Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Ceturtdien, 5. oktobrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti atbalstīja vēl 33 azartspēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Spēļu zāles plānots aizliegt Raiņa bulvārī 15, Elizabetes ielā 61, Matīsa ielā 43, Mastu ielā 1, Čaka ielā 72, Pērnava ielā 11, K.Valdemāra ielā 79/81, Prāgas ielā 1, Cēsu ielā 43, Senču ielā 2, Kuģu ielā 22, Ģertrūdes ielā 81, Brīvības ielā 48/50, Brīvības ielā 88, Dzirnavu ielā 96, Meistaru ielā 10, Marijas ielā 2, Rūpniecības ielā 52, Tērbatas ielā 74a, Čaka ielā 52, Birznieka-Upīša ielā 5/7, Brīvības ielā 96, Dzirnavu ielā 31, Grēcinieku ielā 1 , Dzirnavu ielā 59, Gertrūdes ielā 46, Čaka ielā 32, Raiņa bulvārī 31, Marijas ielā 15, Brīvības ielā 60, Aspazijas bulvārī 30, Čaka ielā 67/69 un Elizabetes ielā 22.

Rīgas vēsturiskajā centrā spēļu zāles plāno atļaut vien dažās viesnīcās

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Skolas iela pēdējos gados kļuvusi dzīvelīgāka; durvis vēris ne viens vien ēdināšanas uzņēmums, mājvietu tur atraduši entuziasti, kas bagātina pilsētas kultūras dzīvi

Skolas iela kļuvusi par vienu no riteņbraucēju galvenajām maģistrālēm, jo visā tās garumā pirms pāris gadiem brauktuves malā izveidota velojosla. Tas nebūt nav viss šīs ielas pluss – tās biznesa potenciālu atklājuši vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kas tieši pēdējos gados tur saradušies kā sēnes pēc lietus, turklāt iela līdz ar Kaņepes kultūras centra aktivitātēm ir piesaistījusi kultūras mīļotājus. Šo ielu labi zina tie, kuri nodarbojas ar jogu un piekopj veselīgu dzīvesveidu. DB aptaujātie uzņēmēji teic, ka iela pēdējos piecos gados jūtami atdzīvojusies, viss attīstoties uz labo pusi. Šajā vasarā Stabu un Skolas ielas stūrī uz pavisam īsu brīdi jaunu akcentu tai piešķir urbānais dārzs Fresh, kas līdz šim pamestu piemājas sētu pārvērtis kafejnīcā.

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, tiek prognozēta strauja bedru veidošanās ielās ar novecojušu asfaltbetona segumu un augstu satiksmes intensitāti, informē Rīgas domes Satiksmes departaments, kurš apzinājis ielas un to posmus, kas drīzumā varētu kļūt sevišķi bedrainas.

Departamenta speciālisti norāda - lai uzsāktu visaptverošu bedrīšu likvidēšanu pilsētas ielās, nepieciešama pastāvīga diennakts gaisa temperatūra – vismaz plus septiņi grādi pēc Celsija skalas, kas Latvijas laika apstākļos parasti ir marta, aprīļa mēnešos.

Satiksmes departamenta speciālisti aicina transportlīdzekļu vadītājus būt īpaši uzmanīgiem šādos ielu posmos:

Kurzemes rajonā:

Daugavgrīvas ielā starp dzelzceļa pārbrauktuvēm (pie Podraga ielas);

Jūrmalas gatvē posmā no Kurzemes prospekta līdz Zolitūdes ielai;

Kleistu ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Buļļu ielai;

Slokas ielā posmā no Valdemāra ielas līdz Kandavas ielai – pie bruģētās josla gar tramvaja sliedēm;

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

PAZIŅOJUMS PAR RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PILNVEIDOTĀS REDAKCIJAS PUBLISKO APSPRIEŠANU UN TĀ STRATĒĢISKĀ IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA PRECIZĒTĀ VIDES PĀRSKATA SABIEDRISKO APSPRIEŠANU.

Rīgas teritorijas plānojuma (RTP) pilnveidotā redakcija tiek nodota publiskajai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.08.2021. lēmumu Nr.794 „Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

RTP ir vietējās pašvaldības (Rīgas) ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plānošanas dokumenta izstrāde uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 03.07.2012. lēmumu Nr. 4936 “Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” (ar grozījumiem, kas veikti 22.10.2014. un 15.12.2017.), un tā darbības periods ir no 2022. gada līdz 2030. gadam.

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Rīgas domes Īpašuma departaments par 2,67 miljoniem eiro veiks Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēku fasāžu renovāciju, logu maiņu un norobežojošo konstrukciju siltināšanu. Konkursā uzvarējusi pilnsabiedrība, kurā ietilpstošs uzņēmums – SZMA Rīga – reiz tika saistīts ar nodokļu atmazgāšanas lietu.

Konkursā, kurā būvnieku aktivitāte nebija liela (atsevišķās konkursa kārtās pieteicies viens vai divi uzņēmumi), par uzvarētāju tika pasludināta pilnsabiedrība Baltprojekts & SZMA Rīga, kas piedāvāja zemāko cenu.

Šī pilnsabiedrība reģistrēta pērnā gada 1. novembrī, un tajā apvienojušies uzņēmumi – SIA Baltprojekts un SIA SZMA Rīga. SIA Baltprojekts reģistrēta 2010. gada aprīlī. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 165 tūkstošus eiro. Savukārt peļņa veidoja 37,9 tūkstošus eiro. Uzņēmumā, kurā nodarbināts 21 cilvēks, vienīgais valdes loceklis ir Oskars Balodis. Savukārt SIA SZMA Rīga, kas reģistrēta tajā pašā adresē – Bērzaunes ielā 7, Rīgā, dibināta 1996. gadā. Kompānijas 2012. gada apgrozījums ir 9,6 miljoni eiro, bet peļņa – 21,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā 2012. gadā strādāja vidēji 58 darbinieki, savukārt valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Aleksejs Zagarskis.