Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Kā vienu no visbūtiskākajām Komerclikuma izmaiņām Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš min to, ka mazajām kapitālsabiedrībām (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) revidents vispār vairs nav vajadzīgs. «Revidents ir nepieciešams uzņēmumiem, kas atbilst diviem no minētajiem kritērijiem: bilances kopsumma — 100 000 Ls, neto apgrozījums — 200 000 Ls, bet pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25,» uzsver Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Līdz šim Komerclikums prasīja, ka pilnīgi visām kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to lieluma ir nepieciešams reģistrēt revidentu, kaut arī tam netika izvirzītas nekādas iemaņas un zināšanas. «Gada pārskata revīzija, kuru veica nevis profesionālis – zvērināts revidents, bet gan cilvēks bez jebkādām grāmatvedības zināšanām, «kaimiņu Janka», bija bezjēdzīga,» saka J.Endziņš. Viņaprāt, nelielajām kapitālsabiedrībām šajā jomā darba ir kļuvis mazāk, bet lielajiem, kuriem vajadzēja zvērināta revidenta atzinumu, nekas nemainās. Tiesa, revidents joprojām ir nepieciešams arī tām mazajām kapitālsabiedrībām, kurām statūtos ierakstīts vai arī dalībnieku pilnsapulce nolēmusi, ka tās gada pārskatu pārbauda revidents.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Ļaujot jebkuram izmeklēšanas resoram (izmeklētājam) pratināt zvērinātu revidentu bez tiesas nolēmuma (kas vajadzīgs pašlaik), tiek apdraudēta revidenta spēja nodrošināt revidēto kompāniju komercnoslēpumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

Vairāki aptaujātie nelielo kapitālsabiedrību vadītāji par iespēju iztikt bez revidenta bija iepriecināti, jo tādējādi kaut nedaudz tomēr varētu ietaupīt naudu. Tiesa, vienlaikus uzņēmēji bija piesardzīgi prognozēs, jo 2005. gada pārskata periods ir 31. decembris, bet Komerclikuma grozījumi vēl pat neesot izsludināti un attiecīgās normas būtu spēkā tikai kaut kad aprīlī, līdz ar to revidenta atzinumu varētu pieprasīt. «Kāda «mārrutka» dēļ nelielajām kapitālsabiedrībām vispār ir nepieciešams revidents, ja viņa atzinums nav vajadzīgs un to neprasa pat nodokļu administrācija, un to prasīja tikai Komerclikums,» sarkastiski jautāja kāds nelais uzņēmējs, kurš gan publiski nevēlējās izteikties. Viņam neesot saprotams, kāpēc jāgaida kāds konkrēts datums, ja zināms, ka konkrētā prasība vairs tūlīt nebūs spēkā un līdz tam jāpieprasa revidenta atzinums. Šobrīd ir grūti komentēt situāciju, kaut arī viennozīmīgi ir pozitīvi, ka Latvijā beidzot sāk īstenot kādu iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu, jo tādējādi var kaut nedaudz, bet tomēr samazināt izmaksas, norāda difūzās cinkošanas SIA Meistars A direktors un līdzīpašnieks Andris Skudra. Viņš atzina, ka, pirms pieņemt kādu lēmumu, tiks rūpīgi izvērtēta situācija, un nekādas steigas nebūs, jo gada pārskats ir jāiesniedz līdz 1. maijam.

Komercreģistrā vairs netiek izdarīti ieraksti par revidentiem, bet esošie ieraksti par kapitālsabiedrību revidentiem tiks svītroti, taču informācija par konkrētas sabiedrības revidentu būs pieejama. To paredz šodien spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā. «Tām kapitālsabiedrībām, kuru pieteikumi par revidenta reģistrāciju tiks saņemti tagad, to reģistrācija tiks atteikta,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka prasības visām kapitālsabiedrībām reģistrēt revidentu atcelšana, ļauj izvairīties no situācijas, kāda bija pērn, kad apmēram 50 000 kompāniju mēnešā laikā iesniedza pieteikumus par revidenta reģistrāciju. Turklāt jau šodien komercreģistra ieraksti attiecībā uz kapitālsabiedrību revidentiem tiks svītroti automātiski, bez jebkāda iesnieguma no kapitālsabiedrībām.

2007.gada 11.aprīlī notika akciju sabiedrības Rīgas raugs kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Darba kārtības jautājumā 2006.gada pārskatu apstiprināšana:

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes izskatītos:

1. AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu;

2. AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu.

3. Darba kārtības jautājumā 2006.gada peļņas izlietošana:

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 45 654 LVL.

2) 2006.gada peļņu 45 654 LVL un 726 LVL no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas kopā 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs, nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu.

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un

zvērināta revidenta atzinumu.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes

izskatītos:

1) AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā);

2) AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā).

3. 2006.gada peļņas izlietošana.

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 46 624 LVL.

2) 2006.gada peļņu 46 624 LVL izlietot sekojoši:

a. 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs,

nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu;

Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībām turpmāk, iespējams, būs jāiemaksā vismaz 10% no gada peļņas pilsētas budžetā.

Liepājas domes Finanšu komiteja 14.martā gatavojas lemt par kapitālsabiedrību minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Liepājas pašvaldība ir dalībniece 18 kapitālsabiedrībās, no tām 12 – 100% dalība; trijās tai ir izšķirošā ietekme un trijās pašvaldības dalība ir mazāka par 50%. Kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs, apstiprinot 2012. gada pārskatu, tiks lemts par dividenžu izmaksāšanu.

Lēmumprojekts paredz noteikt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 10% apmērā no tīrās pārskata gada peļņas Liepājas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībām un Liepājas pilsētas pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām. Pašvaldības budžetā dividendes būs jāieskaita ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc dalībnieku sapulces lēmuma.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

2007.gada 20.aprīlī notika akciju sabiedrības VEF kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības VEF valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.Darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskata apstiprināšana”:

1)Apstiprināt AS VEF valdes sastādīto un AS VEF padomes izskatīto AS VEF 2006.gada pārskatu.

2)Bilances posteni „Pārējās rezerves” 586 037 LVL (pieci simti astoņdesmit seši

tūkstoši trīsdesmit septiņi lati) apmērā ieskaitīt bilances postenī

„Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa”.

3.Darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

AS VEF 2006.gada tīro peļņu 13 842 LVL pilnā apmērā izlietot iepriekšējo gadu

Uzņēmumu reģistrs likvidējis politisko organizāciju (partiju) „Jaunā kristīgā partija”. Likvidācijas process tika uzsākts 2005.gada 13.decembrī, par likvidatoru ieceļot Uzņēmumu reģistru, kas savukārt par savu pārstāvi iecēla Inesi Pomaskovu, norādīts Uzņemumu reģistra informācijā. „Jaunās kristīgās partijas” kā amatpersonas bija reģistrētas Ingrīda Labucka, Uģis Magonis, Ainārs Šlesers, Jānis Zaržeckis u.c.Tiesas lēmums par nepieciešamību likvidēt partiju tika pieņemts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka prasības pieteikuma, kurā tika lūgts tiesu izbeigt politiskās organizācijas „Jaunā Kriestīgā partija” darbību. Politiskā organizācija 2004.gada 1.martā iesniedza KNAB deklarāciju par ikgadējo finansiālo un saimniecisko darbību 2003.gadā, kurai nebija pievienots zvērināta revidenta atzinums. Līdz ar to „Jaunā Kristīgā partija” nebija ievērojusi Politisko organizāciju finansēšanas likuma dažādas prasības, norādīts Uzņemumu reģistra informācijā. Tika nosūtīti vairāki brīdinājumi gan uz partijas reģistrēto adresi, gan arī A.Šleseram, bet tie savu adresātu tā arī nesasniedza. Līdz pērnā gada 1.jūlijam Jaunā Kristīgā partija vēl arvien nebija iesniegusi zvērināta revidenta atzinumu par finansiālo un saimniecisko darbību, tāpēc šā gada 16.martā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nosprieda apturēt politiskās organizācijas darbību uz sešiem mēnešiem, nosakot tai pienākumu divu nedēļu laikā KNAB iesniegt revidenta ziņojumu. Noteiktajā termiņā Jaunā Kristīgā partija tiesas lēmumu nebija izpildījusi, tāpēc KNAB ierosināja politiskās organizācijas darbības izbeigšanu tiesas ceļā. Partija bija reģistrēta 1998.gada 16.aprīlī,, norādīts Uzņemumu reģistra informācijā.

1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Algu iesaldēšana valdes un padomes locekļiem pirmām kārtām attieksies uz tām valsts kapitālsabiedrībām, kas faktiski nav konkurējošas tirgū un saņem valsts budžeta finansējumu 80% apmērā, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents atzina, ka tas nav šī gada jautājums un ka šai diskusijai ir jābūt plašākai.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

Prezidents atklāja, ka grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs, taps sadarbībā ar Valsts kanceleju, ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, lai nenotiktu dublēšanās.

Prezidents norādīja, ka vēlreiz vēlas atgriezties pie diskusijas par to, vai kapitālsabiedrības forma ir pareizākā topošajam vienotajam sabiedriskajam medijam - VSIA "Latvijas sabiedriskais medijs" (LSM). Viņš atklāja, ka ir runājis ar atsevišķiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem par to, ka, iespējams, jāskatās uz Igaunijas modeli, kur sabiedriskais medijs ir nodibinājums.

