Pasaulē

Rinkēvičs Latvijas vārdā paraksta līgumu par ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai izveidi

Lelde Petrāne, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Maltas galvaspilsētā Valletā 11. un 12. novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Āfrikas valstu jeb Valletas samitā, kurā ES dalībvalstis ar Āfrikas partneriem mēģināja rast praktisku un operacionālu aktivitāšu kopumu nelegālās migrācijas tūlītējai seku un ilgtermiņa cēloņu risināšanai, informē Ārlietu ministrija.

Valletas samita laikā ārlietu ministrs parakstīja līgumu par ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātei un nelegālās migrācijas pamatcēloņu, un pārvietoto personu risināšanai Āfrikā. Lēmums par Latvijas iemaksu 50 000 eiro ES Ārkārtas trasta fondā Āfrikai tika apstiprināts Ministru kabineta 13. oktobra sēdē.

Viens no trasta fonda mērķiem ir uzlabot stabilitāti un risināt migrācijas pamatcēloņus Āfrikas valstīs lejpus Sahāras un Čadas ezera reģionā, Āfrikas raga un Ziemeļāfrikas valstīs. ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai pievērsīsies sociālekonomisko un sociālpolitisko problēmu risināšanai, sasaistot to ar attīstības sadarbības politikas aktivitātēm, piemēram, darba vietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, cīņai ar radikalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa līdz pirmdienai pasludina pārtraukumu Trasta komercbankas likvidācijas pieteikumā

LETA, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 5054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 4900 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 154 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,56 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,376 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 62 822 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā - 50 251 eiro. Atlīdzība administratoram un administratora palīgam jūnijā bija 12 343 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tiesa atzīst Trasta komercbanku par likvidējamu

LETA, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS Trasta komercbanka par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda Trasta komercbankas pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija «nogriež» daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators augustā atguvis 52,4 tūkstošus eiro

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad augustā atguvis 52 408 eiro, kas ir 6,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūts 323 681 eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem augustā atgūti 4574 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 300 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem atgūti 47 534 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,931 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,752 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 91 137 eiro, tostarp atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav maksāta, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 90 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldījumi, kas pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro, ir 265 licenci zaudējušās Trasta komercbankas klientiem, šorīt Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

No tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 juridiskas personas. Savukārt 206 ir nerezidenti, tajā skaitā 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.

Latvijas valsts bankas klientiem garantē 100 000 eiro izmaksu katram. Putniņš pauda pārliecību, ka bankas likvidācijas procesā tiks atmaksāta arī lielākā daļa no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz valsts garantēto summu.

Kopumā Trasta komercbankai ir aptuveni 5800 klientu - aptuveni līdzīgs skaits rezidentu un nerezidentu.

Putniņš uzsvēra, ka Trasta komercbanka nav sistēmiski svarīga banka, tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Trasta komercbankas iziešana no tirgus negatīvi neietekmēs Latvijas finanšu sistēmu, tādēļ arī nolemts to neglābt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sāks izsolīt Trasta komercbanka nekustamos īpašumus

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākās nedēļas laikā tiks izsludinātas pirmās AS Trasta komercbanka labprātīgās nekustamā īpašuma izsoles, liecina paziņojums bankas mājaslapā.

Izsolīti tiks bankas īpašumi Rīgā, Bauskas novadā, Ventspils novadā un citur.

Kā ziņots, ECB pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma 3.martā anulēja Trasta komercbankas licenci, bet 4.martā FKTK padome konstatēja, ka bankā iestājusies noguldījumu nepieejamība, un vērsās tiesā ar pieteikumu par Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

FKTK rosināja licences anulēšanu, jo banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus trīs svarīgās jomās: bankas akcionāri nespēja nodrošināt pietiekamu bankas kapitalizācijas līmeni, bankai bija novecojis biznesa modelis un nebija izstrādāta aktuāla darbības stratēģija, kā arī banka pārkāpa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un regulāri tika sodīta par pārkāpumiem naudas atmazgāšanās novēršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina Baltkrievijas pārstāvjus iepazīties ar Latvijas tranzīta koridora piedāvātajām iespējām

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Padomi veiksmīgai līguma slēgšanai

RemLegal, juridisko pakalpojumu birojs, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridisko pakalpojumu birojs RemLegal secinājis, ka joprojām lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neiedziļinās līguma tekstā vai mēģina ekonomēt uz jurista pakalpojumiem. Tā rezultātā nereti tiek noslēgti līgumi, kas kādai no līgumslēdzēju pusēm ir neizdevīgi. Nav būtiski, cik lielu uzņēmumu jūs pārstāviet, svarīgi ir apzināties, ka neprofesionāla vai pavirša attieksme slēdzot līgumu, var jebkuram uzņēmumam radīt nozīmīgus finansiālus zaudējumus. Neatkarīgi, kuru līguma slēdzēja pusi pārstāviet.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā jau konkrēti nosauktu šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde - abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā arestēts miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu Trasta komercbankā

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators kreditoriem izmaksājis vairāk nekā 193 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn atguvis aktīvus 111 939 916 eiro vērtībā, decembrī atgūstot 11 220 274 eiro.

Līdz 2017.gada 9.janvārim veiktas izmaksas 2862 kreditoriem, t.sk. garantētajiem, vairāk nekā 193 miljoni eiro apmērā.

Kā informē likvidators, Trasta komercbanka likvidācijas procesā kopējās segtās izmaksas līdz 2016.gada 30.decembrim veido 13 727 243 EUR, kas ir mazāk nekā 7% no kreditoriem izmaksātās summas un sevī ietver darba samaksu, atlaišanas pabalstus, mantas uzturēšanas izdevumus, nodokļus, likvidatora un likvidatora palīga atlīdzību, vērtēšanas izmaksas, publikācijas izmaksas izsoļu organizēšanai, tiesas izdevumus un pilnīgi visas citas ar procesu saistītās izmaksas.

Trasta komercbankas likvidācija tika sākta pagājušā gada 14.martā. Decembrī atgūtā summa ir vislielākā mēnesī atgūtā summa visa likvidācijas procesa gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien daži procenti iedzīvotāju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Rīgā, 15. jūnijā, tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu (Lord Martin Callanan), lai pārrunātu aktuālos Brexit jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

E. Rinkēvičs pauda bažas, ka šobrīd atlicis mazāk kā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES datumam, kas ir 2019. gada 29. marts. «Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem,» uzsvēra ministrs.

Vienlaikus E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Trasta komercbanka vēlas atrast investoru; plāno palielināt kapitālu

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kredītiestāde AS Trasta komercbanka paziņojusi, ka meklē investoru, lai palielinātu kapitālu un uzlabotu nerentablās darbības jomas, raksta Bloomberg.

«Kapitāla palielināšana ir svarīgs aspekts, taču lielākoties mēs no jaunā investora sagaidām spēju dot bankai jaunu impulsu, iekarot jaunus tirgus, ieviest jaunus produktus un tehnoloģijas,» sacījusi Trasta komercbankas sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Jeļena Tarnovska. Viņa gan uzsvērusi, ka šis plāns nav tieši saistīts ar sarežģījumiem Ukrainā.

Pārdošanas process sākās pērnā gada nogalē, kad Trasta komercbanka pārdošanai piedāvāja 51% akciju, un pircēja atrašanai nolīga uzņēmumu NorthStar Corporate Finance, liecina Bloomberg rīcībā esošā prezentācija, ko apstiprinājusi arī banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas izstāšanās no ES ministrs: Brexit nav šķiršanās, tās ir jaunas attiecības

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nav šķiršanās - tas ir jaunu attiecību sākums, pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) žurnālistiem sacīja Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jeb Brexit ministrs Deivids Deiviss.

Latvijas ārlietu ministrs skaidroja, ka šodien viņam ar Deivisu notika divpusējo sarunu turpinājums, jo abiem ministriem jau bija tikšanās Londonā februāra sākumā. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas interesēs ir, lai Lielbritānijas un Latvijas sarunas par izstāšanos notiktu maksimāli konstruktīvi, racionāli un bez liekām emocijām.

Rinkēvičs uzsvēra, ka visām 27 ES dalībvalstīm būs kopīga pozīcija attiecībā uz Brexit, bet ir skaidras mūsu īpašās intereses, proti, Latvijas tautiešu statuss, kam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir tagad. Kopumā Rinkēvičs pauda gandarījumu par konstruktīvo gaisotni, kas tagad pastāv starp abām valstīm, bet uzsvēra, ka tiek sagaidīts divu gadu intensīvs darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. martā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā diskutēja par turpmāko ES un Irānas attiecību attīstību, kā arī dalībvalstu un Irānas divpusējās sadarbības perspektīvām.

Tāpat notika diskusija par aktuālajām ES – Krievijas attiecībām, informē Ārlietu ministrija.

Runājot par Irānas un ES divpusējo sadarbību, E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka šobrīd ir svarīgi atjaunot uzticību starp valstīm, kā arī izvērtēt turpmākās sadarbības iespējas un saglabāt ES vienotu pozīciju iepretim Irānai.

«Latvija atbalsta Eiropas Savienības delegācijas atvēršanu Irānā. Mēs īpaši atbalstām sadarbības attīstīšanu ekonomikas, enerģētikas, transporta un aviācijas, migrācijas un cilvēktiesību jomās, kā arī plašāku irāņu studentu iesaisti izglītības programmās,» sacīja E. Rinkēvičs.

Diskutējot par pašreizējo ES un Krievijas attiecību stāvokli, E. Rinkēvičs pauda viedokli, ka līdzšinējā ES politika attiecībās ar Krieviju bijusi efektīva, un tāda ir jāturpina. «Mēs atbalstām dialogu ar Krieviju jomās, kas ir Eiropas Savienības interesēs. Veidojot politiku ar Krieviju, ir svarīga Eiropas Savienības vienotība un konsekvence, tādēļ ierobežojošie pasākumi pret Krieviju turpināmi līdz pilnīgai Minskas vienošanās izpildei. Tāpat ir jāuztur Krimas aneksijas neatzīšanas politika,» uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness, 25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru