Jaunākais izdevums

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Turpmāku Latvijas progresa uzraudzību saskaņā ar esošajām procedūrām veiks FATF reģionālā institūcija "Moneyval".

Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.

Finanšu ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai nodrošinātu caurspīdīgu, ilgtspējīgu un drošu finanšu sektora darbību Latvijā, tika izstrādāti un apstiprināti finanšu sektora "kapitālā remonta" likumprojekti - grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā un Kredītiestāžu likumā.

"Šie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā, un tie apliecina, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā," atzina FM.

Ministrijā piebilda, ka uzraudzības stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas iestādes pievērš pastāvīgu uzmanību. "Tiesiskā regulējuma izmaiņas ir nostiprinājušas uz risku balstītu pieeju uzraudzībai visās uzraudzības un kontroles iestādēs, tāpat ir palielināti visu šo iestāžu resursi. Uzraugošās iestādes izmanto īpašas riska identificēšanas un profilēšanas matricas, lai identificētu vislielākos nozarē pastāvošos riskus un pārorientētu resursus uz riskantākajām uzraudzītajām struktūrām. Lai īstenotu mērķtiecīgu uzraudzību, ir palielināts klātienes pārbaužu skaits," skaidroja FM.

Būtiska finanšu noziegumu apkarošanas stratēģijas sastāvdaļa ir banku sektora riska mazināšana un konsolidācija. Likuma grozījumi aizliedz uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību ar čaulas kompānijām, kurām nav juridiskas personas saistību ar faktisko saimniecisko darbību, un juridiskā persona ir reģistrēta valstī, kurā normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus.

Lai novērstu nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas, 2019.gadā tika izstrādāti grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Grozījumi ietvēra nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu.

"Pēc "Moneyval" 5.kārtas novērtēšanas ziņojuma Latvija ir veikusi virkni darbību, lai uzlabotu finanšu noziegumu apkarošanas sistēmu valstī un jo īpaši izpratni par riskiem un likuma subjektu atbilstību. Papildu resursi un efektīvāka uzraudzība ļāva uzlabot likuma subjektu atbilstību, viņu izpratnes līmeni par riskiem un preventīvo pasākumu piemērošanas efektivitāti," atzina FM.

Pagājušā gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām. Šo rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

FATF ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas jomā.

FATF patlaban ir 39 biedri un viena novērotājvalsts. FATF lēmējinstitūcijas dalībnieki plenārsesijā tiekas trīs reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval rekomendāciju īstenošanā vērojams progress

LETA, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas «Moneyval» atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums «Moneyval» un tas tiks izskatīts «Moneyval» plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs «Moneyval» plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, - nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju «Moneyval» plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes komiteja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai «Moneyval» un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023.gadā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis.

«Jāsaprot, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. «Moneyval» un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. Ja nonāks pie secinājuma, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus «pelēkajā sarakstā».

Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk,» skaidroja Bekmanis. Viņš informēja deputātus, ka patlaban ir sperts pirmais solis, lai Latvija atbilstu FATF standartiem.

«Bija saņemtas konkrētas norādes, ka no 40 tehniskajiem standartiem daļēji atbilstoši ir 10 un 16 ir nepilnīgi atbilstoši. Esam tikuši līdz pusei - tehniskais ziņojums nosūtīts «Moneyval» sekretariātam. Tagad tehniskie eksperti no Slovēnijas un Melnkalnes ziņos par Latvijas sasniegto, būs aktīva komunikācija ar sekretariātu, lai sniegtu atbildes. Pateicoties valdības un Saeimas darbam pie milzīgās likumu paketes, Latvija lūdz paaugstināt vērtējumu par 20 rekomendācijām,» stāstīja Bekmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Purgaile: Moneyval rekomendāciju ieviešanā līdz šim paveikts maksimāls darbs

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas organizācijas, kas piedalījās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka laiks kopš viņas apstiprināšanas FKTK priekšsēdētājas amatā ir pagājis ļoti intensīvā darbā, tostarp prioritāte Latvijai ir neiekļūt pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force - FATF) "pelēkajā sarakstā".

Purgaile atgādināja, ka pērnā gada decembra sākumā "Moneyval" ekspertiem sniegts ziņojums par tehnisko progresu rekomendāciju ieviešanā un decembra vidū bija faktu sesija, kur tika novērtēta normatīvo aktu reālā efektivitāte jeb pielietošana dzīvē. "Tiešām es redzu, ka visas organizācijas, kas piedalījās šajā procesā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu. Esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos tajās abās sesijās. Priekšā ir gaidīšanas brīdis," teica Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Neskatoties uz pozitīvo Moneyval vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas.

Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb tā dēvēto IV panta konsultāciju ietvaros. Pēc SVF ekspertu Latvijas apmeklējuma starptautiskā organizācija augusta sākumā publicēja ziņojumu par valsts makroekonomisko stāvokli un sniedza arī Latvijas finanšu sektora novērtējumu.

Novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota tā dēvētajā valstu «pelēkajā sarakstā», pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka nekavējoties ieviest «Moneyval» rekomendācijas.

Tāpat kā riskantas tiek vērtētas Latvijas veiktās reformas finanšu sektorā, kas varētu iedragāt uzticību Latvijas finanšu sektoram un apdraudēt tā stabilitāti. Lai no tā izvairītos, SVF iesaka Latvijai aktīvāk veikt klātienes uzraudzību augsta riska bankās un pārliecināties, ka to darbība neapdraud finanšu stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kazāks: Latvija dara visu, lai izvairītos no pelēkā saraksta scenārija

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija dara visu iespējamo, lai izvairītos no negatīvā scenārija, kad Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force - FATF) februārī Latviju iekļautu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreiz Latvija dara ļoti pareizi, koncentrējoties uz pirmo scenāriju jeb to, lai mūs šajā sarakstā neiekļauj. Latvija dara visu iespējamo, lai negatīvo scenāriju noņemtu no dienaskārtības. Tas nozīmē ne tikai īstenot pārmaiņas, bet sadarbības partneriem to arī ļoti skaidrā veidā izstāstīt. Tas ir ļoti svarīgi," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ja Latviju "pelēkajā sarakstā" tomēr iekļauj, finanšu sektora spēja balstīt ekonomiku caur kreditēšanu būs vāja. "Finanšu sektors nebūs pietiekami spējīgs stiprināt Latvijas ekonomiku," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts milzīgs darbs attiecībā uz likumdošanu. Tiesību aktu izmaiņas ir ļoti plašas, un reti kura valsts var samēroties ar kaut ko līdzīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval sniedzis pozitīvu vērtējumu par Latviju

Žanete Hāka, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Moneyval" trešdien publicējis jaunāko ziņojumu par Latviju, novērtējot progresu kā ļoti labu, preses konferencē sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 starptautiskās organizācijas rekomendācijas. Šobrīd septiņas no tām ir pilnībā atbilstošas un 33 ir lielākoties atbilstošas, kas nozīmē pozitīvu vērtējumu un to, ka Latvijai līdz nākamā vērtējuma publicēšanai attiecībā uz šo vērtējumu nekādas darbības vairs nav jāveic, viņa uzsvēra.

"Moneyval" publiskotajā relīzē norāda, ka Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss, un tā ir norāde, ka 2021.gadā Latvijai apmēram 10-15 minūšu garumā būs jāinformē "Moneyval" par progresu, kas pa šiem gadiem ir sasniegts.

Tā kā pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF standarti visu laiku mainās, šādu izmaiņu gadījumā būs jāziņo, vai mūsu normatīvā bāze atbilst izmainītajam FATF standartam. "Ja izmaiņu nebūs, tad stāstīsim vienkārši par progresu," sacīja I. Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemiro: Moneyval uzraudzības turpināšana no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi

LETA, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" uzraudzības turpināšana Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizstrādā vadlīnijas, kas bankām un investoriem izskaidrotu, piemēram, kādos gadījumos var slēgt vai liegt atvērt finanšu iestādē kontu.

Ministrs arī norādīja, ka pasaulē ir izskanējušas bažas par Latvijas iekļūšanu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc svarīgi ir vēstīt par paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Jau ziņots, ka "Moneyval" uzlabojusi Latvijas novērtējumu 11 rekomendāciju izpildē.

Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvairīšanās no "pelēkā saraksta" ir ļāvusi izvairīties no ļoti nepatīkamiem zaudējumiem

LETA, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez finanšu sektora "kapitālā remonta" situācija Latvijas ekonomikā būtu krietni sliktāka, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja nebūtu šī "kapitālā remonta", mūsu ekonomikā situācija būtu krietni, krietni švakāka. Pateicoties "kapitālajam remontam" mēs esam izvairījušies no ļoti lielām nepatikšanām," uzsvēra Kazāks.

Viņš arī pauda, ka pēdējā pusotra gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz. "Cepuri nost! Liels paldies visiem iesaistītajiem - pēdējā pusotra gada laikā Latvija tiešām ir padarījusi ļoti daudz," teica Kazāks, piebilstot, ka paveiktais ir komandas darbs.

Tajā pašā laikā Kazāks atzīmēja, ka darbs vēl līdz galam nav padarīts, tostarp vēl joprojām ir jāstiprina izpratne, kas ir pelēkā nauda, kā no tās izvairīties, kā ar to cīnīties. "Nevienam citam, kā mums pašiem, to nevajag. Gan caurskatāms, spēcīgs, jaudīgs finanšu sektors, gan arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par šīm problēmām ir ļoti svarīga. Tas palīdzēs Latvijai ekonomiski būt stiprākai," pauda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moneyval plenārsēdē skata Latvijas progresa ziņojumu par rekomendāciju izpildi

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā šonedēļ Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" plenārsēdē skata arī Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.

Eksperti 2018.gada 23.augusta novērtējumā 40 rekomendācijām sniedza savu vērtējumu, piešķirot tehniskās atbilstības reitingus, kur Latvijas sistēma novērtēta sešām rekomendācijām kā atbilstoša, 24 rekomendācijām - lielākoties atbilstoša un desmit rekomendācijām - daļēji atbilstoša, informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).

"Moneyval" plenārsēdē tiek vērtēts iesniegtais progresa ziņojums un Latvijas delegācijas pārstāvji ar ekspertiem pārrunās iesniegtajā ziņojumā sniegto informāciju, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par progresu rekomendāciju ieviešanā.

Plenārsēdes noslēgumā "Moneyval" eksperti sniegs savu vērtējumu par katru no rekomendācijām, kurās Latvija saņēma vērtējumu "daļēji atbilstoši", piešķirot jaunus tehniskās atbilstības reitingus Latvijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas sistēmas novērtējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība aiz slēgtām durvīm pieņēmusi jaunu pasākumu plānu naudas atmazgāšanas novēršanai

LETA, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm pieņēma pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam.

Plānu sagatavojusi Iekšlietu ministrija (IeM), tam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc attiecīgie dokumenti tika izskatīti valdības sēdes slēgtajā daļā.

IeM skaidroja, ka minētais plāns turpinās līdz šim izmantoto pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim. Jaunais plāns balstās uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, starptautisko organizāciju ieteikumiem un patlaban spēkā esošā plāna īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un finansēšanu, kā arī samazināt dažādus riskus, lai veicinātu sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts

Jānis Goldbergs, Romāns Meļņiks, 19.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma subjekta ziņojums Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par atturēšanos no darījuma, jo tas ir aizdomīgs. To veido, balstoties uz likuma subjekta paša veidoto Iekšējās kontroles sistēmu, kas tapusi lasot FID definētās vadlīnijas.

Intervijā Dienas Biznesam FID vadītāja Ilze Znotiņa apstiprina, ka iekšējās kontroles sistēmas, kā arī vadlīnijas nav normatīvi akti.

Visas sarunas gaitā FID vadītāja, kas no 2018. gada līdz 2020. gada pavasarim bijusi Moneyval ziņojuma galvenā kuratore, piedaloties neskaitāmos Krimināllikuma, Kriminālprocesa likuma un citu likumu grozījumos Saeimā, uzsver, ka likumus tieši nav sagatavojusi, tā norādot, ka par kvalitāti un nepilnībām atbildīgi deputāti.

Savukārt, runājot par ieguvumiem, nenoliedz FID lomu. Proti, Latvija nav nokļuvusi Moneyval "pelēkajā sarakstā" kā, piemēram, Malta un mūsu valsts var turpināt aizņemties naudu ar pieņemamiem procentiem starptautiskajā tirgū, kā arī uzņēmējiem neesot jāpiedzīvo tādas kontroles starptautisku pārskaitījumu gadījumā, kā valstīs, kuras ir pieminētajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

"Pelēkā saraksta" draudi negatīvi iespaido investīciju piesaisti no valstīm ārpus ES

LETA, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draudi, ka Latviju varētu iekļaut pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF "pelēkajā sarakstā" jau ir atstājuši negatīvu iespaidu uz investīciju piesaisti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Pēdējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījumā mēs esam saņēmuši vidēju vērtējumu. Ja skatāmies uz reālajiem investīciju skaitļiem, tad esam trešajā vietā Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir kaut kas jādara," atzina Rožkalns.

Viņš minēja, ka galvenie izaicinājumi ir kvalificēta darbaspēka trūkums un, iespējams, pārāk liela ēnu ekonomikas daļa. Tāpat var runāt par izglītības kvalitāti, jo Latvija nevar nosegt visas specialitātes, kuras interesē investorus.

"Savukārt, ja runājam par iespējām uzrunāt investorus, tad tas ir jāsaista kopā ar tehnoloģijām. Mums ir jāskatās uz tiem sektoriem, kur ir liela pievienotā vērtība, bet nav nepieciešams daudz darbinieku. Mums gluži vienkārši nav tik daudz potenciālo strādājošo, lai mēs varētu uzrunāt kādu par ieceri atvērt te lielu rūpnīcu," sacīja jaunais LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Jāatlaiž finanšu groži vaļīgāk

Žanete Hāka, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas, un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam.

"Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas," atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. "Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, - praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem," viņš piebilst. Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Agnese Margēviča, Diena, 19.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā laikrakstā Diena 19.janvārī intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.

Fragments no intervijas

Latvijai nācās strauji un novēloti ielēkt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tēmā. Tagad ir pagājis zināms laiks, iegūta prakse. Kā jūs vērtējat, vai situācija jau ir nostabilizējusies, vai vēl būtu jāuzlabo normatīvie akti, kas regulē legalizācijas novēršanas jomu? Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai divas lietas, kurās personas sūdzas, ka esošais regulējums viņiem liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Varbūt kaut kur groži jāpievelk vai pretēji – jāpalaiž vaļīgāk?

Par ielēkšanu novēloti sistēmas sakārtošanā nav īsti tas, kā es to redzu, jo mēs redzam, ka ļoti daudz kur pasaulē, tai skaitā Eiropā, valstis nav sasniegušas tādus rezultātus, kā mēs esam sasnieguši. To pirmām kārtām apliecināja Moneyval vērtējums 2018. gada nogalē, kas pateica, ka Latvija ir pirmā valsts, kura pilnībā vai lielākoties ir izpildījusi visas 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Bet par to, kas notiek Latvijā attiecībā uz tiem 2017., 2018., 2019. gadā izmainītajiem likumiem, tur viennozīmīgi ir kaut kādas nianses, kuras droši vien ir nepieciešams vēl joprojām pieslīpēt un kaut kādus procesuālos jautājumus atrisināt. Piemēram, jūs uzdevāt jautājumu par ST iesniegtajiem pieteikumiem – tie jau arī neanalizē kādus fundamentālus principus, piemēram, apgrieztās pierādīšanas principu vai samazināto pierādīšanas standartu. Tajos ir runa par ārkārtīgi mazām, smalkām procesuālām niansēm, par kurām viennozīmīgi vismaz es no savas jurista pieredzes varu teikt, ka mums jāapsveic iniciatīva, kas rūpējas, lai sistēmā nebūtu pretrunu vai nepareizību. Attiecībā uz diviem pieteikumiem ST, jā, tie ir iesniegti, bet vienlaicīgi arī Saeimā izskatīšanā ir tās pašas normas, kas tiek apstrīdētas, tās jau tiek liktas uz grozījumiem, lai sakārtotu šo jautājumu. Kurš būs pirmais – ST vai Saeima, kas pateiks, es nezinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB grupas" Latvijā ieņēmumi sasnieguši 110 miljonus eiro, par 7% vairāk nekā 2018. gada 12 mēnešos, bet izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, kas saistīts ar investīcijām digitālajos risinājumos un Baltijas vienotajā klientu apkalpošanas sistēmā, tāpat pieaugušas nozares uzraudzības izmaksas.

Grupas peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 56 miljonus eiro, par 6% vairāk nekā 2018. gada janvārī - decembrī. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim izveidoti uzkrājumi 5,3 miljonu eiro apmērā.

Grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2019. gada 12 mēnešos sasniegusi 49,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada.

Kopējais noguldījumu apjoms bankā 2019. gada 31. decembrī bija 3 miljardi eiro, kas par 15% pārsniedz noguldījumu apjomu 2018. gada decembra beigās, bet kopējais kredītportfelis 2019. gada decembra beigās bija 3 miljardi eiro, t.i. par 2% vairāk nekā 2018. gada decembra beigās. Savukārt kapitāls un rezerves 2019. gada 31. decembrī bija 390,9 miljoni eiro, bet aktīvu apjoms, noslēdzoties 2019. gada decembrim, bija 4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile guvusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu un jau rīt tādu cer saņemt arī no parlamenta

Uzstājoties komisijā, S. Purgaile skaidri definēja pirmos trīs veicamos darbus amatā, sniedza skaidrojumus par rīcību iespējama interešu konflikta gadījumā, ja lēmums būtu jāpieņem par bankas Citadele darbībām, sniedza lakonisku komentāru par ABLV Bank lietu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, kā arī netieši apstiprināja, ka valsts darbā saņems mazāk, nekā strādājot bankā Citadele, uzsverot, ka nauda viņas dzīvē nav galvenais.

«Pirms stāšanās amatā man ir noformulēti trīs galvenie darbības mērķi. Pirmkārt, man ir jāpārliecinās, ka var izdarīt atlikušos darbus, lai atbalstītu Moneyval ziņojuma iesniegšanu un visu, kas ir jāizdara saistībā ar FATF rekomendācijām. Otrkārt, runa ir par AML uzraudzību bankās. Tieši ar šo darbu sākšu. Treškārt, es grasos radīt spēcīgu, motivētu un talantīgu cilvēku komandu,» uzsākot ziņojumu deputātiem, sacīja S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru