Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.
Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.
Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.
Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.
"Te mēs varam runāt par Turciju, Uzbekistānu, Kazahstānu, Tadžikistānu. Ir ļoti skrupulozi jāvērtē, vai tiešām nauda tiek pārskaitīta reālam uzņēmējam tajā valstī vai arī tur, iespējams, ir izveidots kāds mehānisms, lai apietu sankcijas," teica Purgaile.
Viņa norādīja, ka no šā gada aprīļa visu sankciju koordinēšanu pārrauga Finanšu izlūkošanas dienests, kas arī saņem ziņojumus no bankām. Tālāk jau tos izmeklē tiesībsargājošās institūcijas. Latvijas Banka kā uzraugs no šīm iestādēm saņem atsauksmes, ka finanšu sektors savu funkciju pilda labi.
Jautāta, cik pašlaik Latvijas bankās sankciju dēļ ir iesaldēti aktīvi, un vai to apjoms mainās, Purgaile sacīja, ka šis apjoms ir diezgan nemainīgs, un pēdējie dati marta beigās liecina, ka iesaldēti ir aptuveni 74 miljoni eiro. Šī summa īpaši nav mainījusies jau kopš kara pirmā gada. Tas pats attiecas uz personām - tās ir sešas fiziskas personas, kuras ir pakļautas sankcijām, un 35 juridiskas personas, kas sankcijām ir pakļautas netieši īpašumtiesību dēļ. Tas ir nemainīgs lielums jau divus gadus.
Savukārt jautāta, ko iesākt ar iesaldētajiem aktīviem, un kāds par to ir Latvijas Bankas kā eirozonas saimes dalībnieces viedoklis, Purgaile sacīja, ka ir jāsāk kaut vai ar minimālo, un ienākumus no šiem aktīviem - pārsvarā tie ir procentu ienākumi - nekavējoties ir jānovirza Ukrainas atbalstam. Bet kopumā Eiropai ir jāatrod mehānisms, kā visus iesaldētos aktīvus nodot Ukrainai vai izmantot Ukrainas vajadzībām. Tas ir likumdevēja un tiesībsargājošo institūciju kopdarbs, kā to atrisināt.
