Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

No kurpniekiem rūpniekos Rūdolfs Eglītis sevi iecēla pats. Viņa galvenais trumpis bija — iet vienā solī ar modi.

1927. gads. Aina apavu rūpnieka Rūdolfa Eglīša veikalā. Ap avīzes Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta īpašnieci kaprīzo Emīliju Benjamiņu kurpēm rokā līkņā vairākas pārdevējas. Klāt, kā to liecina izdevums Aizkulises, arī pats veikala īpašnieks.

— Protams, kurpes pasniegtas tās labākās. Emīlijai tās ļoti labi piestāv un viņa reti kad ko pasūta no Vīnes un Parīzes. [..] Patiesībā viņa Latvijas kurpes vien valkā, un, ja Eglīšam būtu visas tik labas klientes kā Emīlija, tad viņš jau sen būtu kļuvis par miljonāru. Emīlija pasūta gadā 20 — 30 pāru. Tiešām, agrākos laikos tā tirgojusies, noteikusi pati savu cenu — 24 lati, un vairāk nekad nav gribējusi dot. Bet tagad tā jau sen maksā to pašu cenu, ko maksā citas dāmas. Viņas figūrai kājas pilnīgi pieklājīgas. Emīlija valkā 38. numuru. Un kaut gan viņu uzskata par vienu no kaprīzākajām klientēm, tad tomēr apavu rūpnieks Eglīts to ciena un ir lepns, ka Emīlija taisni pie viņa pasūta visus savus apavus.

Starptautiskā pārtikas izstāde World Food Ukraine 2007 notiks jau desmito reizi, kas tiek saukta par jubilejas forumu ēdienu, dzērienu ražotājiem un izplatītājiem. Svinīga izstādes atklāšana notiks šodien, 30.oktobrī 11:00 (pēc vietējā laika) 1.hallē, piedaloties Ukrainas valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.

Izstādes norises vieta ir starptautiskais izstāžu centrs Kijevā, informēja biedrība Mārketinga Padome.

Pagājušajā, 2006.gadā Latvija izstādē piedalījās pirmo reizi un tās stends World Food Ukraine 2006 saņēma atzinību kā skaistāk noformētais un kā vislabāk prezentētais.

„Ņemot vērā to, cik strauji aug un attīstās Ukrainas pārtikas nozare, izstāde dod lieliskas iespējas iepazīties ar lielākajiem un vadošākajiem Ukrainas uzņēmumiem, kā arī iepazīties un veidot profesionālus kontaktus mazā un lielā biznesa attīstībai, lai iekarotu šo tirgus segmentu. Latvijas pārtikas uzņēmēji ar savu piedāvājumu spēj apmierināt Ukrainas tirgu gan ar cenu, gan kvalitāti”, komentēja biedrības Mārketinga padome vadītāja Ingūna Gulbe.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Šodien, 24.aprīlī sākas Rail Baltica projektam veltīts divu dienu starptautisks pasākums Rail Baltica Global Forum 2017 - Building A New Economic Corridor, kura laikā skatīs Rail Baltica ekonomisko potenciālu, iepirkumu politiku un organizāciju.

Forumu organizē RB Rail AS, trīs Baltijas valstu kopuzņēmums, ar trīs projekta nacionālo ieviesējorganizāciju – Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba atbalstu.

Abu dienu pasākumu norisi ikvienam interesentam iespēja vērot tiešsaistē interneta vietnē railbaltica.org/forum.

Pirmā pasākuma diena veltīta diskusijām par Rail Baltica infrastruktūras potenciālo iespēju kļūt par katalizatoru jauna ekonomiskā koridora izveidē. Pasākuma laikā pirmo reizi prezentēs Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Turklāt pasākumā runās par biznesa un pasažieru interesi ne tikai par Rail Baltica projektu, bet arī par citiem līdzīgiem šāda līmeņa projektiem Eiropā. Pasākumā piedalīsies augsta līmeņa amatpersonas un viedokļu līderi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, ES Komisijas un Parlamenta. Foruma otrā diena jeb Projekta piegādātāju diena, 25. aprīlis, būs īpaši veltīts projekta iepirkumu tēmai, un tajā piedalīsies turpat 200 uzņēmumi no 18 pasaules valstīm.

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar pilnu sparu tiek aizvadīta pasaules izstādes Expo pirmā nedēļa. Katra valsts steidz atrādīt savas inovācijas un piedāvā dažādus ar nākotnes enerģiju saistītus risinājumus. Viens no tādiem ir Ravon-2030.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Izstādes galvenā tēma ir nākotnes enerģija ar lielu uzsvaru uz tā saucamo «zaļo enerģiju». Un kas gan var būt vēl zaļāks par bezmaksas enerģiju, kuru mūsu planēta saņem jau vairākus miljardus gadu no mums tuvākās zvaigznes – Saules!? Uzbekistānas auto inženieri ir radījuši patiesi iespaidīgu nākotnes auto.

Ravon tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē «uz priekšu», un saskaņā ar oficiālo informāciju uz priekšu tas dodas ar 320 km/h lielu ātrumu. Savukārt unikālais elektroauto ar pilnu uzlādi spēj pieveikt 700 kilometru lielu distanci. Par uzlādi nav jāuztraucas, jo uz jumta izvietotie saules paneļi astoņu stundu laikā spēj pilnībā uzlādēt Ravon baterijas.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā sākusies pasaules izstāde Astana Expo 2017. Video redzama Latvijas paviljona atklāšana.

Video skatāms zemāk:

LASI:

Šogad īpaši augsti drošības pasākumi Expo 2017 laikā

Astanas aizkulises: Diena pirms Astana Expo 2017 atklāšanas

FOTO: Latvijas Expo paviljons uzņem pirmos viesus

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Vācijas - Dānijas prāmju kompānija Scandlines 27. un 28. martā piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas konferencē Maskavā, kur prezentēs savu intensīvo prāmju un RoRo kuģu satiksmes tīklu Baltijas jūrā.

Starptautiskā konference - izstāde TransRusia 2007, kas norisināsies Maskavas sporta kompleksā Oļimpijskij no 27. līdz 30. martam, veltīta transporta un loģistikas jautājumiem Krievijā. "Scandlines" prezentēs savus loģistikas risinājumus kravu pārvadājumiem pa jūru un citus loģistikas risinājumus stendos I 32/I 36, kur izstādes apmeklētāji varēs satikt uzņēmuma pārstāvjus un saņemt informāciju par kompānijas darbību Baltijā, tās stratēģiju un nākotnes plāniem.

Scandlines nodrošina 12 līnijas ar 24 prāmjiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju, kā arī uz Baltijas valstīm. Veiksmīgas darbības rezultātā 2006. gadā Scandlines bija viens no vadošajiem kuģniecības uzņēmumiem Baltijā, pārvadājot 20 miljonus pasažieru, 4,2 miljonus automašīnu un vairāk nekā 1,1 miljonu kravas vienību.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Svētdien, 22.oktobrī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Parīzē piedalīsies starptautiskās pārtikas izstādes SIAL 2006» atklāšanā un viesosies Latvijas stendā, kurā savu produkciju prezentēs vairāki vadoši Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi. Izstādē piedalīsies arī Latvijas Mārketinga padome. Ar savu produkciju Latvijas stendu izstādē Parīzē pārstāvēs četri latviešu uzņēmumi. Firma SIA Matss stendā prezentēs cepumus, maizi un konditorijas izstrādājumus, akciju sabiedrība Brīvais vilnis izstādē piedalīsies ar zivju izstrādājumiem, tāpat arī uzņēmums SIA LSEZ Kolumbija prezentēs saldētas zivis, zivju filejas un citas jūras veltes. Savuk.rt akciju sabiedrība Latplanta» Latviju pārstāvēs ar garšvielām un tēju. Savukārt pirmdien, 23.oktobrī, M.Roze apmeklēs pārtikas vairumtirdzniecības bāzi Rungis, kas ir lielākā bāze Eiropā un tā ir finansēta gan no valsts, gan pašvaldību, gan no biznesa struktūrām un nodarbina 10000 darbinieku. Tā savu produkciju piegādā restorāniem un veikaliem.

Šodien portālā politika.lv atvērta jauna sadaļa "Projektu ideju fabrika", kurā publicēsim rakstus par 30 labākajiem piemēriem, kā Latvijā tiek izmantota Eiropas Sociālā fonda nauda. Aicinām žurnālistus iepazīties ar šiem radošajiem piemēriem un informēt par tiem arī savus lasītājus, klausītājus un skatītājus!

Latvijā tiek ieviesti jau vairāk nekā 600 Eiropas Sociālā fonda projekti, kuru mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt nodarbinātību un mazināt sociālo atstumtību. Projektu ideju fabrikā līdz novembra beigām pakāpeniski publicēsim rakstus par 30 labās prakses piemēriem, kā likt lietā ES fondu naudu. Projektu ideju fabrikas mērķis ir sniegt informāciju par projektiem pēc iespējas cilvēciskotā veidā, plašākai sabiedrībai darot zināmas ideju rašanās aizkulises, dalībnieku vērtējumu par tām, kā arī problēmas, ar kurām bija jāsastopas idejas realizācijas laikā.

Projektu ideju fabrikas uzdevums ir rosināt radošos procesus, kā rezultātā Latvijā rastos vēl vairāk labu projektu cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšanas jomā. Tā izveidota, lai motivētu tos, kuriem ir savas idejas, bet līdz šim pietrūkusi motivācija spert pirmos soļus - meklēt partnerus, rakstīt projektu un meklēt tam finansējumu. Šeit publicētie stāsti palīdzēs labāk izprast "ražošanas procesu", smelties idejas un drosmi izdarīt ko līdzīgu arī savā pilsētā, novadā vai ciemā.

Aiz skandāla ap Krievijas miljardiera Oļega Burlakova mantojuma dalīšanu, iespējams, stāv kāda ar Krievijas augstāko varas ešelonu saistīta un sankcijām pakļauta persona, ziņo Ukrainas medijs “comments.ua”.

Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ Maskavas tiesa neeksistējošam Veras un Nikolaja Kazakovu fondam par labu it kā rakstīto testamentu atzina par īstu.

Tiek lēsts, ka Oļega Burlakova atstātais mantojums ir no 650 miljoniem līdz 1,5 miljardiem ASV dolāru liels. Saskaņā ar likumu, puse no Burlakova īpašuma pieder viņa sievai Ludmilai kā neatraidāmai mantiniecei, savukārt otra puse, tajā skaitā arī aptuveni 220 miljonu ASV dolāru vērtā 106 metrus garā trīsmastu buru jahta “Melnā Pērle”, ietilpst mantojuma masā.

Šī jahta vēl 2018.gadā aizdomīgu darījumu rezultātā nonāca Kazakovu kontrolētās Kipras kompānijas “Silver Angel Yachting Limited” īpašumā, un pēc Melnkalnes tiesas lēmuma par visu uz tās esošo mākslas darbu inventarizāciju tika pretlikumīgi izvesta no Tivatas ostas Melnkalnē. “Comments.ua” ziņo, ka jahta 29.jūnijā esot redzēta Duresas ostā Albānijā, turklāt šoziem, kad jahta atradās pie Karību salām, uz tās klāja esot manīta Krievijas politiskajai elitei pietuvināta un sankcijām pakļauta persona.

Ikdienas Latvijā tiek pārdotas divas «fūres» nelegālā alkohola jeb 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna, aprēķinājusi Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA). Turklāt ievērojama daļa – 40% - Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, savukārt puse norādījusi, ka zina, kur šādu alkoholu var nopirkt. Latvijas

Šādu ainu atklāj SIA Compass sadarbībā ar SIA Solid Data veiktais pētījums. Aptaujas dati apstiprina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) aprēķinus, kas balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta VID) datiem – nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru 40% degvīna dienā.

Aptauja, kurā atklājās, ka 40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, tika veikta sociālās kampaņas Aizkulises ietvaros. Kampaņa tiek rīkota, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz sekām, ko dzīvībai var radīt nelegālas un nepārbaidītas izcelsmes alkoholisko dzērienu lietošana.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar svinīgo ceremoniju atklāta pasaules izstāde Astana Expo 2017. Latvijas paviljons bija viens no pirmajiem, kurš tika pabeigts un oficiāli pieņemts lietošanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Atklāšanas ceremonijā, 10. jūnijā plkst. 11.00 pēc vietējā laika, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs un Expo komisārs Jānis Endziņš, Expo organizatoru valdes priekšsēdētāja vietnieks Erbols Šormanovs (Зам. Председателя Правления Expo Шорманов Ербол), Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks, kā arī Latvijas paviljona komanda.

