Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu Televīzija bez robežām, kas nosaka vairākus būtiskus ierobežojumus reklāmu translācijai Eiropas Savienības (ES) valstu televīzijas pārraidēs, biznesa portālu Db.lv informēja Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis. Latvijai direktīva jāievieš 2 gadu laikā.

Īpaša uzmanība pievērsta gados jaunāko skatītāju aizsardzībai, aizliedzot "produktu izvietošanu" bērniem domātajos raidījumos, kā arī nopietni ierobežojot reklāmu ievietošanu.

Eiropas Parlaments atbalstīja reklāmas laiku ierobežošanu līdz maksimāli 12 minūtēm stundā, nosakot, ka reklāmas pauzes filmās, koncertos, lugās un operās nedrīkst ievietot biežāk kā reizi 30 minūtēs. Bērnu raidījumos un ziņu programmās reklāmas varēs parādīties tikai reizi 30 minūtēs un tikai ar priekšnosacījumu, ka minētās programmas būs garākas par 30 minūtēm. Tā sauktā "produktu izvietošana" pilnība tiek aizliegta ziņu un informatīvajās programmās, bērnu raidījumos, kā arī dokumentālajos un vispārizglītojošajos raidījumos. Turpmāk Eiropas teritorijā tiks aizliegta arī alkohola reklāma televīzijā un tabakas produktu izvietošana televīzijas programmās.

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē

Uzlīmes ļauj telefona lietotājam ātrāk, piemēram, zvanīt mammai, uzņemt fotogrāfiju vai atvērt Facebook. «Iemācīt» šīm uzlīmēm jeb pogām darīt to, ko vēlies, esot samērā viegli – mobilajā lietotnē telefona īpašnieks izvēlas pogu, ko grib pielāgot vai rediģēt, un norāda, ko ar to vēlas darīt. Nepaiet ne pusminūte un, piemēram, autonavigācijas vietā poga kļūst atbildīga par lukturīša ieslēgšanu. «Process no lietotāja puses ir ļoti triviāls,» saka Rihards Skrubis, Dimple dibinātājs.

Saskatīja potenciālu

Iepriekš Rihards darbojās uzņēmumā Kin Leaves, kas izgatavo dekoratīvās aizsargplēves mobilajiem telefoniem, planšetēm u.tml. Viņš aizdomājās, ka varētu apvienot uzlīmes ar NFC tehnoloģiju. «Nebiju iedomājies, ka tas ir produkts, ko cilvēki varētu vēlēties pirkt,» saka Rihards. Sākotnēji tas bija brīvdienu projektiņš, bet, redzot, ka kādam līdzīgam projektam veicas, viņš aktīvāk sāka strādāt pie savas idejas. Tolaik savā ziņā līdzīgs produkts – podziņa, kas pievienojama telefona austiņu ligzdai, – Kick- starter kampaņā piesaistīja 760 tūkstošus dolāru. «Nolēmu pieķerties šai idejai kārtīgāk. Pagājušā gada novembrī nodibināju uzņēmumu, februārī tika pabeigts prototips un maijā sākām kampaņu,» viņš stāsta. Prototipa izstrādē lieti noderēja Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens finansējums. «Bez tā būtu bijis grūtāk nokļūt līdz prototipam. Tas bija viens no pamatakmeņiem, kas nepieciešams, lai varētu piesaistīt finansējuma pirmās lielās partijas ražošanai,» saka Rihards. Šī produkta izstrādē ieguldīts pusotrs gads.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

20.februārī, sākot no pussešiem vakarā klubā Casablanca notiks Latvijas un Eiropas nākotnes pareģošana. Uz to aicina Eiropas Parlamenta deputāts, režisors un kinooperators Rihards Pīks un fotogrāfs Gunārs Binde, lai iepazīstinātu savu projektu Eiropa kafijas biezumos.

Par toDb.lv informēja Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Autori projektu dēvē par video pētījumu, kurā apkopotas Latvijas iedzīvotāju vīzijas par Latvijas un Eiropas nākotni pēc 15 - 20 gadiem. Paralēli filmai tapusi melnbalta aptaujāto cilvēku portretu galerija.

Rihards Pīks un Gunārs Binde ar videokameru plecā un fotoaparātu pie acs 2006. gada vasarā un rudenī apbraukāja Latviju -- Balvus, Sabili, Talsus, Aizkraukli, Tomi, Rēzekni, Preiļus, Skulti, Rīgu -- lūdzot cilvēkiem iztēloties Latviju un Eiropu pēc 15-20 gadiem.

Latvijas nākotni mūsu līdzcilvēki redzot gaišās krāsās un kopsakarā ar savu dzīvi, "pēc 10-15 gadiem Latvija noteikti būs viena no Eiropas Savienības attīstītākajām valstīm", "padomju laika celtnes tiks uzfrišinātas" un "mūsu pilsētā būs vēl viens apļveida krustojums".

«Šogad ļaužu vairāk, kā citugad,» teic Ugunsnakts rīkotājs un Līgatnes Vienkoču parka veidotājs Rihards Vidzickis. «Arī kopumā šī sezona veiksmīga, vēl aizvien ieilgušais jaukais rudens vilināt vilina ļaudis pie dabas. Pirmoreiz nopelnīts tik, lai visu gadu varētu normāli iztik.»

Vienkoču parks pirms gadiem sešiem sācies ar to, ka no Līgatnes pašvaldības nomā paņemts gleznains meža stūrītis, tajā veidotas pastaigu takas, gatavotas koka skulptūras, radīti dažādi apskates objekti.

Parks ir ģimenes uzņēmums, kurā galvenais darītājs ir Rihards. Parkā darbojas arī viņa tēvs, māte, māsa, draudzene. Jo ilgāk parks darbojas, jo vairāk domubiedru un tātad arī palīgu rodas. Vienkoču banda - tā par savējiem mīļi joko Rihards.

Apskatīšanas vērts dzīvesveids

«Man tiešām ir veicies, jo varu darīt to, kas patīk un interesē, turklāt tas šķiet interesants arī citiem, tādēļ varu pat pelnīt ar to,» secina Rihards. Tā - paša priekam - tapuši pirmie vienkoči, pēc seniem zīmējumiem radīti reiz bijušu miniatūru muižiņu un nozīmīgu ēku maketi, smilšu māja, darvas ceplis, senatnē audzēto augu paraugdārziņš un citas lietas. Koka apstrāde ir Riharda specialitāte. Paralēli estētiskajām un izzinošajām kvalitātēm, darinātie vienkoči ir arī viņa zinātniskā darba izmēģinājuma poligons. Patlaban viņš Tehniskajā universitātē izstrādā promocijas darbu par masīvkoksnes apstrādes tehnoloģijām. Tajā sadaļa arī par tās integrēšanu tūrismā.

Uz Eiropas parlamenta vēlēšanām pavisam noteikti balsot dosies tikai 43% no 375 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina pagājušajā nedēļā veikta 28 tūkstošu eiropiešu aptauja.

Reālais balsotāju skaits gan droši vien pārsniegs 45.5%, kas piedalījās 2004. gada vēlēšanās, taču pavisam noteikti nesasniegs 62%, kas balsoja 1979. gadā, kad Eiropas Parlaments tika vēlēts pirmo reizi, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Eiroparlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings vienā no pēdējām uzrunām atgādinājis, ka balsotāju uzdevums ir izvēlēties ļaudis, kuri ir gatavi risināt ES kopējās problēmas, nevis savā balsojumā vadīties no iekšpolitiskiem apsvērumiem un sabalsot Eiroparlamentā margināļus.

H. G. Poterings uzsvēris – dodoties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, cilvēkiem būtu jāmēģina norobežoties no iekšpolitiskiem jautājumiem, un šo balsojumu nedrīkst uzskatīt par ieroci, lai sodītu valdības par dažādiem skandāliem un neizdarībām vai, piemēram, globālo ekonomisko krīzi. "Nav starpības, vai jūs balsojat par kreisajiem vai labējiem. Galvenais ir balsot par partijām, kuras ir uzticamas Eiropai, kuras vēlas panākt lielāku ES sadarbību, lai tā varētu tikt galā ar globālām problēmām," norādījis Eiroparlamenta prezidents.

Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, ziņo Telegraf.

Cilvēks, kas iegādāsies kādu no filmām būs atbildīgs par kino kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī šī mantojuma sistemātisku atjaunošanu. Tas nozīmēs, ka pircējam nāksies atjaunot filmas oriģinālu, skaņas celiņu, jaunu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu un filmu pārnešanu digitālā formātā.

"Man tikai priecē tāds situācijas pagrieziens. Bet ļoti šaubos, ka kāds vēlēsies tās iegādāties, jo cik jau gadi pagājuši, bet neviens par tām neinteresējas," komentējot filmu privatizāciju atzīst Jānis Streičs.

Db.lv sazvanoties ar projekta atbildīgo pārstāvi Valdi Vasiļjevu noskaidroja, ka neviena filma vēl neesot novērtēta. Un tas tiks darīts tikai tad, ja šo likumu pieņems Ministru kabinets.

Baltijas valstu politiķiem, sadarbībā ar citām valstīm vajadzētu panākt eirozonas standartu, tas ir, Māstrihtas kritēriju pārskatīšanu, lai Baltijas valstis ātrāk varētu pāriet uz eiro.

Tā uzskata ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš, kurš kļuvis par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas «lokomotīvi» Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Pašreizējā situācijā eiro ieviešana būtiski stabilizētu Baltijas valstu ekonomiku, kas nacionālām valdībām un valsts bankām dotu iespējas, neuztraucoties par nacionālo valūtu stabilitāti, visu uzmanību veltīt ekonomikas atjaunošanai,» norāda A. Lejiņš.

Viņaprāt, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centrālajām bankām pašlaik būtu jāvelta maksimālas pūles, lai savas kompetences ietvaros veiktu pasākumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

«Diemžēl tagad milzu pūles un resursi tiek veltīti nacionālo valūtu, kas kļūst arvien vājākas, stabilitātes uzturēšanai, un pastāv risks, ka spekulāciju rezultātā tās var tikt pat sagrautas,» tā A. Lejiņš.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hans-Gert Poterings un Vācijas kanclere Angela Merkele šodien Briselē parakstīja regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos. Regula, kuras mērķis — samazināt Eiropas Savienībā viesabonēšanas izmaksas, līdz ar to varēs stāties spēkā šā gada 30.jūnijā, ziņo Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Pēc tam, kad klients ir pieteicies lētajam Eirotarifam, operatoram ir dots mēnesis laika, lai pārslēgtu klienta telefonu jaunajam tarifam, kā rezultātā vēl mēnesi klients saņems dārgo rēķinu. Tādējādi lielākajai daļai mobilo sakaru lietotāju Eiropas Komisijas izcīnītie tarifi būs pieejami tikai no 1. oktobra.

"Šī ir laba diena 140 miljoniem mobilo telefonu lietotājiem Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisijas rīkojās ātri, izlēmīgi un efektīvi mūsu pilsoņu interesēs. Regula stāsies spēkā rekorda cienīgā laikā, paejot tikai 11 mēnešiem, kopš Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu. Regula par viesabonēšanu stāsies spēkā šīs nedēļas beigās, 30.jūnijā. Sākot ar šo vasaru, mobilo telefonu lietotāji gūs labumu no pastāvīgas viesabonēšanas maksu samazināšanās," teica Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs H. G. Poterings.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Divi jelgavnieki – Reinis Debners un Rihards Lonskis – reģionālajam medijam Zemgales Ziņas stāsta par savu apņēmību veidot sociālos projektus. Jaunieši aizpilda visai tukšu nišu Latvijā – sociālo eksperimentu filmēšanu.

«Iepazināmies, kad kopā ar Reini lēcu ar gumiju. Zināju, ka Reinis nodarbojas ar filmēšanu, tādēļ sāku ar viņu konsultēties,» stāsta Rihards. Pirmā doma bijusi sociālie eksperimenti, jo viņu īpaši uzrunājuši ārzemēs filmētie dažādie video, piemēram, kur cilvēki notēlo pēkšņu neveselību – kā apkārtējie uz to reaģē vienā vai otrā valstī.

«Krievijā reti kurš reaģēja uz pakritušu cilvēku, tādēļ nolēmām izmēģināt to pašu arī Latvijā.» Filmēta arī maka «netīša» atdošana, un cilvēki abos projektos bijuši ļoti atsaucīgi, kas priecē. Reinis atzīst, ka šie video sanākuši diezgan spontāni. Nav arī vēl tik lielas pieredzes un kvalitatīvas tehnikas, tādēļ par paša montēto pirmo darbu Rihards spriež, ka rezultāts varētu būt labāks.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Eiropas Parlamentam atbalstot papildus analīzes veikšanu Nord Stream gāzes vada projektam, dots svarīgs signāls Eiropas solidarizācijai.

Tā Eiropas Parlamenta (EP) sēdē pauda Polijas pārstāvis Marcins Libickis, kura vadībā Polijas un Lietuvas vides aizsardzības organizācija, savācot gandrīz 30 000 parakstus, iesniedza Eiropas Savienības (ES) institūcijām lūgumrakstu par nepieciešamo ekoloģisko katastrofas draudu izvērtējumu, ko varētu radīt Nord Stream gāzes vada projekts Baltijas jūras piekrastes valstīm.

No 648 EP deputātiem 542 nobalsoja par šī lūgumraksta iniciatīvu, kas paredzēja papildus neatkarīgas vides ekspertīzes veikšanu šim projektam, kā arī citu iespējamo enerģijas infrastruktūru alternatīvu izsvēršanu, pret balsoja Vācijas deputātu delegācija. Tiesa, Eiropas Parlamenta balsojums no likumdošanas viedokļa nav saistošs, tomēr tas ir nopietns signāls par Eiropas vienotu nostāju šī projekta sakarā un uzliek citām ES institūcijām morālu pienākumu, pieņemot tālākus lēmumus šī projekta sakarā, rēķināties arī ar EP nolemto, preses konferencē pēc pozitīvā balsojuma gandarīts pauda M.Libicki.

Pēc četriem saspringtiem balsošanas raundiem par Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu politiskās grupas priekšsēdētāju ar 134 balsīm no 258 ticis ievēlēts franču fermeris un politiķis Jozefs Dauls (Joseph Daul), Db.lv informēja Eiropas Parlamenta deputāta Riharda Pīka padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Politiķis šajā ietekmīgajā amatā nomainīs vācieti Hansu Gertu Poteringu (Hans-Gert Poettering), kurš nākamnedēļ plenārsēdē Strasbūrā visdrīzāk kļūs par Eiropas Parlamenta prezidentu.

Deputāts Rihards Pīks, atzīst, ka "Daula kunga stiprā puse ir pamatīga administratora pieredze un pārstāvniecība no Francijas un Vācijas robežapgabala -- Elzasas -- provinces. Viņš ir izteikts Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu sadarbības advokāts." Tomēr Pīka simpātijas balsojumos bija cita kandidāta -- zviedru moderātu deputāta Gunnara Hokmarka (Gunnar Hokmark) -- pusē. "Hokmarks ir pieredzējis politiķis ar labām publiskās izpausmes spējām," Pīks pauž. Gunnars Hokmarks pēdējā balsošanas kārtā saņēma 115 deputātu balsis no 258.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis, kurš iepriekš ieņēma grupas uzņēmumu attīstības vadītāja amatu. Vienlaikus Rihards Rāvis kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

«Pērn kopējais grupas uzņēmumu apgrozījums sasniedza 225 miljonus eiro, ļaujot mums kļūt par lielāko būvniecības nozares eksportētāju Latvijā, jo 60% no kopējā apgrozījuma veidoja sniegtie pakalpojumi ārvalstu tirgos. Eksporta apjomu audzēšana arī turpmāk būs Skonto grupas uzņēmumu darbības prioritāte. Esam apstiprinājuši jaunu investīciju programmu, kas ļaus uzņēmumiem palielināt ražošanas jaudas. Tāpat investēsim arī tehnoloģiju attīstībā, lai klientiem nodrošinātu mūsdienīgus risinājumus, spējot pielāgot tos katra klienta individuālajām vajadzībām. Vienlaikus strādāsim arī pie uzņēmuma efektivitātes uzlabošanas, lai starptautiskajā tirgū būtu vēl konkurētspējīgāki,» skaidro Skonto grupas uzņēmumu vadītājs Rihards Rāvis.

Daugavpils pilsētas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē aizklātā balsošanā ar astoņām balsīm par domes priekšsēdētāju ievēlēts kādreizējais pilsētas mērs Rihards Eigims (LSDSP).

Savukārt par Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieci ar 8 balsīm par ievēlēta Līvija Jankovska (LSDSP). Par pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekiem ar 8 balsīm par ievēlēti Anžela Aļohno (Latgales tauta) un Grigorijs Ņemcovs (Latgales tauta).

No LPP/LC saraksta ievelēti Rita Strode, Žanna Kulakova, Ivars Šķiņčs, Viktors Butāns un Jānis Lāčplēsis.

No Saskaņas centra Daugavpils domē ievēlēti Vjačeslavs Širjakovs, Vitālijs Azarevičs un Vladimirs Nadeždins, bet no partijas Latgales tauta Grigorijs Ņemcovs un Anžela Aļohno.

Bijušais Merrill Lynch izpilddirektors Džons Teins (John Thain), kas koordinēja Merrill Lynch pārņemšanu kļuvis par ASV finanšu grupas CIT Group izpilddirektoru, ziņo Associated Press.

CIT Group ir viens no lielākajiem ASV mazo un vidējo uzņēmumu kreditoriem.

AP norāda, ka tieši Dž. Tains bija tas, kas panāca Merrill Lynch un Bank of America darījumu. Atgādinām, ka Bank of America pārņēma finanšu grūtībās nokļuvušo ASV investīciju banku Merrill Lynch.

Pašreizējais CIT Group izpilddirektors Džefrijs Pīks (Jeffrey Peek) no vadītaja amata aizgāja pensijā šā gada 15. janvaŗī. «Džons ir ļoti atzīts izpilddirektors finanšu nozarē un viņš ir pietiekami kvalificēts, lai kļūtu par CIT Group izpilddirektoru šajā grūtajā laikā,» norādīja Dž. Pīks.

Lai arī nākošajām paaudzēm paliek sakopta vide! – tā bioloģiskās saimniekošanas nozīmi skaidro Skrundas pagastā esošās z/s Valti saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi.

Saimniecība oficiāli reģistrēta pirms 21 gada, bet, kā stāsta Rihards, saimniekošana notiek jau septītajā paaudzē. Pirmsākumos Valtos audzēti gan graudi, gan 14 govju ganāmpulks ražojis pienu, taču izvēle tomēr palikusi pie gaļas liellopiem. Tieši viens notikums īpaši mudinājis domāt par bioloģisko saimniekošanu.

Pilnvērtīga bioloģiskā saimniekošana neesot iedomājama bez lopiem, jo tādējādi veidojas pilns cikls. Valtenbergi sākuši ar 11,6 ha, tagad Valtos apsaimnieko 600 ha, no tiem īpašumā ir 440 ha zemju. Liellopu audzēšanai Valtos pievērsās 90. gadu beigās, kad Latvijā ievesti pirmie Šarolē šķirnes lopi. Sākums – grūts, daudz bijis jāmācās, jo šī nozare bija pavisam jauna Latvijā, nevienam nav bijis pieredze ar šādu lopu šķirni.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Finch mērķis – saīsināt mājaslapu vizuālo kļūdu labošanas laiku, ļaujot pašiem dizaineriem ķerties pie šī darba, nerakstot kārtējo e-pastu programmētājam, ka vajag nomainīt krāsu

«Mēs izstrādājam programmatūru mājaslapu izstrādātājiem ar mērķi ietaupīt laiku to izveides procesā. Mēs fokusējamies uz specifisku lietu – kļūdu labošanu lapā. Gribam iznīcināt procesu, kā tas notiek šobrīd,» saka Rihards Grāvis, Finch veidotāja SIA Studio Dig It līdzdibinātājs. Parasti dizainers uzzīmē lapu un programmētājs to uzprogrammē, kā saprot. Pa vidu vēl ir projektu vadītājs un klients. Tad top pirmā lapas versija, kur dizaineram parasti daudz kas nepatīk. Šobrīd labojumi tiek veikti, sūtot e-pastus ar ekrānšāviņiem un lielām, sarkanām bultām, apzīmējot vietas, kas jāuzlabo. Dažkārt tiek lietoti projektu vadības rīki, kuros pieraksta vēlmes, piemēram, ka konkrētais uzraksts varētu būt lielāks. Rihards stāsta, ka Finch gadījumā dizainers atver Finch un uzreiz pats labo kļūdas un nomaina visu, kas nepatīk, – burtu izskatu, lielumu, krāsu līdzīgi, kā tas notiek bilžu apstrādes programmās. Rezultātā programmētājs saņem kodu, ko saprot un var uzreiz izmantot. «Tur vairs nekas nevar pazust tulkojumā, un viss ir precīzi, kā dizainers grib,» viņš skaidro.

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apbalvojusi uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības, kur pirmās vietas balvas saņēma Madonas novads un Ventspils.

Kategorijās "Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2023" trešo vietu ieguva Jūrmala, otro - Jelgava, bet pirmo vietu ieguva Ventspils.

Kategorijā "Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2023" trešo vietu LTRK piešķīra Jēkabpils novadam, otro - Smiltenes novadam, bet pirmajā vietā ierindojās Madonas novads.

LTRK norāda, ka pašvaldības vērtētas pēc vairākiem kritērijiem - pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.