Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

AS "Latvenergo" piederošā SIA "Latvijas vēja parki" pagājušajā gadā strādāja ar 1,094 miljonu eiro zaudējumiem, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu vadības un atbalsta pakalpojumu izmaksām, savukārt ieņēmumus no pamatdarbības kompānija neguva, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada 28.novembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu "Latvijas vēja parkiem" piešķirt tiesības iegūt apbūves tiesības noteiktās AS "Latvijas valsts meži" (LVM) teritorijās un apstiprināja vienreizējo maksājumu 3 142 877 eiro apmērā. Savukārt 2023.gada 29.novembrī "Latvijas vēja parki" un LVM parakstīja apbūves tiesības līgumu par astoņām teritorijām vēja parku izbūvei ar kopējo platību 39 941 hektārs.

Apbūves tiesības saņemtas teritorijām Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados.

Vadības ziņojumā teikts, ka "Latvijas vēja parki" ir sākuši dialogu ar vides institūcijām, kā arī Vides pārraudzības valsts birojā ir saņemtas ietekmes uz vidi novērtējuma programmas katrai apbūves tiesību teritorijai, kas ir būtiski turpmākajā projekta gaitā un saziņā ar vietējo sabiedrību.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Ropažu novadā, Rumbulā atklāta modernizētā Consolis Latvija rūpnīca, kurā tiks ražoti Baltijā pirmie hibrīdie vēja parku torņi AS "Latvenergo" piederošajam Laflora Energy vēja parkam.

Šeit taps konstrukcijas vienam no pasaulē lielākajiem vēja turbīnu ražotājiem Nordex, kas jau šovasar tiks montētas Laflora Energy vēja parkā Kaigu purvā. Rūpnīca ir radījusi vismaz 100 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka drīzumā sāksies Laflora Energy vēja parka, kas pieder AS "Latvenergo", būvniecība, pirmo reizi Baltijā izmantojot videi draudzīgāku hibrīdo torņu konstrukciju no dzelzsbetona un tērauda. Unikālā pievienotā vērtībā ir tā, ka – arī pirmo reizi – šie torņi tiks ražoti uz vietas Latvijā, 7.maijā atklātajā Consolis Latvija ražotnē.

Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 miljonu eiro apmērā.

Rūpnīcas modernizācija ietver jaunākās tehnoloģijas un efektivitātes risinājumus, kas ļauj ne vien samazināt emisijas, bet arī optimizēt ražošanas procesus, nodrošinot augstu kvalitāti un samazinot ietekmi uz vidi.

Lai arī AS "Latvijas valsts meži" vēja parku attīstītājiem izpētei nodevuši apmēram 109 000 hektāru meža zemes, uzbūvēt vēja turbīnas varētu ne vairāk kā 1-2% no šīs teritorijas, liecina citu valstu pieredze un Vēja enerģijas asociācijas (VEA) aprēķini.

Izpētei nodotie 109 000 hektāri valsts mežu zemes veido aptuveni 6,75% no visām valsts mežu zemēm. Piecus gadus šajās AS "Latvijas valsts meži" teritorijās tiks veikta izpēte, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), bet pēc tam, ja teritorija atbildīs iecerei, tiks sākta projektēšana.

"Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka 200-300 hektāru lielā meža platībā, kas nodota izpētei, vidēji var tikt izvietota tikai viena turbīna. Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nepieciešams atbrīvot teritoriju no kokiem divu hektāru platībā, bet pārējā platībā turpina augt mežs," skaidro VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Zviedrijas vēja parku attīstītājs “Eolus” pirms vairāk nekā 10 gadiem caur meitas kompāniju SIA Melderi wind, noslēdza nomas līgumus ar zemju īpašniekiem Sesavā, lai tur attīstītu vēja parkus. Lai gan projekti uz priekšu nav pakustējušies ne soli, lauksaimniekiem līgumus lauzt neizdodas sarunu ceļā, un viņi janvārī ir vērsušies Zemgales rajona tiesā Jelgavā.

ZS Akācijas saimnieks Sergejs Vaļko ar SIA Melderi wind zemes nomas līgumu par vēja parku veidošanu viņa īpašumos noslēdzis 2014. gada 27. maijā, un tas paredz reālu nomas maksu saņemt brīdī, kad tiek uzstādītas vēja turbīnas.

Zemnieks līgumu vairs negrib

Patiesā labuma guvējs SIA Melderi wind ir vēja parku attīstītājs Eolus. S. Vaļko prasībā norāda, ka jau 2019. gadā bija jābūt skaidrībai par vēja parka būvniecību, proti, bija jābūt atbildei ar apstiprinājumu un attiecīgu līguma pagarināšanu, vai arī paziņojumam par līguma izbeigšanu, tomēr, pēc zemnieka novērotā, nekas nav darīts un nenotiek.

Prasītājs norāda, ka mediācijas iespējas ir izsmeltas. Pats S. Vaļko, telefoniski uzrunāts, apstiprināja, ka prasību tiesā iesniedzis, tomēr plašākus komentārus sniegt atturējās. “Es nevaru zināt, kā manus juridiski nepārskatītos izteikumus presē var tulkot un interpretēt, tādēļ labāk neko vairāk neteikšu. Ir tas, kas rakstīts pieteikumā tiesai,” Dienas Biznesam sacīja S. Vaļko. Tas arī saprotams, jo jebkāda viņa papildus sniegtā informācija var tikt izmantota tiesvedībā.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Kas ir Eolus – kāda ir uzņēmuma īsā vēsture, tajā skaitā Latvijā?

Kristers Badens Hansens (K. B. H.): Eolus ir biržā kotēts Zviedrijas uzņēmums ar aptuveni 30 tūkstošiem akcionāru. Mūsu galvenais darbības virziens ir atjaunojamās enerģētikas attīstīšana. Mēs īstenojam vēja un saules enerģijas projektus, kā arī izstrādājam risinājumus enerģijas uzkrāšanai un uzglabāšanai. Strādājam šajā jomā jau vairāk nekā 30 gadus – savu pirmo vēja turbīnu uzstādījām vēl 1991. gadā, un šajā laikā esam no maza vietējā uzņēmuma, tā laika start-up, pārtapuši par biržā kotētu kompāniju un piedalījušies (co-contracted) vairāk nekā 800 vēja turbīnu uzstādīšanā.

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Šodien plkst.12 Kaigu purvā, Jelgavas novadā, AS "Latvenergo" piederošajam "Laflora Energy" vēja parkam ieliks pamatakmeni, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

"Laflora Energy" ir "Latvenergo" un kūdras ieguves uzņēmuma SIA "Laflora" sinerģijas projekts, kas atradīsies "Laflora" piederošajā Kaigu purvā. Paredzēts, ka "Laflora Energy" vēja parks darbu sāks 2026.gadā.

Jau ziņots, ka kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" 2022.gada maijā nodibināja meitassabiedrību "Laflora Energy", lai būvētu sauszemes vēja parku "Laflora" Kaigu kūdras purvā.

Savukārt 2024.gada septembrī "Laflora Energy" nopirka "Latvenergo", lai "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novada Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 108,8 megavati (MW) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gadā.

SIA "Ursus Forwarding" šodien uz AS "Latvenergo" vēja parku "Laflora Energy" sāks piegādāt pirmās hibrīdo vēja turbīnu torņu dzelzsbetona konstrukcijas, un piegāžu laikā plānoti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi, nformēja "Ursus Forwarding" pārstāvji.

Vasaras laikā kopumā tiks transportētas 528 dažāda izmēra dzelzsbetona konstrukcijas.

Visa pārvadājuma laikā lielgabarīta un smagsvara sastāvus pavadīs speciāls pavadošais transports. Konstrukcijām, kuru platums pārsniegs piecus metrus, piegādes tiks organizētas sadarbībā ar Valsts policiju.

Ceļu satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina kompānija. "Ursus Forwarding" aicina ievērot drošību, respektējot pavadošā transporta un Valsts policijas rīkojumus. Transporta kolonnu kopējais garums plānots no 200 līdz 400 metriem.

No "Consolis Latvija" ražotnes Rumbulā, dzelzsbetona konstrukcijas tiks transportētas pa iepriekš izstrādātu un saskaņotu maršrutu - Granīta iela (V35)-Institūta iela (P5). Tālāka pārvietošanās tiks organizēta pa Rīgas apvedceļu cauri Salaspilij, šķērsojot Rīgas HES. Lielgabarīta un smagsvara transporta kolonas kustības laikā īslaicīgi tiks apturēta satiksme uz Rīgas HES. Kustība turpināsies pa Rīgas apvedceļu (A5) līdz Babītes viaduktam. Tālākais maršruts vedīs pa Ventspils šoseju (A10) līdz Kūdrai, kur sastāvi maršrutu turpinās pa autoceļu P101 cauri Kaļķim un Kalnciemam līdz Kaigu purvam.

Dānijas vadošais vēja parku attīstītājs Eurowind Energy kopā ar partneri Neue Energien ir gatavs būtiskiem ieguldījumiem Latvijā – līdz 2032. gadam plānotas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā vairāku vēja parku izveidei dažādos Latvijas novados.

Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs Eurowind Energy kopīgi ar Vācijas uzņēmumu Neue Energien ir paziņojis par ambiciozu plānu Latvijā – piecos vēja parkos, kas papildināti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm (BESS), līdz 2032. gadam iecerēts ieguldīt līdz pat 600 miljoniem eiro. Kopējā vēja parku plānotā jauda sasniegtu aptuveni 300 megavatus. Ar šo soli uzņēmums apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos kļūt par būtisku spēlētāju Latvijas un Eiropas atjaunojamās enerģijas tirgū. Plānotie vēja parki atradīsies Valkas, Saldus, Bauskas un citos novados. Pašlaik norit padziļināti izpētes darbi un uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.

“Eurowind Neue Energien ienāca Latvijā laikā, kad daudzi ārvalstu investori baidījās no reģionālajiem riskiem, taču mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir jāiegulda. Zaļas, lētas un pašiem savas elektroenerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai kļūt enerģētiski neatkarīgai un saraut vēsturisko atkarību fosilajiem resursiem, kas vēsturiski daudzviet ir stiprinājuši mūsu valstij nedraudzīgus režīmus,” norāda Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

"Vindr Latvia" ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. "Vindr" šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.

Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.

Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat "Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Turpinot atbalstīt atjaunīgās enerģijas attīstību reģionā, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 23,5 miljonu eiro aizdevumu Utilitas Wind grupai.

Finansējums paredzēts jaunu vēja parku attīstības projektiem Baltijā, kā arī otrās liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iegādei.

Utilitas Wind ir viens no reģiona lielākajiem vēja enerģijas ražotājiem, kas nodarbojas ar vēja parku pārvaldību un attīstīšanu visās trīs Baltijas valstīs.

No OP Corporate Bank plc piešķirtā finansējuma 20,9 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunu vēja parku attīstībā Baltijā, bet 2,6 miljoni eiro paredzēti jau otrās 10 MW/ 20 MWh akumulatora enerģijas uzglabāšanas sistēmas iegādei un uzstādīšanai Latvijā. Šī sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. To plānots pieslēgt elektrotīklam līdz šī gada beigām.

Biedrība “Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija” (LAEF) ar bažām ir iepazinusies ar šonedēļ 13. maijā izplatīto zemkopības ministra Armanda Krauzes rīkojumu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārtraukt jaunu līgumu slēgšanu par vēja parku attīstīšanu valsts mežu teritorijās.

Pastāvošais tiesiskais regulējums un LVM izsoļu sistēma jau nodrošina gan sabiedrības interešu, gan vides drošības, gan valsts ekonomisko ieguvumu aizsardzību. Tālāk izceļot galvenos faktus, kas iespējams nav tikuši pilnā mērā izanalizēti, izplatot politisko paziņojumu.

Pirmkārt, Latvijā nākotnē strauji pieaugs elektroenerģijas patēriņš un mūsu atjaunojamo resursu ražojošai industrijai un digitālajai ekonomikai ir vajadzīga vietēja, tai skaitā zaļa elektrība. Tā vairs nav tikai nākotnē, bet jau globāli pieprasīts noteikums. Ņemot vērā arī to, ka Latvija šobrīd importē no 30% līdz 40% nepieciešamās elektro enerģijas. “Eurelectric” un EY nesen veiktais pētījums paredz, ka līdz 2030. gadam elektroenerģijas patēriņš Latvijā var pieaugt par vairāk nekā 40 %, sasniedzot aptuveni 10 TWh gadā. Bez jauna atjaunojamās enerģijas apjoma Latvija nespēs piesaistīt modernas rūpnīcas, datu centrus un ūdeņraža projektus.