"Visu cieņu tam, ko dara žurnālisti, bet samērīgums pretim privātajam sektoram vai pretim pelnošiem uzņēmumiem ir mazliet citādāks," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tomēr līdz galam nav korekti no SEPLP puses teikt, ka atalgojuma aprēķināšanai piemērotas Valsts kancelejas vadlīnijas, jo tās bija attiecinātas uz tām kapitālsabiedrībām, kuras ir konkurējošas un pelnošas, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd pamatā saņem valsts budžeta dotāciju.

Līdztekus prezidents norādīja, ka neapšauba topošā vienotā LSM darba apjomu, bet nav nedz izskaidrojams, nedz saprātīgs tāds lēciens atalgojumā.

"Domāju, ka neviens nediskutētu par 20-30% pieaugumu, bet pamatot šāda veida lietas ir grūti," sacīja Rinkēvičs.

Prezidents norādīja, ka algu iesaldēšana būtu terminēta, līdzīgi kā tiek runāts par terminētu algas iesaldēšanu tām amatpersonām, kurām atalgojuma pieaugums ir garantēts.

"Tai brīdī, kad mums ekonomika uzlabosies, tai brīdī, kad mēs redzēsim attīstību, es domāju, ka tad varbūt šīs diskusijas nebūtu," sacīja Rinkēvičs.

Jautāts, kāpēc par LSM valdes atalgojumu netika runāts pirms mēneša vai diviem, prezidents norādīja, ka tad vēl šis atalgojums nebija zināms, tas bijis pārsteigums visiem.

"Brīdī, kad ir jārunā par algām, tad viss ir kārtībā saskaņā ar likumiem, normatīviem - perfekta birokrātija. Bet ir arī cilvēku gaidas un reālijas," teica prezidents.

Tāpat prezidents atklāja, ka būs diskusija arī par tām kapitālsabiedrībām, kas konkurē privātajā tirgū un kas lielā mērā ir monopolisti.

Prezidents atgādināja, ka gala lēmums ir Saeimas rokās.

Kā ziņots, Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, rosinot iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs.

"Mērķis ir uz laiku iesaldēt valžu un padomju locekļu atalgojumu," pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) teica Rinkēvičs un piebilda, ka tādā veidā tiks nodrošināts samērīgums starp valsts kapitālsabiedrībām un privāto sektoru.

"Nav īsti normāli, ka mums ir valsts kapitālsabiedrības, kur valžu locekļu atalgojums ir pulka lielāks nekā privātajā sektorā," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī norādīja, ka šie grozījumi ir saistīti ar topošā vienotā LSM valdes locekļu sastāvu un algas apmēru. "Ceru, ka Saeima par šo diskutēs un priekšlikumos ieklausīsies," piebilda prezidents.

Prezidenta priekšlikums tikšot iesniegts drīzumā, nedēļas, tuvāko desmit dienu laikā.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Noteiktais atalgojums radījis sašutumu koalīcijas politiķu vidū, atzīstot, ka tas nav samērīgs.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Jaunā redakcijā ir plānots izdot likumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām - likums ir precizēts atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, kā arī ir atjaunots to kapitālsabiedrību saraksts, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts šodien, 9.martā, tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi, to vidū arī invalīdu biedrību uzņēmumi, ir pārveidoti par kapitālsabiedrībām un ierakstīti Komercreģistrā. Savukārt Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu sabiedriskās organizācijas un to apvienības bija jāiereģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005.gada 31.decembrim. Ņemot vērā šīs izmaiņas, lai invalīdu biedrību, medicīniska rakstura fondu, kā arī citu labdarības fondu dibinātajām kapitālsabiedrībām radītu iespēju turpināt piemērot UIN atlaidi, pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ir jāaizstāj ar jaunu likumu. Likumprojektā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām” ir iekļauts saraksts ar 16 kapitālsabiedrībām, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Likums arī paredz, ka no UIN maksāšanas šīs organizācijas tiek atbrīvotas, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kuras ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām UIN summām. Šobrīd ar likumu par UIN atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem apstiprinātajā sarakstā ir iekļauti 13 uzņēmumi, kuru izmantotā uzņēmumu ienākuma atlaide vidēji 2002.-2004.gadā bija 18 tūkstoši latu. Šo uzņēmumu dibinātājiem pārskaitītā summa vidēji 2002.-2004.gadā bija 24,7 tūkstoši latu. Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušu tiks atzīts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

2007.gada 28.aprīlī notika akciju sabiedrības Latvijas balzams kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2.Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; 2)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS); 3)AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu; 4)Pārklasificēt uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla posteņa Citas rezerves

Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un