Pasaulē

Rinkēvičs: Latvijas nostāja bēgļu jautājumā pašlaik ir visnegatīvākā ES

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas nostāja saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par papildu bēgļu uzņemšanu pašlaik ir visnegatīvākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Ministrs norādīja, ka ir valstis, kas neatbalsta obligātas kvotas, bet ir gatavas izskatīt iespējas par citu uzņemamo bēgļu skaitu vai citiem mehānismiem. Savukārt Latvijas «nostāja ir tāda, ka mēs neatbalstām neko», pauda ministrs.

Pārējās valstis esot gatavas runāt par dažādiem jautājumiem - piemēram, vai piedāvātais skaits apmierina. Tāpat tiek runāts arī par citiem pasākumiem, kam nepieciešama aktīvāka rīcība - robežkontrole, atpakaļuzņemšanas politika, drošu valstu saraksta izveide un citiem.

Valdību veidojošo partiju koalīcija līdz šim nav spējusi panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu, proti, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība joprojām iebilst pret papildu bēgļu uzņemšanu un ir skeptiskas par iespēju mainīt savu viedokli šajā jautājumā.

Vakar kļuva zināms, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) nedosies uz šodien paredzēto ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdi Briselē, kur varētu tikt apspriests bēgļu uzņemšanas jautājums, jo koalīcija vēl nav vienojusies par nacionālo pozīciju attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ierosinātajām imigrantu uzņemšanas kvotām.

Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēs Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA, 06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Latvijas valdība atbalsta 4,3 miljonu eiro piešķiršanu Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un iestāšanās sarunu sākšanu ar ES

LETA, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Bēgļi kā atklāsmes vēstnesis Latvijas sabiedrībai

Ivars Zariņš, 12. Saeimas deputāts, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi svarīgākie valsts varai risināmie jautājumi šoruden - Valsts budžets un bēgļu krīze.

Par abiem jautājumiem gan valdībā, gan sabiedrībā ir jau ticis spriests. Un saņemts daudz kritikas par to, kā tie tiek risināti. Svarīgi ir ieraudzīt notiekošā cēloņsakarības. Ja saistībā ar budžeta veidošanu valdība ir jau iemācījusies veikli visu apspēlēt, bet kur nevar apspēlēt, tur visu tā samudžināt, ka nevienam vairs nav iespējams pierādīt ko citu, kā tikai to, ka valdībai atkal ir izdevies sagatavot pašu labāko, pašu pareizāko risinājumu, un vispār esošā valdība ir labākais iespējamais risinājums, kas Latvijai var būt – lai kāds jautājums tai būtu jārisina, tad nu bēgļu krīze, kur valdībai nav iespējams neko apslēpt un samudžināt pēc saviem ieskatiem, uzskatāmi parāda kaut ko citu – cik patiesībā nekompetenta, mazspējīga un bezatbildīga ir valdības rīcība. Patiesībā tā ir ar ļoti daudziem valdības lēmumiem, lai neteiktu, ka viscauri - vienkārši citos gadījumos valdībai ir iespējams lietu patieso kārtību pasniegt no sava viedokļa, un, ja tomēr tas nesanāk, tad vienmēr ir pēdējais arguments kā lauznis – «tas ir ģeopolitiski svarīgi!».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropas krīze jeb viss vēl tikai sākas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas reģionālo vēlēšanu rezultāti ir nopietns brīdinājuma signāls pie varas esošajiem politiķiem – konkrēts rīcības plāns ir akūti nepieciešams

Trijās no Vācijas federālajām zemēm nule noslēgušās reģionālās vēlēšanas. To iznākums vairākiem ārvalstu medijiem licis zvanīt trauksmes zvanus par ekstrēmi labējās partijas – AfD – spēku pieaugumu. Apsverot vēlēšanu rezultātus bez emocijām, šā brīža Vācijas kancleres Angelas Merkeles politika tik ļauni vēl neizskatās: AfD guvusi vairāk nekā 20% lielu atbalstu tikai vienā no trim federālajām zemēm, proti, Saksijā-Anhaltē, bet ap 70% vāciešu joprojām ir pret AfD labēji populistisko politiku.

Labējo politisko partiju spēku pieaugums jau iepriekš bijis vērojams arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Ungārijā un Polijā, taču nevar noliegt, ka Eiropas ekonomikas dzinēja – Vācijas – reģionālo vēlēšanu rezultāti izraisa pastiprinātu interesi, jo vairāk tāpēc, ka nākamā gada rudenī Vācijā ir gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas. Protams, trīs federālo zemju vēlēšanu rezultātus nevar automātiski pārnest uz visu Vāciju, tomēr vairāki secinājumi ir izdarāmi. Bēgļu krīze ir pamatīgi sašūpojusi Vācijas sabiedrības noskaņojumu. Te pat nav runas par to, vai vairākums vāciešu ir par vai pret bēgļu uzņemšanu, robežu slēgšanu vai neslēgšanu. Tas, kas mulsina, ir saprotama plāna neesamība, ko ar uzņemtajiem bēgļiem darīt, kā viņus integrēt un kā vispār tālāk dzīvot. Salīdzinājumam austriešiem ir 50 punktu bēgļu uzņemšanas plāns, bet Vācijai, ja plāns vispār ir, tad Angela Merkele to tur stingri apslēptu. Līdz ar to iedzīvotāji vēlēšanās reaģē likumsakarīgi, jo cik var noskatīties uz to, kā politiķi turpina sevi slavēt, slēgt Austrumu bazāra cienīgus darījumus kā gadījumā ar Turciju, vienlaikus pieprasot no sabiedrības aklu uzticēšanos tam, ka viņu īstenotā politika ir vienīgā pareizā, pat ja ikdienā novērojamā situācija būtiski atšķiras? Nevar arī aizmirst, ka bēgļu uzņemšanas politika ir gana dārgs pasākums – Vācijas deklarētā gatavība uzņemt vienu miljonu bēgļu gadā pēc publiski pieejamās informācijas izmaksās ap 20 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rinkēvičs: Esam ieinteresēti, lai Latvijas IT uzņēmumi būtu aktīvāk redzami ASV tirgū

LETA, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir liela interese, lai Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas pēc iespējas vairāk un aktīvāk būtu redzamas ASV tirgū, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV tirdzniecības pārstāvi Ketrīnu Taju, sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta šeit redzēt arī ASV uzņēmumus.

Rinkēvičš norādīja, ka šodienas tikšanās ir bijusi lieliska iespēja apspriest Latvijas un ASV divpusējās ekonomiskās attiecības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Tajai pēc tikšanās būs iespēja tikties ar Latvijas uzņēmumiem un pārrunāt gan investīciju, gan sadarbības iespējas.

Ārlietu ministrs norādīja, ka sarunas laikā pārrunāta arī "Rail Baltica" attīstība, un arī šajā jautājumā Latvija gribētu redzēt ASV investīcijas.

Rinkēvičs pauda atzinumu, ka Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības dialogs, lai arī reizēm ne viegli, tomēr attīstās pozitīvi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kontakti starp Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku jautājumos par ekonomiku Valdi Dombrovski un Taju ir labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) tiek veidotas papildus sankciju paketes pret Krieviju un Baltkrieviju, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Krustpunktā" stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš skaidroja, ka visas Krievijas bankas vēl nav atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī papildus var uzlikt sankcijas kriptovalūtu tirgošanai un pirkšanai un Krievijas kuģu nonākšanai ES ostās.

Turklāt, kā uzsvēra ministrs, ir nepieciešams visas sankcijas, kas tiek uzliktas Krievijai, pielāgot arī Baltkrievijai. Šādā veidā tiek mazināta iespēja Krievijas valdībai apiet noteiktās sankcijas.

Rinkēvičs atgādināja, ka ļoti būtiska ir sankciju ievērošanas pārbaude, tāpēc esot nepieciešams veidot speciālas dienesta grupas, kas izsekos līdzi, vai sankcionētie cilvēki joprojām neiegūst peļņu no īpašumiem vai uzņēmumiem Eiropā vai citās valstīs, kur pret viņiem ir vērstas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija piekritīs uzņemt 776 personas, uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, teikts Latvijas pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien no darba kārtības izslēdza jautājumu par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīcijas projektu ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē par papildu bēgļu uzņemšanu. Pirms komisijas sēdes valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Pabalstu valodas apguvei varēs segt no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts pozīcijas projektā. Ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķijas krīzi var risināt ar bēgļu krīzi

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu komentētājs, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Laiks iet, bet tikumi nemainās

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai strādātu un risinātu aktuālos jautājumus bēgļu krīzes kontekstā, koalīcijas partijas spēlē vecās spēlītes vēlētāju acu aizmālēšanai. Tomēr ilgākā laika periodā tās atgriezīsies kā sāpīgs bumerangs

Laikā, kad visas Eiropas valstis šādā vai tādā veidā cenšas rast risinājumus bēgļu problēmai, Latvijas varas partijas kārtējo reizi ir uzsākušas tādu kā «Kas dārzā» spēli. Valdība esot nestabila, valstī esot konstitucionālā krīze, bēgļu jautājumā vienoties nevaram, tāpēc uz ES iekšlietu ministru tikšanos Briselē nebrauksim. Pēc šīs loģikas Latvijā ir permanenta konstitucionālā krīze, jo visas Saeimā esošās partijas pēdējo 25 gadu laikā vēl nekad nav bijušas kādā jautājumā pilnīgi vienās domās. Arī koalīcijā ar vairākām partijām kāds vienmēr domās citādi nekā pārējie. Kas attiecas uz valdības krišanu, tad te ir gluži kā matemātikā – no saskaitāmo kārtības summa nemainās. Var nomainīt ministru A pret ministru B, taču pie esošās izvēles tas neko sevišķi neietekmēs, bet pašreizējā politiskā kombinācija pie varas esošajiem ir pārāk ērta, lai tajā kaut ko mainītu. Droši vien kādam, kas pašlaik nav tiešā varas siles tuvumā, tīk doma par valdības krišanu, tāpēc šādas runas turpina virmot jau kopš tā brīža, kad šī valdība sāka darbu. Runas veicina arī premjeres Laimdotas Straujumas nogurušais skatiens, tomēr ne jau uz līdzjūtības izraisīšanu pašlaik būtu jākoncentrējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Visskaistākās ainavas ir nodevības laikā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļu krīzē ir jāļauj politiķiem darīt to, kas viņiem ir jādara – saglabāt un neļaut izšaubīt fundamentālos principus, kas mūs satur kopā kā Eiropu; sliktākais, kas var notikt, ir mēģinājumi labot vakardienu

Saeimā notiekošā muļļāšanās ar bēgļu uzņemšanu, kas faktiski ir mēģinājums politisko atbildību uzvelt kādam citam vai vislabāk – izsmērēt tā, ka neviens nav «vainīgs», ir kā priecāšanās par zelta rudeni un plašajām ārēm, kad turpat blakus notiek kaut kas nelāgs. Ainavām un ideāliem piemīt sevišķs skaistums, kad pievēršanās tiem ļauj novērsties no neizdevīgām morālām dilemmām. Pieredze liecina, ka ilgtermiņā tas atspēlēsies, bet dzīvojam jau šodien, vai ne?

Latvija ir morāla, ekonomiska un stratēģiska ieguvēja, lai neteiktu, ka patērētāja, solidārā un demokrātiskā Eiropā. Demokrātija cita starpā nozīmē, ka politiķiem ir visas tiesības uz nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, lai tiktu kaut jel kādā jēgā ar akūtu problēmu, piemēram, simtiem tūkstošiem migrantu vasarīgās drēbītēs, kad ziema nāk virsū. Solidaritāte no Latvijas puses šai gadījumā būtu neapgrūtināt rīcībspēju tiem, kas jebkurā gadījumā iznesīs šīs problēmas smagāko daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Valdības lēmums tika pieņemts, ministriem balsojot.

«Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai,» pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Latvija pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr joprojām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes.

Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai ir 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas izstāšanās no ES ministrs: Brexit nav šķiršanās, tās ir jaunas attiecības

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nav šķiršanās - tas ir jaunu attiecību sākums, pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) žurnālistiem sacīja Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb Brexit ministrs Deivids Deiviss.

Latvijas ārlietu ministrs skaidroja, ka šodien viņam ar Deivisu notika divpusējo sarunu turpinājums, jo abiem ministriem jau bija tikšanās Londonā februāra sākumā. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas interesēs ir, lai Lielbritānijas un Latvijas sarunas par izstāšanos notiktu maksimāli konstruktīvi, racionāli un bez liekām emocijām.

Rinkēvičs uzsvēra, ka visām 27 ES dalībvalstīm būs kopīga pozīcija attiecībā uz Brexit, bet ir skaidras mūsu īpašās intereses, proti, Latvijas tautiešu statuss, kam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir tagad. Kopumā Rinkēvičs pauda gandarījumu par konstruktīvo gaisotni, kas tagad pastāv starp abām valstīm, bet uzsvēra, ka tiek sagaidīts divu gadu intensīvs darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru