Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.

Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Kafijas cena līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski palielināties, neskatoties uz prognozēto 2020./21.gada sezonas pārpalikumu, liecina "Reuters" veiktā analītiķu un brokeru aptauja.

Eksperti paredz, ka gada beigās arabica šķirnes kafijas cena varētu sasniegt 1,2 dolārus par mārciņu, kas ir par 0,9% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās, savukārt robusta kafijas cena varētu sasniegt 1390 dolārus par tonnu, kas ir par 3,42% augstāk nekā pagājušās nedēļas beigās.

"Šis gads daudzām izejvielām ir izaicinājumu pilns," saka nākotnes kontraktu stratēģis Stīvens Plats, atsaucoties uz centrālo banku stimulējošās politikas ietekmi, no vienas puses, un pieprasījuma izmaiņām Covid-19 dēļ, no otras puses.

"Izskatās, ka vīruss ir veicinājis pieprasījumu pēc zemākas kvalitātes kafijas galvenajos patēriņa tirgos, tostarp, Brazīlijā, kur industriālo pārdošanas apjomu kritumu daļēji kompensēja augstāks privātais patēriņš," viņš saka.

30. oktobrī pirmizrādi piedzīvo producentu grupas HansaMedia dokumentālā filma Ešafots. Soda izrāde, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem - vai ļaunumu var uzveikt ar ļaunumu un vai atmaksa, lai cik pelnīta, var būt taisnīga?

Filma tapusi pēc skandalozā un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa grāmatas Ešafots motīviem, taču, kā uzsver scenārija autors HansaMedia galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis, tā nav grāmatas ekranizācija. Lai gan sižeta pamatā ir Ešafotā aprakstītā 1946. gada prāva Rīgā, kurā tiesāja un publiski pakāra septiņus vācu ģenerāļus, filma vairāk iedziļinās sociāli psiholoģiskā jautājumā par atmaksu, par atriebību - «to ļaunumu, kas pamostas no atmaksas alkas, mēs meklējam lielās vēsturiskās personībās un politiskos režīmos, bet pamatā tās lietas ir daudz cilvēcīgākas savā sākotnē un tad izaug mīti, tad izaug vēstures interpretācijas un tad ir attaisnojumi dažādām zvērīgām izrīcībām».

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Izrādas, ka problēmas ar apkalpošanu ir ne tikai lielveikalos, bet arī kempingos, kur "atkritumi uz izgāztuvi jāved pašiem" un "jūriņa pieder kempingam".

Pēc pagājušās nedēļasstāsta par KandavasMaximu, kurai klientu pietiek un vispriecīgākais personāls būtu, ja mēs tītos tālēs zilajās un savu kāju tur nespertu, ļaudis padalījās ar vienu citu tajā nedēļas nogalē piedzīvotu stāstu.

Tālāk seko Jeļenas Sverčukovas stāsts

Kontekstā ar tieši pirms nedēļas lasāmo blogu par klientu apkalpošanu Kandavas veikalos dziļā nožēlā jāsecina, ka problēmas ar nelaipnu apkalpošanu pastāv ne vien tirdzniecībā, bet arī pakalpojumu sniegšanā.

Stāsts ir atkal par došanos Kurzemes virzienā. Lai jauki izbaudītu pāris no šogad tik ļoti retajām saulainajām nedēļas nogalēm, aptuveni 15 cilvēku kompānija piektdienas vakarā braucām uz Jūrkalni, kur jau pirmdien bijām pieteikuši sev 5 līdz 6 telšu vietas zemnieku/ zvejnieku sētā „Zītari”. Lūgums bija , lai varam ne tikai celt teltis, bet arī kurināt ugunskuru. „Protams, protams, to visu varēs darīt- brauciet vien droši!” zvanot man laipni tika atbildēts.

Būt bijušajam čekistam ir slikti - tas nu katram ir skaidrs. Ar čeku jeb PSRS laika iekšlietu iestādi, Valsts Drošības komiteju (VDK) asociējas padomju laikā veiktās represijas Stūra mājā pret režīmam nepaklausīgajiem un citādi domājošajiem, tautiešu izsūtīšanas uz Sibīriju, cietumi, moku kambari utt. Attiecīgi, personas, kuru vārds kaut kāda veidā tiek saistīts ar VDK, gribi negribi, bet asociējas ar iepriekš minētajām darbībām.

Laba slava un cienījama cilvēka reputācija ir svarīga ikvienam – gan politiķim, gan uzņēmējam. Pirms dažām dienām atkal tika publiskotas atsevišķas ziņas iz čekas maisiem un virkne sabiedrībā zināmu cilvēku saņēma dubļu šalti tieši sejā. Jo tā paredz likums. Tas nekas, ka likums un tā pieņēmēji 20 gadu garumā nav varējuši tikt skaidrībā, ko darīt ar VDK atstāto dokumentu mantojumu. Tomēr ir saglabāta norma, kas paredz atsevišķu maisu satura daļu publiskošanu pie zināmiem apstākļiem.

Notikušais ir labākais piemērs iz dzīves kā var, ja ne samaitāt, tad mest nopietnu ēnu uz indivīda reputāciju, vienā piegājienā. Tu vari būt profesionālis, labs un visādi citādi jauks cilvēks, bet, ja būs spēkā likums, kas pie kādiem apstākļiem (piem. kandidēšanas uz Saeimu šodien, bet rīt varbūt pie biļetes iegādes uz kino) liks publiskot tava vārda esamību vai neesamību kādos mistiskos čekas maisos, ar tevi vairs nebūs tik labi. Nevainības prezumpcija paredz, ka esmu nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais. Vēlēšanu likums šķiet ir vienīgais, kas nedraudzējas ar nevainības prezumpciju.

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

«Drūma, noplukusi Stabu un Brīvības ielas stūrī stāv neapdzīvotā stūra jeb čekas māja, oficiālā nosaukumā - bijusī LPSR Valsts drošības komitejas ēka. Ēka kādreiz bijusi ļoti skaista, taču padomju laikā diez vai kāds priecājās par tās arhitektūru, toties visiem, arī tiem, kuri laimīgā kārtā nekad uz čeku nav bijuši izsaukti, ir zināms par drūmajiem čekas pagrabiem, kuros spīdzināja cilvēkus.

Uzmanība ēkai tika pievērsta šogad, kad sētnieks 18. novembrī pie ēkas gluži simboliski, tomēr, kā izrādījās, nejaušības dēļ izkāra karogu sēru noformējumā,» šodien laikrakstā Diena raksta žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka idejas par ēkas turpmāko izmantošanu ir bijušas, taču pagaidām tās nekādi nav īstenojušās. A/s Valsts nekustamie īpašumi jau ilgu laiku meklē kādu, kas vēlētos nomāt telpas šajā ēkā, bet tieši pagātnes dēļ neviens nevēlas tur ierīkot sev biroju.

Tagad, gatavojoties 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, radusies jauna ideja ēkas izmantošanai. Iecerēts mainīt čekas jeb stūra mājas vēsturiski negatīvo auru un tajā ievest jaunas vēsmas, piemēram, veidojot likteņa lietu muzeju vai arī iekārtojot izstādi Latvieša koferis, aģentūrai LETA stāstījusi nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Godātā redakcija, šai laikā, kad latviešu tautas progresīvā daļa ir dziļās rūpēs par jaunas valdības veidošanas procesu, vēlos atgādināt par kāda visnotaļ nefiskāla un pat tāda kā imateriāla solījuma nākotni. Proti, jau kuro gadu un pat gadu desmitu muļļāto «maisu» atvēršanu. Šķiet, arī «atvēršana» būtu jāliek pēdiņās, jo materiālu publicēšanas vietā sen jau runā par visu ko citu, tikai ne vispārpieejamu publisku atklāšanu.

Kopš neatkarības atgūšanas un 5. Saeimas sanākšanas nu jau ceturtdaļgadsimts ir pagājis, tas ir veselas paaudzes laiks. Sabiedriskās domas veidošanas un politisku lēmumu pieņemšanas centrs šobrīd pārbīdās pie tiem, kuriem Atmodas un Barikāžu laikā vēl nebija pat pases kabatā. Pie paaudzes, kas par stukačiem varbūt ir dzirdējuši, bet savā dzīves pieredzē nav no tā cietuši. Nodarījums ir bijis iepriekš, un bijis pret citiem, gribot negribot pārejot no realitātes leģendā.

Tā kā «maisu» process tā vai citādi virzās uz galu – vai tas būtu uz reālu rīcību vai arī uz pakāpenisku aizmiršanu –, vēlos padalīties ar dažiem apsvērumiem, kuri man nedod miera.

Robusta kafijas šķirnes cena Londonas biržā pieaugusi līdz septiņu mēnešu augstākajam līmenim, valdot bažām, ka zemāki ražošanas apjomi samazinās piedāvājumu, raksta Bloomberg.

Pasaules kafijas ražošanas apjomi 2009.-2010. gada sezonā sasniegs 120,6 miljonus maisu, salīdzinot ar 128,1 miljoni maisu, paziņojusi Starptautiskā Kafijas organizācija.

2010.-2011. gada saražotie kafijas apjomi tika prognozēti 133-135 miljona maisu apmērā.

Robusta kafijas cena septembra piegādēm Londonas biržā sasniedza 1457 dolārus par tonnu, kas ir augstākā atzīme kopš 20. oktobra. Arabica šķirnes kafija septembra piegādēm palielinājās par 0,6% līdz 1369 dolāriem par mārciņu.

«Ņemot vērā pieaugošo patēriņu pasaulē, krājumu papildināšana varētu būt ierobežota,» norāda ICO Futures U.S. biržas pārstāvis Nestors Ozorio. Viņš paredz, ka šogad patēriņš varētu sasniegt 134 miljonus maisu.

Līdz ar jaunās 2,5 milj. eiro vērtās ražotnes izveidi SIA Nordic Plast paver durvis jaunu produktu ražošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eco Baltia grupā ietilpstošais uzņēmums Nordic Plast ražo piecu dažādu granulu veidus. Tas ļauj uzņēmumam elastīgi reaģēt uz situāciju tirgū. Granulas tiek izmantotas dažādu produktu izgatavošanai – caurulēm, rūpnieciskajai tarai, atkritumu konteineriem u.c. Uzņēmuma jaunais produkts ir PP Homo granulas, kuras tiek ražotas no lietotiem austajiem polipropilēna maisiem (tā sauktajiem Big Bag maisiem), kas visbiežāk tiek izmantoti lauksaimniecībā. «Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju, šobrīd esam vienīgais lietotu Big Bag maisu pārstrādātājs Baltijā un, iespējams, Eiropā. Mūsu inovācija ir polimēru pārstrādes tehnoloģija un arī gala produkts – granulas. Tas ir mūsu mazais, zilais okeāns, kur varam radīt kaut ko unikālu, kas tuvākā apkārtnē nav atrodams,» stāsta SIA Nordic Plast direktore Dace Samuša. Uzņēmums pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 un startē divās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā un Inovatīvākais produkts ar polipropilēna granulām PP Homo.

#«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. »

Latviešu nācijai ir sāpīga pagātne, un Tetera nams ir saistīts ar daļu no tās, tāpēc, lemjot par šā objekta nākotni, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - «Stūra mājas» daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

«Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt, pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību,» norāda Neimanis.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti šodien, 11. jūnijā konceptuāli atbalstīja piemiņas vietas vai muzeja izveidi bijušajā čekas mājā Rīgā, Brīvības ielā 61.

Deputāti nolēma vērsties pie Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka ar lūgumu veikt nepieciešamās procedūras, griežoties valsts struktūrās, lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības līdzdalību šī projekta īstenošanā. Komiteja aicina izveidot darba grupu, kurā kopīgi ar valdības pārstāvjiem tiktu lemts par piemiņas vietas izveidošanu, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Komitejas deputātus ar savu redzējumu par nama tālāko likteni iepazīstināja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji Pēteris Bolšaitis un Rihards Pētersons un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris.

J. Asaris norāda, ka namam, kas jau šobrīd ir valsts aizsardzībā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kura vēsturiskā vērtība diskusijas nerada, nepieciešams veikt arhitektoniski māksliniecisku un arhitektoniski vēsturisku izpēti. Konceptuāli jāatrisina jautājums, kuras telpas padarīt publiski pieejamas apmeklētājiem, cik plaši saglabāt nama autentiskumu, jo ēkai ir seši stāvi.

BBC World ziņu pārraide piektdienas rītā plkst. 8 pēc Latvijas laiku parādīja Latvijas esošās un topošās valdības vadītāju Aigaru Kalvīti kā Āfrikas ministru prezidentu (Prime Minister of Africa).

Šāds paraksts zem A. Kalvīša attēla bija redzams BBC žurnālista Deivida Čazāna (David Chazan) sižetā, kurā stāstīja, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešo reizi atteikusies izsludināt Saeimas pieņemto likumprojektu par t.s. čekas maisu publiskošanu. Dažu sekunžu ilgā sižeta daļā, Āfrikas ministru prezidents, tipiska Ziemeļeiropas iedzīvotāja izskatā, komentēja notikušo.

V. Vīķe-Freiberga gan tika pareizi apzīmēta, tāpat arī vasarīgie video arhīvu attēli, kas pavadīja D. Čazāna visumā korekto stāstījumu par notikušo, rādīja Rīgas ielas, nevis burzmu kādā Nigērijas vai Dienvidāfrikas lielpilsētā.

Kļūda ar Kalvīša absurdo titulu (Āfrika ir desmitiem valstu un nav viena visa kontinenta vadītāja), visticamāk, radusies kāda BBC tehniskā darbinieka neuzmanības dēļ.

Cilvēki aizvien aktīvāk interesējas par iespēju tiesāties saistībā ar Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku jeb tā dēvēto čekas maisu publicēšanu. Prokuratūrā, lai tiesa izvērtētu sadarbības faktu ar VDK, šogad saņemti divi jauni pieteikumi, bet konstitucionālu sūdzību saņēmusi Satversmes tiesa, pirmdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Ja «maisos» atrodamais vēlas tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, viņam sākotnēji ir jāvēršas Ģenerālprokuratūrā, kas šogad saņēmusi divus pieteikumus. «Saņemot pieteikumu, prokuratūrā piecu dienu laikā tiek ierosināta pārbaudes lieta, un tad šo pārbaudes lietu izmeklē divu mēnešu laikā. Tad lieta tiek nosūtīta uz tiesu,» skaidro Specializētās vairāknozaru prokuratūras virsprokurora pienākumu izpildītāja Antra Sprudzāne.

Vienlaikus iepriekš izskanējis, ka iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību nepierādīs, ir liela, jo valstī nav saglabājies liels skaits dokumentu, kas sadarbību apstiprinātu. Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu, un tikai uz rokas pirkstiem saskaitāmās sadarbības fakts ir pierādīts. To, ka tiesas spriedums, kurā sadarbība nav konstatēta, simtprocentīgi nenozīmē, ka cilvēks nav bijis VDK aģents, neslēpj arī Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kura pati skatījusi šādas lietas. Vienlaikus viņa uzsver, ka iespējai tiesas ceļā pierādīt nesadarbošanos ar čeku ir jābūt. «Tas, ka lietas ir bezjēdzīgas, es noteikti neteiktu, jo, pirmkārt, cilvēkam pastāv tiesības uz nevainīguma prezumpciju,» saka tiesnese. Viņa uzskata, ka šo lietu skaits tuvākā pusgada laikā pieaugs.

Stūra māja, kuru plašākai sabiedrībai atklās 1.maijā, būs muzejs 20.gadsimtam, preses konferencē par Stūra mājas ekspozīciju pauda Rīga 2014 tematiskās līnijas Brīvības iela kurators Gints Grūbe.

Šis, pēc viņa teiktā, būs īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi sabiedrībai tiks atvērta Valsts drošības dienesta ēka un noņemta tās anonimitāte.

Grūbe norādīja, ka projekts Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 būs tikai sākums, jo līdz ekspozīcijas nobeigumam 19.oktobrī būs jātiek skaidrībā par to, kas tālāk notiks ar šo ēku. Tas būšot jautājums ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti.

Pasākumu programma Stūra mājā, pēc Grūbes teiktā, būs provokatīva. Tā provocēs akadēmisko vēstures skatījumu, kā arī būs politiska provokācija saistībā ar diskusijām par čekas maisu atvēršanu. «Stūra māju izdevās atvērt ātrāk nekā čekas maisus,» secināja Grūbe.

Pasaules forumā Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Latvijas prezidente akcentēja Latvijas priekšrocības ES ietvaros globālā konkurencē, kā arī sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Trešdien Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Pasaules forumā (Globe Forum), prezidente atzīmēja Latvijas priekšrocības Eiropas Savienības ietvaros globālā konkurencē, kā arī atzīmēja sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē. Prezidente atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar augstāko sieviešu iesaisti biznesa vadībā Eiropas Savienībā, jo tā sastāda aptuveni 44% salīdzinājumā ar 30% Zviedrijā. Prezidente atzīmēja, ka šie skaitļi apliecina, ka stereotips par to, ka sievietes nevar vadīt uzņēmumus, kļūst arvien vājāks un tam nav reālu liecību.

Runājot par Latvijas ekonomisko situāciju un perspektīvām Eiropas Savienības kopējā konkurētspējā ar pasaules tirgiem, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka jau izsenis Latvija ir kalpojusi par tiltu starp Rietumu un Austrumu tirgiem un arī šodien ir pamats runāt par jaunā zīda ceļa īstenošanos, kas savienos Tālo Austrumu tirgu ar Baltijas jūras reģionu un Eiropas Savienību kopumā. Prezidente informēja arī par Latvijas lomu sadarbībā ar NVS valstīm un Krieviju.

Ieilgušā skaņošanas procesa dēļ nodomu vēstule starp Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Latviju varētu labākajā gadījumā tikt publiskota šīs nedēļas beigās.

Par to Db.lv informēja Finanšu ministrijā. Kā Db jau rakstīja, par parakstītās nodomu vēstules ar SVF publiskošanu premjers Valdis Dombrovskis sāka runāt jau 11. augustā, neilgi pēc tās parakstīšanas. Tad termiņš tika nolikts uz augusta beigām, pēc tam, kad tiks saņemts kārtējais SVF aizdevums. Kā Db.lv jau rakstīja, 200 milj. Ls no SVF Valsts kasē ir ieskaitīti šodien, 1. septembrī, taču saskaņošanas process par vēstules publiskošanu ar SVF vēl arvien kavējoties. Iepriekš Finanšu ministrija grasījās 1. septembrī arī publicēt vēstules oriģinālo tekstu kopā ar neoficiālu tulkojumu latviešu valodā.

Db.lv arī ziņoja, ka SVF organizētā telekonferencē fonda pārstāve paskaidroja, ka SVF nav iebildumu pret ar Latvijas valdību parakstītās nodomu vēstules publiskošanu. «Šis jautājums ir jāizlemj vietējām amatpersonām,» norādīja Anne Marija Gulde, SVF Eiropas departamenta vecākā padomniece.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Vecrīgas iedzīvotājiem, kuri atkritumus nes nevis uz konteineriem, bet mašīnām, jāpierod pie jaunas sistēmas - SIA L&T ieviesusi klientu kartes un plāno stingrāk raudzīties, lai iedzīvotāji neizmestu vairāk atkritumu, kā iekļauts tarifā, vēsta laikraksts Diena.

«Kādu vakaru pie durvīm zvana - namu apsaimniekotāja pārstāvis atnesis L&T klienta karti un bukletu. Taču uz kartes tikai norādīts, ka vienā reizē var izmest 45 litru maisu, taču vieta, kurā jāieraksta reižu skaits, atstāta tukša. Negribu piedzīvot, ka mani ar visiem atkritumiem aizraida projām,» stāstījusi Vecrīgas iedzīvotāja Anda. Viņai labāk patiktu, ja pie mājas būtu atkritumu tvertne, jo tagad nākas dzīvi pielāgot atkritumu mašīnas grafikam - tā Vecrīgā ierodas četras reizes nedēļā no plkst. 7.10 līdz 9, bet trīs reizes - no plkst. 18 līdz 19.50.

Esot pieejamas triju veidu kartes - 45 litru (svars līdz 9 kg), 100 litru (līdz 20 kg) un 200 litru (līdz 40 kg) atkritumu maisu nodošanai. SIA L&T direktors Reinis Ceplis Dienai atzinis, ka pie jaunās sistēmas jāpierod un sākumā nevienu projām nedzīs, arī tad, ja viņš būs pārsniedzis limitu, bet vēlāk nāksies piemaksāt. Tas, ka uz kartes nav norādīts, cik reižu mēnesī to var lietot, esot apsaimniekotāja neizdarība. Tā kā pēc tarifa katrs iedzīvotājs maksā vidēji par 133 litru atkritumu izvešanu mēnesī (1600 litru gadā), sanāk, ka katram ģimenes loceklim mēnesī pienākas tiesības trīs reizes iznest 45 litru atkritumu maisu.

Strauji augšot pieprasījums pēc kafijas; tas var audzēt tās cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielāks pieprasījums pēc kafijas nākotnē var likt palielinātais kafijas pupiņu cenai, liecina izejvielu tirgus analītiķu aplēses. Proti, Starptautiskā Kafijas organizācija prognozē, ka pēc pieciem gadiem globālais pieprasījums pēc kafijas būs gandrīz par ceturto daļu lielāks, nekā tas ir pašreiz. «Kafijas patēriņš pieaug gan, Indijā, gan Ķīnā, gan Latīņamerikā, kur patērētājiem ir tendence kļūt arvien rietumnieciskākiem,» lēš minētās organizācijas pārstāvji.

Tiek prognozēts, ka 2020. gadā pieprasījums pēc kafijas pupiņām pasaulē būs 175,8 miljonu maisu (1 maiss = 60 kg) apmērā, šobrīd šis pieprasījums ir aptuveni 141,6 miljonu maisu apmērā. Tiek lēsts, ka šogad globālie kafijas ražošanas apjomi būs aptuveni 141 milj. maisu apmērā, kas galvenokārt ir tāpēc, ka Brazīlijā vērojami nelabvēlīgāki laika apstākļi šīs pārtikas izejvielas ražošanai (Brazīlijā tiek izaudzētas aptuveni trešā daļa pasaules kafijas pupiņu ražas). Jāpiebilst, ka Centrālamerikā kafijas koku ražu apdraud arī nepatīkama sēnītes slimība.