Jaunākais izdevums

AS "Rīgas Dzirnavnieks" valdes locekles amatu atstājusi Anita Skudra, liecina informācija Lursoft.

A. Skudra uzņēmumā nestrādā kopš 27.novembra. Valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Robertas Beržinskas, Andrejus Cedronas, Arvids Noreika, Žilvinas Pakeltis un Martins Česnavičus.

DB jau rakstīja, ka AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas Dzirnavnieks” pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādājis ar zaudējumiem, pretēji peļņai gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

2018./2019. finanšu gadā AS “Rīgas Dzirnavnieks” investēja 1,475 miljonus eiro, galvenokārt jomās, kas ļauj uzņēmumam pilnvērtīgāk kontrolēt produktu kvalitāti, uzlabot ražošanas procesu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un ļauj palielināt eksporta apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks, ieguldot piecus milj. eiro, līdz 2021. gadam īstenos vērienīgu projektu, kas palīdzēs kāpināt ražošanas jaudu un papildināt produktu portfeli

Šā gada investīciju apjoms ir mērāms viena milj. eiro apmērā; tās ietver jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanu un veco noliktavu renovāciju un pārveidi jaunu produktu ražošanas un fasēšanas vajadzībām. «Miljons tiks novirzīts būvniecībā, bet pārējie ieguldījumi būs iekārtās, lai efektivizētu auzu dzirnavas, elevatoru u.c. Modernizācijas projektā centāmies iekļaut pēc iespējas vairāk cehu, tajos jau ilgāku laiku investīcijas nav notikušas, bet, lai mēs būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, tas ir nepieciešams. Arī apgrozījuma apjoms, kas pēdējos trīs finanšu gados turas teju vienā līmenī – ap 24 milj. eiro, norāda, ka ar steigu ir nepieciešama automatizācija, jo nespējam vairāk saražot un pieprasījums pārspēj mūsu jaudu,» atzīst AS Rīgas Dzirnavnieks direktore, valdes locekle Anita Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru