Transports un loģistika

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Laura Mazbērziņa, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Turpinot elektrolīnijas «Kurzemes loks» trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

«Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā,» par darba gaitu «Kurzemes loks» projektā stāsta AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower» un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Darbi pie elektrolīnijas būvniecības tika uzsākti 2017. gada vasarā. «Kurzemes loka» trešais posms savienos 330kV apakšstacijas «Ventspils» Ventspilī un «Imanta» Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. «Kurzemes loka» pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Jaunā elektrolīnija pamatā saglabāsies esošo elektropārvades līniju trases robežās. Atsevišķās vietās, lai nodrošinātu nepieciešamos attālumus līdz ēkām, ceļiem, šķērsojamām komunikācijām, aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, līnija var tik izbūvēta, veidojot jaunu trasi. Kopumā elektrolīnijas trase šķērsos vairāk kā 1500 zemes īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus jaunus padomes locekļus, informē Finanšu ministrija.

Padomē nolemts iecelt Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.

Kaspars Āboliņš jau pildīja padomes locekļa amata pienākumus AS “Augstsprieguma tīkls” padomē, līdz šī konkursa izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai. Papildu AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amatam viņš ir Valsts kases pārvaldnieks. Vairāk nekā 10 gadus Kaspars Āboliņš ir strādājis Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē.

Ieceltais padomes loceklis Armands Eberhards ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Tāpat viņš ieņem Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu un Eiropas Investīciju fonda direktora vietnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pēc akcionāru maiņas varētu atstāt amatu uzņēmumā. To preses konferencē paziņoja Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, paredzams, ka Kalvītis varētu pamest uzņēmuma vadību,» norādīja V.Boks. Viņš gan neatklāja, kas turpmāk varētu ieņemt A.Kalvīša vietu, uzsverot, ka tiks izskatītas vairākas kandidatūras.

«Es palikšu Latvijas gāzē, man pie sirds tuvāka ir gāzes tirdzniecība,» tā Dienas Biznesa rīkotajās Biznesa prognozēs 2018 sacīja Kalvītis, kurš vienlaikus ir gan a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs, gan arī a/s Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Par izmaiņām kompānijas vadībā Conexus Baltic Grid akcionāri lems 20.decembrī. Šobrīd Conexus Baltic Grid valdē darbojas Aigars Kalvītis, Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne.

Jau ziņots, ka AST noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem, un paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom un Itera Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Par Conexus Baltic Grid akcionāru varētu kļūt Augstsprieguma tīkls

Armanda Vilcāne, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmas izmaiņas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid akcionāru sastāvā.

Par šīm izmaiņām plāno paziņot 19. decembrī, preses konferencē, kas notiks Augstsprieguma tīkls telpās, Dārzciema ielā 86.

Papildināta visa ziņa

Ņemot vērā šo faktu un DB rīcībā esošo informāciju, Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par vienu no Conexus Baltic Grid akcionāriem. Pats uzņēmums gan plašākus komentārus pirms gaidāmās preses konferences nesniedz.

Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, preses konferencē piedalīsies Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Arī Saeimas deputāts Ivars Zariņš DB apstiprināja, ka iepriekš ir izskanējusi neoficiāla informācija par to, ka Augstsprieguma tīkls varētu kļūt par Conexus Baltic Grid akcionāru. Šo lēmumu viņš gan vērtē negatīvi, norādot, ka priekš Latvijas ražotājiem tā ir slikta ziņa. «Latvijas ražotāji šī lēmuma dēļ pārmaksās. Sākumā par to, ka šīs akcijas no esošajiem akcionāriem tiks atpirktas par neadekvāti lielu cenu, bet pēc tam par neprasmīgi un neefektīvi apsaimniekotu infrastruktūru. Valstij par šo biznesu nav nekādas sajēgas,» norāda I.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies reorganizācijas process, kurā AS "Augstsprieguma tīkls" pievienota kompānija AS "Latvijas elektriskie tīkli", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Sekmīgi noslēdzies Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas īpašuma tiesību reformas juridiskais process - pārvades tīkls jeb augstsprieguma elektropārvades līnijas, apakšstacijas un ar tiem saistītie nekustamie īpašumi ir nodoti Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īpašumā, reorganizācijas rezultātā AST pievienojot līdzšinējo pārvades sistēmas aktīvu īpašnieku AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Ieraksts par LET pievienošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā veikts 25.novembrī.

"Esmu pārliecināts, ka pilnīga īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora darbību. Aktīvu piederības maiņas rezultātā ir ievērojami pieaugusi AST bilances vērtība, pieaugs arī peļņas rādītāji, jo visa peļņa paliks AST rīcībā, vienlaikus ir mazināts administratīvais slogs. Arī no enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, šis ir racionāls solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā Eiropas Savienībā", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai projektēs un būvēs «ELKO», «SELPOL» un «Leonhard Weiss Energy»

Lelde Petrāne, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojumu 180 km garumā no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai par 74,3 miljoniem EUR projektēs un izbūvēs personu apvienība SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy. Paredzams, ka 65% no projekta izmaksām tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu līdzekļiem.

«Jaunais elektropārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas jūras reģionam, kas palielinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas un Ziemeļu valstīm,» skaidro Latvijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā iepirkumā savus pieteikumus iesniedza septiņi pretendenti, kas visi tika kvalificēti otrajai kārtai, savukārt finanšu piedāvājumi noteiktos termiņus tika saņemti no pieciem pretendentiem. Iepirkumu par tiesībām realizēt minēto projektu AS «Augstsprieguma tīkls» izsludināja pagājušā gada 9. novembrī, ilgais izvērtēšanas posms saistīts gan ar lielo iepirkuma apjomu, gan arī ar nepieciešamību detalizēti izvērtēt visu kandidātu kvalifikāciju un finanšu piedāvājumus, stāsta uzņēmumā. Personu apvienības SIA ELKO, SA SELPOL un AS Leonhard Weiss Energy iesniegtais piedāvājums bijis lētākais un atbildis visām iepirkuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar noslēdzošā trešā posma pabeigšanu atklāts Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts «Kurzemes loks,» informē AS Augstsprieguma tīkls pārstāve Aija Ikstena.

«Esam gandarīti par sekmīgu projekta pabeigšanu plānotajos termiņos, ievērojot visaugstākās būvniecības kvalitātes un līdz ar to – arī elektroapgādes drošuma prasības. Šis ir būtisks solis elektroapgādes drošuma uzlabošanā, un tas dos iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē, kur ir ievērojams vēja enerģijas attīstības potenciāls,» norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

«Kurzemes loks ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai, tas ir kā liela automaģistrāle, kas atrodas uz šiem gaisa elektrolīnijas balstiem. Tā nodrošinās, ka nākotnē, mūsu ekonomikai attīstoties un elektrificējoties, mums būs iespējas nodrošināt arī papildu slodzes, tai skaitā atjaunojamo energoresursu projektus. Liels darbs padarīts, paldies visiem, kas strādājuši pie šī projekta īstenošanas,» uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST par Conexus akciju iegādi samaksājis 57,394 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Tiesa, viņš atsevišķi neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA «Itera Latvija», kam iepriekš piederēja 16,05% «Conexus» akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna «Uniper Ruhrgas International GmbH» («Uniper»), kam piederēja 18,31% «Conexus» akciju.

Boks norādīja, ka akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

««Conexus» akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Akciju iegādei AST veica aizņēmumu Valsts kasē. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no «Conexus» saņemtajām dividendēm,» skaidroja Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kurzemes loka izbūve ietekmēs elektroenerģijas tarifus?

Armanda Vilcāne, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Augstsprieguma tīkls attīstītie projekti neatstās būtisku ietekmi uz elektroenerģijas gala cenu, intervijā DB norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Boks

Viņš atzīst, ka kopumā tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus elektroenerģijas tirgū, gan ir tendence pieaugt, taču to kompensē arvien zemā elektrības cena.

Kurzemes loka izbūve ietekmēs elektroenerģijas tarifus?

Pēc projekta noslēgšanās tarifi varētu nedaudz augt, tomēr, pēc mūsu aplēsēm, šis pieaugums būs ļoti nebūtisks. Konkrētus ciparus tagad nosaukt gan ir grūti – skatīsimies, kā viss notiks tad, kad šie lielie investīciju projekti tiks nodoti ekpluatācijā. Šobrīd tiek modelētas iespējamās situācijas un veikti aprēķini, lai varētu nonākt jau pie reāliem finanšu cipariem. Jāmin, ka tarifu daļai, kas sedz dažādus pakalpojumus, tajā skaitā balansēšanu un frekvences regulēšanu, drošuma aspektus un citus tirgus pakalpojumus, kopumā ir tendence pieaugt, kamēr elektroenerģijas cena tirgū arvien krītas. Summāri, protams, nav garantijas, ka, enerģijai kļūstot lētākai biržā, tās cena samazināsies arī lietotājiem. Jāņem vērā, ka ir arī citas komponentes, kas tajā pašā laikā aug, tāpēc paredzams, ka faktiskā enerģijas cena paliks uz vietas vai nedaudz pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Armanda Vilcāne, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkls (AST) noslēdzis darījumu ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) par tam piederošo 18,31% akciju iegādi dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, akciju sabiedrībā Conexus Baltic Grid.

Par to 19.decembrī preses konferencē paziņoja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AST īpašo pieredzi enerģijas pārvades aktīvu pārvaldībā un infrastruktūras ekspluatācijā.

Ziņa papildināta no 5. rindkopas

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks norādīja, ka, ņemot vērā dokumentus, kas pašlaik tiek gatavoti, amatu varētu pamest līdzšinējais Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Darījuma summa joprojām netiek atklāta.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka saskaņā ar valdības lēmumu AST ir noslēdzis darījumu ar Uniper par tam piederošo 18,31% akciju iegādi Conexus. AST un Uniper darījuma cena un citi tā nosacījumi ir konfidenciāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 Sadales tīkls klientu

Zane Atlāce - Bistere, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls elektrotīklā svētdien, 27. oktobrī, vētras kulminācijas brīdī elektroapgādes traucējumi īslaicīgi bija aptuveni 40 000 klientu. Elektroapgāde klientiem tika operatīvi atjaunota un šorīt elektroapgādes traucējumi ir vēl aptuveni 3000 klientiem, informē Sadales tīkls pārstāve Tatjana Smirnova.

Lielākie postījumi elektrotīklā reģistrēti Vidzemē un kopumā diennakts laikā visā Latvijā novērsti 200 vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkla bojājumi. Elektrotīkla bojājumu novēršanā ir iesaistītas 130 elektromontieru brigādes un, lai noņemtu elektrolīnijas vados ieķērušos koku zarus, iegāztus kokus, savienotu trūkušos gaisvadu elektrolīniju vadus un nomainītu balstus, intensīvs darbs turpināsies arī šodien.

Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura - gaisvadu elektrolīnijās ir iegāzti koki, ieķērušies vēja nolauztie koku zari, sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi un bojāti balsti, izraisot elektroapgādes traucējumus klientiem. Vakar plašākos elektroapgādes pārtraukumus izraisīja tehnoloģiski traucējumi AS «Augstsprieguma tīkls» 110kV (kilovoltu) apakšstacijās «Limbaži», «Salacgrīva», «Aloja», «Rūjiena», Ērgļi» un «Aiviekste», kas vienlaicīgi radīja elektroapgādes pārtraukumus vairākiem tūkstošiem AS «Sadales tīkls’ klientu dažādos Vidzemes novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms pārsniedzis patēriņu

Rūta Lapiņa, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā 12 secīgos mēnešos (2016. gada oktobris – 2017. gada septembris) Latvijā saražots vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, vietējai ģenerācijai sasniedzot 101% no patēriņa, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS «Augstsprieguma tīkls» apkopotie dati.

«Vēsturiski pavasara plūdu laikā un atsevišķos mēnešos citos gadalaikos Latvijas energosistēmā veidojas pārpalikums, jeb elektroenerģija vairāk tiek eksportēta nekā importēta,» skaidro «Augstsprieguma tīkla» pārstāvji. Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu septembrī ietekmējusi augstā izstrāde hidroelektrostacijās, kas skaidrojama ar sezonai netipiski augsto nokrišņu apjomu un līdz ar to ūdens līmeņa celšanos Daugavā. Salīdzinot datus ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, vērojams ražošanas kāpums hidroelektrostacijās 310% apmērā.

Septembrī vietējā ģenerācija Latvijas patēriņu nosedza 93% apmērā, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, ir par 45% procentpunktiem vairāk. Vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 533 745 MWh, kas ir par 35% vairāk nekā augustā, bet salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn, palielinājums ir par 100%. Savukārt 12 secīgu mēnešu bilanci ietekmējis arī augstais elektroenerģijas ražošanas apjoms 2016. gada novembrī un decembrī, kad 2015. gada rādītāji tika pārsniegti attiecīgi par 42% un 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs šogad plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro, informē AS «Augstsprieguma tīkls».

Projekta «Kurzemes loks» 3.posma realizācijā - līnijas būvniecībā un apakšstaciju pārbūvēs plānots ieguldīt 62,1 miljonu eiro no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem, Igaunijas - Latvijas trešā starpsavienojuma un tam nepieciešamās infrastruktūras izbūvē - 4,25 no kopumā atvēlētajiem 102 miljoniem eiro, savukārt nepilnu 1 miljonu eiro no kopumā projektam paredzētajiem 20 šogad paredzēts ieguldīt elektropārvades līnijas Rīgas TEC-2 - Rīgas HES izbūvē. Visi šie projekti, kuru kopējās izmaksas ir 250 miljons eiro, ir saņēmuši Eiropas Savienības līdzfinansējumu 128 miljonu eiro apmērā no infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Augstsprieguma tīkls (AST) Kurzemes loka trešā posma realizācijā plāno ieguldīt 24 no kopumā projektam atvēlētajiem 128 miljoniem eiro, līniju paredzēts pabeigt šā gada otrajā pusē

To intervijā DB norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Viņš atzīmē, ka Kurzemes loks ir viens no lielākajiem pēdējās desmitgades investīciju projektiem, kura īstenošana garantēs gan nepieciešamo tīkla caurlaides spēju, gan visa reģiona elektroapgādes drošību. AST šogad iecerējis īstenot arī citus apjomīgus projektus, kopumā attīstībā ieguldot teju 100 miljonus eiro.

Fragments no intervijas, kas publicēta 24. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

AST izplatītā informācija liecina, ka šogad uzņēmums attīstībā plāno ieguldīt 95 miljonus eiro. Kā šī nauda tiks tērēta?

Lielākās investīcijas paredzētas Igaunijas un Latvijas trešā starpsavienojuma izbūvei. Elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 no kopumā projektam paredzētajiem 84 miljoniem eiro. 24 miljoni eiro atvēlēti Kurzemes loka trešā posma realizācijai, bet 12 miljonus eiro plānots tērēt apakšstaciju un sadales punktu pārbūvei, septiņus miljonus eiro – elektropārvades līnijas Rīgas otrā termoelektrocentrāle–Rīgas hidroelektrostacija izbūvē, sešus miljonus eiro – elektropārvades līniju atjaunošanā, vēl tikpat – 11 transformatoru un viena autotransformatora nomaiņai, savukārt divi miljoni eiro tiks investēti citās aktivitātēs, no kurām galvenā šogad ir ieguldījums rezerves dispečeru centra izbūvē. Šogad plānots pabeigt arī jaunu apakšstaciju būvniecību un rekonstrukciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Conexus padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju ievēlēts Sandis Jansons

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāra sapulce ievēlēja jaunus uzņēmuma valdes locekļus, kuri darbu sāks 3. aprīlī, pilnvaru termiņš ir 5 gadi, informē AS Latvenergo.

Par AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju iecelts Sandis Jansons, par valdes locekli ievēlēts Jānis Kirkovalds, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Baiba Priedīte, Inga Āboliņa un Raimonds Skrebs.

Sandis Jansons darbam AS «Sadales tīkls» valdē ir izvēlēts publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa rezultātā, valdes priekšsēdētāja amatā viņu iecēla akcionāra sapulcē. Sandis Jansons ieguvis izglītību Latvijas Universitātē biznesa vadībā un Rīgas Ekonomikas augstskolā EMBA. Pēdējo desmit gadu darba pieredze – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen) ģenerāldirektors, valdes loceklis; SIA «SBE Latvija» (Lantmannen) valdes loceklis; SIA «Magnum Medical» rīkotājdirektors, SIA «LM Center» īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tīkla drošībā un jaunu tīklu būvniecībā Vidzemē investēs 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lemj par pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu

Lelde Petrāne, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 8. oktobra sēdē lēma līdz 2020. gada 1. jūlijam veikt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu, visus elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvus nododot pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), informē Ekonomikas ministrija.

Īpašumtiesību nodalīšanai paredzētajos aktīvos ietilpst 330kV un 110kV pārvades līnijas, iekārtas, inženierbūves, kā arī ar pārvades aktīviem saistītais nekustamais īpašums.

Visi elektroenerģijas pārvades sistēmas aktīvi šobrīd ir AS «Latvijas elektriskie tīkli» (LET) īpašumā, kas reorganizācijas veidā tiks nodoti pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), kas tādējādi kļūs arī par pārvades sistēmas īpašnieku.

Pilnīga īpašumtiesību nodalīšana atstās pozitīvu iespaidu uz pārvades sistēmas operatora - AST darbību, kā arī veicinās pārvades tīkla attīstības iespējas. No enerģētikas politikas īstenošanas puses raugoties, pilnīgas īpašumtiesību nodalīšanas modeļa ieviešana ir efektīvs solis pārvades sistēmas darbībā, tai skaitā arī elektroenerģijas tirgus attīstībā un turpmākā integrācijā ES, norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

«Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija,» sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - «Kurzemes loka» trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru