Finanses

Purgaile: Moneyval rekomendāciju ieviešanā līdz šim paveikts maksimāls darbs

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Visas organizācijas, kas piedalījās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka laiks kopš viņas apstiprināšanas FKTK priekšsēdētājas amatā ir pagājis ļoti intensīvā darbā, tostarp prioritāte Latvijai ir neiekļūt pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force - FATF) "pelēkajā sarakstā".

Purgaile atgādināja, ka pērnā gada decembra sākumā "Moneyval" ekspertiem sniegts ziņojums par tehnisko progresu rekomendāciju ieviešanā un decembra vidū bija faktu sesija, kur tika novērtēta normatīvo aktu reālā efektivitāte jeb pielietošana dzīvē. "Tiešām es redzu, ka visas organizācijas, kas piedalījās šajā procesā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu. Esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos tajās abās sesijās. Priekšā ir gaidīšanas brīdis," teica Purgaile.

Savukārt, runājot par šā gada 21.februārī gaidāmo FATF lēmumu par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no finanšu pasaules "pelēkā saraksta", viņa norādīja, ka ir jābūt gataviem uz abiem scenārijiem - Latvijas iekļaušanai vai neiekļaušanai "pelēkajā sarakstā". Piemēram, Latvijai pozitīva lēmuma gadījumā ir jādomā, kā turpmāk spodrināt un nest valsts vārdu pasaulē, stāstot par Latviju kā veiksmes stāstu ar spēju risināt finanšu problēmas.

Vienlaikus viņa atzina, ka iekams 21.februāris nav pienācis, FKTK patlaban ir noliegts komentēt to, kā Latvijai sekmējies, kas ticis darīts un kādas bija sajūtas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā. "Negribu šobrīd spekulēt un nostādīt mūs kā valsti nelabvēlīgā situācijā," viņa sacīja.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa trešdien žurnālistiem skaidroja, ka attiecībā uz tehnisko rekomendāciju izpildi Latvijas pērn decembrī ziņotais progress novērtēts kā ļoti labs, proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 FATF rekomendācijas.

"Patlaban Latvijas vērtējums ir tāds, ka no šīm 40 rekomendācijām septiņas ir pilnībā atbilstošas un 33 lielākoties atbilstošas. Tas nozīmē pozitīvu vērtējumu. Latvijai līdz nākamajam novērtējumam, kuram gan patlaban nav noteikts laiks un datums, vairs nekādas darbības attiecībā uz vērtējuma paaugstināšanu nav jāveic," teica Znotiņa.

Sagaidāms, ka februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval rekomendāciju īstenošanā vērojams progress

LETA, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas «Moneyval» atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums «Moneyval» un tas tiks izskatīts «Moneyval» plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs «Moneyval» plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, - nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju «Moneyval» plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023.gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

«Jāsaprot, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. «Moneyval» un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. Ja nonāks pie secinājuma, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā».

Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk,» skaidroja Bekmanis. Viņš informēja deputātus, ka patlaban ir sperts pirmais solis, lai Latvija atbilstu FATF standartiem.

«Bija saņemtas konkrētas norādes, ka no 40 tehniskajiem standartiem daļēji atbilstoši ir 10 un 16 ir nepilnīgi atbilstoši. Esam tikuši līdz pusei - tehniskais ziņojums nosūtīts «Moneyval» sekretariātam. Tagad tehniskie eksperti no Slovēnijas un Melnkalnes ziņos par Latvijas sasniegto, būs aktīva komunikācija ar sekretariātu, lai sniegtu atbildes. Pateicoties valdības un Saeimas darbam pie milzīgās likumu paketes, Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu par 20 rekomendācijām,» stāstīja Bekmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval plenārsēdē skata Latvijas progresa ziņojumu par rekomendāciju izpildi

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā šonedēļ Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" plenārsēdē skata arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.

Eksperti 2018.gada 23.augusta novērtējumā 40 rekomendācijām sniedza savu vērtējumu, piešķirot tehniskās atbilstības reitingus, kur Latvijas sistēma novērtēta sešām rekomendācijām kā atbilstoša, 24 rekomendācijām - lielākoties atbilstoša un desmit rekomendācijām - daļēji atbilstoša, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).

"Moneyval" plenārsēdē tiek vērtēts iesniegtais progresa ziņojums un Latvijas delegācijas pārstāvji ar ekspertiem pārrunās iesniegtajā ziņojumā sniegto informāciju, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par progresu rekomendāciju ieviešanā.

Plenārsēdes noslēgumā "Moneyval" eksperti sniegs savu vērtējumu par katru no rekomendācijām, kurās Latvija saņēma vērtējumu "daļēji atbilstoši", piešķirot jaunus tehniskās atbilstības reitingus Latvijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas sistēmas novērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība aiz slēgtām durvīm pieņēmusi jaunu pasākumu plānu naudas atmazgāšanas novēršanai

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam.

Plānu sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc attiecīgie dokumenti tika izskatīti valdības sēdes slēgtajā daļā.

IeM skaidroja, ka minētais plāns turpinās līdz šim izmantoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim. Jaunais plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un patlaban spēkā esošā plāna īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un finansēšanu, kā arī samazināt dažādus riskus, lai veicinātu sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemiro: Moneyval uzraudzības turpināšana no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" uzraudzības turpināšana Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizstrādā vadlīnijas, kas bankām un investoriem izskaidrotu, piemēram, kādos gadījumos var slēgt vai liegt atvērt finanšu iestādē kontu.

Ministrs arī norādīja, ka pasaulē ir izskanējušas bažas par Latvijas iekļūšanu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc svarīgi ir vēstīt par paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval sniedzis pozitīvu vērtējumu par Latviju

Žanete Hāka, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Moneyval" trešdien publicējis jaunāko ziņojumu par Latviju, novērtējot progresu kā ļoti labu, preses konferencē sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 starptautiskās organizācijas rekomendācijas. Šobrīd septiņas no tām ir pilnībā atbilstošas un 33 ir lielākoties atbilstošas, kas nozīmē pozitīvu vērtējumu un to, ka Latvijai līdz nākamā vērtējuma publicēšanai attiecībā uz šo vērtējumu nekādas darbības vairs nav jāveic, viņa uzsvēra.

"Moneyval" publiskotajā relīzē norāda, ka Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss, un tā ir norāde, ka 2021.gadā Latvijai apmēram 10-15 minūšu garumā būs jāinformē "Moneyval" par progresu, kas pa šiem gadiem ir sasniegts.

Tā kā pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF standarti visu laiku mainās, šādu izmaiņu gadījumā būs jāziņo, vai mūsu normatīvā bāze atbilst izmainītajam FATF standartam. "Ja izmaiņu nebūs, tad stāstīsim vienkārši par progresu," sacīja I. Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts

Jānis Goldbergs, Romāns Meļņiks, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

EY: Ļoti reti nav iespējams noteikt uzņēmuma patieso labuma guvēju

LETA, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām ļoti reti, sacīja auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Viņa norādīja, ka, reaģējot uz «Moneyval» iepriekšējo ziņojumu, kurā Latvija saņēma pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību šajā jomā par mazefektīvu, sekoja jauni grozījumi vairākos likumos, kā rezultātā diezgan agresīvā veidā tika realizēta patieso labuma guvēju atklāšana. Vienlaikus ir atstāta atvērta opcija atsevišķiem komersantiem, tā teikt, nerast veidu, kā nonākt pie patiesā labuma guvēja, bet, protams, pierādot, ka ir izdarīti visi nepieciešamie un iespējamie soļi, bet nav iespējams noskaidrot šo patiesā labuma guvēju.

«Tad, kad šie grozījumi tika veikti, vairāk nekā 900 komersantiem bija neatklāti patiesie labuma guvēji, bet šobrīd šis skaitlis ir ievērojami krities -, ja nemaldos, pašlaik ir mazāk nekā 300 komersantu, kas nav norādījuši patieso labuma guvēju. Noteikti ir redzams liels progress. Tāpat jāpiebilst, ka nav arī masveidā uzsāktas uzņēmumu likvidācijas. Kopumā varētu teikt, ka ar diezgan agresīvu juridisku metodi ir panākts efekts palielināt caurskatāmības principu komersantu patieso labuma guvēju atklāšanai,» sacīja Cakare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvairīšanās no "pelēkā saraksta" ir ļāvusi izvairīties no ļoti nepatīkamiem zaudējumiem

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez finanšu sektora "kapitālā remonta" situācija Latvijas ekonomikā būtu krietni sliktāka, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nebūtu šī "kapitālā remonta", mūsu ekonomikā situācija būtu krietni, krietni švakāka. Pateicoties "kapitālajam remontam" mēs esam izvairījušies no ļoti lielām nepatikšanām," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī pauda, ka pēdējā pusotra gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz. "Cepuri nost! Liels paldies visiem iesaistītajiem - pēdējā pusotra gada laikā Latvija tiešām ir padarījusi ļoti daudz," teica Kazāks, piebilstot, ka paveiktais ir komandas darbs.

Tajā pašā laikā Kazāks atzīmēja, ka darbs vēl līdz galam nav padarīts, tostarp vēl joprojām ir jāstiprina izpratne, kas ir pelēkā nauda, kā no tās izvairīties, kā ar to cīnīties. "Nevienam citam, kā mums pašiem, to nevajag. Gan caurskatāms, spēcīgs, jaudīgs finanšu sektors, gan arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par šīm problēmām ir ļoti svarīga. Tas palīdzēs Latvijai ekonomiski būt stiprākai," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Jāatlaiž finanšu groži vaļīgāk

Žanete Hāka, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas, un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam.

"Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas," atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. "Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, - praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem," viņš piebilst. Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemītis: Aizvien pastāv liels risks Latvijai iekļūt Moneyval pelēkajā sarakstā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2020.gads sola vieglāk pieejamus kredītus MVU

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais gads Latvijas banku nozares vēsturē paliks ar izteikto piesardzību, kas sekoja Moneyval ziņojuma satricinājumam un divu banku likvidācijas procesam.

Bankas kļuva aizvien skeptiskākas ne tikai pret nerezidentu naudas apkalpošanu, bet arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanu. Piemēram, gada otrajā ceturksnī banku iekšzemes kredītportfelis palielinājies tikai par 50 miljoniem eiro, kas pie tā brīža ekonomiskās izaugsmes ir gaužām pieticīgi.

Un tas notiek apstākļos, kad bankām ir jāpiemaksā par eiro atlikumu glabāšanu Eiropas Centrālajā bankā.

Nākamajā gadā par vienu no svarīgākajām tēmām kļūs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un veicinātu inovāciju ieviešanu.

Eiropas Komisija novembra beigās izplatītā ziņojumā vērsa uzmanību uz to, ka MVU ir kritiska loma Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču nelieliem uzņēmumiem ir grūti tikt pie adekvāta finansējumu. Ja situācija nemainīsies, tiem būs grūti ieviest inovācijas un paaugstināt strādājošo kvalifikāciju, kas ir kritiski svarīgi konkurētspējas saglabāšanā. No tā izriet, ka finansētājiem vajadzētu kļūt atvērtākiem pret mazākiem uzņēmumiem un gatavot tiem draudzīgus kreditēšanas piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: Vai attieksme pret lielajām un mazajām valstīm ir vienāda?

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ierobežots cilvēku skaits, kas var kvalitatīvi nodrošināt kaut vai to pašu kontroles vai apkarošanas mehānismu, intervijā žurnālam Dienas Bizness atzīst Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Maza valsts ar mazu un ierobežotu resursu un tomēr ar to pašu prasību līmeni kā lielajās Eiropas valstīs," saka I.Znotiņa. Viņa arī atgādina par 2018. gadu, "kur mēs skaidri redzējām, ka tad, kad bija lielas problēmas ar konkrēti vienu likvidējamu kredītiestādi, tad no Eiropas atbalstu varēja gaidīt vairāk".

Visu interviju par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

VIDEO: Ir nauda, nav ko finansēt

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riskos balstīta pieeja top banku un FKTK kopdarbā

Jānis Goldbergs, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pēc premjera Krišjāņa Kariņa izteikumiem, ka bankām vajadzētu izmantot riskos balstītu pieeju, Finanšu sektora attīstības padome gada nogalē vienojās par veselu pasākumu plānu, kas to veicinātu.

Nupat Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir banku uzraugs, publiskojusi savus 2020. gada darba rezultātus, un varam secināt, kas gada gaitā mainījies kopš brīža, kad, pateicoties drastiskai pieejai, Latvija nenokļuva Moneyval pelēkajā sarakstā.

Par uzraudzības pieejas maiņu un rezultātiem Dienas Bizness iztaujāja FKTK Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru Kristapu Markovski.

Fragments no intervijas

Nupat publicēts institūcijas paziņojums par aktīvu darbu 2020. gadā, lai novērstu finanšu noziegumus, lai Latvijas finanšu iestādes netiktu izmantotas naudas atmazgāšanai. Norādīts, ka pieeja darbā mainīta un sasniegti labi rezultāti. Kas mainījies? Pēc kā nosakām, ka rezultāti ir labi?

Komentāri

Pievienot komentāru