Šā gada Latvijas Expo paviljona unikalitāte izceļas ar to, ka ikvienam uzņēmumam tiek dota iespēja pārstāvēt sevi arī virtuālā veidā, atstājot video vēstījumu ikvienam paviljona apmeklētājam. Informatīvā atbalsta platformu www.expolatvia.com, kura savu darbību sāks līdz ar Latvijas Expo paviljona simbolisko atvēršanu tepat Rīgā 12. jūnijā, ir izstrādājis IT uzņēmums Squalio.

Trīs slaveni mākslinieki ir radījuši unikālus mākslas objektus, kuri izvietoti Expo 2017 izstādes teritorijā, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pasaulslavenais mākslinieks Endrū Rodžers (Andrew Rogers), kurš iedvesmu smeļas dabā, ir radījis skulptūru, kas veltīta vēja enerģijai. Skulptūra ar nosaukumu Atlocītā enerģija (Unfurling Energy) šobrīd ir viena no pasaulē lielākajiem laikmetīgās mākslas piemēriem, kas atlieta no bronzas un nerūsējošā tērauda. Tās augstums ir 12,5 metri.

Autors ir slavens arī ar to, ka viņam pieder pasaulē lielākais land art jeb zemes-mākslas objekts. Lai to pilnībā novērtētu, tas ir jāvēro no putna lidojuma.

Ne mazāk populārais Marks Fornes (Marc Fornes) ir radījis skulptūru Korallis, kas veltīta ūdens enerģijai. Šī arī vienlaikus ir viena no sarežģītākajām skulptūrām, jo tā ir veidota no 7500 atsevišķiem elementiem, kurus savāca franču inženieri un arhitekti.

Pēc pirmās tiesas sēdes skaidrs, ka bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda lieta, kurā ir vēl desmit citi apsūdzētie, jau kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu prokuratūras darbaspējām, bet nākotnē kļūs par tiesas efektivitātes pārbaudi.

Lietā M. Sprūds un vēl desmit citas personas tiek vainotas izspiešanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un citos noziegumos. Pierādījumi apkopoti vairāk nekā 160 sējumos, un ir vēl 50 sējumi arhīva materiālu. Tāds kārtīgs sienas skapis, pilns ar apdrukātu papīru. Tā kā lietā ir divi svešvalodās runājoši apsūdzētie, tad lietas izskatīšana 25. janvārī pēc būtības nevarēja sākties tādēļ, ka tulki nebija tikuši galā ar lietas materiālu tulkošanu. Tulkojums vienam apsūdzētajam tika piedāvāts neilgi pirms tiesas, bet uz citu tulkojumu būs jāgaida vēl vismaz divi mēneši. Tā optimistiski uzskata prokurors Uldis Cinkmanis, savukārt advokāti pieņem, ka skapi iztulkos pēc pusgada, jo līdz šim divos mēnešos pārtulkoti vien 60 sējumi.

Politiskajās aizkulisēs izplatījušās runas, ka daži emisāri no Zatlera Reformu partijas (ZRP) viesojušies pie miljonāra Kirova Lipmana, lai cita starpā piedāvātu viņam vadīt Finanšu ministriju, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Taču ir rūdīti politiķi, kurus aizkulisēs dzirdētais dara ļoti uzmanīgus, sak, nevajadzētu aizmirst, ka Lipmans ir labās attiecībās ar Andri Šķēli un ka šādas runas tiek izplatītas ar nolūku gremdēt Zatlera Reformu partiju,» piebilst laikraksts.

Lipmans sarunā neesot noliedzis, ka ar viņu tikušies Zatlera partijas cilvēki, kas esot likuši saprast, ka varētu arī viņa kandidatūru izvirzīt finanšu ministra amatam, ja vien viņš piekristu. Taču uzrunātais miljonārs to būtu uztvēris daudz nopietnāk, ja ar viņu būtu runājis pats Valdis Zatlers. «Tā ir pārāk nopietna valsts lieta, tāpēc ar to vajadzēja nodarboties partijas pirmajam cilvēkam,» teicis K. Lipmans un uz jautājumu, vai neatteiktu, ja būtu aicinājis pats Zatlers, atbildējis, ka droši vien neteiktu kategorisku «nē», jo, kā pieredzējušam ekonomistam un finansistam, uzņēmumu Liepājas metalurgs un Grindekss akcionāram un vienam no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, viņam esot zināma interese par šo valstij svarīgo amatu.

