Pasaulē

Putins Indijā slēdz līgumus par ciešāku sadarbību enerģētikā un aizsardzībā

LETA--AFP, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Indijas premjerministrs Narendra Modi pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ceturtdien paziņoja, ka Maskava valstī, kas ciešs no energoresursu nepietiekamības, būvēs desmit kodolreaktorus.

Putins ieradies Indijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības enerģētikā un aizsardzībā, cerot tādējādi atdzīvināt Krievijas ekonomiku, kas cietusi no rietumvalstu sankcijām, kuras ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju.

Kopīgajā preses konferencē Modi, kurš pēc nākšanas amatā centies stiprināt attiecības arī ar ASV, solīja nemazināt Indijas atbalstu Krievijai.

«Šo attiecību svarīgums un to unikālā vieta Indijas ārpolitikā nemainīsies,» uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka enerģētiskā drošība ir «izšķiroša Indijas ekonomikas attīstībai un darbavietu radīšanai jaunatnei».

Premjers pavēstīja, ka Deli sagatavojusi ambiciozu kodolenerģijas sektora attīstības plānu, kas paredz vismaz desmit jaunu reaktoru būvniecību.

Krievija jau piegādājusi divus kodolreaktorus Indijas dienvidos esošajai Kudankulamas atomelektrostacijai (AES) un cer uz jauniem kontraktiem.

Abu valstu līderu sarunu laikā galvenā uzmanība saskaņā ar Putina teikto tika pievērsta «starptautiskiem jautājumiem», taču parakstīti arī 20 divpusējie līgumi, kas cita starpā paredz sadarbības pastiprināšanu aizsardzībā un kopīgus energoresursu iegulu izpētes projektus Arktikā.

«Mūsu pieeja svarīgākajiem globālajiem un reģionālajiem jautājumiem ir vai nu līdzīga, vai ļoti tuva,» norādīja Kremļa saimnieks.

Ciešas Deli un Maskavas attiecības pastāvējušas vēl kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Taču pērn abu valstu tirdzniecības apgrozījums sasniedza tikai desmit miljardus ASV dolāru, kas, kā norādīja Putins, «nav pietiekami».

Krievijas līderis vēlas demonstrēt, ka Maskava nav nonākusi starptautiskā izolācijā, norāda Krievijas eksperts Nandans Unikrišnans, piebilstot, ka zināmā mērā tā tas arī ir, jo Kremļa attiecības ar ekonomiski strauji augošajām attīstības valstīm - Brazīliju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku, kas veido tā dēvēto BRICS apvienību, - joprojām ir visai ciešas.

«Indiju šobrīd visvairāk interesē attīstība, un tā lūkojas uz Krieviju, lai iegūtu tās bruņojuma tehnoloģijas un ražotu to šeit,» piebilst domnīcas Observer Research Foundation pētnieks Unikrišnans.

Savukārt Maskava cer uz Indijas valsts uzņēmumu investīcijām savos naftas un gāzes ieguves projektos.

Putina vizītes laikā Krievija piekritusi helikopteru ražošanai Indijā, kā arī paātrināt sen iekavētā kopīgā iznīcinātāja izstrādi.

Modi uzsvēra, ka Krievija joprojām ir Deli «vissvarīgākais partneris» aizsardzības jomā, lai gan ASV to nesen apsteidza kā lielākais bruņojuma piegādājs Indijai.

Putins savas vizītes laikā tiksies arī ar Indijas prezidentu Pranabu Muherdžī, kā arī apmeklēs Pasaules Dimantu konferenci.

Krievijas dimantu ieguves gigants Alrosa paziņojis, ka gatavojas ceturtdien parakstīt līgumus ir indiešu pircējiem, tādējādi mazinot iespējamo rietumvalstu sankciju radīto apdraudējumu.

Krievija ir lielākais neapstrādāto dimantu ražotājs, un to eksporta lielākā daļa iet caur Indiju, kas nodrošina lētu darbaspēku dārgakmeņu apstrādei.

Taču tikai aptuveni piektdaļu dimantu Indija iepērk tieši no Krievijas raktuvēm, kamēr atlikušo daļu tā importē caur tādiem pasaules dimantu tirdzniecības centriem kā Antverpene un Dubaja.

Līdz ar Putinu Indijā ieradies arī anektētās Krimas pussalas tā dēvētais premjerministrs Sergejs Aksjonovs, kam paredzēta tikšanās ar indiešu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijā viss ir iespējams

Sagatavoja Linda Zalāne, 03.10.2014

Parasti cilvēki, kas pelna naudu, kā vien var, un ir priecīgāki par bagātajiem eiropiešiem.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Putins paziņo par atkārtotu kandidēšanu uz Krievijas prezidenta amatu

LETA--AFP, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins aicina Baltkrieviju un Kazahstānu veidot valūtas savienību

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal parādījies sabiedrībai - tas noticis pirmo reizi kopš 5. marta, tādējādi stājoties pretī baumām par viņa veselības stāvokli, ziņo BBC.

Viņš tikās ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu Sanktpēterburgā.

Komentējot baumas par viņa veselības stāvokli, Putins teicis, ka «bez tenkām dzīve būtu garlaicīga».

Atambajevs pavēstījis, ka viņš kopā ar Putinu devies nelielā izbraucienā, Putins bijis pie stūres. Un Atambajevs varot apstiprināt, ka Krievijas prezidents ir teicamā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien norādīja, ka naftas cena 70 ASV dolāru (61,96 eiro) par barelu apmērā Maskavai ir pieņemama.

«Nepieciešama optimālā cena gan ieguvējiem, gan patērētājiem. Lūk, tas, kas ir pašlaik, kas bija pavisam nesen - apmēram 70 dolāri par barelu - mūs pilnībā apmierina,» preses konferencē Singapūrā notiekošajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā sacīja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievijas valsts budžeta izdevumi ir balstīti uz naftas cenu 40 dolāri par barelu.

