas kā Bolt un Wolt par iedzīvotāju paradumiem un attiecīgi infrastruktūras nepieciešamībām var pateikt vairāk, nekā šobrīd valsts pusē informācija ir pieejama.
Kādu piemēru no biznesa!
Piemēram, plānojot nekustamā īpašuma nodokli! Tiek uztaisīts jauns nodokļa modelis, bet tas ir jāmodelē uz kartes. Kas notiks, kāda būs kapitāla un iedzīvotāju kustība, kas centīsies pārvākties un uz kurieni? Tirgus adaptējas, un šie likumi ir saprotami, ja ir izejas dati, tad ir iespējams saprast, kas notiks, ja kaut ko sistēmā mainīsim! Ja modelēšana nenotiek, tad paliek Exel tabula ministrijā. Tad nonākam pie rezultātiem, ka palielinām nodokli par tik, saņemsim par tik vairāk, bet dzīvē tā nekad nenotiek. Cik reizes valstī nav dažādi mainīti nodokļi – tiem nav tiešas korelācijas dzīvē ar Exel tabulā iecerēto.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 4.jūnija numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
