Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

Arhitektūras birojam SEP 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu un skaidru skatījumu par nākotnes attīstību. Šis gads SEP bija intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods, kurā uzņēmums vēl vairāk nostiprinājis savu lomu kā lielākais arhitektūras birojs Latvijā.

2025. gadā SEP arhitektu, inženieru un BIM speciālistu komanda strādāja pie 36 projektiem un 11 autoruzraudzības projektiem vairākās valstīs. Projektu ģeogrāfija aptvēra plašu reģionu — no Latvijas līdz Lietuvai un Igaunijai, no Somijas infrastruktūras objektiem līdz pat projektiem ASV tirgū.

Projektēšana ietvēra visu spektru: dzīvojamās un biroja ēkas, valsts mēroga infrastruktūras objektus, modernas industriālās ražotnes, biogāzes un biometāna stacijas, kā arī ilgtspējīgas enerģētikas risinājumus. “Šie ir objektīvi fakti un tie apliecina SEP komandas jaudu un profesionalitāti,” uzsver SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Starp 2025. gada nozīmīgākajiem projektiem īpaši izceļami vairāki. Viens no stratēģiski svarīgākajiem darbiem ir Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepcija, kas izstrādāta sadarbībā ar “Populous” — pasaulē atzītu sporta infrastruktūras līderi. Šī sadarbība ļāva apvienot vietējo kompetenci ar globālu pieredzi.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 3.35 miljonu eiro finansējumu Igaunijas uzņēmumam Juhkentali 13 OÜ modernas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai Tallinā, Igaunijā.

Jaunais mājokļu projekts atrodas Tallinas centrā, Kesklinna rajonā, Juhkentali ielā 13. Rietumu Bankai šis ir jau otrais nekustamā īpašuma kreditēšanas projekts ar šo attīstītāju – iepriekš jau ir realizēts apjomīgs Kadrioru Plaza projekts, kurā ir 95 dzīvokļi un 40 komerctelpas.

Jaunajā sešstāvu ēkā būs 15 dzīvokļi, kā arī komerctelpas. Projektā būs gan mazāki dzīvokļi ar platību ap 42 m2, gan plašāki četru un piecu istabu dzīvokļi aptuveni 110 m2 lielumā. Dzīvokļu pārdošanas cenas ir no aptuveni 230 tūkstošiem eiro līdz aptuveni 575 tūkstošiem eiro.

“Rietumu Bankas stratēģija ir aktīvi strādāt ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā un citviet Eiropas Savienībā, kur vien redzam veiksmīgas sadarbības potenciālu ar klientiem, kas rada jaunu ekonomisko vērtību. Šis projekts ir turpinājums jau nostiprinātai sadarbībai ar īpašumu attīstītāju Tallinā un tas papildina mūsu plašo jaunu mājokļu kreditēšanas portfeli. Katrs jauns projekts papildina bankas pieredzi un zināšanas par konkrēto valsti, tirgu un nozari, un attiecīgi ļauj izvērst kreditēšanu arī ārpus Latvijas robežām,” saka Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Septiņstāvu neoklasicisma namam Rīgas klusajā centrā, Pulkveža Brieža ielā pabeigta ielas fasādes atjaunošana - 1939. gadā celtā ēka atguvusi savu spozmi, papildinot Rīgas klusā centra arhitektūru. Nams ir daļa no divu ēku dzīvojamā kompleksa, ko par premium mājokļu projektu pārbūvē Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”.

Neoklasicisma stilā būvētās ēkas izstrādājis būvinžinieris Aksels Kārlis Durbahs, un pabeigtas tās tika 1939. gadā. Sākotnēji ēkas bija sešos stāvos, fasādes namam septītais stāvs uzcelts 20. gadsimta beigās, un tiek saglabāts arī rekonstrukcijas gaitā. Arī oriģinālais fasādes risinājums ar klasicisma stilam raksturīgiem elementiem pilnībā saglabāts un atjaunots. Projekta arhitektonisko koncepciju izstrādājusi SIA “LDU” pētniecības un projektēšanas biroja “KROKS” arhitekte Dita Lapiņa.

Rekonstruētajā ēku kompleksā pieejami 85 dzīvokļi un divas komercelpas pirmajā stāvā, plašs apzaļumots privāts iekšpagalms, 27 autostāvvietas, velonovietnes. Dzīvokļu platības ir no 22 m² līdz pat 151m² ar iespēju pielāgot plānojumu. Projekts tiek atjaunots, pilnībā nomainot visas komunikācijas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un augstas kvalitātes materiālus atbilstīgi premium komforta un A kases energoefektivitātes prasībām.

Latvijas dzērienu zīmols Rudy’s Kombucha Spānijas pilsētā Barselonā ieguvis zelta medaļu par labāko etiķetes dizainu prestižajā World Kombucha Awards 2025, kurā dažādās kategorijās sacentās vairāk nekā 200 kombučas ražotāji no visas pasaules.

Uzvarētāja etiķetes dizains tika radīts dzērienam Matcha & Passion Fruit Kombucha. Šī ir jau otrā starptautiskā atzinība Rudy’s Kombucha. 2023. gadā uzņēmums šajā pašā konkursā ieguva zelta balvu kategorijā “Gada labākā garša”.

World Kombucha Awards 2025 apbalvotais produkts tika radīts sadarbībā ar HI Matcha, matčas importētāju no Igaunijas. Matča tiek iegūta Uji reģionā Japānā, kas ir slavens ar augstākās kvalitātes matčas audzēšanu un tradicionālajām apstrādes metodēm. Viena no galvenajām Rudy’s Kombucha panākumu atslēgām ir ģimenes īpašumā esoša un pilnīgi neatkarīga ražošana. Visi dzērieni tiek raudzēti, pildīti un sagatavoti eksportam uzņēmuma ražotnē Kuldīgā, bez jebkādas ārpakalpojumu izmantošanas.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Sākusies pieteikšanās Latvijā lielākajai uzņēmējdarbības konferencei “Uzdrīksties uzvarēt”, kas 7. novembrī Ķīpsalas hallē pulcēs vairāk nekā 8000 jauniešus no visas Latvijas.

Konferences laikā dalībnieki iegūs iedvesmu un praktiskas atziņas, kā mērķtiecīgi attīstīt savu uzņēmumu, veidot karjeru un īstenot radošas idejas. Ar pieredzes stāstiem uzstāsies gan veiksmīgi uzņēmēji, gan sabiedrībā pazīstamas personības - satura veidotājs Andrew Wave, “CleanR Grupas” dibinātājs Guntars Kokorevičs, Liene Vītola - kāpurķēžu motocikla uzņēmuma “Oruga” vadītāja un citi.

Vienlaikus ar iedvesmojošiem stāstiem konferences dalībnieki uzzinās par dažādām praktiskās izglītības metodēm, kā dibināt savu skolēnu mācību uzņēmumu, attīstīt inovācijas un uzņemties līderību. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc vidusskolēni, pedagogi un augstskolu studenti aicināti reģistrēties līdz 4. novembrim vietnē www.bezrindas.lv. Dalība konferencē ir bez maksas.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Astor Group" ieguldīs septiņus miljonus eiro projektā "Bordo rezidences" Torņakalnā, informē uzņēmumā.

Ēku nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada sākumā.

Sadarbībā ar nekustamo īpašumu uzņēmumu Vestabalt uzsākta dzīvokļu tirdzniecība.

Projekta ietvaros tiks uzceltas divas dzīvojamās ēkas ar 75 dzīvokļiem, kas tiks piedāvāti ar pilnu apdari, interjera dizaina autore – Eva Staņeviča. Ēku pirmajos stāvos paredzēti dzīvokļi ar privāto zaļo zonu, savukārt, augšējos stāvos – ekskluzīvi dzīvokļi ar plašām terasēm.

Arhitektu biroja Tectum pārstāvis Uldis Bērziņš norāda, ka projekta izstrādē īpaši domāts par Torņakalna vēsturiskā rakstura saglabāšanu: “Torņakalns savulaik bija viens no Rīgas ražošanas centriem – šeit darbojās rotaļlietu fabrika, tekstilrūpnīca un citi uzņēmumi. Projektējot Bordo rezidences, bija svarīgi saglabāt šo vēsturisko noskaņu – tā atspoguļojas ēku fasāžu dalījumā un logu proporcijās, radot saikni starp rajona pagātni un mūsdienu arhitektūru.”

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 finālistu paziņošana izgaismo šī gada galveno tēmu – iederība. Tā ir ne tikai profesionāls kritērijs, bet arī sabiedrības jautājums: kā arhitektūra spēj rast savu vietu laikā un telpā, vienlaikus radot jaunas vērtības nākotnei.

Šogad nacionālā žūrija apmeklēja 48 realizētus objektus un 10 procesus visā Latvijā, atlasot 15 finālistus starptautiskās žūrijas vērtēšanai. Rezultāts rāda – Latvijas arhitekti spēj apvienot gudrību, radošumu un profesionālu kvalitāti, radot paliekošas arhitektūras vērtības.

“Nacionālā žūrija trīs nedēļu laikā apceļoja Latviju, lai apskatītu 38 realizētus projektus. Noslēgumā uzklausījām 10 procesu izklāstus. Projektu atlasē un lemšanā vienojāmies, ka mums ir kopīga sajūta: lepnums un prieks par to, ka Latvijā ir gudri un domājoši arhitekti, kuri rada paliekošas arhitektūras vērtības mūsu valstij. Šogad pēc 15 projektu atlases mēs domājam par kopīgi radītas arhitektūras iederību laikā un telpā. Latvijas Arhitektūras gada balvas 30 gadu jubilejas gads ir ļoti neskaidrs un nemierīgs: tas sakrīt ar pasaules politisko krīzi, kas tieši ietekmē Latviju. Šobrīd mums katram ir jādomā par savu iederību citādajā pasaules kārtībā un arhitektūrā,,” uzsver LAGB 2025 atlases žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Zaiga Gaile.

Turpinot attīstīt modernu un ilgtspējīgu pilsētvidi Rīgā, uzņēmums New Hanza Development oktobrī uzsācis New Hanza apartamentu būvniecību Gustava Kluča ielā 10.

Četrās ēkās, kas tiks būvētas vienlaicīgi, būs pieejami 258 dzīvokļi, 6 tirdzniecības komerctelpas un 185 stāvvietas. Papildu tam tiks izveidots apartamentiem pieguļošs Hanzas parks, kā arī pabeigta kvartāla ielu un komunikāciju izbūve.

New Hanza apartamentus veidos četras energoefektīvas A klases ēkas ar moderniem dzīvokļiem ar pilnu iekšējo apdari. Piedāvājumā būs divu līdz piecu istabu dzīvokļi, kas piemēroti gan jaunām ģimenēm, gan aktīviem pilsētniekiem, kuri novērtē komfortu un augstu dzīves kvalitāti.

Dzīvokļi tiks aprīkoti ar gudrās mājas sistēmu, kas dos iespēju īpašniekam attālināti vadīt dzīvokļa apkuri, ventilāciju, siltās grīdas, elektrību, drošības signalizāciju, domofonu, ugunsgrēka signalizāciju. Dzīvokļi būs aprīkoti ar augstākās kvalitātes gaisa rekuperācijas sistēmu. Dzīvokļu viesistabās un guļamistabās būs iespēja uzstādīt kondicionierus. Tiek paredzēta augstvērtīga apdare ar koka/alumīnija logiem, parketa grīdas segumu, finierētām koka grīdām ar panelējumu līdz griestiem.

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Sarkandaugavā notikusi jaunā dzīvojamā projekta “Vītolu Parks” pamatakmens iemūrēšanas ceremonija, kas iezīmēja nākamo posmu kvartāla attīstībā. Kopumā dzīvojamais rajons piedāvās 363 dzīvokļus, un pirmās mājas plānots nodot ekspluatācijā jau 2026. gadā.

Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vāhi uzsver, ka “Vītolu Parks” ir nākamais solis zaļas un pārdomāti veidotas apkaimes attīstībā starp Mežaparku un Skansti.

“”Vītolu Parks” harmoniski apvienos mūsdienīgu arhitektūru, jaunākos ilgtspējas risinājumus un zaļu, cilvēkiem draudzīgu vidi, kļūstot par nākotnes pilsētvides paraugu,” sacīja Kristjans-Tūrs Vahi ceremonijas laikā. “Mēs esam lepni dot ieguldījumu Rīgas izaugsmē ar projektu, kas atspoguļo mūsdienu vērtības — ilgtspēju, augstu kvalitāti, komfortu un zaļu, cilvēkiem piemērotu pilsētvidi.”

Pasākumā piedalījās projekta attīstītājs Invego, arhitektūras koncepta autori “RUUME arhitekti”, būvkompānija “Pillar Contractor”, inženieri un citi projekta partneri.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” uzsācis jauna dzīvojamā projekta “MOOZA” būvniecību Mežaparkā.

Piecu stāvu ēkā ar A+ energoefektivitātes rādītājiem tiks izbūvēti 76 divu līdz piecu istabu dzīvokļi ar griestu augstumu 2,8 metri no pirmā līdz ceturtajam stāvam un 3 metri piektajā stāvā. Projekta kopējā platība sasniedz 7,500 m², bet investīciju apjoms – 11,5 miljonus eiro.

Šobrīd rezervēti jau 15% no pieejamajiem dzīvokļiem. "Ar “MOOZA” projektu Mežaparkā mēs turpinām konsekventu attīstības virzienu kvalitatīvas, energoefektīvas dzīves vides radīšanā. Šobrīd vienlaikus būvējam vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru kopējās platības projektus ar aptuveni 7 000 kvadrātmetru dzīvojamo platību, un kopējās investīcijas šajos projektos sasniedz jau 15 miljonus eiro,” stāsta “TEPAT Grupa” vadītājs Voldemārs Siliņš.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas tautsaimniecības attīstības stāstā ir nozares, kas, neraugoties uz ekonomikas cikliem, notur savu nozīmību un sniedz stabilu ieguldījumu valsts labklājībā. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir viena no tām – tā ne tikai nodrošina tūkstošiem darba vietu reģionos, bet arī ir viens no Latvijas eksportspējas un inovāciju balstiem.

Meža nozare ir daudz vairāk nekā resursu ieguve – tā ir mērķtiecīga un uz zināšanām balstīta sistēma, kas ar pārdomātu pārstrādi un investīcijām rada augstu pievienoto vērtību un notur valsts ekonomiku starptautiskā konkurencē.

Nozare ar stabilu pienesumu valsts budžetā un ekonomikā

Oficiālā statistika skaidri parāda: meža un saistīto nozaru devums Latvijas budžetā un ekonomikā ir pieaudzis gandrīz divkārt. Ja 2018. gadā nozares iemaksas valsts budžetā bija aptuveni 263 miljoni eiro, tad 2024. gadā šis skaitlis sasniedza 537 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka meža nozare sešu gadu laikā kļuvusi par vienu no dinamiskākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.