Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Krievija sniegs Minskai nepieciešamo palīdzību, lai Baltkrievija pēc iespējas ātrāk iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Šāds lēmums tika ietverts memorandā, ko Baltkrievija un Krievija parakstījušas par iestāšanos PTO, vēsta Krievijas mediji.

«Krievija palīdzēs novērst politiskos šķēršļus pārrunās par Baltkrievijas iestāšanos PTO,» ir teikts memorandā, kas parakstīts Eirāzijas ekonomiskās padomes tikšanās laikā Maskavā.

«Mēs apsveicam Krieviju, ka tā iestājusies PTO. Es pieņemu, ka pilnvērtīga PTO biedra statuss sniegs mūsu stratēģiskajam partnerim papildus iespējas palīdzēt arī Baltkrievijai iestāties šajā organizācijā,» pirmdien pavēstīja Baltkrievijas prezidents Alkeksandrs Lukašenko.

Jau vēstīts, ka aizvadītās nedēļas beigās Krievija pēc 18 gadus ilgām diskusijām pievienojās PTO. Intensīvas sarunas par Krievijas, kas ir arī viena no pasaules galveno ekonomiku savienības G8 valstīm, iestāšanos PTO notika kopš 1993. gada.

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Krievijas Federācija trešdien oficiāli kļūst par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 156. dalībvalsti. Sākot ar šodienu, stājas spēkā Krievijas iestāšanās PTO uzņemtās saistības un valstij nāksies ievērot vairākus organizācijas principus. Latvijas ieguvumi būs saistīt ar zemākiem eksporta tarifiem.

«Līdz ar Krievijas dalību PTO preču tirdzniecībā pakāpeniski tiks samazināti un atsevišķos gadījumos pat pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi būs jāpiemēro atbilstoši starptautiskajām normām,» uzskaita Ekonomikas ministrija.

Turpmāk KF būs jāievēro tādi PTO nediskriminācijas pamatprincipi kā vislielākās labvēlības režīms un nacionālais režīms. Tāpat dalība PTO ierobežos iespējas īstenot protekcionisma pasākumus, sekmējot KF tirdzniecības attiecību paredzamību un uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.

Šveicē notikušajā ceremonijā piektdien tika apliecināts, ka Krievija pēc 18 gadus ilgušām diskusijām pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), vēsta BBC.

Līdz šim brīdim Krievija ir pasaules lielākā ekonomika, kas pievienojusies (PTO). PTO ir pārstāvētas gandrīz visas pasaules valstis.

Krievijas iestāšanās PTO samazinās preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeras un radīs labākus nosacījumus tirdzniecības attiecību attīstībai, iepriekš portālam nozare.lv ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. «Ņemot vērā, ka Krievija ir Latvijas otrs lielākais ārējais tirdzniecības partneris, tās iestāšanās PTO ir ļoti svarīga. Šo globālajai ekonomikai vēstursiko brīdi jau vairākus gadus gaida arī Latvijas uzņēmēji, jo tas ir būtisks solis ceļā uz labāku ārējās tirdzniecības režīmu un lielāku procesa caurskatāmību, tostap attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeru samazināšanu,» pauda D. Pavļuts. Viņš norādīja, ka līdz ar Krievijas pievienošanos PTO atsevišķos gadījumos tiks pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, tiks noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitāre un fitosanitārie pasākumi tiks piemēroti starptautiskajām normām.

Pēc Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) kaimiņvalstij nāksies samazināt ievedmuitas nodokļus, kā arī tā nevarēs ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar jaunajām saistībām, norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe

Kā ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta šodien ratificēja Krievijas pievienošanos PTO. Tādējādi Federācijas padome spērusi pēdējo soli, lai attiecīgo likumprojektu varētu parakstīt Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iepriekš, 10.jūlijā Krievijas dalību PTO apstiprināja Krievijas Valsts dome.

«Krievija būs jāsamazina ievedmuitas nodokļi plašam produktu klāstam un jāatceļ prasība par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kas atvieglos pieeju šim tirgum. Dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Patlaban piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu,» sacīja Gulbe.

