Jaunākais izdevums

Rīgas centrā šovasar iecerēts eksperimentēt ar tā dēvēto koka parkletu izvietošanu pie tirdzniecības vietām, kas nozīmē, ka iepretim veikaliem uzņēmējiem būs ļauts uz ielas ierīkot nelielas atpūtas vietas, piemēram, galdiņu vai soliņu, kur cilvēki varēs apsēsties, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš norādīja, ka šis Rīgai būs jauna veida izmēģinājums - kā turpinājums eksperimentēšanai ar gājēju ielām. "Šogad mēģināsim ko citu - tā saucamos koka parkletus," stāstīja Staķis, skaidrojot, ka tie izpaudīsies kā ietves paplašinājums ar koka konstrukcijām. Šādu izmēģinājumu plānots veidot teritorijā un virzienā no Vecrīgas līdz Vidzemes tirgum un no Jaunās Ģertrūdes baznīcas atpakaļ uz Vecrīgu. Parkleti tikšot izvietoti uz vairākām ielām, lai izvairītos no nevēlamas cilvēku pulcēšanās vienuviet.

"Tas nozīmē, ka vienkārši var izvietot pretī savam veikalam ziedus vai galdiņu, kur cilvēki var apsēsties, un tas nozīmē, ka arī samazināsies brauktuve - mums būs jāpalielina satiksme, mums būs droši vien jāsamazina stāvvietu skaits," atzina Staķis.

Viņš solīja, ka tas būšot interesants eksperiments, kurš īpaši piemērots pašreizējai epidemioloģiskajai situācijai. Rīgas mērs piebilda, ka šāds princips ļoti veiksmīgi izmēģināts arī citās Eiropas pilsētās.

Kā ziņots, iepriekš Rīgas dome eksperimentēja ar ielu un vairāku kvartālu pārveidošanu par gājēju ielām. Pērn vasarā par gājēju ielu uz laiku tika pārvērsta Tērbatas iela. Rudenī savukārt tika sākts cits eksperiments - izbūvēta pagaidu velojosla uz Aleksandra Čaka ielas, tādējādi samazinot autotransporta plūsmu uz šīs ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Par vairāk nekā miljonu eiro Valmierā top aktīvās atpūtas parks Mežs

Db.lv, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu joprojām ir liegts strādāt, no 15.aprīļa uzsāk ielu tirdzniecību.

Tā, piemēram, tirdzniecības centrs Domina uzsāk ielu tirdzniecības kampaņu “Brīvdabas iepirkšanās skvērs”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 veikali, ārpustelpu apstākļos piedāvājot ne vien iegādāties, bet arī pielaikot cilvēkiem ikdienā nepieciešamās preces. Sieviešu, vīriešu un bērnu apavus un apģērbus tirgos veikali Meta, Eiropas Apavi, Sportland, Muss, Danija un Sportsdirect.com. Aksesuārus un dāvanas piedāvās – Garmin, Handly un 7IN. Kosmētiku un parfimēriju būs iespējams iegādāties veikalā Douglas. Savukārt mājlietu veikals Jysk nodrošinās internetā pasūtīto preču izsniegšanu un sniegs konsultācijas par preču iegādi attālināti.

"Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar valstī esošajiem noteikumiem, ielu tirdzniecība diemžēl nevarēs notikt 7 dienas nedēļā. Pašreiz tie paredz, ka to drīkstam darīt tikai pēc šāda grafika – 3 dienas strādā, 4 atpūšas," piebilst Domina pārstāve saka Iveta Zvaigzne-Ālere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu mēnešu piespiedu pārtraukuma, kad valstī noteiktās ārkārtas situācijas un citu ierobežojumu dēļ daudziem veikaliem darbība bija liegta, 7.aprīlī tie drīkstēja atsākt darbu un pircēju rindas pie tiem netrūka.

Sociālajos tīklos cilvēki dalās gan ar fotogrāfijām, gan iespaidiem par novērotajām rindām pie daudziem apģērbu veikaliem gan Rīgā, gan citās pilsētās.

Jau vēstīts, ka no trešdienas var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. To paredz valdības 1.aprīlī pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām, grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien tomēr atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu.

Ar priekšlikumu atlikt EM priekšlikuma izskatīšanu nāca klajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuru ieskatā šis nav īstais brīdis, lai lemtu ierobežojumu mīkstināšanu, piebilstot, ka drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) aicināja Operatīvajā vadības grupā izstrādāt kritērijus, kurus ņemot vērā, varētu lemt par mazo veikalu atvēršanu.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) emocionāli valdības sēdē norādīja, ka valdība raidot nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai, proti, viņaprāt, nekādus atvieglojumus EM priekšlikumā par plašāku tirdzniecību viņš neredzot. Ministrijas piedāvājums ir sakārtot tirdzniecības sistēmu un sakārtot sistēmu tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcas “Jelgava” telpās plānots izveidots SPA, informē SIA "Kulk" viesnīcas "Jelgava" direktore Jeļena Naumova-Martišūne.

Plānots, ka SPA tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gadā. "Mēs ticam, ka dzīve agri vai vēlu atgriezīsies ierastajā gultnē un varēsim uzņemt savus viesus jaunajā atpūtas zonā," stāsta J. Naumova-Martišūne.

SPA paredzētas dažādas saunas, gaismas un audio terapijas zonas, aromātiska duša, baseins ar masāžas staciju un kaskādi.

"Mūsu viesnīcā apmetas sportistu delegācijas, lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, tāpat arī vietējie iedzīvotāji, un viesi labprāt izmanto viesnīcā jau esošo atpūtas kompleksu ar pirtīm un trenažieru zāli. Mēs esam pārliecināti, ka iespēja apmeklēt šo jauno SPA kļūs par vēl vienu iemeslu dot priekšroku tieši mūsu viesnīcai," saka J.Naumova-Martišūne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Rīgā, Pļavniekos virtuāli atklājis loģistikas centru, kas drīzumā ar precēm un produktiem nodrošinās veikalus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.

51 000 kvadrātmetru plašā loģistikas centra un biroju ēkas būvniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro un tā darbības nodrošināšanai radītas vairāk nekā 150 jaunas darba vietas.

Uzņēmums veicis loģistikas centra apkārtnes apzaļumošanu, iestādot 600 kokus un aptuveni 2000 krūmus. Par uzņēmuma līdzekļiem arī izbūvēts teju 1,5 kilometrus garš jaunās Dzelzavas ielas posms.

Lidl nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem  

Iedzīvotāju interese par darba iespējām mazumtirdzniecības tīklā "Lidl" ne tikai reģionos, bet...

Atklājot “Lidl” loģistikas centru Rīgā, “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norādīja: “Pagājušais gads bijis mums ļoti nozīmīgs – ir pabeigta šīs modernās ēkas būvniecība, un esam radījuši vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu kopā šajā loģistikas centrā un mūsu topošajos veikalos. Ar katru dienu tuvojamies mirklim, kad “Lidl” veikali vērs savas durvis pircējiem. Jaunais loģistikas centrs ir būtisks atskaites punkts, jo šī ir vieta, no kuras preces katru dienu tiks piegādātas “Lidl” veikaliem visā Latvijā un vēlāk arī Igaunijā. Komandas darbs un starptautisku ekspertu iesaiste ļāvusi mums divu gadu laikā uzbūvēt šo moderno ēku, ko šodien svinīgi un esošās situācijas prasībām atbilstoši atklājam. Domāju, tas ir optimistisks signāls mūsu kolēģiem, nākamajiem klientiem un sabiedrībai, ka mēs varam veiksmīgi darboties šajos sarežģītajos laikos un sasniegt savus mērķus.”

“Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes loceklis, reģionālās pārdošanas un loģistikas direktors Mačejs Urbanskis (Maciej Urbanski) atklāšanā uzsvēra, cik svarīga ir 150 profesionālo darbinieku komanda, kas ik dienu nodrošinās svaigas produkcijas piegādi “Lidl” veikaliem divu valstu tirgos, organizēs pārstrādes procesus un veiks kvalitātes pārbaudes. Runājot par tehnoloģiskajiem risinājumiem, M. Urbanskis atzīmēja: “Esam izmantojuši pašas progresīvākās tehnoloģijas, lai padarītu šo ēku efektīvu, drošu un ērtu ikdienas darbā. Loģistikas centrā ir sešas temperatūras zonas, mēs lepojamies arī ar vienu no lielākajām saldētavām Baltijā, EDGE sertifikātu un ilgtspējīgu pieeju ēku pārvaldībai.”

Visstraujāk pērn audzis ieguldījumu apjoms no Vācijas 

Aizvadītajā gadā palielinājies uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos,...

Loģistikas centra būvniecību veica būvfirma "Merks".

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs "Lidl" veikali patlaban strādā tikai Lietuvā, taču Latvijā "Lidl" ir pabeidzis darbinieku komplektāciju, kā arī ekspluatācijā ir nodotas vairāk nekā desmit veikalu ēkas.

Kompānija "Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu sešus miljonus eiro vērtu aizdevumu un grantu programmu plāno atbalstīt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, ceturtdien lēma valdībā.

Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu.

“Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ mākslas, izklaides un atpūtas jomās strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību. Šogad, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, minēto jomu uzņēmumi nevarēs pilnvērtīgi atsākt strādāt, tāpēc to dzīvotspējai un tālākās darbības stimulēšanai piedāvājam jaunu valsts atbalsta mehānismu. Paralēli Valsts kultūrkapitāla fondā arī šogad tiks īstenota arī kultūras institūciju ilgtspējas programma, kas pierādīja savu efektivitāti 2020. gadā,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis, cerot, ka jaunais instruments virknei uzņēmumu palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību, no krīzes iznākot spēcīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši.

Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu – ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no nākamās nedēļas darbu varēs atsākt nepārtikas preču veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no āra, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas saloni, trešdien nolēmusi valdība.

"Šodien mūsu uzdevums ir izkustēties no vietas un paraudzīties, kā mums veiksies," norādījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Veikaliem, frizētavām un citiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem būs vienam klientam jānodrošina vismaz 20 kvadrātmetru platība vai arī vienlaikus drīkstēs apkalpot tikai vienu klientu.

Tirgoties būs atļauts tiem veikaliem, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus un kuriem ir vai nu ieeja no āra vai atsevišķa ieeja, kuru izmanto vienīgi šā veikala apmeklētāji.

Valdība noraidījusi Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu asociācijas vadītājas Rūtas Vaiņienes lūgumu palielināt atļauto tirdzniecības platību līdz 500 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mums sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties?

Zane Šulca, t/c "Galleria Riga" vadītāja, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 7.aprīlī Ministru kabinets lēma pilnībā atteikties no preču sarakstiem un atvērt tirdzniecības platības, kas mazākas par 7000 kvadrātmetriem, vai tādas, kas lielākas par 7000 kvadrātmetriem un neiznomā tās vairāk kā pieciem veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem.

Mazie tirgotāji ar Drošas tirdzniecības konceptu iepazīstas pirmo reizi. Bet mēs, tirdzniecības centri, to esam ieviesuši jau šī gada februāra sākumā. Medijos publiskotajā informācijā valsts pārvalde atzīst, ka eksperiments ir norisinājies veiksmīgi, Drošas tirdzniecības koncepts darbojas un varam spert nākamo soli - atvērt visu tirdzniecības nozari, atskaitot vienu tās formu - lielos tirdzniecības centrus.

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem 

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt...

8.februārī tikām iepazīstināti ar Drošas tirdzniecības konceptu, kura ieviešana, efektivitāte un ievērošana tika un joprojām tiek kontrolēta ik dienu. Mums ir vairāk vietas katra klienta 25 kvadrātmetriem, nekā mazā veikaliņā, kura vienīgā ventilācija ir atvērtas durvis. Savukārt Galleria Riga ventilācijas sistēma nodrošina ļoti labu gaisa apmaiņu. Vēl būtiskāk ir tas, ka mums ir visi nepieciešamie resursi drošas tirdzniecības vides uzturēšanai un kontrolei.

Ministru kabinets lēmumu ierobežot tirdzniecības centru darbību pamato ar pārāk lielu apmeklētāju pulcēšanās risku tirdzniecības centros. Tomēr netiek ņemts vērā, ka uz tirdzniecības centriem attiecas tieši tie paši noteikumi, kas attiecas uz jebkuru citu tirdzniecības vietu ārpus tiem. Kaut vai šādā aspektā - aprēķinot un kontrolējot maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības centra platībā, nav nekādas atšķirības, kur veikali atrodas - uz ielas vai tirdzniecības centrā.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Mūsu klients ciena savu laiku. Mūsu klients zina, ko grib, kas viņam ir nepieciešams, un prot to ātri atrast. Mēs, Galleria Riga, esam šeit, jo mūsu klientam ir svarīgākas lietas, ko darīt - ne stundām izklaidēties starp veikalu plauktiem. Mūsu klients vēlas nopirkt sezonas apavus tad, kas tie ir nepieciešami, nevis nedēļām gaidīt piegādi uz pakomātu vai gaidīt uz ielas, kad apavus atnesīs uz preču saņemšanas punktu. Mūsu klients labprātāk maltīti ieturētu kādā no āra terasēm, nevis uz ielas vai automašīnā. Mūsu klients grib stiprināt veselību un garu, sportojot mūsu plašajā sporta klubā. Jāpiebilst, valdība jau pirms laba laika atļāva ceļot uz ārzemēm, piebilstot, ka tas nav vēlams. Nu tad, lūdzu, ļaujiet cilvēkiem iepirkties savā apkaimē, nevis plānot un īstenot garu ceļojumu sabiedriskajā un starppilsētu transportā uz kādu veikalu, kas ir atvērts!

Jau gadu kopš pandēmijas sākuma un diemžēl arī šobrīd lielie tirdzniecības centri ir spiesti turpināt cīnīties par savu kodolu - tirdzniecības centra veikaliem, kas nevar strādāt, jo izvēlējušies būt vietā, kas, izrādās, ir nosaukta nepareizi - par tirdzniecības centru. Vai mums jāapsver iespēja sevi pārdēvēt par universālveikalu vai iepirkšanās ciematu, lai varētu likumīgi darboties? Jo arī Galleria Riga ir veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no ielas. Taču tie nedrīkst vērt durvis apmeklētājiem. Kas šajā gadījumā liecina par vienlīdzības principu lēmumu pieņemšanā? Izrādās, visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vienlīdzīgāki.

No lielajiem tirdzniecības centriem tiek prasīta nekavējoša un precīzi koordinēta rīcība, ieviešot un uzturot visus ierobežojumus, kas netiek vispār apspriesti - gluži pretēji, bez ierunām godprātīgi tiek un tiks pildīti. Tomēr joprojām valdība mūs nedzird. Piekrītam kolēģiem nozarē - iespējams, par mums ņirgājas, bet tā īsti smiekli nevienam vairs nenāk. Ministru kabineta 7.aprīļa lēmums daudzus atvēra, bet ne mūs. Mūs tas vēl vairāk aizver. Mēs, tirdzniecības centrs Galleria Riga, atbilstam visiem kritērijiem pat vairāk nekā daudzi, kuriem šobrīd ir ļauts strādāt. Kāpēc šāda netaisnība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina Shopping, Ozols, Galleria Riga, Origo un Ditton Nams – 1.februārī ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, paužot bažas par kritisko situāciju mazumtirdzniecībā.

Vēstulē aicināts lemt par atbalstu nomas maksas segšanai pandēmijas dēļ slēgtajiem veikaliem.

Vēstules parakstītāju ieskatā vājais atbalsts slēgto veikalu apgrozāmajiem līdzekļiem un tas, ka vienlaicīgi nav domāts par atbalstu nomas maksas segšanai, tirdzniecības nozari ietekmē negatīvi un ir paredzams bankrotu vilnis. Apstādinātā uzņēmējdarbība ietekmēs bezdarba pieaugumu, un tas radīs desmitos vai pat simtos miljonu lielu iztrūkumu valsts budžetā.

Vēstulē teikts, ja tirgus ekonomikā likumīgās tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību ir atņemtas, tad ir nepieciešama ātra, profesionāla un mērķtiecīga zaudējumu kompensācija. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā atbalsts ir neefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkusnim Latvijas kalnu slēpošanas trases ir gatavas, un to darbību tas būtiski pagaidām neietekmē, aģentūrai LETA atzina vairāku kalnu slēpošanas trašu pārstāvji.

Trašu pārstāvji prognozē, ka sezona turpināsies vismaz vēl nākamas trīs nedēļas.

"Uz galvenajām trasēm mēs vienmēr ražojam tik daudz sniega, lai izturētu divus atkušņus. Ja divas nedēļas ir silts un lietains, tad galvenās trases izturēs," stāstīja Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.

Kā atzina Zvīnis, apmeklētāju skaits atkušņa periodā samazinās. "Esam novērojuši, ka tiklīdz Rīgā nokūst sniegs, apmeklētāju skaits samazinās, pat tad, ja mums uz kalna sniega vēl ir daudz," sacīja "Žagarkalna" pārstāvis.

Kā informēja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, "Riekstukalns" ir saražojis sniega akumulatorus jeb lielas sniega kaudzes, ko, gadījumā, ja uz kalna rodas kāds caurums, izmanto, lai to izlīdzinātu. Viņš prognozē, ka sniegs uz kalna būs vēl ilgāku laiku, jo marta sākumā temperatūra atkal noslīdēs zem nulles grādu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnu slēpošanas sporta bāzēm Covid-19 noteiktie ierobežojumi radījuši papildus izdevumus, taču klientu pieprasījums šoziem ir liels, un sezona varētu rezultēties ar peļņu, atzina aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji.

Kā norādīja Baldones novada atpūtas kompleksa "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro, lieli izdevumi ir bijuši arī sniega ražošanai, taču, ja sezona martā vēl turpināsies, tad tā varētu būt finansiāli veiksmīga.

Arī Cēsu novada atpūtas kompleksa "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis atzīst, ka darbs ārkārtējā situācijā prasījis papildu līdzekļu, taču kopumā sezona vērtējama kā finansiāli veiksmīga, jo ziema šogad ir labvēlīga nozarei.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" direktors Viesturs Ošinieks atzīst, ka šīs sezonas finansiālais rezultāts varētu būt pozitīvs, un peļņa varētu segt daļu no pagājušās sezonas zaudējumiem, neskatoties uz ārkārtējās situācijas radītajām papildu izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Komentāri

Pievienot komentāru