Nedēļu pēc tam, kad Citroën atklāja jauno konceptauto Aircross, kura pasaules pirmizrāde būs Šanhajas autoizstādē 20. aprīlī, autoražotājs piedāvā ieskatīties tā tapšanas aizkulisēs.

Konceptauto radīšana ir veids, kā demonstrēt Citroën dizainu un tehnoloģiskās spējas. Tā arī iepazīstina ar zīmola stila elementiem un virzieniem, kas tiks izmantoti Citroën modeļos nākotnē.

Pirmās Citroën Aircross eksterjera un interjera dizaina skices tika radītas jau vairāk nekā pirms gada, 2014. gada sākumā. Dizaineri darbu pie šasijas sāka septembrī, konceptauto montāža tika uzsākta 2014. gada decembrī un pēdējie apdares darbi tika pabeigti 2015. gada marta beigās.

Pirmo reizi Citroën to, kas notiek konceptauto radīšanas aizkulisēs, atklāj ar fotogrāfijām, kurās soli pa solim tiek atainota šīs automašīnas izgatavošana.

Lai gan nākotnē projektu izvērtēšanas termiņš noteikts ne vairāk kā trīs mēneši, reāli uzņēmējiem tāpat var nākties gaidīt krietni ilgāk. Ņemot vērā vēl arvien no jauna pienākošos protestus par gauso izvērtēšanas laiku, Finanšu ministrija (FM) paziņojusi "labo vēsti", ka no nākamā gada projektu izvērtēšanas termiņš būs 3 mēneši. Taču realitāte var nebūt tik rožaina.

Var ieilgt

Proti, 3 mēnešus sāks skaitīt no brīža, kad projektu pieteikšanās termiņš būs beidzies. Tādējādi tie, kas savus projektus būs iesnieguši pirmie, dabūs gaidīt visilgāk, jo šie projekti ierēdņu plauktos gaidīs, kamēr visi finansējuma pretendenti būs iesnieguši savus projektus, un tad vēl trīs mēnešus. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko skaidro, ka programmām, kur vajadzētu būt vislielākajai projektu apritei, piemēram, Inovāciju programmai, uzsaukumi tiks izsludināti bieži, taču "lēnākām" aktivitātēm, piemēram, biznesa inkubatoru izveidei, projektu pieņemšana varētu tikt izsludināta arī reizi divos gados.Turklāt uzņēmumiem adresētajās programmās projektu pieteikumi tiks izvēlēti, salīdzinot tos savā starpā. R. Aleksejenko šādu izvērtēšanas principu ironizējot dēvē par "skaistuma konkursu". ·āda metode izvēlēta pēc vairākkārt izskanējušās kritikas par "pirmais brauc, pirmais maļ" principu, kas lika uzņēmējiem četras diennaktis stāvēt rindās. Rindas kārtība tiks piemērota tādās programmās kā finanšu instrumenti vai atbalsts dalībai izstādēs.

Daša Žukova, kas zināma kā veiksmīga dizainere, savas jaunās galerijas atklāšanas pasākumā Maskavā prezentēs ne tikai savus darinājumus, bet arī leposies ar skandalozās dziedātājas Eimijas Vainhausas klātbūtni.

Vainhausas uzstāšanās Maskavā gaidāma šovasar. Aizkulisēs runā, ka par uzstāšanos privātā ballītē viņa saņems 2 miljonus dolāru. Līdzīgu summu par uzstāšano Maskavas oligarhu priekšā saņēmušas arī Dženifera Lopesa un Kristina Agilera.

Saskaņā ar plānu, ballīte notiks naktī, namā, kurš kopš 1920. gada kalpojusi par vienkāršu autobusu garāžu, kas pārvērsta modernā mākslas galerijā. To plānots atvērt ne agrāk kā septembrī.

Vainhausa ir viena no skandalozākajām zvaigznēm, kuras kontā ir narkotiku pārdozēšanas ar (kokteilī bija marihuāna, heroīns, kokaīns, ketamīns, ecstasy un alkohols) un neskaitāmas citas ekscentriskas izdarības, kas dažreiz beigušās ar likumsargu iejaukšanos.