Mazākas ievedmuitas un lielāka stabilitāte – šādi varētu būt galvenie pārtikas ražotāju ieguvumi no Krievijas iestājas PTO.

Krievijai būs jāsamazina ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam, bet lielai daļai šis samazinājums ar pašreizējo nebūs būtisks un arī pašlaik tarifi nav galvenais mūsu eksportu ierobežojošais faktors. Bet dažiem produktiem tarifu samazinājums būs būtisks, piemēram, dzīvām cūkām. Šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanos PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Latvijas cūkaudzētājiem vajadzētu priecāties, ka nu varēs tirgoties ar Krieviju bez augstām ievedmuitām un citiem ierobežojumiem, bet situācija ir tāda, ka pašlaik mums jau nemaz nav īsti ko tirgot.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

No Krievijas iestāšanās PTO Latvijai būšot virkne ieguvumu tieši pārtikas un lauksaimniecības jomā. Krievijas dalība starptautiskajā tirdzniecības organizācijā, kuras ietvaros tai vajadzēs ievērot daudzpusējos tirdzniecības nosacījumus, tai skaitā sanitāros un fitosanitāros pasākumus, tirdzniecības tarifus un ne-tarifu barjeras, sekmēs Krievijas un pārējo PTO dalībvalstu, tai skaitā, Latvijas savstarpējās tirdzniecības izaugsmi, paredz Zemkopības ministrija.

Krievija kā pilntiesīga PTO dalībvalsts vairs nevarēšot ieviest tādus tirdzniecības ierobežojumus, kas ir pretrunā ar tās uzņemtajām saistībām PTO.

Paredzams, ka Krievija samazinās ievedmuitas nodokļus plašam produktu klāstam un tās noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā. Attiecīgi piena produktiem tie būs 14,9% pašreizējo 19,8% vietā; graudiem – 10% pašreizējo 15,1% vietā.

Svarīgi, ka panākta vienošanās par atsevišķu augsto tarifu būtisku samazināšanu, piemēram, šobrīd piemērotā 40% ievedmuita dzīvām cūkām līdz ar Krievijas iestāšanās brīdi PTO nedrīkstēs pārsniegt 5% robežu. Tādējādi Latvijas cūkaudzētāju konkurētspējīga eksporta iespējas uz Krieviju būtiski uzlabosies. ZM aplēsusi, ka, eksportējot dzīvas cūkas 2010. gada apjomos, Latvijas cūkaudzētāji uz samazinātā ievedmuitas nodokļa rēķina ietaupīs apmēram 5 miljonus eiro. Turklāt, cūkgaļas ražotāji varēs izmantot arī iespēju eksportēt savu produkciju tarifu kvotas ietvaros ar ievedmuitas nodokli 0%, pašreiz tarifs ir 15%, bet ne mazāk kā 0,25 eiro par kilogramu. Cerības ar tarifu samazinājumu saista pašmāju cūkaudzētāji. A/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis atzīst, ka situācija būs atkarīga galvenokārt no produkcijas cenas un lielākiem importētājiem – Vācijas, Holandes, Dānijas un, iespējams, Polijas. Latvija esot mazs tirgus spēlētājs, kas kopējo ainu būtiski neietekmē. Uz strauju eksporta kāpumu arī nevarot cerēt, jo jau šobrīd atsevišķas cūku fermas uz Krieviju eksportē ap 70 – 80 % no saražotā. SIA Ulbroka direktors Aivars Kokts ir piesardzīgs savās prognozēs. Viņš Db sacīja, ka Latvijas ražotāji varētu būt tikai ieguvēji no Krievijas iestājas PTO, jo paredzams, ka Eiropā paaugstināsies cūkgaļas cenas. Ja ievedmuitas tarifu samazinātu par 30 %, cenas kāpums varētu būt ap 10 %, lēš A. Kokts. Tiesa, jāņem vērā, ka uz Krievijas tirgū pretendē arī Vācijas ražotāji, kas būtu pirmie ieguvēji. Turklāt satraukumu jau pauduši vietējie Krievijas cūkaudzētāji, kas aicina valdību neatļaut strauju tarifu samazinājumu importa cūkgaļai.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika parakstījušas Latvijas un Krievijas kopēju paziņojumu par Lauksaimniecības konsultatīvās grupas izveidi.

Lauksaimniecības konsultatīvās grupas darbības mērķis būs Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības uzlabošana lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā. Šīs grupas uzdevums būs koordinēt abām valstīm savstarpēji izdevīgu sadarbību lauksaimniecības preču tirdzniecībā, atbalstīt ekonomisku, tirdzniecības un zinātniski tehnisku sakaru aktivizēšanu lauksaimniecības jomā, kā arī sekmēt tiešu sakaru dibināšanu starp abu valstu uzņēmumiem un organizācijām. Krievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības produktu eksporta un importa ziņā.

Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.

Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».

Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) sākotnējā izmeklēšanā atklājusi, ka ASV lidmašīnu ražotājs Boeing, iespējams, saņēmis nelegālas subsīdijas no ASV valdības, vēsta The Wall Street Journal.

Citējot neidentificētas personas, kuras iepazinušās ar lietas apstākļiem, WSJ ziņo, ka Boeing, saņemot atbalstu no valdības, kaitējis savam Eiropas konkurentam Airbus.

Ziņojumā, ko sagatavojusi Eiropas Savienība (ES), konstatēts, ka ASV Aizsardzības departaments un NASA lidmašīnu ražotājam Boeing piešķīra apstrīdamas subsīdijas.

ES pārliecināja PTO, ka Boeing, saņemot šo finansējumu, kura apmērs esot vairāk nekā 16 miljardu ASV dolāru, nelabvēlīgi ietekmēja sava konkurenta Airbus darbību. PTO ziņojums joprojām ir konfidenciāls un pieejams tikai valdības pārstāvjiem.

ES savā iesniegumā PTO gan norāda, ka Boeing saņēmusi aptuveni 23,7 miljardus ASV dolāru nelegālās subsīdijās no valsts, pašvaldību un federālajiem avotiem ASV.

Rietumvalstis spriež par to, vai neapturēt Krievijas dalību G8. Arvien aktīvāk izskan aicinājumi bloķēt tās iestāšanos PTO un atsaukt uzaicinājumu kļūt par OECD dalībvalsti, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Pašmāju eksperti uzskata, ka karš Gruzijā ar minētajām iespējamām sekām vien Maskavai neaprobežosies. Viņi saka, ka investori pārskata savu attieksmi pret Krieviju, var ciest olimpiskās spēles Sočos, bet Maskavas plāni pārtapt par pasaules finanšu centru attālinās par vairākiem gadiem.

Krievijas kara darbības Kaukāzā iedragā tās spēju būt par vienu no vadošajām valstīm pasaulē, paziņojusi ASV Valsts sekretāre Kondolīza Raisa telekanālam ABC. Savukārt anonīms avots ASV prezidenta administrācijā aģentūrai AFP teicis, ka Krievijai tagad nāksies «krietni pacensties», lai iestātos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) un Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). ASV un citas rietumuvalstis - G8 dalībnieces - konsultējas par iespējamo Krievijas izslēgšanu no «lielā astotnieka», vēstī rietumu mediji, atsaucoties uz kādu Baltā nama ierēdni. Pārskatīt attieksmi pret sarunām Krievijas iestājai PTO aicinājuši abi ASV prezidenta amata kandidāti - Džons Makeins un Baraks Obama. Krievijas iestāšanās perspektīvas šajā organizācijā nav tuvas, piekrīt ASV tirdzniecības ministrs Karloss Gutjeress. Viņš gan noliedz tā saistību ar notikumiem Kaukāzā, taču šis paziņojums izskanēja pēc Džordža Buša uzstāšanās, kurā ASV prezidents uzsvēra, ka pēdējos gados Maskavai ir izdevies ieņemt zināmu vietu pasaules politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, bet Krievijas armijas darbības Gruzijā var iznīcināt visu paveikto. Oficiāli nekādi paziņojumi no ASV par to gan nav pienākuši.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Krievijas valsts dome pieņēmusi lēmumu ratificēt vienošanos par Krievijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Līdz ar to samazināsies Krievijas ievedmuitas nodoklis, iespējams, paaugstinot konkurenci vietējā tirgū, vēsta Interfaks (Интерфакс).

Par dokumenta ratificēšanu nobalsoja 238 deputāti, pret – 208 deputāti, bet viens atturējās.

Krievijas valdība atbalstīja lēmumu pievienoties PTO jau pērnā gada decembrī, kad Ženēvā tika parakstīts arī pievienošanās protokols. Dokumenta ratifikācija bija pēdējais solis, kas Krievijai bija jāsper.

Iepriekš opozīcijas frakcijas norādīja, ka tās vēlas novilcināt lēmuma pieņemšanu līdz 22. jūlijam, kas decembrī parakstītajā dokumentā norādīts kā ratifikācijas gala termiņš. Tādēļ Krievijas pievienošanās PTO pretinieku frakcijas vērsās Krievijas federācijas konstitucionālajā tiesā, tomēr tiesa dokumentā pārkāpumus neatrada.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" piektdien paziņoja, ka veicis pasākumus, lai izbeigtu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ilgstošās nesaskaņas starp Eiropas Savienību (ES) un ASV par piešķirtajām valstu subsīdijām.

"Airbus" norāda, ka panācis vienošanos ar Francijas un Spānijas valdībām, lai paaugstinātu procentu likmes līdzekļiem, kas piešķirti lidmašīnu "A350" ražošanas atbalstīšanai, līdz līmenim, kāds pēc PTO uzskatiem ir atbilstošs.

"Pēc 16 gadus ilgušas tiesvedības PTO šis ir pēdējais solis, lai pārtrauktu ilgstošās nesaskaņas un likvidētu jebkādu pamatojumu ASV tarifu piemērošanai," skaidro uzņēmums.

Vērienīga juridiskā cīņa PTO starp "Airbus" un ASV konkurentu "Boeing" aizsākās 2004.gadā, kad Vašingtona apsūdzēja Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Spāniju par pretlikumīgu subsīdiju un garantiju nodrošināšanu "Airbus" produktu ražošanas atbalstīšanai.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) izteikusi savu atzinusi, norādot, ka Boeing saņemtais valsts atbalsts ir starptautisko noteikumu pārkāpums, kas nozīmē, ka ASV lidmašīnu ražotājam, iespējams, būs jāatmaksā vairāki miljardi ASV dolāru, ko kompānija saņēmusi par nelegālām atzītajās subsīdijās, ziņo Guardian.

Db.lv jau vēstīja, ka PTO sākotnējā izmeklēšanā atklājusi, ka ASV lidmašīnu ražotājs Boeing, iespējams, saņēmis nelegālas subsīdijas no ASV valdības. Iesniegumā, ko sagatavoja Eiropas Savienība (ES), norādīts, ka ASV Aizsardzības departaments un NASA lidmašīnu ražotājam Boeing piešķīra apstrīdamas subsīdijas. ES pārliecināja PTO, ka Boeing, saņemot šo finansējumu, kura apmērs esot vairāk nekā 16 miljardu ASV dolāru, nelabvēlīgi ietekmēja sava konkurenta Airbus darbību.

Tagad PTO pieņēmusi nostāju šajā situācijā, atzīstot, ka Boeing, pieņemot šo apjomīgo valsts atbalstu pārkāpusi organizācijas izstrādātos noteikumus.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) otrdien atzina par neatbilstošiem ASV noteiktos muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā.

Šādu lēmumu PTO strīdu risināšanas institūcijas eksperti pieņēma, izskatot Ķīnas sūdzību. Eksperti ieteica Vašingtonai pasākumus pret Ķīnu padarīt atbilstošus Savienoto Valstu saistībām PTO ietvaros.

Šie 2018.gadā noteiktie tarifi bija sākums ASV un Ķīnas tirdzniecības karam. Vašingtona gan norādījusi, ka arī Ķīnas noteiktie atbildes tarifi ir pretrunā ar PTO noteikumiem.

PTO eksperti izskatīs arī citu valstu sūdzības par prezidenta Donalda Trampa administrācijas noteiktajiem muitas tarifiem.