Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.

«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Lai samazinātu, iespējams, kancerogēnas vielas akrilamīda daudzumu pārtikas produktos, EK var noteikt tā maksimāli pieļaujamās normas. Lai gan tas saistīts ar ļoti niecīgu akrilamīda daudzumu un zinātnieki vēl pēta tā ietekmi uz saslimšanām, ražotāji uzskata, ka šādu normu noteikšana var draudēt ar to, ka nāksies pārskatīt esošās produktu grupas un mainīt tehnoloģijas.

Akrilamīds ir viela, kas veidojas ar cieti bagātos pārtikas produktos, tos termiski apstrādājot virs 120 grādiem pēc Celsija. Akrilamīda jeb iespējamās kancerogēnās vielas klātbūtne pārtikas produktos plašas diskusijas izraisīja pēc tam, kad pirms vairākiem gadiem Zviedrijā tika atklāts, ka daži pārtikas produkti, kas pakļauti termiskai apstrādei, var saturēt salīdzinoši lielos daudzumos akrilamīdu, kas var izraisīt risku saslimt ar vēzi. Patlaban jau vairākas valstis iesaistījušās pētījumos, tostarp arī Latvija.

Ietekmēs maizniekus

Vistiešāk iespējamās izmaiņas varētu skart maizniekus un konditorus, kartupeļu čipsu ražotājus un kafijas ražotājus. Latvijas maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis Db atzina, ka vēl ir daudz neskaidrību. Tomēr, vadoties pēc pieejamās informācijas, nākoties secināt, ka maizniekiem vajadzēs pārskatīt sortimentu un tehnoloģijas. "Var gadīties, ka mums nāksies izņemt no apgrozījuma maizes ar riekstu, žāvētu augļu un sēklu piedevām vai arī samazināt medus un cukura sastāvu," tā V. Circenis. Tā rezultātā var sarukt piedāvātais sortiments un mainīties produktu garšas īpatnības. LMB vadītājs neslēpj, ka cukura daudzums maizē Latvijā ir virs vidējā ES un tas nozīmē, ka "kaut ko nāksies darīt".

Lai arī trīs Latvijas komercbankas jau ir atmaksājušas savus sindicētos kredītus un, visticamāk, to spēs arī pārējās bankas, daļu no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma valdībai var nākties novirzīt banku atbalstam.

«Pašlaik bankām galvenais ir atmaksāt savus sindicētos kredītus, bet valdības garantijas būs nepieciešamas, lai tās varētu aizņemties līdzekļos, ko ieguldīt Latvijas ekonomikā,» norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē viņa pieļāva, ka daļu no SVF ņemtā aizdevuma var nākties izmantot Noguldījumu garantiju fonda likuma prasību izpildei, jo Noguldījumu garantiju fondā pašlaik uzkrāti aptuveni 84 milj. Ls, taču ar šiem līdzekļiem var nepietikt, lai izmaksātu garantētās atlīdzības noguldītājiem gadījumā, ja kāda no bankām tomēr nespētu pildīt savas saistības pret noguldītājiem. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu, valsts noguldītājiem garantē bankās noguldīto līdzekļu atmaksu līdz 50 000 eiro.

Liepājas metalurga (LM) problēmu risināšanā, pirmkārt, ir svarīga pašu akcionāru rīcība, jo nevar sēdēt un gaidīt, kad valsts visu izdarīs viņu vietā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka svarīgi nepieļaut situāciju Parex 2 - kad ar nodokļu maksātāju naudu tiek risinātas multimiljonāru problēmas.

Patlaban LM akcionāri nav gatavi ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmuma glābšanā un arī konkrēta biznesa plāna LM akcionāriem neesot. «Plānam ir jābūt akcionāriem, kuri, pateicoties LM, ir kļuvuši par multimiljonāriem,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers norāda, ka uzņēmumā ir divas problēmas - īstermiņa likviditātes problēmas, kas jārisina steidzīgi, kā arī ilgtermiņa problēmas, kas cita starpā saistītas arī ar uzņēmuma pārāk augstajām pašizmaksām. Premjers atzina, ka savu lomu šajās problēmās spēlē arī nepilnības elektroenerģijas tirgū, taču neattiecas tikai uz LM, bet gan visiem uzņēmumiem. Valdības vadītājs sagaida, ka ar šī jautājuma risinājumu klajā nāks Ekonomikas ministrija.

Latvijai kopā ar eiro pagājuši tikai pieci mēneši, bet mums jau var nākties iesaistīties kopējo eirozonas problēmu risināšanā, turklāt katram iedzīvotājam personīgi – ar savu maciņu.

Lai beidzot iekurbulētu kreditēšanu eirozonā, it īpaši krīzes skartajās Dienvideiropas valstīs, un tādējādi veicinātu investīcijas, nodarbinātību un patēriņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) nākusi klajā ar vēsturisku lēmumu, nosakot negatīvu depozītu likmi. Tas nozīmē, ka tām bankām, kas līdz šim savu naudiņu tā vietā, lai to dotu kredītos iedzīvotājiem, labprātāk noguldīja ECB, tagad par šiem noguldījumiem varētu nākties maksāt zināmus soda procentus. Pie 110 miljardiem eiro, kas mēneša laikā vidēji tiek noguldīti ECB, soda procenti sasniegtu 110 miljonus eiro, kas pēc ECB vadītāju domām varētu būt pietiekams stimuls, lai bankas šo naudu laistu apritē. Tikai, kā jau visām lietām ir divas puses, arī šim pasākumam ir sava ēnas puse. Turklāt atbildi uz jautājumu, vai tādā veidā tiešām tiks stimulēta kreditēšana un no tās izrietošie labumi, citējot klasiķus, zina tikai vējš. Vismaz līdz šim ECB ieviestie mehānismi nav bijuši gana efektīvi, lai kreditēšanu eirozonā atdzīvinātu, drīzāk mezgls ir savilcies vēl ciešāk.

Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

Chrysler, viens no lielākajiem ASV auto koncerniem, iegūstot no valdības 4 miljardus dolāru, mēģina veidot tādu restrukturizācijas plānu, kas apmierinātu amerikāņu administrāciju, citādi naudu nāksies atdot un bankrotēt. Viens no variantiem ir dažu aktīvu pārdošana, tajā skaitā Jeep zīmola, ziņo newsru.com.

Pircēji varētu būt Renault - Nissan, kam ar Chrysler jau notiek pārrunas. Darījumā piedaloties arī liela ASV auto detaļu ražošanas kompānija Magna, kas ir ieinteresēta iegūt Belvederas pilsētā esošo rūpnīcu, kur ražo Dodge Caliber, Jeep Compass un Jeep Patriot.

Eksperti uzskata, ka krīzes laikā Renault - Nissan iegādāsies Jeep par izdevīgu cenu un nostiprinās savas pozīcijas bezceļa auto klasē, kas uzrāda labu pārdošanas dinamiku.

Chrysler zaudējumi pagājušajā gadā bija vairāk nekā 600 miljonu dolāru, kas neliecina par īpaši lielām izredzēm izdzīvot. Pēc ekspertu domām- aktīvu pārdošana ir pareizs lēmums un arī pats Jeep no darījuma būs ieguvējs- kļūstot par sastāvdaļu lielākai un drošākai kompānijai.

Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.

Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.

Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka bezbiļetniekiem maksimālais piemērojamais sods pilsētas nozīmes maršrutos būs vienāds ar lielāko mēneša abonementa biļetes cenu, kas pašlaik ir 36.70Ls.

Savukārt reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos tas ir vienāds ar attiecīgā pārvadātāja noteikto lielāko biļetes cenu pareizinātu ar pieci.

Plānots, ka sodu par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksās pašam pārvadātājam, nevis pašvaldībai, Db paskaidroja SM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Maļuha.

Līdz šim sodi par braukšanu bez biļetes tika piemēroti administratīvi, taču pieredze rāda, ka šāda sistēma ir neefektīva, jo daudzos gadījumos braukšanas biļešu kontrole no kompetento valsts vai pašvaldību institūciju puses netika veikta vispār. Izveidojusies situācija neveicināja pārvadātāju ienākumu palielināšanu un līdz ar to arī no valsts budžeta nepieciešamās zaudējumu kompensācijas samazināšanu, norāda SM.

Latvija finansējuma saņemšanai no tā dēvētā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe), kura mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES), pieteikusi projektus vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā, informē Finanšu ministrija (FM).

«Latvija kopumā darba grupai ir iesniegusi 58 projektus par summu vairāk kā 10 miljardu eiro apmērā. Daudzi no šiem projektiem ir ļoti būtiski mūsu ekonomikas attīstībai, tādēļ ir īpaši svarīgi nozaru ministrijām savstarpēji sadarboties, lai nodrošinātu papildu investīcijas mūsu valsts tautsaimniecībā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Starp iesniegtajiem projektiem ir Latvijas lielāko universitāšu un institūtu pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera BioPharmAlliance projekts. Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Transporta nozarē starp projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un Rail Baltica.

Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Lai gan nākotnē projektu izvērtēšanas termiņš noteikts ne vairāk kā trīs mēneši, reāli uzņēmējiem tāpat var nākties gaidīt krietni ilgāk. Ņemot vērā vēl arvien no jauna pienākošos protestus par gauso izvērtēšanas laiku, Finanšu ministrija (FM) paziņojusi "labo vēsti", ka no nākamā gada projektu izvērtēšanas termiņš būs 3 mēneši. Taču realitāte var nebūt tik rožaina.

Var ieilgt

Proti, 3 mēnešus sāks skaitīt no brīža, kad projektu pieteikšanās termiņš būs beidzies. Tādējādi tie, kas savus projektus būs iesnieguši pirmie, dabūs gaidīt visilgāk, jo šie projekti ierēdņu plauktos gaidīs, kamēr visi finansējuma pretendenti būs iesnieguši savus projektus, un tad vēl trīs mēnešus. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko skaidro, ka programmām, kur vajadzētu būt vislielākajai projektu apritei, piemēram, Inovāciju programmai, uzsaukumi tiks izsludināti bieži, taču "lēnākām" aktivitātēm, piemēram, biznesa inkubatoru izveidei, projektu pieņemšana varētu tikt izsludināta arī reizi divos gados.Turklāt uzņēmumiem adresētajās programmās projektu pieteikumi tiks izvēlēti, salīdzinot tos savā starpā. R. Aleksejenko šādu izvērtēšanas principu ironizējot dēvē par "skaistuma konkursu". ·āda metode izvēlēta pēc vairākkārt izskanējušās kritikas par "pirmais brauc, pirmais maļ" principu, kas lika uzņēmējiem četras diennaktis stāvēt rindās. Rindas kārtība tiks piemērota tādās programmās kā finanšu instrumenti vai atbalsts dalībai izstādēs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir saņēmusi 23 projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātē Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība, Db.lv informēja RAPLM.

Projektus jaunnedēļ sāks vērtēt šim nolūkam īpaši izveidota komisija, kurā ietilpst pārstāvji no RAPLM, Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Vides un Ekonomikas ministrijas. Komisija projektus vērtēs gan pēc administratīvajiem, gan kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

Pirmajā vērtēšanas komisijas sēdē tiks atvērti aizzīmogotie projektu iesniegumi un taps zināma kopējā summa, uz kādu pretendē iesniegtie projekti, kā arī būs iespēja uzzināt apakšprioritātes, uz kādām projekti ir iesniegti.

Sākotnēji komisija izvērtēs projektus atbilstoši administratīvās atbilstības kritērijiem, proti - tiks noskaidrots, vai projektu iesniegumi atbilst nolikuma pamatprasībām. Tas ir pirmais posms izvērtēšanā un gadījumā, ja kāds no projekta iesniegumiem neatbildīs vismaz vienam administratīvās atbilstības kritērijam, projekta iesniedzējam tiks sūtīts pieprasījums projekta iesniegumu papildināt. Ja kāds projekts atkārtoti neatbildīs administratīvās atbilstības kritērijiem, tad RAPLM to noraidīs un par šo faktu informēs arī pašu projekta iesniedzēju. Tos projektus, kas būs atbilstoši, tālāk vērtēs pēc kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Kopumā ministrija iesniegtos projektus izvērtēs apmēram 3 - 4 mēnešu laikā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija(RAPLM) ir saņēmusi 23 projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātē "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība".

Projektus jaunnedēļ sāks vērtēt šim nolūkam īpaši izveidota komisija, kurā ietilpst pārstāvji no RAPLM, Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Vides un Ekonomikas ministrijas. Komisija projektus vērtēs gan pēc administratīvajiem, gan kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.

Pirmajā vērtēšanas komisijas sēdē tiks atvērti aizzīmogotie projektu iesniegumi un taps zināma kopējā summa, uz kādu pretendē iesniegtie projekti, kā arī būs iespēja uzzināt apakšprioritātes, uz kādām projekti ir iesniegti.

Sākotnēji komisija izvērtēs projektus atbilstoši administratīvās atbilstības kritērijiem, proti - tiks noskaidrots, vai projektu iesniegumi atbilst nolikuma pamatprasībām. Tas ir pirmais posms izvērtēšanā un gadījumā, ja kāds no projekta iesniegumiem neatbildīs vismaz vienam administratīvās atbilstības kritērijam, projekta iesniedzējam tiks sūtīts pieprasījums projekta iesniegumu papildināt. Ja kāds projekts atkārtoti neatbildīs administratīvās atbilstības kritērijiem, tad RAPLM to noraidīs un par šo faktu informēs arī pašu projekta iesniedzēju. Tos projektus, kas būs atbilstoši, tālāk vērtēs pēc kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Kopumā ministrija iesniegtos projektus izvērtēs apmēram 3 - 4 mēnešu laikā.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atbalstījusi interešu projektus, kas paredz starp Igauniju un Latviju izbūvēt jaunu elektroenerģijas starpvalstu savienojumu, un pieņēma lēmumu par ieguldījumu izmaksu sadalījumu starp Latviju un Igauniju.

Projekta īstenošana palielinās Igaunijas un Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpvalstu savienojuma jaudu, tādejādi veicinot elektroenerģijas biržas cenu izlīdzināšanos Igaunijā un Latvijā.

Lai realizētu elektroenerģijas pārvades tīkla Latvijas – Igaunijas trešā starpvalsturnsavienojuma izbūvi starp Latviju un Igauniju, paredzēts īstenot kopīgo interešu projektus - starpsavienojums starp Kilingi – Nõmme un Rīgas TEC2 apakšstaciju un Iekšzemes līnija starp Harku un Sindi. Tā kā projektus plānots īstenot, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu CEF (Connecting Europe Facility, Nr.1316/2013) regulas ietvaros, projekta virzītājiem no Latvijas - AS Augstsprieguma tīkls un AS Latvijas elektriskie tīkli un no Igaunijas - AS Elering – ir jāsaņem enerģētikas nozaru regulatoru lēmums par pārrobežu izmaksu sadalījumu. Tāpat kā Latvijas regulators, arī Igaunijas regulators atbalsta minētos projektus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.