Vienlaikus Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Saūda Arābiju tās aicinājumos samazināt jēlnaftas ieguvi, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs šonedēļ aicināja samazināt jēlnaftas ieguves apjomu pasaulē par vienu miljonu barelu dienā, lai palīdzētu tirgū atjaunot līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievija «izmet miskastē» South Stream gāzes cauruļvada plānu

Lelde Petrāne, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins Merkelei Ukrainas krīzes atrisinājumam piedāvājis «Čečenijas variantu»

LETA--GRANI.RU/VEDOMOSTI, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei piedāvājis izbeigt karu Ukrainā pēc «Čečenijas varianta». Putins gribējis, lai Kijeva attiecībās ar Doņeckas un Luhanskas teroristu «republikām» īsteno tādu pat politiku, kādu Maskava īstenojusi Čečenijā - iegūst «republiku» lojalitāti apmaiņā pret naudu un autonomiju, vēsta laikraksts Financial Times.

Merklele par Putina piedāvājumu bijusi šokēta. Vācijas un Krievijas līderu saruna notikusi 15.novembrī Brisbenā G20 samita kuluāros, norāda izdevums.

Merkeles padomnieki šajās saunās nav piedalījušies, uz to uzstājusi pati kanclere. «Viņa gribēja vienatnē mēģināt piespiest Putinu atklātāk izteikties par to, ko viņš grib,» laikrakstam pastāstījis avots.

Nākamajā dienā, atgādina laikraksts, Merkele nākusi klajā ar daudz asākiem Maskavai adresētiem paziņojumiem nekā agrāk. Cita starpā viņa brīdinājusi, ka Krievija apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Balkānus.

Tomēr laikraksta avots noraidījis daudz kur dzirdamos spriedumus par Putina un Merkeles «īpašajām attiecībām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm

LETA--AFP, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Maskava rūpīgi uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm, kas pret Maskavu noteikušas sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pārtikas produktu deficītu pasaulē, mums šogad būs jābūt piesardzīgiem ar piegādēm uz ārvalstīm un rūpīgi jāuzrauga šādu produktu eksports uz valstīm, kas acīmredzami ir naidīgi noskaņotas pret mums," norādīja Putins.

Tāpat Putins pavēstīja, ka Krievijas pārtikas produktu ražošanas jauda spēj pilnībā apmierināt iekšzemes vajadzības un aicināja amatpersonas aktīvāk īstenot importa aizstāšanu.

Krievijas prezidents arī uzsvēra uz nepieciešamību atrisināt loģistikas un apdrošināšanas jautājumus, lai atjaunotu mēslošanas līdzekļu eksportu.

"Novērojams [mēslošanas līdzekļu] deficīts un cilvēki tos pirks. Neviens negrib nomirt no bada," sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija atcels pret Turciju ieviestās sankcijas

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Laikraksts: Putins draudējis Barrozu, ka var ieņemt Kijevu «divu nedēļu laikā»

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/UNIAN, 02.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Baltijas reģionā gada laikā dramatiski mainījusies un var kļūt vēl bīstamāka, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiks apturēts tagad, - šādu pārliecību pirms ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Igaunijā intervijā izdevumam Eesti Päevaleht izteicis bijušais ASV diplomāts, Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors Metjū Briza.

«Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad (..) Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. (..) Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena - sagraut NATO līguma piekto pantu,» viņš spriedis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka savu un vairāku citu augsta līmeņa valdības amatpersonu algas samazinātas par 10%, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas.

Prezidenta parakstīts rīkojums paredz, ka Putina, premjerministra Dmitrija Medvedeva, ģenerālprokurora Jurija Čaikas un izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina algas no 1.marta līdz 31.decembrim samazinātas par 10%. Tāpat algu samazināšana attiecas uz prezidenta biroja darbiniekiem un ministru padomi.

Šāds lēmums pieņemts mazāk nekā gadu pēc tam, kad Kremlis paziņoja par Putina algas trīskāršošanu. Putins, kurš apgalvo, ka aizvada pieticīgu dzīvi, 2013.gadā nopelnījis mazāk nekā viņa pakļautībā esošie ministri.

Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas rietumvalstu noteiktās sankcijas par valsts lomu Ukrainas krīzē, kas apvienojumā ar naftas cenu kritumu izraisījušas strauju rubļa vērtības samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins: Gāzes piegāde pa Nord Stream var tikt samazināta līdz piektdaļai jaudas

LETA/DPA/INTERFAX, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos

LETA--AFP; DB.LV, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sociālajā tīklā Twitter raksta, ka "Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņojis, ka valsts ekonomika nav nonākusi krīzē un ļaunākais jau ir aiz muguras.

Tomēr Putins atzina, ka ļaunākā pārvarēšana vēl nenozīmē to, ka tagad viss valstī sāks iet uz augšu.

Prezidents norādīja, ka pērnā gada nogales un šā gada sākuma notikumu ietekme, iespējams, vēl tikai būs jūtama un tā atspoguļosies dažādos rādītājos.

«Bet kopumā jau skaidrs, ka nekāda sabrukuma nav,» uzsvēra Putins, piebilstot, ka Krievijas ekonomikas pamati ir kļuvuši stiprāki un stabilitāti pilnībā nevar iznīcināt.

«Es to pat nesauktu par krīzi. Tas ir zināms fenomens, zināmas grūtības,» pavēstīja Kremļa saimnieks.

Krievijas ekonomika, kas stagnēja jau iepriekšējos divus gadus, 2014.gadā saņēma dubulttriecienu - naftas cenu straujo kritumu un rietumvalstu sankcijas, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru