Ražošana

Rīgas dzirnavnieks prezentēs Latvijas simtgadei radītu auzu šķirni

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas dzirnavnieks nākamnedēļ prezentēs Latvijas simtgadei par godu radītu auzu šķirni, informē uzņēmumā.

Jaunā šķirne radīta sadarbojoties labības audzēšanas centru Boreal, Somijā selekcionējot jaunu auzu šķirni, kas vislabāk atbilst Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un vienlaikus nodrošina augstus kvalitātes rādītājus. Tā radīta vairāku gadu garumā, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Jaunās auzu dižšķirnes prezentācija notiks trešdien, 14.martā plkst.11 Zemkopības ministrijas 314.zālē, Republikas laukumā 2, Rīgā.

Pasākumā piedalīsies AS Rīgas dzirnavnieks direktore Anita Skudra, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), biedrības Zemnieku saeimas valdes loceklis un zemnieku saimniecības Lojas saimnieks Mareks Bērziņš un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne, Latvijas Nacionālās šķirņu padomes priekšsēdētāja Zinta Gaile.

Rīgas dzirnavnieks jau vairākus gadus īsteno Auzu audzēšanas programmu, kurā zemnieku saimniecības saņem speciālu auzu šķirņu sēklas kvalitatīvāku auzu izaudzēšanai. Programma zemnieku vidū veicinājusi mērķtiecīgu auzu audzēšanu pārtikas ražošanai, nevis kā starpkultūru zemes atpūtināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums «Rīgas dzirnavnieks» sācis pārcelt daļu no grupai piederošās Igaunijas ražotnes uz Rīgu, informēja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka graudu pārstrādes grupa Baltijas valstīs «Baltic Mill», kurā ietilpst arī «Rīgas dzirnavnieks», nolēmusi būtiski attīstīt vietējās ražotnes, tuvākajos gados ieguldot apmēram 10 miljonus eiro tirgus pozīciju stiprināšanā, tostarp viens no nozīmīgākajiem soļiem ir grupai piederošās ražotnes Igaunijā pārcelšana uz Rīgu.

«Rīgas dzirnavnieks» pārstāvji minēja, ka ir sākta kompānijas ražotnes modernizācija, lai no nākamā gada sākuma varētu ražot arī fasētu zirņu un pupu produktus. Vienlaikus norit sagatavošanās darbi, lai uz ražotnē varētu sākt ražot arī makaronu produktus.

Uzņēmuma pārstāvji informēja, ka saistībā ar sāktajiem attīstības plāniem «Rīgas dzirnavnieks» meklē jaunus ražošanas un noliktavas darbiniekus un aicina pieteikties vakancēm Pierīgas iedzīvotājus. Tāpēc kompānija no 5. līdz 20.novembrim rīkos neformālas sarunu ar uzņēmuma pārstāvjiem Garkalnes, Ādažu, Ropažu, Stopiņu, Salaspils un Babītes novados, kā arī Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Rīgas Dzirnavnieks” pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādājis ar zaudējumiem, pretēji peļņai gadu iepriekš, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

2018./2019. finanšu gadā AS “Rīgas Dzirnavnieks” investēja 1,475 miljonus eiro, galvenokārt jomās, kas ļauj uzņēmumam pilnvērtīgāk kontrolēt produktu kvalitāti, uzlabot ražošanas procesu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un ļauj palielināt eksporta apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Par Rīgas Dzirnavnieka direktori kļuvusi Anita Skudra

Rūta Lapiņa, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas Dzirnavnieks» paplašina uzņēmuma vadības grupu un par tās direktori no šī gada decembra ir kļuvusi Anita Skudra, informē uzņēmumā.

«Mūsu grupai «Baltic Mill» ir ambiciozi plāni Baltijā. Tāpēc, lai tos īstenotu, mēs stiprinām vadības komandu ar jauniem līderiem. Uzskatām, ka Anitas Skudras plašā vadības pieredze Latvijas pārtikas uzņēmumos tikai vēl vairāk spēcinās mūsu pozīcijas un konkurētpēju Latvijas un ārvalstu tirgos,» komentē AS «Rīgas Dzirnavnieks» valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.

A. Skudra absolvējusi Pārtikas tehnoloģijas fakultāti Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kā arī ieguvusi maģistra grādu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Līdz šim viņa ir vadījusi SIA «Latvijas piens», bijusi «NP Foods» komercdirektore Baltijas valstīs un «Statoil Fuel & Retail Latvia» mazumtirdzniecības reģionu vadītāja. Viņa pati atzīmē, ka līdzšinējā pieredzē ir bijusi sadarbības veidošana ar zemniekiem, kas ir būtiski, strādājot tādā uzņēmumā kā AS «Rīgas Dzirnavnieks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmolu stāsts: Herkuless un Rīgas Dzirnavnieks

Lelde Petrāne, 26.03.2019

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā! Herkuless iepakojums pagājušā gadsimta 80-tajos gados

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Otaņķu dzirnavnieks biežāk lūkojas Eiropas virzienā

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks izaudzis līdz vienam no Baltijā lielākajiem beramkravu loģistikas un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

«Biznesā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Tāpēc cenšamies sabalansēt cenu ar kvalitāti un jau vairākus gadus atbilstam kvalitātes pārvaldības sistēmas ISO9001:2015 un GMP+ prasībām,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

SIA Otaņķu dzirnavnieks dibināta 1996. gadā kā graudu pārstrādes uzņēmums. Tolaik tas bija orientēts uz zemniekiem, kas varēja atvest savu kūlumu, lai to pārstrādātu miltos. Pakalpojums izrādījās pieprasīts, jo pārsvarā darbojās mazās saimniecības un veikalos pārtikas sortiments bija šaurs. «Laikiem un saimniekošanas pieejai mainoties, sapratām, ka nepieciešams savs transports, lai produkciju izvadātu,» stāsta R. Riepšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks, ieguldot piecus milj. eiro, līdz 2021. gadam īstenos vērienīgu projektu, kas palīdzēs kāpināt ražošanas jaudu un papildināt produktu portfeli

Šā gada investīciju apjoms ir mērāms viena milj. eiro apmērā; tās ietver jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanu un veco noliktavu renovāciju un pārveidi jaunu produktu ražošanas un fasēšanas vajadzībām. «Miljons tiks novirzīts būvniecībā, bet pārējie ieguldījumi būs iekārtās, lai efektivizētu auzu dzirnavas, elevatoru u.c. Modernizācijas projektā centāmies iekļaut pēc iespējas vairāk cehu, tajos jau ilgāku laiku investīcijas nav notikušas, bet, lai mēs būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, tas ir nepieciešams. Arī apgrozījuma apjoms, kas pēdējos trīs finanšu gados turas teju vienā līmenī – ap 24 milj. eiro, norāda, ka ar steigu ir nepieciešama automatizācija, jo nespējam vairāk saražot un pieprasījums pārspēj mūsu jaudu,» atzīst AS Rīgas Dzirnavnieks direktore, valdes locekle Anita Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs būtu jāpiešķir arī lielajiem pārtikas ražotājiem, intervijā teica graudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Viņa norādīja, ka ES atbalsts lielajiem pārtikas ražotājiem dalībai starptautiskās izstādēs ir jau daudzus gadus nesakārtots jautājums. «Patlaban atbalsts pienākas mazajiem un vidējiem ražotājiem, kas ir ļoti labi, bet viņi pat visi kopā neveido vērā ņemamus eksporta apjomus, kas sniegtu pienesumu valsts eksportam. Tieši lielie ražotāji spēj valsts iekšzemes kopproduktu būtiski palielināt un sasniegt vērā ņemamus eksporta apmērus. Tāpēc atbalsta loks būtu jāpaplašina ar lielajiem pārtikas ražotājiem,» pauda Skudra.

Viņa atzīmēja, ka lielajiem uzņēmumiem atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir svarīgs, jo šīs izstādes arī Latvijas lielajiem pārtikas ražotājiem ir ļoti dārgs prieks, taču nozīmīgākais instruments kontaktu veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Dzirnavnieka īpašnieks Baltijas ražotņu stiprināšanai investēs aptuveni 10 miljonus eiro

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums AB Baltic Mill, kuras uzņēmumu grupā ietilpst arī AS «Rīgas Dzirnavnieks», plāno daudz spēcīgāk attīstīt vietējās ražotnes Baltijā un tuvākajos gados ieguldīs aptuveni 10 miljonus eiro to tirgus pozīciju stiprināšanā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros AS «Rīgas Dzirnavnieks» jau uzsācis ražotnes modernizāciju, lai jau no nākamā gada sākuma uzsāktu fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu. Šis ir pilnīgi jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu uzsākt arī makaronu produktu ražošanu.

Uzsāktā modernizācija paredz ne tikai jaunu produktu ražošanu, bet arī paaugstināt ražošanas standartus un kvalitāti, kas pavērs jaunas produktu iepakošanas un drošības iespējas.

Anita Skudra, AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore: «Grupas plāni ietver vairākus posmus, no kuriem pirmais posms jau tiek īstenots Latvijā - gan cieto kviešu šķirņu pārstrādi un no tiem makaronu ražošanu, gan pākšaugu - zirņu un pupu - un citu graudaugu kā rīsu pārstrādi un fasēšanu. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu. Šis solis veicinās uzņēmuma konkurētspēju gan Baltijas tirgū, gan ārpus tā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Dzirnavniekam jauna fasēšanas līnija un paku dizains

Zane Atlāce - Bistere, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks jaunas fasēšanas līnijas un produktu iepakojuma izveidē ieguldījis 250 tūkstošus eiro, informē uzņēmumā.

«Graudaugu pārslu Herkuless kartona iepakojums ir mainījies un kļuvis dizaina ziņā daudz mūsdienīgāks un izturīgāks pret ārējās vides apstākļiem. Tas bija mērķtiecīgs lēmums, kas rezultējās ne tikai vizuāli gaumīgā un modernā dizainā, bet arī investīcijās, lai uzstādītu jaunu iepakojuma līniju,» teic AS Rīgas Dzirnavnieks direktore un valdes locekle Anita Skudra.

Uz jaunās fasēšanas līnijas tiek iepakotas Herkuless graudaugu pārslas kartona kastes. Līdz ar jauno iepakojumu uzsākta sadarbība ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju, lai uzsvērtu graudaugu pārslu lomu uzturā un aicinātu iedzīvotājus tos vairāk lietot uzturā. Uz produktu iepakojuma savus parakstus uzlikuši pieredzējuši uztura ārsti - Andis Brēmanis un Atis Tupiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Dzirnavnieks" valdes locekles amatu atstājusi Anita Skudra, liecina informācija Lursoft.

A. Skudra uzņēmumā nestrādā kopš 27.novembra. Valdē turpina darboties valdes priekšsēdētājs Robertas Beržinskas, Andrejus Cedronas, Arvids Noreika, Žilvinas Pakeltis un Martins Česnavičus.

DB jau rakstīja, ka AS “Rīgas Dzirnavnieks” zaudējumi 2018./2019. finanšu gadā bija gandrīz 416 tūkstoši eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums bija 23,565 miljoni eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma apgrozījums bija par 0,7% mazāks.

Pagājušajā gadā bija novērojams vietējā tirgus apjoma kritums, ko izraisīja sīvāka konkurence, bet uzņēmumam izdevās palielināt eksporta apjomus, norādīts AS “Rīgas Dzirnavnieks” gada pārskatā. Uzņēmuma nodarbināto skaits pērn sarucis par 12, un tas vidēji nodarbināja 101 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Dzirnavnieks sāks fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu

Laura Mazbērziņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas Dzirnavnieks uzsācis pēdējos desmit gados apjomīgāko modernizācijas projektu, kas paredz uzņēmuma attīstībā līdz 2021. gadam ieguldīt aptuveni 5 miljonus eiro ar mērķi nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un eksporta tirgos.

Šobrīd jau uzsāktas iepirkumu un līgumu slēgšanas procedūras jaunu iekārtu, aprīkojumu un būvniecības projektu īstenošanai, piesaistot ES Eiropas lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Modernizācija ļaus ražotājam paplašināt darbības jomas - plānots uzsākt fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu, kas ir jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu ražot arī makaronus.

«Šobrīd esam uzsākuši vairākus ilgtermiņa projektus, kas rezultēsies tuvākajos gados gan jaunos produkcijas segmentos, gan arī mūsu konkurētspējas paaugstināšanā. Nebijis izaicinājums ir gan plānotā cieto kviešu šķirņu pārstrāde un no tiem makaronu ražošana, gan arī pākšaugu (zirņu un pupu) un citu graudaugu kā rīsu pārstrāde un fasēšana. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu,» informēja Anita Skudra, AS Rīgas Dzirnavnieks direktore un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja pieredze: Kārlis Mišinskis, Rīgas Dzirnavnieks

Kurš gan nezina, kas ir Herkuless graudu pārslas? Latvijā tās un citus Rīgas Dzirnavnieka produktus jau lietojam vairāk kā 60 gadus. Taču izrādās, ka Herkuless ir cieņā arī ārvalstīs – Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un pat Ķīnā! Dažas no valstīm no maziem nišas darījumiem ir kļuvušas par nopietniem eksporta tirgiem. Kas ir šo panākumu atslēga un kāda ir Rīgas Dzirnavnieka eksporta stratēģija? Kas palīdz drošāk un ar pārliecību startēt jaunos, eksotiskos tirgos? Skaties Rīgas Dzirnavnieka stāstā!

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju ievēlēts Sandis Jansons

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» akcionāra sapulce ievēlēja jaunus uzņēmuma valdes locekļus, kuri darbu sāks 3. aprīlī, pilnvaru termiņš ir 5 gadi, informē AS Latvenergo.

Par AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju iecelts Sandis Jansons, par valdes locekli ievēlēts Jānis Kirkovalds, valdē darbu turpinās līdzšinējie tās locekļi Baiba Priedīte, Inga Āboliņa un Raimonds Skrebs.

Sandis Jansons darbam AS «Sadales tīkls» valdē ir izvēlēts publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursa rezultātā, valdes priekšsēdētāja amatā viņu iecēla akcionāra sapulcē. Sandis Jansons ieguvis izglītību Latvijas Universitātē biznesa vadībā un Rīgas Ekonomikas augstskolā EMBA. Pēdējo desmit gadu darba pieredze – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen) ģenerāldirektors, valdes loceklis; SIA «SBE Latvija» (Lantmannen) valdes loceklis; SIA «Magnum Medical» rīkotājdirektors, SIA «LM Center» īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru