Jaunākais izdevums

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

"Sapratu, ka arī Latvijā craft alus industrija attīstās un redzēju, ka mūsu produkts lieliski iet kopā arī ar šo industriju," stāsta Ģ.Rullis. Šobrīd maiznīcai norit sadarbības sarunas ar alus ražotāju "Labietis".

Labietis klusumu bāros kompensē ar piegādēm 

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā...

Vaicāts par investīcijām maiznīcas atvēršanā, Ģ.Rullis stāsta: "Šis būs citādāks biznesa stāsts. Principā investēts ir laiks un enerģija, ne tik daudz finanses. Neesam ņēmuši kredītus. Kopā ar domubiedriem, pavāriem, kolēģiem Lieni Veidmani un Gati Oši, esam maiznīcu izveidojuši no savām algām. Soli pa solim testējot, mēģinot esam nonākuši pie lieliska rezultāta.Jūtam ļoti lielu interesi un atbalstu no cilvēkiem, citi gaida bērnības garšu, citi gaida latviešu beigeli, bet vienaldzīgo ir maz."

Šobrīd maiznīca "Kriņģel's" iekārtojusies SIA "Viesmīlības Jaunrade" telpās Virtuves studijā, Mūkusalas ielā Rīgā. "Liels paldies jāsaka telpu īpašniecei Laurai Buharinai. Mēs paši ļoti ticam šim projektam. Un cilvēki mūs tiešām atbalsta. Pasteidzoties laikam pa priekšu, mūsu ceptuve, mūsu mājas nākotnē varētu atrasties SIA "Rīgas Dzirnavnieks" teritorijā. Šobrīd aktīvi notiek sarunas par to. Arī viņiem liels paldies par atbalstu," komentē Ģ.Rullis. Šobrīd maiznīcas piedāvājumā ir ne vien ūdenskliņģeri, bet arī maizes standziņas un drīzumā tiks piedāvātas arī ķimeņu standziņas.

Nākotnē maiznīca plāno attīstīt kliņģeru ražošanu vairumtirdzniecībā, kā arī atvērt nelielu kafejnīcu/kliņģernīcu Rīgā. "Ar visu šo vēsturisko stāstu par ūdenskliņģeri, kas varētu būt arī kā tūrisma objekts. Mūsu mērķis ir pacelt jaunā līmenī šo seno maizes izstrādājumu. Vēlamies atjaunot ūdenskliņģera tradīcijas, apvienojot ar mūsdienu ēšanas kultūras ieradumiem un padarīt to par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu," pauž Ģ.Rullis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maizniekam reģistrēta 5,47 miljonu eiro vērta komercķīla

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane

Monta Šķupele, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Domina Shopping vadītāja Dina Bunce

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viens no scenārijiem – daži dārgi restorāni, bet pārējā masa patērēs pusfabrikātus

Māris Ķirsons, 13.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Novērojam, ka "Rimi" e-veikalā vidējā pirkuma summa ir krietni lielāka nekā tā ir veikalā," biznesa portālam db.lv pastāstīja "Rimi Latvia" e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Tas, ka vidējā pirkuma summa e-veikalā ir lielāka, skaidrojams ar faktu, ka klienti, iepērkoties e-veikalā, biežāk veic lielāka apjoma pirkumus, kas paredzēti visai nedēļai.

Kā pastāstīja D. Kirstuks, "Rimi" e-veikalam esot jau vairāki tūkstoši regulāro pircēju un klientu skaits ik nedēļu pieaug. Kopumā e-veikala pircēju skaita pieaugums pārsniedzot sākotnējās prognozes.

"Prognozējam šogad "Rimi" e-veikalam strauju klientu pieaugumu un pastāvīgi strādājam pie kapacitātes palielināšanas, jo interese no klientu puses ir ļoti liela. Mūsu mērķis šogad ir kļūt par vienu no lielākajiem pārtikas tirgotājiem interneta vidē Latvijā," sacīja D. Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi gada garumā mainījuši daudzu produktu un pakalpojumu cenas, bet pagājušā gada nogalē ieviestie saimniecības preču tirdzniecības ierobežojumi var mainīt arī stāvokli tirgū.

2020. gada lielākās preču cenu svārstības saistāmas ar Covid-19 pandēmijas dēļ valdības noteiktajiem ierobežojumiem vai tirgus īpatnībām, kas radās, mainoties atsevišķiem pirkšanas paradumiem. Cenas pieauguma ziņā 2020. bijis griķu gads, bet noslēgumā – nepārdoto preču gads. Gada laikā Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi cenu pieaugumu griķiem par 17,7%, kas tieši saistāms ar pastiprināto pieprasījumu Latvijā tieši pēc šī pārtikas produkta.

Cenu un pieprasījuma izmaiņas 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Jāteic, ka tieši pērnā gada decembra cenu novērtējums veidots tikai no daļas inputāciju. Vienkāršoti skaidrojot, atsevišķās nozarēs nav iespējams vērtēt cenu izmaiņas, ja preces vai pakalpojumi netiek pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Maltā rod ideju ceptuvei Grīziņkalnā

Monta Šķupele, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Grīziņkalnā durvis vērusi ceptuve "ČAU", kas piedāvā gan picas, gan vrapus un citus gardumus.

"Sāksim ar to, ka "ČAU" nav īsti picērija, bet gan vairāk kā ceptuve, jeb kā mums patīk teikt - "cepene", kur ir apvienoti vārdi ceptuve un kafene," stāsta ceptuves "ČAU" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Ideja par šādu vietu radās pirms gada ziemā, kad K.Alksnis ar "ČAU" īpašnieku un pavāru Kristapu Reimani strādāja Maltā. "Sākumā spriedām, ka vajadzīga profesionāli aprīkota virtuve, kur abi mēs darbotos, lai sagatavotos izbraukuma pasākumiem. Tā kā atnāca pandēmija, tad sapratām, ka šādi pasākumi kādu laiku vairs nebūs, tāpēc mainījām konceptu un tas kļuva daudz atvērtāks," komentē K.Alksnis. Kopumā ceptuves izveidošanā līdz šim ieguldīti 10 - 15 000 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru