Jaunākais izdevums

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Vidējā summa, ko cilvēki pērn aizņēmās privātmājas būvniecībai, ir 125 000 eiro, savukārt privātmāju iegādei – 100 000 eiro, reģionos šī summa ir 66 000 eiro robežās.

“Kopumā esam novērojuši, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt, nevis iegādāties jau esošas privātmājas. To ietekmē salīdzinoši zemais piedāvājums – kvalitatīvu mājokli iegādāties ir ļoti grūti. Īpaši aktuāli tas ir reģionos. Taču paredzam, ka šī situācija uzlabosies, jo jau pašreiz ir pieejami izdevīgi nosacījumi privātmāju atjaunošanai, kā arī drīzumā privātmāju īpašniekiem, kuru ēkas atrodas reģionos vai to ģimenēs aug trīs un vairāk bērnu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmai privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, ko nodrošinās Altum. Kopā tam vajadzētu kļūt par būtisku motivatoru ceļā uz arvien ilgtspējīgāka un efektīvāka dzīvojamā fonda izveidi,” atzīmē Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas vadītājs.

Vidējie ienākumi iedzīvotājiem, kuri iegādājas īpašumu ar hipotekārā kredīta palīdzību, ir no 1000 līdz 1500 eiro mēnesī visai mājsaimniecībai jeb ģimenei kopā. Savukārt tie, kuriem ir iespēja iegādāties privātmāju vai dzīvokli jaunajā projektā, ienākumi ir augstāki - ap 2000 mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ilgtspējīgas būvniecības konkursam pieteiktās ēkas un projekti

Db.lv, 16.08.2021

Nominācija: Ēkas. Atjaunotā Kocēnu muiža, kur šobrīd atrodas pamatskola. Atjaunošana notikusi pirms gandrīz 10 gadiem, bet vizuālā estētika un funkcionalitāte saglabājusi sākotnējo spožumu. Fasādes atjaunošanā izmantots CAPAROL produkts Sylitol Finish, kas apliecinājis, ka noturību nav ietekmējis ne laiks, laika apstākļi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020, kurā arī šogad ir pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtē starptautiska žūrija.

Nākamgad konkurss tiks paplašināts un tajā tiks aicināti piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākie objekti, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas ilgtspējīgākās ēkas 2021

Db.lv, 07.09.2021

NOMINĀCIJA ILGTSPĒJĪGĀKĀ ĒKA 2021 LATVIJĀ. 1.vieta - Tirdzniecības centra ORIGO un biznesa centra ORIGO ONE jaunbūve Satekles ielā 2B, Rīgā. Pasūtītājs - LINSTOW BALTIC grupas uzņēmums ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA, projekts PS ARCADE, būvnieks SKONTO BŪVE, labiekārtojums Alps. Jau projektēšanas stadijā būvprojekts ieguva pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM sertifikātus ar novērtējumu “Teicami”, bet šī gada pavasarī gan t/c Origo jaunbūve, gan biznesa centrs “Origo One” saņēma noslēdzošos sertifikātus par izbūvēto objektu. Abos gadījumos novērtējums sasniedza līmeni “Teicami”, biroju kompleksa gadījumā pietuvojoties līmenim “Izcili”. Tas ir augstākais līdz šim piešķirtais ilgtspējīguma vērtējums starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs un starp visiem biznesa centriem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā 2021" par ilgtspējīgāko ēku Latvijā atzīta tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" jaunbūve.

Jau vēstīts, ka Latvija pagaidām ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss, turklāt tas norisinās jau deviņus gadu pēc kārtas. Arī šogad tika pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtēja starptautiska žūrija.

Nākamo gadu konkursu plānots paplašināt, aicinot piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākos objektus, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē, skaidroja organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Kāds klients reiz novērojis, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaidījis, kamēr tā atripos atpakaļ. Nebija ilgi jāanalizē, ka kaut kas ir savirzījies šķībi mājas konstrukcijā.” stāsta Uretek Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Tā kā daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām - gan vecām, gan jaunām - ir tieksme nosēsties, šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz SIA “Uretek Baltic”, kas nodarbojas ar visu iepriekšminēto objektu gan pacelšanu, gan nostiprināšanu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam SIA “Uretek Baltic” izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Tāpat kā minētajā gadījumā ar kaķi un bumbiņu, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. „Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms,” skaidro Reiners-Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anglijā atcels prasības nēsāt sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos

LETA/BBC, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijā vairs nebūs spēkā prasības nēsāt sejas maskas un ievērot sociālo distancēšanos, īstenojot koronavīrusa dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanas pēdējos posmu, pirmdien apstiprināja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tiks atcelts ierobežojums privātmājās atrasties līdz sešiem cilvēkiem un rekomendācija strādāt attālināti.

Džonsons pauda cerību, ka pēdējais ierobežojumu atcelšanas posms tiks realizēts kā plānots 19.jūlijā.

Tas tiks apstiprināts 12.jūlijā pēc jaunāko datu izskatīšanas.

Jaunākā informācija par skolu "burbuļiem", ceļošanu un pašizolāciju tiks sniegta tuvākajās dienās, sacīja Džonsons.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija ir pašas atbildīgas par saviem koronavīrusa noteikumiem.

Skotijas valdība ir paziņojusi, ka varētu prasīt valkāt sejas maskas noteiktos pasākumos arī pēc 9.augusta, kad tā cer atcelt pēdējos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru